Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_14(13)-seq188> ?p ?o. }

• 1996_11_14(13)-seq188 type Speech.
• 1996_11_14(13)-seq188 number "188".
• 1996_11_14(13)-seq188 date "1996-11-14".
• 1996_11_14(13)-seq188 isPartOf 1996_11_14(13).
• 1996_11_14(13)-seq188 spokenAs 46.
• 1996_11_14(13)-seq188 spokenText "Cienījamā Saeima! Es gribu turpināt un ar dažiem argumentiem papildināt šeit aizsāktās domas risinājumu. Manuprāt, administratīvi, likuma ceļā, ierobežot zemes platību nebūtu lietderīgi. Šādas metodes sevi neattaisno, bet pasaules prakse mums ir pierādījusi, ka plānošanu var veikt ar citām metodēm. Indikatīvā plānošana, kas rada interešu orientāciju, rada arī noteiktu ekonomisko attiecību sistēmu, kas transformējas par interesēm un noved pie konkrētiem darbības rezultātiem. Manuprāt, agrārajai reformai pamatā ir jāatrisina divi jautājumi, kuriem vajadzēja jau būt principiāli iestrādātiem. Pirmais - lai saimniecības, kas ražo preču produkciju... Es nerunāju par palīgsaimniecībām, kurām ir pakārtota nozīme un kuru galvenais ienākuma avots ir darbs ārpus šīs saimniecības, bet par preču ražošanas saimniecību, lai viņa būtu tik liela pēc platības, kas ļauj efektīvi, racionāli izmantot moderno tehnoloģiju. Un aprēķini rāda, ka šāda platība sākas ar 50, 60, 70 hektāriem. Ar šādu platību jau varam organizēt modernu ražošanu un iet, protams, vēl tālāk. Mums nav jācenšas likt hektāru blakus hektāram, bet hektāru uz hektāra. Tas ir viens princips - lai saimniecība pēc platības būtu tik liela, kas dod iespēju racionāli izmantot mūsdienu tehnoloģiju. Otrs. Mums jātiecas pēc tā, lai laukos būtu iespējami lielāks īpašnieku skaits. Ja mēs par optimumu paņemsim 1000, 2000 vai 3000 hektāru, tad šīs saimniecības ekonomiski strādās diezgan efektīvi, bet veidosies nevēlama sociālā struktūra laukos - būs viens īpašnieks un vesela armija kalpu ar dažādām atšķirīgām interesēm, un tad sociālās stabilitātes nebūs. Tātad ir jāatrod vidusceļš starp šīm divām it kā pretrunām: pietiekami liela saimniecība efektīvai tehnoloģijai un maksimāli liels īpašnieku skaits. Un, manuprāt, tā sākas ar 50, 60, 70 hektāriem apstrādājamās zemes, un, protams, var iet arī augstāk."Griestus" juridiski noteikt nevajadzētu, bet to var regulēt ar šīm pašām indikatīvajām metodēm, ar nodokļu un ar kredītpolitikas palīdzību. Un beidzot - par nomu. Šeit atsaucās uz nomu. Es šeit atkal atzīstu divus principus. Pirmkārt. Nomas institūtam ir jābūt garantētam konstitūcijā. Jābūt likumam, ka pastāv tāda zemes īpašuma forma kā noma. Otrkārt. Es laukos nevēlētos pārāk plašu nomas attiecību attīstību. Noma divās nozīmēs vājina interešu orientāciju. Pirmkārt. Izbeidzoties nomas līgumam, zūd interese investēt kapitālu šajā zemē, bet cenšas vairāk no viņas ņemt ārā. Un otrkārt. Noma "nokrejo" agrāro kapitālu, jo tas, kas nomaksāts nomā, vairs neradīs nekādus jaunus resursus. Tāpēc Latvijā es redzu nākotni lauksaimniecībā kā īpašnieku nozarē, nevis kā nomnieku nozarē. Lūk, šie divi momenti - saimniecību lielums un zemes izmantošanas formas -, ar kuriem es gribēju turpināt iepriekšējo runātāju aizsākto domu. Paldies.".
• 1996_11_14(13)-seq188 language "lv".
• 1996_11_14(13)-seq188 speaker Ervids_Grinovskis-1925.
• 1996_11_14(13)-seq188 mentions Q822919.
• 1996_11_14(13)-seq188 mentions Q211.