Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_14(13)-seq115> ?p ?o. }

• 1996_11_14(13)-seq115 type Speech.
• 1996_11_14(13)-seq115 number "115".
• 1996_11_14(13)-seq115 date "1996-11-14".
• 1996_11_14(13)-seq115 isPartOf 1996_11_14(13).
• 1996_11_14(13)-seq115 spokenAs 46.
• 1996_11_14(13)-seq115 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Liktenis man bija lēmis arī 5. Saeimā ar šiem jautājumiem ļoti nopietni strādāt. Un te ir jāatsaucas... lai arī varbūt mūsu viedokļi 5. Saeimā nedaudz atšķīrās no Inkēna kunga teiktā... taču tā patiešām ir pirmām kārtām ekonomiska lieta, un politika tai pievienojas tādēļ, ka tā ir izdevīga sfēra, kurā politiku var iepīt. Un man šobrīd ir tāds priekšstats, ka nez kāpēc lēmuma projekta iesniedzējiem, kuri vēlas izveidot šādu izmeklēšanas komisiju, gribas redzēt Latvijā televīziju kā vienu ļoti lielu, ļoti oranžu apelsīnu, kuru var sadalīt daiviņās... jo tas jau tur it kā ir ieprogrammēts, ka tā tas varētu būt... Tīri garšīgi. Taču mēs aizmirstam pašu galveno. Likums - tāds, kāds nu tas mums ir pieņemts, - paredz, ka šī padome tiek izveidota ar politisko partiju pārstāvniecību, un tur tā ir arī normēta: ne vairāk kā trīs pārstāvji no katras partijas. Ir normēts arī locekļu skaits šajā padomē. Tātad ne jau katram parlamentā pārstāvētajam spēkam ir iespēja pretendēt uz šādu pārstāvniecību. Šī ir norma, kas, maigi izsakoties, nebija īpaši vēlama šajā likumā, jo tas zināmā mērā orientēja sabiedrisko domu un arī partiju intereses uz televīzijas attīstības procesu un sabiedrisko saziņas līdzekļu politizēšanu, nebūt ne sabiedriskošanu. Bet likuma ideja, kad to sākām gatavot, bija tieši tāda - panākt, lai Latvijā valsts televīzija, kura tika mantota no aizgājušajiem laikiem līdz ar finansējumu, līdz ar politiskās propagandas interesēm, neturpinātos tādā pašā formā, kādā tā bija agrāk, bet iegūtu savu sabiedriskā raidītāja veidolu un lai stiprinātu šādu statusu. Protams, bija arī apgrūtinošs nosacījums - abonentu maksas kā viens no veidiem, kas stimulētu sabiedriskās televīzijas pamatotību valstī. Ekonomiskajos apstākļos, kādos šobrīd atrodas Latvija, tā ir problēma, un tādēļ šajā likumā šāda norma par abonentu maksām netika iebalsota. Taču tika meklēti citi - varbūt ne gluži ideāli - paņēmieni, lai varētu sabiedrisko domu gan pārstāvēt, gan aizstāvēt. Pirmkārt, ir šī norma likuma 41. pantā, kurā ir teikts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome pārstāv un aizstāv sabiedrības intereses. Interpretācija 42. panta septītajā daļā, protams, ir diskutējama, un arī man šī norma nav sevišķi tīkama, taču tā bija forma, kādā mēs piedāvājām darboties ievēlētajai, Saeimā apstiprinātajai padomei, par kuras politiskajiem pārstāvjiem vairāk vai mazāk veiksmīgāk vai neveiksmīgāk notika diskusijas, mēģinot izvērtēt pretendentus, kas vēlējās darboties šajā padomē, arī no viņu lietderības viedokļa. Un tālākās darbības laikā tika dota iespēja padomes darbā pierādīt šo interesi, vēlmi un arī spēju novirzīties no partejiskās pārstāvniecības, ja tā kādreiz, deleģējot šos cilvēkus, tur bija tomēr sazīmējama. Kā nu ir gājis šis process gada laikā? Tas viss ir bijis mūsu acu priekšā, un mēs to varam vērtēt. Tas nebija veiksmīgākais ceļš, taču tas ir ceļš uz to, ko mēs vēlamies, - uz sabiedrisko raidītāju. Nacionālā radio un televīzijas padome, kuras darbības likumības izmeklēšanai tiek veidota izmeklēšanas komisija, patiesi šajā aizvadītajā pusotrā gadā - ir pagājis gads un vēl mazdrusciņ mēnešu - , šajā savas darbības laikā ir darbojusies atbilstoši likumam. Neko citu likums no padomes nav prasījis. Tādēļ ir paradoksāls šīs komisijas izveidošanas pamatojuma formulējums jeb saturs. Kāda gan ir starpība, ja mēs analizējam šīs padomes sastāvu... Un ne reizi vien tika pārmests vienai partijai, kura ir noteikusi gan šīs normas - politiskās pārstāvniecības - iebalsošanu, gan arī savu konkrēto pārstāvju iebīdīšanu šajā padomē, ka, lūk, šī televīzija pieder vienai no partijām. Kāda starpība, ja tā pāries kādas citas partijas ļoti līdzīgu interešu nostiprinājuma pozīcijās? Nekādas! Godātie deputāti, nekādas starpības nebūs! Starpība būs tikai tad, ja Nacionālā radio un televīzijas padome savās pūlēs centīsies panākt sabiedriskā raidītāja izveidošanu Latvijā, nevis politisko interešu pārstāvniecību. Un te nevarēs noderēt neviens no aizsegiem, ar kuriem mēģina pamatot šābrīža padomes darbības nelikumību. Nav ideāls izveidots nedz likums, nedz arī nevainojama ir šīs padomes darbība. Taču ir apstrīdama šīs izmeklēšanas komisijas izveidošana padomes darba izvērtējumam, jo - vēlreiz gribu jums, kolēģi, atkārtot to - tas viss ir likumā, kas šīs padomes darbībā ir bijis realizēts. Tātad šī darbība ir likumīga. Protams, ja komisija strādās ar mērķi uzlabot likumu, kurā ir daudz nepilnību, un tādā veidā sabiedriskos šo raidītāju, kurš pagaidām gan patiešām vēl aizvien tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem... lai gan ir norma par to, ka līdzās privātajām raidstacijām arī esošā valsts televīzija, kā mēs to vēl aizvien saucam, saņem iespēju no tā paša reklāmas "groza" izmantot attiecīgo procentu daļu reklāmas raidījumiem un tādā veidā pelnīt, taču ir kāds cits nosacījums, kas viņai šobrīd neļauj izmantot iegūtos līdzekļus nekādā citādā formā kā tikai nacionālā pasūtījuma izpildei. Jūs, godātie kolēģi, labi zināt, ka par nacionālo pasūtījumu tika šajā likumā ierakstīts ar ārkārtīgi lielām bažām un ar lielu apstrīdējumu tādēļ, ka tā ir savdabīga forma, kurā mēs saskatījām šo sabiedriskošanas iespējamo ceļu. Mēs to varam tagad koriģēt. Mēs varam pārlūkot, cik publiska bija nacionālā pasūtījuma pieteikuma motivācijas, analīzes un arīdzan pieņemšanas procedūra gan Nacionālajā radio un televīzijas padomē, gan arī radio un televīzijā kā uzņēmumos, kuri piedāvāja šo nacionālā pasūtījuma saturu - jautājumus, tēmas un virzienus, kuros viņi gatavotu nākamajā gadā šīs pārraides, lai par to saņemtu valsts budžeta (tātad visu nodokļu maksātāju) finansējumu. Tas ir cits jautājums, - bet vai tādēļ vajadzētu dibināt šo izmeklēšanas komisiju, zinot iepriekšējo izmeklēšanas komisiju ārkārtīgi mazproduktīvo darbu? Tas, lūk, ir jautājums, kurš ir nopietni jāapsver pirms šā balsojuma. Nebūt neesmu pilnībā apmierināta nedz ar esošo likumu, nedz ar padomes darbu, taču šajā konkrētajā gadījumā uzskatu, ka sabiedrības iespaids uz visu šo procesu, publisko televīziju jeb sabiedrisko televīziju vai televīziju kopumā Latvijā, ir daudz vērtīgāks gan pašai sabiedrībai, gan arīdzan televīzijai kā nozarei. Izmeklēšanas komisija - tas ir, tikai, protams, parlamentāras darbības piedāvājums, kurš ir arī noraidāms, un aicinu to noraidīt. Paldies.".
• 1996_11_14(13)-seq115 language "lv".
• 1996_11_14(13)-seq115 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1996_11_14(13)-seq115 mentions Q822919.
• 1996_11_14(13)-seq115 mentions Q211.
• 1996_11_14(13)-seq115 mentions Q6435905.