Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_14(13)-seq109> ?p ?o. }

• 1996_11_14(13)-seq109 type Speech.
• 1996_11_14(13)-seq109 number "109".
• 1996_11_14(13)-seq109 date "1996-11-14".
• 1996_11_14(13)-seq109 isPartOf 1996_11_14(13).
• 1996_11_14(13)-seq109 spokenAs 78.
• 1996_11_14(13)-seq109 spokenText "Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Es gribētu izteikties par šo jautājumu un vilkt zināmas paralēles starp žurnālista darbu un starp ārsta darbu sakarā ar to, ka mums diskusija starp Ārstu biedrības Ētikas komisiju un žurnālistiem notiek apmēram jau divu gadu garumā. Un paralēles medicīnā ir šādas. Pirms neilga laika vēl bija pilnīga centralizācija un ministram bija pakļauts pilnīgi viss. Viņš izlēma visus jautājumus. Bet šodien ir privātā medicīna, ir pašvaldību iestādes, ir valsts iestādes, un līdz ar to ārstu darbs vairs nav pakļauts ministram. Bet kurš gan būs tas, kas skatīsies ārstu profesionālo un ētisko rīcību? Atbilstoši daudzu valstu pieredzei to veic profesionālās organizācijas. Un tā ir arī pie mums. Sākumā, pirms diviem gadiem, tika izveidota Ārstu ētikas komisija. Un tad mēs pirms diviem gadiem sanācām kopā ar žurnālistiem un apspriedām jautājumu par ētikas kodeksu. Un tad es jautāju žurnālistiem: bet kā tas īsti ir? Mums ētikas kodeksā ir pieņemts, ka ārsts nedrīkst ķengāties viens par otru, dot nepatiesas ziņas, bet žurnālisti to vien dara, kā meklē šādus gadījumus un pa tiešo uzreiz viņus publicē, un laiž televīzijā un radio. Un tad tie žurnālisti atbildēja: zināt, bet šī ir tā lieta, ka ir konkurence! Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu izdevumus pirktu, lai mūs klausītos un skatītos, un tādēļ mums ir vajadzīgs, lai mums ir vairāk lasītāju. Un finansiālu apsvērumu dēļ mēs esam spiesti šādu nepārbaudītu informāciju publicēt. Zināt, mēs jau varētu tieši tādā pašā veidā teikt: zināt, redzat, tur daži ārsti kļūdījās, viņi sarakstīja nepareizus dokumentus par Krūzes lietu... ārstam ir maza alga... zināt, Krūze ir bagāts cilvēks... nu kļūdījās attiecīgais dakteris, un tāpēc viņu nevajag tiesāt... Bet mēs nedrīkstam pieļaut šādu pieeju. Vairāki ir atlaisti no darba, citiem ir ierosināts jautājums par sertifikāta anulēšanu. Un tāpat arī presei. Agrāk bija cenzūra, bet šodien ir preses brīvība. Tas, protams, ir labi un apsveicami no dažādiem viedokļiem, bet preses brīvība nav visatļautība. Bet diemžēl nav mums tādas profesionālās organizācijas, kas varētu izvērtēt žurnālista ētiku, jo atbilstoši brīvās Preses likumam rakstīt var jebkurš, kas prot pildspalvu rokā noturēt. Man par lielu izbrīnu vai par patīkamu pārsteigumu, pēc gada tika publicēts žurnālista ētikas kodekss. Šajā ētikas kodeksā ir viens pants par to, ka žurnālists nedrīkst publicēt nepārbaudītu informāciju. Taču reāli dzīvē šī norma nedarbojas. Bet paskatīsimies, kā tā darbojas citās valstīs. Pieņemsim, "Dienas" komentētājs Ainārs Dimants... es nocitēšu vienu teikumu, kā viņš raksta: "Piemēram, Vācijā Preses padome, ko proporcionāli veido izdevēju un žurnālistu organizāciju pārstāvji, seko žurnālistu ētikas kodeksa ievērošanai..." un tālāk kā tekstā. Tātad tas ir padomes kompetencē. Bet kas notiek pie mums? Mums partijas cīnās par krēsliem, par vietām, par ietekmes sfēru. Padomes savā starpā risina jautājumus par kanālu privatizāciju, par raidlaikiem, un nevienam neinteresē tas, vai šie skaistie žurnālistu ētikas jautājumi dzīvē tiek pildīti vai ne, un tādēļ prese kļūst "dzeltena", radio kļuvis "dzeltens" un televīzija kļuvusi "dzeltena". Un tad, kad kārtējo reizi tiek palaistas kaut kādas muļķības, tad pēc tam žurnālisti aizbildinās: "Vai, piedodiet, attiecīgais žurnālists bija vienkārši neprofesionālis." Bet tā nav nekāda attaisnošanās, un tas ir padomes vistiešākais uzdevums - skatīties, lai attiecīgi radio un televīzijā strādātu kompetenti un profesionāli cilvēki, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo komisijas izveidošanu. Paldies.".
• 1996_11_14(13)-seq109 language "lv".
• 1996_11_14(13)-seq109 speaker Andrejs_Pozarnovs-1962.
• 1996_11_14(13)-seq109 mentions Q183.