Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_31(28)_a-seq548> ?p ?o. }

• 1996_10_31(28)_a-seq548 type Speech.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 number "548".
• 1996_10_31(28)_a-seq548 date "1996-10-31".
• 1996_10_31(28)_a-seq548 isPartOf 1996_10_31(28)_a.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 spokenAs 29.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 spokenText "Godājamie kolēģi! Valdības un arī Izglītības un zinātnes ministrijas vadošās amatpersonas, to skaitā Grīnblats, vairākkārt ir uzsvērušas, ka izglītības reformai pēc būtībai ir jāskar nevis finansu, bet gan mācību saturs. Skolai ir jāsagatavo apzinīgi Latvijas pilsoņi, jārada Latvijas kā valsts patriotisms, kas būtu pieņemams visiem lojāliem sabiedrības locekļiem. Bet šajā gadījumā var skaidri pateikt, ka izglītības ministra Grīnblata darbi diemžēl nesaskan ar viņa vārdiem, un pārsteigumu mums visiem sagādā tas, ka, piemēram, jaunizdotajā G. Kurloviča un A. Tomašūna eksperimentālajā mācību grāmatā "Latvijas vēsture pamatskolām", kas izdota1996. gadā, ir ļoti īpatnēji izklāstīti daudzi mūsu vēstures notikumi. Piemēram, praktiski nav parādīta Latvijas Republikas Saeimas darbība laikposmā no 1922. līdz 1934. gadam. To Grīnblats nekādā veidā atbildē pat neskar, kaut mēs pat šeit šo jautājumu uzdodam. Tajā pašā laikā viņš jūsmo, ka milzīga uzmanība pievērsta Latvijas Republikas vēsturei no 1922. līdz 1934. gadam. Es pirmo reizi dzirdu, ka Latvijas Republikas vēsture ir bijusi no 1922. līdz 1934. gadam. Kur tad 1918. gads? Un 18. novembris? Kur tad 1940. gads, kad, kā mēs zinām, Latvijas valstiskums tika pārtraukts. Grīnblatam pēkšņi šķiet, ka Latvijas vēsture kā valsts vēsture ir tikai no 1922. līdz 1934. gadam. Neizpratni rada 9. nodaļas otrais paragrāfs, kas saucas "Cīņa par demokrātiju". Un paskatīsimies, kas tad šeit ir atspoguļots! Latvijas demokrātiskā kustība tolaik bija plaša, bet ne vienota. Vienā rindkopā tiek pastāstīts tātad par vienu demokrātiskās kustības sastāvdaļu, tas ir, par LSDSP, un tad seko Latvijas Komunistiskā partija. Ir norādīts, ka to atbalstīja PSRS izlūkdienests, pastāstīts, ka 3. Seimas vēlēšanās komunisti izvirzīja savu sarakstu un ieguva piecas deputātu vietas. Pēc tam 4. Saeimā tāpat. Es saprotu visu, bet es nesaprotu, kā var skolniekiem tagad mācīt, ka tā ir cīņa par demokrātiju demokrātiskā Latvijas Republikā. Tieši tāpat attiecībā uz 11. nodaļas 45. paragrāfu "Latvija pēc Otrā pasaules kara", kur mēs lasām: "Pēc kara laukos tika izcīnīts pilsoņu karš, kurā pavisam krita vai tika nogalināti 1500 padomju aktīvisti." Tātad nav nacionālo partizānu kustības, bet ir pilsoņu karš. 1949. gada 25. martā bez tiesas sprieduma uz Sibīriju izveda 43 000 cilvēku. Lielākā daļa uz Sibīriju izvesto cilvēku bija nevainīgi. Tātad katram bērnam ir skaidrs, ka starp lielas daļas nevainīgajiem bija arī daļa vainīgo. Par ko viņi bija vainīgi? Kā lai to tagad skolnieks Latvijā saprot? Grīnblata kungs uz šiem jautājumiem izvairīgi rakstiski nav atbildējis un nav atbildējis arī uz pirmo jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta mācību grāmata un mācību līdzekļu kvalitāte, kā arī atbilstība zināšanu apguvei Latvijas valstī. Mēs gaidām, ka varbūt mutiski viņš to paskaidros.".
• 1996_10_31(28)_a-seq548 language "lv".
• 1996_10_31(28)_a-seq548 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 mentions Q822919.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 mentions Q211.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 mentions Q957126.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 mentions Q15180.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 mentions Q374152.
• 1996_10_31(28)_a-seq548 mentions Q23927556.