Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_19(18)-seq714> ?p ?o. }

• 1996_09_19(18)-seq714 type Speech.
• 1996_09_19(18)-seq714 number "714".
• 1996_09_19(18)-seq714 date "1996-09-19".
• 1996_09_19(18)-seq714 isPartOf 1996_09_19(18).
• 1996_09_19(18)-seq714 spokenAs 29.
• 1996_09_19(18)-seq714 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo likumprojektu par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam, pret piedāvāto labojumu par termiņa pārcelšanu. Atgādināšu, ka pirms 6. Saeimas vēlēšanām visas tagad valdību veidojošās partijas solīja paaugstināt Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, novērst bezdarbu, un tagad jau ir pagājis gads pēc šo solījumu došanas. Diemžēl ir redzams, ka tie nav pildīti. Turpina pasliktināties cilvēku dzīves apstākļi, samazinās dzimstība, palielinās mirstība, pieaug bezdarbs, un aizvien vairāk cilvēku mūsu valstī nejūtas droši par savu rītdienu. Viņi nezina, vai spēs samaksāt arvien pieaugošo dzīvokļu īri un komunālos maksājumus, vai spēs atrast darbu, samaksāt par savu bērnu izglītību un kas notiks ar viņiem, ja viņus skars šī problēma - bezdarbs. Un es faktiski uzskatu, ka ir taisnība tiem cilvēkiem, kas pasaka pilnīgi skaidri: "Valdībā neviens nedomā nopietni par to, kas notiek ar vienkāršajiem cilvēkiem, kas notiek ar tautu." Un cilvēki vairs neuztver Latvijas valdību kā savu valdību. Un, ja mēs turpināsim pieņemt šādus lēmumus, šādus likumprojektus vai to grozījumus, kādus mums šodien piedāvā, tad es uzskatu, ka mēs tikai vēl vairāk palielināsim cilvēku jau tā nicīgo attieksmi pret to darbu, ko cenšamies šeit darīt. Tas jau var novest pie mūsu likumdošanas krīzes Latvijā. Kā liecina statistikas dati, Latvijā turpina pieaugt bezdarbs. 1996. gada 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 95 000 aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem tika atzīti 88,5 tūkstoši cilvēku jeb 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinoši 1995. gada 1. jūlijā, tas ir, pirms gada, par bezdarbniekiem bija atzīti 77,9 tūkstoši cilvēku jeb 6,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Savukārt no 1996. gada sākuma līdz 1. jūlijam bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5,3 tūkstošiem cilvēku. Un satraukumu mūsos rada arī tas, ka vairāk nekā puse, tas ir, apmēram 54% bezdarbnieku ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet katrs sestais bezdarbnieks, tas ir, 17% ir jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Joprojām vairāk nekā puse bezdarbnieku - 51% - ir sievietes, bet visaugstākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē; piemēram, Rēzeknes rajonā - 28,7%, Krāslavas rajonā - 25%, Balvu rajonā - 23,3%. Protams, statistikas dati paši par sevi ir sausi cipari. Taču jāatceras, ka aiz katra konkrētā skaitļa stāv arī konkrēti cilvēki, un katra cilvēka traģēdija galu galā ir ļoti konkrēta. Un šie cilvēki ir mūsu tautas daļa, viņi ir Latvijas valsts daļa. Viņi orientējas uz to, ka pirms gada Saeimas pieņemtais likums stāsies spēkā 1. oktobrī, saistīja ar to lielas cerības, bet tagad mēs ar vienu rāvienu, neapspriežot to, mierīgi pārstrīposim. Es domāju, ka nevar būt augsti attīstītas un bagātas Latvijas valsts, ja būtiskākā tās daļa - cilvēki ir spiesti ciest trūkumu. Un mēs viņus pat mānām, jo es uzskatu, ka šāda likuma grozījuma pieņemšana, ko mēs šodien darām, nozīmē tautas mānīšanu. Pirms gada, pieņemot likumu, mēs devām tautai zināmas cerības - kā saka, pagaidiet, ar 1. oktobri situācija zināmā mērā normalizēsies, likums stāsies spēkā. Pienāk 1. oktobris, bet mēs ar vienu rāvienu pārsvītrojam to, ko pirms gada paši pieņemam. Es uzskatu, ka tā mēs rīkoties nevaram. Tad jau iznāks, ka daudziem cilvēkiem Latvijas valsts būs kļuvusi par tādu kā ļaunu pamāti, kas liedz viņiem visu, kas liedz cilvēka cienīgu dzīvi. Jā, gandrīz ik dienas mēs dzirdam gan Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta Šķēles, gan dažādu ministru runas par to, kā viņi cīnās par Latvijas valsts ekonomisko uzplaukumu. Taču tikko manis minētā statistika par bezdarba pieaugumu Latvijā liecina kaut ko citu, to, ka valdība ir atstājusi novārtā sabiedrības sociālās problēmas un ka neatliek nekas cits, kā vien piedāvāt Saeimai pieņemt lēmumu, pieņemt šādu likuma grozījumu, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams. Kā saka, atliksim sociālo problēmu risināšanu vienkārši uz nākamām dienām. Nu tad jau vajadzēja piedāvāt... nepiedāvāsim pārcelt termiņu uz trim mēnešiem, bet piedāvāsim pārcelt viņu uz trim gadiem. Sak, lai nākamā Saeima un nākamā valdība tad kaut ko risina. Es domāju, ka šis izskatāmais jautājums - grozījums likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas paredz atlikt uz vairākiem mēnešiem likuma spēkā stāšanās datumu, mums ir nepieņemams. Tādējādi šāda nevērība pret sociālajiem jautājumiem kā pret kaut ko otršķirīgu, pat vienkārši nesvarīgu, uzskatāmi rāda mūsu valdības attieksmi pret savas valsts iedzīvotājiem. Viņu problēmas neliekas svarīgas mūsu politiķiem, svarīgas laikam ir tikai pašu problēmas - uzņēmumu padomju veidošana un citas. Tās gan nevar atlikt uz trim mēnešiem. Bet nu sociālās problēmas, tās jau, protams, var aizmirst vai nobīdīt tālāk. Tāpēc frakcija "Latvijai", kas darīja un darīs arī turpmāk visu iespējamo, lai Latvija nekļūtu par ubagu un bezpajumtnieku zemi, kas palīdz ar Joahima Zīgerista vadītā Rūpju biroja starpniecību, ar mūsu likumdošanas iniciatīvām, mēs aicinām šobrīd valdību veidojošās frakcijas, aicinām valdību atteikties no šī iesniegtā likumprojekta un nebalsot par viņu, jo uzskatu, ka mums šis sociālais jautājums, sociālo problēmu risināšana Saeimā ir jāizvirza kā prioritāte. Es atgādināšu, ka valdība neizpildīja arī solījumu, ko deva, apstiprinot 1996. gada budžetu, kad runāja: jā, jā, nobalsosim par budžetu tādu, kāds viņš ir, un tad valdība jau aprīļa mēnesī nekavējoties iesniegs šim 1996. gada budžetam labojumus, kur vērība tiks piegriezta tieši sociālajiem jautājumiem, un tur ir uzskaitīti arī citi - medicīna, izglītība un tā tālāk. Taču ir pienācis 1996. gada rudens, bet no minētajiem solījumiem, ka valdība pati iesniegs jau pavasarī budžeta grozījumus, nav ne vēsts. Tā vietā mēs redzam šeit, ka, sak, atliksim visu to uz nākošo gadu. Nē, tā strādāt nedrīkst! Es ierosinu ievērot to, ka valdībai bija vesels gads laika, lai varētu sagatavot likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" spēkā stāšanos šī gada 1. oktobrī. Tas, ka valdība nav izpildījusi Saeimas pieņemto likumu, jau līdz ar to apliecina savas darbības nespēju. Un, ja valdošo partiju deputāti tomēr grib apliecināt savu strādātspēju, tad, es domāju, šodien šajā balsojumā valdību veidojošo frakciju deputāti balsos par frakcijas "Latvijai" prasību, tātad balsos pret šo likumprojekta grozījumu. Balsos pret šī termiņa pārcelšanu uz 1997. gada 1. janvāri. Ja valdību veidojošo partiju deputāti to nedarīs, es domāju, ka tad uzskatāmi, kolēģi, viņi pierādīs savas valdības sociālās politikas pilnīgu bankrotu. Tātad vēlreiz aicinu balsot pret Ministru kabineta iesniegtajiem grozījumiem likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam".".
• 1996_09_19(18)-seq714 language "lv".
• 1996_09_19(18)-seq714 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_09_19(18)-seq714 mentions Q822919.
• 1996_09_19(18)-seq714 mentions Q211.
• 1996_09_19(18)-seq714 mentions Q1773319.