Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_19(18)-seq424> ?p ?o. }

• 1996_09_19(18)-seq424 type Speech.
• 1996_09_19(18)-seq424 number "424".
• 1996_09_19(18)-seq424 date "1996-09-19".
• 1996_09_19(18)-seq424 isPartOf 1996_09_19(18).
• 1996_09_19(18)-seq424 spokenAs 46.
• 1996_09_19(18)-seq424 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es lūgtu jūsu uzmanību un iedziļināšanos šā jautājuma izspriešanā. Šajā diskusijā par Saeimas pilnvaru termiņu, diskusijā par Saeimas vēlēšanu laiku mūsu frakcija iekšējā frakcijas diskusijā un diskusijā ar citu frakciju kolēģiem ir nonākusi pie secinājuma, ka veiksmīgākā pāreja un vienkāršākā pāreja no 3 gadu pilnvaru termiņa uz 4 gadu pilnvaru termiņu būtu saglabāt vēlēšanu laiku rudenī un jau nākamo Saeimu - 7. Saeimu - ievēlēt uz četriem gadiem. Ja būtu šāds risinājums, mums pašiem tādā gadījumā nevajadzētu lemt par savu pilnvaru termiņa jeb laika izmaiņām. No vienas puses, mums nevajadzētu risināt jautājumu nedz par savu pilnvaru termiņa pagarināšanu, nedz saīsināšanu, mums nevajadzētu šo pāreju iekārtot divu Saeimu laikā. Tā būtu vienkāršākā pāreja no trīs uz četriem gadiem, ko mēs šeit piedāvājam. Tālāk ir šī politiskā un saimnieciskā argumentācija, kāpēc būtu nepieciešams pārcelt vēlēšanas no rudens mēneša uz pavasari, un tas ir dažās frakcijās atbalstīts kā princips. Tad no savas puses es vēlos izteikt argumentus gan no politiskās puses, gan no finansiālās (šajā gadījumā - budžeta) puses. Un es argumentēšu ar to, ka nav pietiekami argumentēts lēmums pārcelt vēlēšanas no rudens mēneša uz pavasari. Vispirms - no budžeta sastādīšanas viedokļa. Lielākajā daļā Eiropas valstu - visās Skandināvijas valstīs un lielākajā daļā Rietumeiropas valstu - vēlēšanas notiek rudens mēnesī, vai nu septembrī, vai oktobrī, vienā no šiem diviem mēnešiem šīs vēlēšanas tiek organizētas. Visās šajās valstīs ir noteikta budžeta sastādīšanas procedūra, un visās šajās Eiropas valstīs vecā valdība ir tā, kura sagatavo, iesniedz parlamentam budžeta projektu, un visās šajās valstīs jaunā valdība, kura tiek izveidota vēlu rudenī, atzīst, ka pirmajā pusgadā pēc šīs valdības izveidošanas jaunajai valdībai nav ietekmes uz budžeta procedūru. Būsim godīgi! Tie, kuri zina budžeta sastādīšanas procedūru, zina, ka budžeta sastādīšana iesākas jau agri pavasarī, dažās valstīs pat janvārī, citās vēl decembrī, arī mūsu valstī jaunā budžeta sastādīšana un sagatavošana uzreiz sāksies, līdzko Saeima būs apstiprinājusi nākamā gada budžetu, valdība uzsāks darbu pie 1998. gada budžeta projekta. Līdz ar to šis budžeta sastādīšanas periods ir garāks, veselu gadu, un īstenībā jaunajai valdībai, kura nāk, kura aizstāj veco, vēlu rudenī būtu jāuzsāk darbs pie jau nākamā gada budžeta sastādīšanas, un varbūt pēc pusgada, kad tā stājusies spēkā, tā var iesniegt grozījumus vecās valdības sagatavotajā projektā. Mūsu finansu situācija šobrīd stabilizējas, mēs paredzam, ka nākamā gada budžets būs bezdeficīta, un mums nav nekādu iemeslu domāt, ka aiznākamā gada budžets būs ar deficītu. Līdz ar to šeit ir noteikts princips, ka ieņēmumi ir sabalansēti ar izdevumiem, nav šīs politiskās diskusijas telpa vairs tik liela. Līdz ar to principā jaunā valdība var pusgadu strādāt pēc principiem, kādus ir ielikusi vecā valdība, veidojot šo budžetu. Bez tam, ja mēs pieņemam, ka vēlēšanas ir pavasarī, tad paskatīsimies kāda ir situācija. Ja valdība ir izveidota kaut kad maijā, tas nozīmē, ka tā vai tā jaunajai valdībai ir šo pusgadu - no maija līdz decembrim vai no jūnija līdz decembrim - jāstrādā pēc vecās valdības un vecā parlamenta apstiprinātā budžeta projekta. Līdz ar to valdībai, grozi kā gribi, nav šīs budžetārās ietekmes šo pirmo pusgadu pēc tam, kad viņa ir izveidota. Un tad, kad mūsu politiskā sistēma stabilizēsies un arī finansu situācija stabilizēsies (un es ceru, ka tas notiks jau pēc nākamajām vēlēšanām un vēl šīs Saeimas pilnvaru laikā un šīs valdības mandāta laikā), tad arī šīs politiskās kultūras līmenis būs augstāks un valdība vairs necentīsies - un es arī uzskatu, ka mūsu valdība necentīsies, - izmantot šo budžeta projektu pirmsvēlēšanu gadā kā politisku instrumentu, teiksim, atbalsta uzkrāšanai pirms vēlēšanām. Šī ir šī budžeta puse, tā ir Eiropas prakse, un es uzskatu, ka mēs varam sevi vērtēt tik augstu, lai mums nebūtu šeit jātur valdība aizdomās par to, ka tā mēģinās atstāt jeb iegāzt kādā "bedrē" jauno valdību, kura nāks vecās valdības vietā. Nākamie ir politiskie argumenti. Tas, ka visās Eiropas valstīs, vairākumā no tām, vēlēšanas notiek rudenī, - tas nav kaut kāds no gaisa grābts princips. Ir cilvēki, kuri analizē vēlētāju noskaņojumu, ir cilvēki, kuri analizē politisko situāciju valstī, un politologi šajā gadījumā viennozīmīgi atzīst, ka vēlēšanu rezultāti pavasarī ir radikālāki, revolucionārāki, ka cilvēki pavasarī, vēlēšanās izdarot savu izvēli un pieņemot lēmumu par noteiktu partiju vai sarakstu, ir emocionālāk orientēti, lielā mērā ir orientēti uz situācijas radikalizēšanu, destabilizēšanu, šie lēmumi nav tik līdzsvaroti. Rudenī parasti lēmums, ko vēlēšanās pieņem vēlētāji, ir līdzsvarotāks, mierīgāks, tas stabilizē situāciju. Un līdz ar to šī psiholoģiskā puse ir arī viens no politiskiem argumentiem, kāpēc vairākumā valstu vēlēšanas notiek rudenī. Un ir vēl viena lieta. Es gribu šobrīd izteikt kādu argumentu, ko varētu apstiprināt pašvaldību vadītāji un par ko es esmu runājis arī ar pašvaldību vadītājiem, un kas varbūt neiederas šajā konkrētajā diskusijā, bet ir šeit izsakāms paralēli: arī viņi ir teikuši, ka pašvaldības vēlētos, lai principā nākotnē arī pašvaldību vēlēšanas notiktu rudenī. Tas ir vienas daļas pašvaldību politiķu uzskats, un es šo uzskatu šeit daru zināmu jums. Un, godīgi sakot, ir valstis, īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur rodas problēma sakarā ar to, ka centrālā valdība jeb parlaments tiek ievēlēts vienā laikā un pašvaldības tiek ievēlētas citā laikā, tātad ar laika nobīdi, un īstenībā izveidojas situācija, ka pašvaldībās valda vieni politiskie spēki un parlamentā jeb valdībā valda pavisam citi politiskie spēki un veidojas šī opozīcija starp šiem varas līmeņiem. Es jums gribu atgādināt Zviedrijas pieredzi, tas, protams, tā nav visās valstīs. (Starpsaucieni no zāles: "Nemuldi! Nevajag!")".
• 1996_09_19(18)-seq424 language "lv".
• 1996_09_19(18)-seq424 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1996_09_19(18)-seq424 mentions Q822919.
• 1996_09_19(18)-seq424 mentions Q193089.
• 1996_09_19(18)-seq424 mentions Q34.