Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_08_29(28)_a-seq72> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1996_08_29(28)_a-seq72 type Speech.
- 1996_08_29(28)_a-seq72 number "72".
- 1996_08_29(28)_a-seq72 date "1996-08-29".
- 1996_08_29(28)_a-seq72 isPartOf 1996_08_29(28)_a.
- 1996_08_29(28)_a-seq72 spokenAs 46.
- 1996_08_29(28)_a-seq72 spokenText "Cienītā Saeima! Es pieskaršos savā īsajā uzrunā trim aspektiem. Attiecībā uz pirmo laikam oriģināls nebūšu, jo par to ir jau atskanējuši izteikumi, un tas ir šīs problēmas psiholoģiskais aspekts. Katram potenciālajam pilsonim, katram Latvijas pilsonim ir jāizaug ar to apziņu, ka viņa pienākums ir aizsargāt vajadzības brīdī savu Dzimteni, un viņš tam ir attiecīgi jāsagatavo, gan karadienestā, gan jau augstskolā. Katram ir jābūt par to pārliecinātam, ir tas jāapzinās, un izņēmumu šeit nav (izņemot tomēr veselības stāvokli un tamlīdzīgus gadījumus). Diskusijas un "matu skaldīšana" šeit, manuprāt, ir nevietā. Tas nenozīmē, ka katram būs jāiet obligātajā karadienestā un jādien, būs kontingents, ko noteiks aizsardzības ministrs, bet tā psiholoģiskā apziņa katram ir obligāta. Iesaku kā cilvēks, kam nācies strādāt lielu mūža daļu augstskolā, atjaunot augstskolā militāro apmācību. Tam ir divi aspekti: a) tā ļauj aiziet armijā sagatavotam (tā ir potenciāla jauno virsnieku rezerve); b) šai militārajai apmācībai arī augstskolā ir liela nozīme cilvēka rakstura pilsonisko īpašību veidošanā. Lūk, šis psiholoģiskais aspekts. Otrs, kam gribu pievērsties. Mums ir jādod atbilde uz jautājumu - ko par obligāto karaklausību domā mātes. Man ir nācies, tiekoties ar vēlētājiem, uz šo jautājumu atbildēt. Mātes ir nobažījušās par bērniem - par dēliem, kas jau dien armijā vai kuriem tuvākajos gados ir jāiet armijā. Nobažījušās par tām parādībām, kuras mēs ļoti oficiāli saucam par ārpusreglamenta attiecībām, bet kura, lietojot sadzīves leksiku, tā pati "ģedovščina" vien ir. Māte pasaka skaidri - es neaudzināju savu dēlu tāpēc, lai viņš miera laikā ietu bojā vai atgrieztos no armijas, fiziski un morāli sakropļots. Un šo māšu vārdā es visstingrākās prasības izvirzu Valsts prezidentam (kura nav šodien šeit, bet ceru, ka viņš to zina), premjeram un aizsardzības ministram - panākt to, lai armijā būtu tomēr kārtība. Pašreizējam stāvoklim nav absolūti nekāda attaisnojuma. Es nezinu, cik šie dati ir pareizi, es tos oficiāli neesmu saņēmis, bet manā rīcībā ir netieša informācija, ka mums uz vienu kareivi jeb zemākā ranga pārstāvi ir ļoti augsts virsnieku vai ģenerāļu skaits. Un šinī ziņā tādam attaisnojumam nav absolūti nekādas nozīmes. Un trešais. Arī šajā ziņā nebūšu oriģināls. Ir jāizstrādā aizsardzības koncepcija. Mums tās nav. Ir tikai daži fragmenti. Šinī sakarībā es neizvērsīšu diskusiju (tā būs citas sarunas objekts), bet domāju, ka no valsts aizsardzības viedokļa kā pamats mums būs jāliek Zemessardze. Es esmu stingrs Zemessardzes aizstāvētājs. Un nobeigumā teikšu: es tomēr atbalstu otrajam lasījumam izstrādāto likumprojektu, kuru vajadzēs papildināt, kad gatavosim trešo lasījumu. Jāpapildina ir, manuprāt, kādas septiņas vai astoņas pozīcijas. Paldies par uzmanību.".
- 1996_08_29(28)_a-seq72 language "lv".
- 1996_08_29(28)_a-seq72 speaker Ervids_Grinovskis-1925.
- 1996_08_29(28)_a-seq72 mentions Q822919.
- 1996_08_29(28)_a-seq72 mentions Q211.
- 1996_08_29(28)_a-seq72 mentions Q6112266.
- 1996_08_29(28)_a-seq72 mentions Q1975768.