Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_07_09(08)_as-seq55> ?p ?o. }

• 1996_07_09(08)_as-seq55 type Speech.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 number "55".
• 1996_07_09(08)_as-seq55 date "1996-07-09".
• 1996_07_09(08)_as-seq55 isPartOf 1996_07_09(08)_as.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 spokenAs 84.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es varu atklāti pateikt, ka man ne santīma nav bijis bankā "Baltija". Arī Rundāles pilī es neesmu atzīmējis ceturto bankas "Baltija" gadadienu, un, protams, tas ir ļoti interesants faktors pāris mēnešu pirms bankas "Baltija" kraha sākuma. Visa toreiz vadošā Latvijas politiķu plejāde tikās un draudzīgi atzīmēja Laventa kunga bankas perspektīvo darbību. Protams, man ir ļoti žēl, ka arī prezidenta kungs Ulmanis zaudēja savus 300 latus, grūti pelnīto naudiņu, bankā "Baltija", un iespējams, ka līdz šai dienai viņš tā arī nav saņēmis, jo cienījamo vecumu - 70 gadus - viņš vēl nav sasniedzis, kad varētu pretendēt uz tiem 100 latiem vai arī varbūt uz 500 latiem, ko cienījamais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gaiļa kungs solīja atdot un, kā Dunkera kungs ieteica, vismaz ogās atdot. Taču arī pat ogas vairs netiks, jo ministra kungs nolēmis atstāt mūsu draudzīgo pulciņu. Bet šeit es gribētu arī paskatīties uz citu lietu, par kuru patiešām būtu jādomā taisni Saeimai. Savā laikā Ivars Godmaņa kungs sāka cītīgi cīnīties ar "Parex" banku, bet "Parex", izrādījās, nesabruka. Pēc tam bija viens ministra kungs, kas cīnījās ar "Lainbanku", viņa arī nesabruka un tomēr kaut kā funkcionē. Pēc tam sākās visu banku krīze, kad mēs vēl sākotnēji plānojām Latviju veidot par mazu, plaukstošu banku valsti, kurā būs bankas uz katra stūra. Bet izrādījās, ka nu banku arī laikam nebūs un ka banku valsts neiznāks, jo izrādās, ka lielākā daļa banku, visas, vai nu bankrotē, vai likvidējas. Un viens no jautājumiem ir šāds: vai nākotnē kaut kas līdzīgs nevar atkārtoties? Jo šodien man rodas tāda sajūta, ka ne Latvijas Banka, ne Einars Repšes kungs, ne Ministru kabinets, diemžēl pagaidām arī Saeima nav radījusi aizsardzības mehānismu. Jā, varbūt mēs radīsim vietējo aizsardzības mehānismu, bet ko mēs darīsim tagad, ja bijusī "Vācijas-Latvijas" banka kopā ar "Hanzas" banku, kas jau ir starptautiska korporācija, arī sāks izjust ekonomisko krīzi? Un uz kurieni tad mēs atkal draudzīgā pulciņā skriesim? Kur tad tiem nabaga piketētājiem būs jāstāv - Tallinā vai Ženēvā? Mēs neesam radījuši aizsargmehānismu - un tas arī parādās šinī ziņojumā - pret to, lai visādi, to skaitā arī starptautiski, avantūristi nevarētu veidot un iesaistīt arī Latvijas kapitālu, un taisni privātcilvēku kapitālu, apšaubāmos darījumos. Te, protams, paceļas arī bankas "Baltija" krīzes sakarā vēl viena ļoti interesanta nianse. Sakarā ar to, ka Latvijas Banka pēc būtības nenodarbojas ar kredītpolitiku, man rodas pilnīgi reāls viedoklis, ka banku "Baltija" valdība bija izmantojusi kā savu "kabatas" banku, jo kā var rasties tāda situācija, ka no tās tiek finansēti patiešām valsts uzņēmumi, kuri saņēma lielas, tajā skaitā arī no iedzīvotāju depozītiem, noguldījumiem, kapitālas summas, un pēc tam tā pati auditorfirma "Coopers & Lybrand", cik es skatījos, visur atzīmē, ka no firmas "Dzintars" atgūstamā kredīta iespējamība ir nulle. Un tur bija vesela grupa valsts uzņēmumu. Tātad šodien var izdarīt secinājumu, ka liela daļa noguldītāju ir kļuvuši par firmas "Dzintars" un visu pārējo uzņēmumu, valsts uzņēmumu to skaitā, līdzīpašniekiem. Un, vai šinī gadījumā nenotika ļoti interesanti - ka nauda tika savākta no Latvijas iedzīvotājiem, un valdība caur valdības kredītlīniju, ko šinī gadījumā banka "Baltija" veica kā savas funkcijas, to novirzīja uz bankrotējušiem valsts uzņēmumiem. Varbūt toreiz tie nebija bankrotējušie, jo cerēja uz to, ka sāksies masveida privatizācija un ka masveida privatizācijas rezultātā vai nu no jaunajiem privātīpašniekiem, vai no privatizācijas naudas līdzekļiem šī nauda tiks atgriezta bankai. Bet tie bija, iespējams, kaut kādi mutvārdu vai kāda cita veida līgumi starp bankas "Baltija" vadību un toreizējo Ministru kabinetu. Tāpat mēs šodien cenšamies aizmirst ļoti interesantu situāciju, ka bankas "Baltija" krīzes laikā bija arī valdības budžeta krīze un ka 5. Saeima toreiz sāka risināt jautājumu par iespējamo Einara Repšes kunga jautājuma izskatīšanu Saeimā. Un tad sakarā ar valdības budžeta krīzi Repšes kungs pēkšņi draudzīgi izņēma no kabatas 20 miljonus latu vai dolāru - es neatceros to summu, to var konkretizēt kolēģi, - un šis jautājums pazuda attiecīgi sakarā ar to, ka viņš palīdzēja Gaiļa valdībai "salāpīt" savā veidā tobrīd budžeta deficītu, protams, palielinot kopējo parāda summu. Tā ir vēsture, un, protams, to mēs varam neskatīties, bet tā ir jāskatās vienotā ķēdītē, un līdz ar to var izveidot arī kaut kādu konkrētāku ainu par atbildību. Un diez vai šinī gadījumā Ministru kabineta "kabatas bankas" pārstāvju un vadības atbildība ir vienpusēja. Un šinī gadījumā, runājot par toreizējā premjerministra Gaiļa kunga atbildību, man liekas, ka par to ir jārunā līdzvērtīgi. Protams, es varu piekrist šodien Gaiļa kungam, kurš saka, ka 5. Saeimā bija tāds draudzīgs politisks klimats, bet tagad ir vieni intriganti un insinuētāji, kas mēģina aprunāt cienījamo Gaiļa kungu, protams, ja mēs uzskatām, ka novest vairākas bankas līdz bankrota robežai un radīt milzīgus valsts ārējos un iekšējos parādus, ka tā bija normāla situācija. Un Gaiļa kungs labi jutās... Šis laiks laikam ir beidzies. Bet, iespējams, ir jāpaliek arī jums, Gaiļa kungs, "uz krēsla", kurā šodien sēž atsevišķi bankas vadītāji. Un, iespējams, tad mēs vairāk arī informāciju iegūtu. Bet tas ir tīri mehānisms attiecībā uz to, kas nes atbildību. Un šodien ir jārunā par to. Ja valdība un premjerministrs ir uzņēmies atbildību, vai tādā gadījumā mēs varam atstāt to tā, ka šodien Šķēles kungs, nākošais premjerministrs, pasaka, ka viņš nekādu atbildību nenes. Vai tā ir valsts politika? Un vai tādā veidā var risināt valsts attīstību? Es uzskatu, ka ne. Bet, protams, tas ir mūsu rokās, kā risināt tālāk šo jautājumu - vai ir jāatdod cilvēkiem kaut vai tie 500 lati vai 100 lati. Un kur tā nauda ir palikusi? Vai tā nebūs paradoksāla situācija? Jā, patiešām valsts uzņēmums tālāk funkcionēs, bet cilvēks nesaņems ne santīmu. Tātad iedzīvotājam, kas būs ieguldījis caur starpnieku tanī pašā "Dzintarā" naudu, viņam nekādu tiesību uz šo uzņēmumu nav, varbūt arī potenciālo peļņu privatizācijas gadījumā nav, bet attiecīgi uzņēmums, valsts īpašums, šādā vai tādā veidā ir valsts īpašums. Te ir ļoti daudz jautājumu. Tāpat man ļoti izbrīnu rada tas, ka tad, kad es griezos mutvārdos pie vairākiem Izmeklēšanas komisijas darbiniekiem, jau parādījās ļoti interesanta informācija, ko arī teleintervijā deva Lučanska kungs, un tā varbūt ir kvalificējama dažādi. Viņš ziņoja par to, ka viņš bija ar mieru iesaistīties sākotnējā bankas "Baltija" posmā ar kapitāla līdzekļiem, piesaistīt lielas naudas summas. Viņš to arī reāli izdarīja un piedāvāja valdības pārstāvjiem. Izrādās, ka valdības pārstāvjiem par to nekādas intereses dotajā brīdī nebija. Un tad es piedāvāju bankas "Baltija" Izmeklēšanas komisijai... Es domāju, ka varētu atrast līdzekļus un sazināties ar Lučanska kungu, lai saņemtu konkrētas liecības, kas pie kā ir griezies, kādas ir notikušas darbības. Taču vismaz šinī papīrītī, ko es tomēr kvalificēju pagaidām kā papīrīti, nevis kā kvalitatīvu izpēti, ne vārda nevar izlasīt par to. Un mēs zinām reāli: jā, Lučanska kungam ir nauda, viņam ir sakari starptautiskajās biznesa aprindās, tajā skaitā arī Amerikas aprindās. Un te būtu arī iespējamais jautājuma risinājums. Tikai vai bija vajadzīgs šis risinājums - tur jau ir jautājums. Vai nebija daudz izdevīgāk novest to situāciju pie tā, kā ir šodien, kad neviens nenes nekādu atbildību lielā daudzuma bankas "Baltija" noguldītāju priekšā, tajā skaitā arī valsts noguldītāju. Vai nebija vajadzīgs, lai pazūd visa informācija, cik pašvaldības bija ieguldījušas un uz kādiem kontiem bija ieguldījušas naudu bankā "Baltija" uz kredītprocentiem - uz fizisko personu vai tīri uz pašvaldību kontiem? Jo pēc tam pacēlās jautājums, ka tās pašvaldības bija pilnībā zaudējušas savus līdzekļus. Tāpat jājautā: kādi Privatizācijas aģentūras līdzekļu daudzumi pazuda bankā "Baltija"? Kas tos bija ieguldījis? To mēs nezinām līdz šai dienai, un iespējams, arī neuzzināsim, tādēļ ka tur daudz ko interesantu mēs varētu uzzināt. Un šie jautājumi visi ir palikuši. Protams, šinī gadījumā mēs kā politiskie pārstāvji varam šo jautājumu arī atstāt un tālāk nerisināt, un tas būs vēsturnieku jautājums. Bet diemžēl tie būs tie cilvēki, tā būs tā "zārku" nauda, tie būs daudzu parasto cilvēku pēdējie santīmi, kas ir aplaupīti. Tā ir arī to pašu zemnieku nauda, kuri bija ieguldījuši tur naudiņu, lai, teiksim, nākošajā gadā saņemtu ar procentiem, lai varētu nopirkt to sēklu vai arklu nopirkt. Protams, mēs varam atstāt to visu nerisinātu. Un, protams, vēl ir arī jautājums par auditorfirmām. Es brīnos, kā viņas var turpināt savu darbību. Tas pats "Ernsts Young", "Coopers & Lybrand", kas ir devušas savus apliecinošos dokumentus par banku darbību. Pēc tam bankas mierīgi bankrotē, un izrādās, ka viņi var turpināt savas audita pārbaudes tālāk. Kas tas ir par biznesu? Jo, piedodiet - vai viņi ir uzņēmušies atbildību vai nav? Vai arī, piedodiet, Latvijas Banka, kas pieņēma šos audita slēdzienus? Tātad, piedodiet, tur sēž diezgan neattīstīti cilvēki. Tā atkal ir otra realitāte. Un tādēļ es gribu piedāvāt šinī gadījumā... es uzskatu, ka ir pietiekami maiga Zelgalvja kunga piedāvātā variācija - turpināt izstrādi, tajā skaitā piesaistot arī bankas "Baltija" noguldītāju pārstāvjus. Vai ir reāli risināt šo jautājumu? Cik noguldītājiem var atmaksāt kompensāciju, kādā veidā, kāds ir mehānisms, lai viņi kaut ko saņemtu? Protams, šodien vairs runāt par sanāciju vai par lielākām naudas summām ir diezgan nenopietni, jo ir pagājis laiks. Pietiekami daudz informācijas ir zudis, bet es domāju, ka var panākt vismaz to, lai cilvēki kādu daļu savu līdzekļu dabūtu atpakaļ. Un kādā formā? Vajag arī panākt, lai atsevišķi uzņēmumi, kuri ir parādā, lai tie pāriet kreditoru - noguldītāju rīcībā, lai tiktu izveidota kaut kāda juridiskā persona no kreditoru pārstāvjiem, kuri tālāk nodarbotos ar apsaimniekošanu, ja uzņēmumi ir rentabli, vai kuri vismaz piedalītos viņu privatizācijā. Un vēl ir iespējami daudzi mehānismi, ceļi. Bet nevar šinī gadījumā šodien atļaut to, lai viss tiktu pārdots par bezvērtīgu, par minimālo, cenu un lai kopsummā nekas netiktu iegūts. Protams, ja ir laiks. Un tā ir galvenā nelaime. Un tomēr es uzskatu, ka šinī gadījumā būtu jāatbalsta Zelgalvja kunga piedāvātā rezolūcija un jāstrādā tālāk, aktīvi jāstrādā un jāiesaista arī pašas ieinteresētās puses. Paldies.".
• 1996_07_09(08)_as-seq55 language "lv".
• 1996_07_09(08)_as-seq55 speaker Modris_Lujans-1964.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q822919.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q211.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q687709.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q39731.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q183.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q471678.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q2033921.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q1770.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q71.
• 1996_07_09(08)_as-seq55 mentions Q5517189.