Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_07_09(08)_as-seq53> ?p ?o. }

• 1996_07_09(08)_as-seq53 type Speech.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 number "53".
• 1996_07_09(08)_as-seq53 date "1996-07-09".
• 1996_07_09(08)_as-seq53 isPartOf 1996_07_09(08)_as.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 spokenAs 29.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 spokenText "Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Par banku "Baltija" nu jau vairāk nekā gadu tiek runāts un diskutēts, un arī šodien, domāju, gan ziņojumā, gan debatēs mēs izsakām savu politisko vērtējumu notiekošajam. Kaut kādā ziņā mūsu domas atšķiras, kaut kādā saskan, bet es domāju, ka mums vismaz šobrīd vajadzētu, kaut arī ir pagājis vesels gads, pēc visām šīm diskusijām vienoties par konkrētu lēmumu un šim konkrētajam lēmumam būtu jābūt vērstam uz vienu mērķi - kā atvieglot cilvēkiem dzīvi šajā konkrētajā gadījumā, kā palīdzēt noguldītājiem. Es domāju, mums kā deputātiem, kā politiķiem nav cita mērķa. Un tāpēc nedaudz atcerēsimies notikumu gaitu un to, ko mēs šeit, parlamentā, esam darījuši. Tātad: 24. janvāra sēdē Saeima atbalstīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un nolēma izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus. Mēs uzskatījām un arī joprojām uzskatām, ka sabiedrībai jāzina visa patiesība par bankas "Baltija" krīzes rašanās cēloņiem, par to, kāda loma bankas bankrotā bija objektīviem apstākļiem toreiz, kāda loma bija valdībai, kāda - Latvijas Bankai, kā stāvokli bankā ietekmēja valstī radusies finansu un ekonomikas krīze, cik liela nozīme bija konkurējošo komercbanku ieinteresētībai. Mēs dzirdējām šodien komisijas ziņojumā, ka diemžēl tikai daļēji ir apkopotas bankas "Baltija" bankrota mācības. Nav vēl tomēr skaidrs, kurš īsti bija lielākais zaudētājs un kurš - ieguvējs, sabrūkot lielākajai komercbankai. Es domāju, ka ir savākts liels materiālu klāsts - un pateicoties tieši komisijas priekšsēdētāja Elmāra Zelgalvja profesionalitātei un neatlaidībai, taču, kā jau šeit tika norādīts, diemžēl visi šie materiāli joprojām nav objektīvi izvērtēti un varbūt arī daži fakti nav apzināti iestrādāti komisijas ziņojumā, tāpēc ir, protams, jāturpina materiālu analīze, komisijas darbs ir jāturpina. Uz tiem trūkumiem un kļūdām, kas bija komisijas ziņojumā, jau norādīja iepriekšējie runātāji. 1995. gada pavasarī, kad tika paziņots par bankas "Baltija" bankrotu, toreiz tā bija lielākā Latvijas komercbanka, vēl vairāk - tā bija lielākā komercbanka vispār Baltijas valstīs. Bankai bija 38 filiāles, un 5 gadu darbības laikā naudu tajā noguldīja 532 tūkstoši noguldītāju, kuru noguldījumu kopsumma bija 225 miljoni... Apmēram 311 tūkstoši noguldītāju bija saņēmuši savus noguldījumus ar procentiem par apmēram 125 miljoniem latu. Tātad šie skaitļi ir iespaidīgi, un ne velti banka "Baltija" bija populārākā iedzīvotāju vidū un bija ieguvusi tautas bankas slavu un saņēmusi arī starptautisku atzinību. Tāpēc arī, domāju, tieši šīs bankas krīzes un bankrota situācijas izvērtējums ir Saeimas darba kompetencē, tāpēc Saeimas izmeklēšanas komisija strādā un tai ir jāstrādā, bet savukārt mums, balstoties uz informāciju, kas saņemta no šīs komisijas, ir jāpieņem lēmums, kā rīkoties. Tā varbūt ir atbilde tiem, kas saka - kāpēc tad pēkšņi izmeklēšanas komisija nodarbojas tikai ar banku "Baltija". 1995. gada 25. maijā tika noslēgta bēdīgi slavenā četru pušu vienošanās. Faktiski banku "Baltija" toreiz pārņēma valsts, atņemot akcionāriem visus simts procentus akciju. Un izrādījās, ka faktiski šī vienošanās bija iegansts bankas "Baltija" prezidenta Freimaņa un uzraudzības padomes priekšsēdētāja Laventa atstumšanai no bankas vadības. Latvijas Banka iecēla toreiz savu bankas "Baltija" prezidentu Uldi Klausu, kurš faktiski iesāka bankas likvidāciju, slēdza korespondējošos rēķinus ārzemju bankās. Klausa valdīšanas laikā no bankas pazuduši arī daudzi dokumenti. Savukārt nākamā administratora Uģa Grūbes veiktie pasākumi vairāk atbilda nevis valsts, nevis noguldītāju interešu aizstāvēšanai, bet vairāk atbilda - un šādu vērtējumu ir jau izteikuši daudzi cilvēki, - vairāk atbilda bankas "Parekss" interesēm, kas ieguva ievērojamu daļu no bijušās bankas "Baltija" īpašuma. Kāpēc? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild. Rezultātā Latvija nu ir kļuvusi slavena kā valsts, kurā ir vairāki "simboliskie" iedzīvotāji - ieslodzītie: jau mirušais čekists Noviks, komunists Rubiks un, protams, vienīgais baņķieris bankas "Baltija" vadītājs Lavents, kas jau turpat gadu atrodas ieslodzījumā, turklāt bez jebkādiem pamatotiem pierādījumiem. Atcerēsimies (un to jau šeit vairāki ir norādījuši), ka pirms tam taču bankrotēja daudzas bankas - Tautas banka, "Olimpija", "Topbanka", "Latika", "Latintrade", Siguldas banka, Depozītu banka un tā tālāk. Kur ir visu šo banku vadītāji? Jeb mums nav viena tiesa visiem, nav viens likums visiem, nav viena pieeja visiem? Acīmredzot nav. Jo to jau mēs redzējām, kā izskatīja Fogeles gadījumu - it kā negadījumu. Mēs redzam, ka ir viena pieeja vieniem, cita - otriem. Un tā tas ir arī attiecībā pret šo banku vadītājiem. Bankrotējušas ir tik daudzas bankas, bet neviens cits baņķieris nav sēdējis cietuma izolatorā. Atkal ir jautājums - kāpēc? Acīmredzot Laventa turēšana bez pierādījumiem cietumā ir kādam izdevīga, vai nu kādam ekonomiskam grupējumam... vai tas ir kāds politiskais pasūtījums. Arī to, es ceru, izmeklēšanas komisija pateiks vēl savā galaziņojumā. Vai bankā "Baltija" ir veikta neatkarīga ekonomiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, cik pamatotas bija runas par kaitniecību? Diemžēl nav. Domāju, ka neatkarīga ekspertīze pie tam būtu nepieciešama arī Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes rīcībai. It sevišķi tāpēc, ka viņš jau pirmajās dienās nāca klajā ar kategoriskiem, man līdz šim brīdim neizprotamiem paziņojumiem, kuros pieprasīja valdības izveidotai Budžeta un banku krīzes pārvarēšanas darba grupai dot iznīcinošus slēdzienus, ka tur nekā nav, respektīvi, bankā "Baltija" nekā nav. Tātad - neko neizvērtēt, neko neanalizēt. Vienkārši uzreiz paziņot: tur nekā nav, dodiet tādu slēdzienu. Kāpēc Repšem bija šāda pozīcija? Es saprastu, ja šāda pozīcija rodas, mēnesi izvērtējot, nu kaut vai nedēļu iedziļinoties... Bet pirmajās dienās paziņot kategoriski un pieprasīt valdības komisijai - nu, dodiet slēdzienu tādu un tādu... Tā kā agrāk, vecos pazīstamos laikos, tika pateikts - ir viedoklis..."jesķ mņeņije"... ziniet, pazvanīja mums Ivans Ivanovičs un teica: dodiet tādu slēdzienu. Tā arī tagad mums ir Repše, kas saka - dodiet tādu slēdzienu. Zīmīgi, ka Latvijas Banka jau kopš pirmajām bankas "Baltija" bankrota dienām cenšas uzspiest viedokli, ka bankas bankrots ir pašu noguldītāju interesēs. Jau jau tas tā būtu, tad jau visi noguldītāji ar ziediem katru dienu šeit stāvētu un teiktu - paldies, ka jūs tik ātri likvidējāt banku "Baltija", mums tagad nauda nāk kā pa reni, mēs visus savus noguldījumus esam atguvuši, un mums vēl piemaksāja klāt. Nu kā var runāt šādas absurdas lietas, teikt, ka bankrots ir noguldītāju interesēs, ja noguldītāju intereses nav aizstāvētas un viņu prasības nav apmierinātas! Nākamais. Joprojām neviens neliekas ne zinis par šiem simtiem tūkstošu bankas "Baltija" noguldītāju, joprojām šos cilvēkus izliekas neredzam Latvijas valdība, tos ignorē Latvijas Banka. Nu, es ceru, ka vismaz mēs, Latvijas parlaments, tos neignorēsim, ka mēs atradīsim ceļus, kā palīdzēt šiem cilvēkiem. Labi atceramies, kā pirms 6. Saeimas vēlēšanām Māris Gailis solīja noguldītājiem maksāt lielās kompensācijas no valsts budžeta, manipulēja ar cilvēku uzticību. Nu par laimi šis politiķis ir aizgājis no sava ministra krēsla - pagaidām. Redzēsim, varbūt ka notiks kā parasti - politiķis uzņemas politisku atbildību un dodas pelnītā labā diplomātiskā dienestā. Nu paskatīsimies, kā tas būs noticis šajā gadījumā. Jā, diemžēl Šķēles valdības attieksme pret bankas "Baltija" noguldītājiem rāda, ka ļoti daudziem vadošajiem politiķiem ir vienaldzīgas citu cilvēku rūpes un ciešanas. Šodien, kad mēs klausījāmies Bišera kunga nolasīto Saeimas Parlemantārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, varēja gaidīt, ka tas būs ļoti nozīmīgs, lai noskaidrotu krīzes cēloņus un izvērtētu bankas sanācijas projektus. Šo ziņojumu gaidīja arī simtiem tūkstošu cilvēku visā Latvijā, gaidīja visi tie, kas zaudējuši savus noguldījumus bankā "Baltija" un kas joprojām cer uz Saeimas un valdības aizstāvību, joprojām cer uz taisnīgu šīs lietas risinājumu. Šie nabaga cilvēki gaida valstsvīru aizstāvību, mūsu aizstāvību. Diemžēl komisijas ziņojumā izskanēja doma, ka tur nu neko nevar darīt, kas bijis - bijis, šiem cilvēkiem nav uz ko gaidīt. Es uzskatu, ka tā mēs rīkoties nevaram, mēs nevaram akceptēt izmeklēšanas komisijas piedāvāto lēmuma projektu, ar ko mēs faktiski parakstām, vienkārši ar vieglu roku, sev tādu bezdarbības apliecinājumu, sak, tur nekā nav, neko darīt nevar un nedarīsim. Mēs vienkārši uzreiz atsakāmies un pasakām, ka mēs negribam darīt. Es uzskatu, ka mums būtu jāatbalsta Elmāra Zelgalvja sagatavotais lēmuma projekts (kurā, kā jau minēja Zelgalvja kungs, ir šī drukas kļūda, tehniskā kļūda), ka līdz 15. augustam kopīgi Latvijas Bankai, Finansu ministrijai, tātad Ministru kabinetam, bankas "Baltija" kreditoriem... es nolasīšu precīzi: "Sakarā ar Latvijas Bankas, Finansu ministrijas un bankas "Baltija" vadītāju 1995. gada 17. maija parakstītajā kopīgajā paziņojumā pausto apņemšanos veikt pasākumus bankas "Baltija" likviditātes problēmu novēršanā un normāla darba nodrošināšanā, kā arī 1995. gada 25. maijā minēto pušu noslēgtajā līgumā noteikto solidāro atbildību par bankas "Baltija" turpmāko administrēšanu Latvijas Republikas Saeima nolemj: Latvijas Bankai, Ministru kabinetam un bankai "Baltija" kopā ar Saeimas Parlamentāro izmeklēšanas komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus bankas "Baltija" kreditoru prasību apmierināšanai. Priekšlikumus iesniegt Saeimā līdz 1996. gada 15. augustam." Es uzskatu, ka šis lēmuma projekts atbilst mūsu vēlmei palīdzēt noguldītājiem, tas nerunā par kādu pašmērķi - atjaunot bankas "Baltija" darbu par katru cenu, tas nerunā ne par kādām personālijām, tas runā tikai par vienu - vai Saeima ir gatava uzņemties politisko atbildību savu vēlētāju, apkrāpto noguldītāju, interesēs. Jo tiešām ir skaidrs, ka, lai palīdzētu daudz zaudējušajiem ieguldītājiem, mums ir vajadzīga patiesi politiska drosme, mums ir vajadzīga pašaizliedzība un gatavība pieņemt varbūt pat nepopulārus lēmumus, varbūt pat sāpīgus lēmumus. Bet es domāju, ka tiem cilvēkiem, kas ir cietuši, sāp vēl vairāk. Un, kolēģi, tāpēc es aicinu neizvēlēties vieglāko ceļu, nebalsot par Bišera kunga prezentēto komisijas lēmuma projektu, bet atbalstīt Elmāra Zelgalvja sagatavoto alternatīvo lēmuma projektu.".
• 1996_07_09(08)_as-seq53 language "lv".
• 1996_07_09(08)_as-seq53 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q822919.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q211.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q1020384.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q687709.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q39731.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q465698.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q710198.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q42735.
• 1996_07_09(08)_as-seq53 mentions Q4223122.