Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_07_09(08)_as-seq44> ?p ?o. }

• 1996_07_09(08)_as-seq44 type Speech.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 number "44".
• 1996_07_09(08)_as-seq44 date "1996-07-09".
• 1996_07_09(08)_as-seq44 isPartOf 1996_07_09(08)_as.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 spokenAs 29.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šodien mums darba kārtībā ir divi jautājumi. Runājot par vienu jautājumu, es faktiski gribu runāt arī reizē par otru jautājumu, kur ir lēmuma projekts. Es tikai vēršu deputātu uzmanību uz to, ka tur ir ieviesusies drukas kļūda, tur vajadzēja būt 1996. gada 15. augustam. Citam termiņam. Vispirms gribu izteikt savas domas par komisijas ziņojumu. Mēs noklausījāmies komisijas ziņojumu, un Bišera kungs to arī pateica, ka es biju tas, kurš nebalsoja par šo ziņojumu, jo nepiekritu daudzajām tām tēzēm, kas komisijas ziņojumā tika iekļautas. Dažas domas šajā sakarībā. Vispirms vispārējie secinājumi. Ziņojums ir sastādīts tendenciozi, tajā nav dots objektīvs visa komisijas rīcībā esošā faktiskā materiāla objektīvs, vispusīgs izvērtējums. Bieži vien ir tikai faktu konstatācija, bet nav šo faktu analīzes un secinājumu. Piemēram, 2. lappusē minēts, ka bankas "Baltija" akcionāri un dibinātāji nepavisam nebija godīgi un uzticami. Ja arī pieņemam, ka šis apgalvojums ir pareizs, tad tūlīt rodas jautājums: kā šie negodīgie ļaudis varēja kļūt par bankas vadītājiem? Kas viņiem ļāva dibināt banku un kļūt par tās vadītājiem? Jo bankām, atšķirībā no citām akciju sabiedrībām, ar likumu ir noteikta valsts institūcijas - Latvijas Bankas - uzraudzība. Latvijas Banka pirms licences izsniegšanas pārbauda komercbankas dibināšanas likumību un apstiprina bankas vadību. Par to ziņojumā nekas nav teikts. Treškārt. Nevaru piekrist ziņojuma 2. lappusē izteiktajam apgalvojumam, kas ir arī pirmajā secinājumā, ka galvenais bankas "Baltija" sabrukuma cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju nelikumīgā rīcība. Jā, bankas vadībā bija kļūdas un trūkumi. To savos paziņojumos nekad arī es neesmu noliedzis. Kļūdas bija aktīvu un pasīvu struktūras veidošanā, kas izraisīja bankas finansiālā stāvokļa un likviditātes pasliktināšanos. Aizdevumus nereti izsniedza bez pietiekama ekonomiskā pamatojuma un atmaksāšanas aprēķiniem. Rezultātā pieauga "slikto" kredītu summas un līdz ar to radās nepieciešamība veidot speciālus uzkrājumus nedrošiem parādiem. Dārgo resursu piesaistīšana un nepietiekami procentu ieņēmumi radīja bankai zaudējumus. Uzskatu, ka bankas "Baltija" krīze un tās cēloņi jāaplūko plašākā kopsakarībā, un to prasa arī notikumu analīze. Bankas "Baltija" krīzi veicināja arī ārējie apstākļi. Kā tādi minami Latvijas Depozītbankas slēgšana 1995. gada 27. aprīlī, kā arī bijušā finansu ministra Piebalga paziņojums Latvijas televīzijā 1995. gada 16. maijā par to, ka valdība pārņem banku "Baltija" 50% apmērā un garantē noguldījumu apmaksu līdz 1000 latiem. Šie fakti izraisīja ārkārtīgu paniku noguldītāju vidū, un bankas resursi noguldījumu izmaksāšanai ātri izsīka. Ļoti būtisks bankas "Baltija" kraha cēlonis ir Latvijas Bankas kā uzraudzības institūcijas un licences devējas bezatbildīgā rīcība gan krīzes sākuma stadijā, gan, jo īpaši, beigu posmā, apturot bankas "Baltija" darbību. Komisijas rīcībā esošie fakti liecina par to, ka Latvijas Banka regulāri saņēma no bankas "Baltija" atskaites un pārskatus par naudas plūsmām. Latvijas Bankas darbinieki vairākkārt veica pārbaudes uz vietas bankā "Baltija". Tātad Latvijas Bankas vadība bija labi informēta par stāvokli bankā "Baltija", tomēr Latvijas Banka neveica pietiekami radikālus pasākumus, lai panāktu bankas "Baltija" finansiālā stāvokļa uzlabošanos. Latvijas Bankas vadības aizbildināšanās ar trūkumiem likumdošanā ir pilnīgi nevietā. Liecības apstiprina to, ka Repšes kungs ir kategoriski iebildis pret ieteikumiem izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus pastāvošajos likumos, kas dotu iespējas Latvijas Bankai veikt radikālus pasākumus pret komercbankām, kuras neievēro normatīvus un pasliktina likviditāti. Arī šajā sakarībā kā viens no bankas "Baltija" krīzi veicinošiem faktoriem jāmin bijušās valdības nekonsekventā rīcība pirms šīs bankas licences apturēšanas. Par Piebalga, kā arī valdības vadītāja lomu mēs jau minējām. Vēl jāuzsver, ka valdība nepildīja uzņemtās saistības sakarā ar kopīgā paziņojuma parakstīšanu un četru pušu līguma noslēgšanu. Māra Gaiļa paziņojums televīzijā par to, ka valdība pārņem savā īpašumā 50% bankas "Baltija" akciju un ar savu līdzdalību bankas "Baltija" īpašumā garantē noguldījumu drošību, faktiski bija tautas mānīšana, kaut arī noslēgtā četru pušu līguma 7. punktā valdība uzņēmās solidāru atbildību. Faktiski tā neko nedarīja, lai sekmētu bankas "Baltija" finansiālā stāvokļa uzlabošanu. Ņemot vērā visu teikto, uzskatu, ka nevar izdalīt kādu vienu galveno krīzes cēloni. Nevar piekrist komisijas otrajam secinājumam, ka banka ir nobankrotējusi, saistībām pārsniedzot aktīvus. Bankas darbības apturēšanas brīdī nekāda bankrota nebija, bija maksātnespēja. Likums par maksātnespēju nosaka, ka bankrots ir ar kreditoru sapulces lēmumu pieņemts un tiesas apstiprināts maksātnespējas situācijas risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija. Kreditoru sapulce nav sasaukta vēl līdz šai dienai. Nevar piekrist arī trešajam secinājumam - par to, ka nav iespējas bankas sanācijai. Faktiski komisija pēc būtības šo jautājumu nav analizējusi un izvērtējusi. Es savā ziņojumā iesniedzu bankas sanācijas projekta tēzes, etapus, nepieciešamo investīciju apmērus, bet komisija pat neiedziļinājās, neizskatīja manus priekšlikumus. Tālāk. Nav saprotams komisijas priekšlikums par bankas "Baltija" administratora... kā administratoram darīt zināmu noguldījumu... noguldītājiem viņu iespējas saņemt kompensāciju... arī par šo 500 latu garantēšanu ar valsts obligācijām, jo pamatā tāpat paliek nevis papildu līdzekļu piesaistīšana no valsts budžeta, bet atgūto kredītu summas. Nu, un par tām atgūto kredītu summām šeit jau minēja, ka tās ir nepietiekamas šobrīd. Godātie deputāti! Mēs šodien varētu daudz un ilgi runāt par to, kas galu galā bija vainīgs un vai bankas "Baltija" krīzei bija kāds viens galvenais cēlonis vai daudzi cēloņi. Varam meklēt šos vainīgos, varam viņus kritizēt, tiesāt un tā tālāk, bet tajā pašā laikā visa tā galvenā problēma joprojām paliek neatrisināta un diemžēl arī komisijas slēdzienā par to nav nekas teikts. Un kāda ir tā galvenā problēma? Tā ir tāda: kā atgūt un atmaksāt cilvēkiem viņu pazaudēto naudu. Lūk, kas ir galvenā problēma. Un es uzskatu, ka mums šodien, pieņemot lēmumu, arī no tā ir jāvadās kā no galvenā kritērija, kā tālāk rīkoties, lai tomēr panāktu risinājumu šim jautājumam, šai problēmai, proti, mūsu noguldītāju, kreditoru, visu kredītu - ne tikai fizisko personu līdzekļu - atgūšanai. Godātie deputāti! Es gribu jums parādīt, ka šajos vāciņos, šajā mapītē, kas man ir un ar ko visi var iepazīties, ir vairāk nekā 12 000 noguldītāju parakstu uz atsevišķām lapām. Ko šie noguldītāji lūdz? Viņi lūdz bankas sanāciju. Protams, šodien varbūt par sanāciju runāt ir problemātiski, bet ne jau sanācija kā pašmērķis, tā būtība jau ir viena, un tas mērķis šiem cilvēkiem ir viens - atgūt savu naudu, nekas cits. Ne jau viņiem tā banka kā tāda ir vajadzīga, bet viņi grib atgūt savu naudu. Mēs esam saņēmuši komisijā ļoti daudz vēstuļu, kuras raksta veci slimi cilvēki - bankas noguldītāji, kuri ir bezizejas stāvoklī jeb situācijā, arī šīs vēstules man šeit ir, es varu iedot deputātiem tās palasīt, un arī, starp citu, šīs vēstules ir saņēmusi mūsu Saeimas priekšsēdētāja Kreituses kundze, bet diemžēl uz tām nav atbildēts, tās tūliņ tiek novirzītas uz mūsu komisiju. Ir arī citi deputāti runājuši ar noguldītājiem un arī šādas vēstules, šādus iesniegumus ir saņēmuši. Gribu teikt vēl ko: pašlaik bankas noguldītāji aktīvi izvērš protesta kampaņu. Ir notikuši protesta mītiņi - šeit, Rīgā, Vērmanes dārzā nesen notika, ir arī rezolūcija pieņemta, šī rezolūcija jums ir izdalīta, tur arī ir noguldītāju prasības. Šāds protesta mītiņš ir noticis, piemēram, arī Rēzeknē. Es nolasīšu šeit šīs rezolūcijas dažus punktus. Šeit ir 465 cilvēki piedalījušies. Un ko viņi prasa? "Pieprasām bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa demisiju..." Nu to varētu uzskatīt par noietu etapu. "Pieprasām Latvijas Bankas prezidenta Repšes demisiju; ja netiek izpildīti rezolūcijā pieņemtie punkti, atsakāmies maksāt par komunālajiem pakalpojumiem; pieprasām atsaukt Rēzeknes pilsētas domē un Saeimā ievēlētos deputātus." Lūk! Un man ir informācija, ka arī citos rajonos, citās pilsētās notiek šādas protesta demonstrācijas, jo cilvēki vienkārši ir bezizejas, izmisuma stāvoklī, jo viņiem tālāk vairs nav kur un viņu vienīgā cerība un vienīgais, kā saka, tāds stariņš vēl ir Saeima, tas ir, mēs. Un, lūk, viņi šodien gaida, kādu lēmumu mēs šeit pieņemsim - vai mēs viņus kaut cik atbalstīsim jeb vai mēs atkal paliksim kā daudzreiz, kā saka, aukstasinīgi un neieklausīsimies, un neņemsim visu to vērā. Vēl par pašu banku. Pēdējā informācija no bankas ir tāda, ka jaunie likvidatori, kas tur ir iecelti, pašlaik strādā ļoti enerģiski un strādā vienā virzienā, proti, vakar tika atlaisti no darba vairāk nekā 30 bankas darbinieki, turklāt tika atlaisti cilvēki, kas pārzināja šīs lietas, - pirmkārt, Kredītpārvaldes darbinieki, kas pārzināja šīs kredītlietas, atlaisti ir cilvēki, kas pārzināja mantiskās lietas, teiksim, inventāru, īpašumu un tā tālāk. Tātad - ko mēs redzam? To, ka jaunie likvidatori cenšas... nedomā par to, kā atgūt šos kredītus, kā atgūt šo naudu, kā izmaksāt noguldītājiem šos līdzekļus, bet domā par vienu - kā ātrāk un vienkāršāk šo banku likvidēt. Viens mērķis. Bet mēs taču... un arī komisija par to savā ziņojumā ierakstīja, ka, lūk, ir jāsaņem atpakaļ šī nauda, un tādas iespējas saņemt atpakaļ ir, un tā ir jāizmaksā vai ir jāiegulda citur, lai šo kapitālu palielinātu. Lūk, varētu būt daudz dažādu risinājumu. Šajā sakarībā mēs iesniedzām šeit vairāku deputātu parakstītu lēmuma projektu, kurš ir darba kārtības 41. punkts un kurā tikai ir viens jautājums un viens punkts, un par kuru es aicinu arī deputātus balsot un pieņemt šo lēmumu, proti, uzdot Ministru kabinetam, Latvijas Bankai, bankas "Baltija" akcionāriem kopā arī ar mūsu pārstāvjiem, teiksim, komisijas pārstāvjiem, izstrādāt konkrētus priekšlikumus noguldītāju un visu bankas "Baltija" kreditoru prasību apmierināšanai. Lūk, lai visas... kāpēc šīs puses šeit ir minētas? Šīs puses ir minētas tāpēc, ka šīs puses - protams, es šeit nerunāju par mūsu izmeklēšanas komisiju - bija tās, kas parakstīja kopīgu līgumu. Pirmkārt, parakstīja kopīgu paziņojumu pagājušā gada 16. maijā, pēc tam parakstīja kopīgu līgumu, kurā uzņēmās solidāru atbildību un uzņēmās kopīgi strādāt, lai šo problēmu risinātu, lai nodrošinātu šo noguldījumu atmaksu... Lūk, bet...".
• 1996_07_09(08)_as-seq44 language "lv".
• 1996_07_09(08)_as-seq44 speaker Elmars__Zelgalvis-1938.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 mentions Q822919.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 mentions Q211.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 mentions Q2660080.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 mentions Q687709.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 mentions Q39731.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 mentions Q3154693.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 mentions Q1773319.
• 1996_07_09(08)_as-seq44 mentions Q710198.