Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_07_09(08)_as-seq40> ?p ?o. }

• 1996_07_09(08)_as-seq40 type Speech.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 number "40".
• 1996_07_09(08)_as-seq40 date "1996-07-09".
• 1996_07_09(08)_as-seq40 isPartOf 1996_07_09(08)_as.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 spokenAs 38.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas izmeklēšanas komisija, kas šā gada februārī tika izveidota, lai izvērtētu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un sanācijas iespējas, man ir uzdevusi sniegt augsti godātajai Saeimai ziņojumu par komisijas darbības rezultātiem. Pirms nolasu pašu ziņojumu, es gribētu pateikt dažus ievadvārdus, kas varētu palīdzēt labāk izprast un izvērtēt minēto ziņojumu. Vispirms gribētu norādīt, ka komisija neuzskata, ka viņa visā pilnībā ir izpildījusi to uzdevumu, ko Saeima tai uzdeva, un tāpēc neuzskata savu darbu par pilnīgi pabeigtu. Komisija strādāja pietiekami enerģiski un aktīvi, tomēr četri mēneši izrādījās nepietiekami garš laikposms, lai pilnībā veiktu tai uzticētos uzdevumus. Tas ir saistīts vispirms ar to, ka bankas "Baltija" bankrotā bija iesaistītas daudzas juridiskās un fiziskās personas, to skaitā arī valsts atbildīgas amatpersonas. Mēs centāmies uzklausīt visas personas, kurām ir bijusi nozīmīga loma šajā lietā, un lielā mērā mums tas arī izdevās. Taču šīs darbības laikā vairākos jautājumos parādījās arī pretrunas atsevišķu personu izteikumos, pie tam ne tikai starp tiem, kuru pašreizējā uzturēšanās vieta ir valsts iestāžu pagrabos iekārtotās kameras, bet arī starp tiem, kuri sēž šo iestāžu darba kabinetos, tātad arī šīs otrās grupas pārstāvju vidū. Lai šīs pretrunas novērstu, mums vajadzēja tikties ar atsevišķām personām atkārtoti, bet tam vienkārši nepietika laika. Otrkārt, bankas "Baltija" sabrukums nebija vienreizējs akts, bet gan vairāk nekā gadu ilgs process, kur katrā posmā ir atšķirīgas darbojošās personas un atšķirīgi apstākļi. Visu šo posmu izvērtēšana ir visai darbietilpīgs process, un tāpēc mēs dažiem šī procesa aspektiem nespējām veltīt pietiekami daudz vērības. Treškārt, komisijai bija nepieciešams izstudēt daudzus darījumu dokumentus, revīziju un auditpārbaužu aktus, kā arī citus dokumentus, nemaz nerunājot par šo dokumentu ievērojamo apjomu. Jānorāda, ka šo dokumentu specifiskā satura dēļ to izvērtēšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas, tāpēc to izdarīt tikai ar komisijas locekļu spēkiem vien nebija iespējams. Diemžēl Saeima no sava budžeta spēja izdalīt līdzekļus tikai viena konsultanta, speciālista bankas darbības jautājumos, atalgošanai, pie tam ne visu komisijas darbības laiku. Ceturtkārt, daudzu faktu, kas saistīti ar bankas "Baltija" bankrotu, pilnīga noskaidrošana ir iespējama tikai ar specifiskām izmeklēšanas metodēm. Taču, lai gan krimināllietas par bankas "Baltija" bankrotu izmeklēšana turpinās jau vairāk nekā gadu, lietas nobeigšana vēl ir tālu, un tāpēc ģenerālprokurors un policijas darbinieki bija gatavi sniegt tikai vispārēja rakstura vērtējumus, bet nebija gatavi sniegt ziņas par konkrētām epizodēm. Visa tā rezultātā izmeklēšanas komisija ir guvusi tikai kopēju priekšstatu par bankas "Baltija" sabrukuma procesu, bet nav vēl paspējusi izpētīt visus šā procesa aspektus un visu šajā lietā iesaistīto personu lomu un to darbības pareizību. Tomēr komisija uzskatīja par nepieciešamu informēt Saeimu un arī sabiedrību par līdz šim veikto darbu. Mēs uzskatām, ka mūsu vērtējums par to, kāpēc ir bankrotējusi banka "Baltija", un par to, vai ir iespējams atjaunot tās darbību, vairs nemainīsies. Mūsu tālākais uzdevums būtu noskaidrot, kas nes par notikušo politisko atbildību un kas būtu darāms, lai mazinātu šā bankrota izraisītās sekas un lai nepieļautu šādus bankrotus nākotnē. Kas attiecas uz mūsu ziņojumu, es gribētu paskaidrot, ka tas neatspoguļo, protams, manu, kā ziņotāja, viedokli vai kāda atsevišķa politiskā spēka viedokli. Izmeklēšanas komisija tika izveidota uz paritātes principa pamata, ietilpinot tajā pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas. Bet mēs, visi tās locekļi, esam dažādi jau kā cilvēki un pārstāvam dažādus politiskus spēkus, tāpēc mums nebija viegli vienoties par vienotu pieeju jautājumam un par vienotu novērtējumu tiem faktiem, kurus mēs konstatējām, un arī par priekšlikumiem nākotnē. Tā, piemēram, jūs jau no atsevišķām publikācijām zināt, ka Demokrātiskā partija Saimnieks, ko es pārstāvu komisijā, savā konferencē izteica daudz tālejošākus priekšlikumus par valsts obligāciju izsniegšanu apkrāptajiem noguldītājiem nekā tie, ko satur komisijas ziņojuma secinājumi. Savukārt komisijas priekšsēdētāja profesora Zelgalvja no Tautas kustības "Latvijai" pārliecība bija, ka valstij būtu jāatjauno bankas "Baltija" darbība, līdz ar to uzņemoties atbildību par visām tās saistībām. Taču šie priekšlikumi neguva komisijas vairākuma atbalstu un līdz ar to komisijas ziņojumā nav iekļauti. Ziņojumā ir iekļauts tikai tas, ko atbalstīja komisijas vairākums. Vispār mēs centāmies strādāt pēc konsensusa, proti, pilnīgas vienprātības principa, taču pilnībā to mums panākt neizdevās. Par komisijas ziņojumu kopumā sākotnēji nenobalsoja tās priekšsēdētājs - jau manis iepriekš norādīto apstākļu dēļ. Vēlāk gan viņš parakstīja komisijas ziņojumu, tomēr uzstāties šo apstākļu dēļ ar šo ziņojumu viņš neuzņēmās, un tas tad bija jādara man kā komisijas priekšsēdētāja vietniekam. Komisijas loceklis Vienības partijas deputāts Gundars Valdmanis gan bez ierunām nobalsoja un parakstīja komisijas ziņojumu, bet uzskatīja par nepieciešamu sniegt dažas viņa atsevišķas domas par bankas "Baltija" sabrukumu, un šīs domas ir izplatītas jums atsevišķa dokumenta veidā, ar ko jūs visi acīmredzot esat iepazinušies. Tomēr komisija uzskata, ka dažādu viedokļu pastāvēšana komisijas locekļu vidū netraucēja komisijas darbam, bet gan, gluži otrādi, padarīja tās vērtējumu daudzpusīgāku un līdz ar to objektīvāku. Un tagad atļaujiet man pāriet pie paša ziņojuma. Vispirms - vispārīgas ziņas par komisijas darbu. Parlamentāro izmeklēšanas komisiju ievēlēja 1996. gada 1. februāra Saeimas sēdē pēc frakciju pārstāvniecības principa. Komisijas sastāvā ir šādi deputāti: Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Vents Balodis, Ilmārs Bišers, Aristids Lambergs, Andrejs Naglis, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis. Pirmajā komisijas sēdē, kas notika 5. februārī, par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Elmāru Zelgalvi no frakcijas "Latvijai", par priekšsēdētāja biedru ievēlēja Ilmāru Bišeru no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas, un par sekretāru ievēlēja Gundaru Valdmani no Vienības partijas frakcijas. Līdz šim ir notikušas 23 komisijas sēdes, no kurām trīs bija izbraukuma sēdes. Komisija uzklausīja 18 dažādu organizāciju un iestāžu pārstāvjus, to skaitā valdības, Latvijas Bankas, Finansu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Policijas departamenta pārvaldes cīņai ar noziegumiem ekonomikas sfērā, bankas "Baltija" un citus pārstāvjus - Māri Gaili, Einaru Repši, Andri Piebalgu, Uldi Osi, Jāni Skrastiņu, Daini Šmitiņu, Aleksandru Laventu, Tāli Freimani un citus. Komisijā sniegtās liecības un paskaidrojumi dažos principiālos jautājumos stipri atšķiras, tāpēc, komisijai darbu turpinot, vairākas personas tiks uzklausītas atkārtoti. Komisija pieņēma un izskatīja iesniegumus un sūdzības no bankas "Baltija" noguldītājiem, bijušajiem darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām. Komisija izanalizēja lielu skaitu dokumentu par jautājumiem, kas attiecas uz banku "Baltija", - auditoru slēdzienus, bankas "Baltija" administratora atskaites un izziņas, tiesas spriedumus, līgumus un citus darījumu dokumentus un tā tālāk. Komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks sniedza informāciju par komisijas darbu presei, radio un televīzijai. Otrkārt. Bankas "Baltija" krīzes cēloņi, bankrota pamatotība, sanācijas iespējas. Bankas "Baltija" krahs 1995. gada maijā kopā ar vairāku citu komercbanku maksātnespēju un bankrotu nostādīja Latvijas komercbanku sistēmu bezprecedenta problēmu priekšā. Atklājās, ka Latvijā nav pietiekami tiesisku, saimniecisku un politisku priekšnoteikumu drošai komercbanku darbībai. Lai arī kopš krīzes sākuma ir pagājis gads, tā vēl līdz galam nav pārvarēta, par to liecina arvien jauni banku bankrota gadījumi. Sabiedrībā pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi par šīs krīzes cēloņiem, it īpaši attiecībā uz banku "Baltija". Komisija, iepazinusies ar krīzes norisi bankā "Baltija", nevar piekrist viedoklim, ka finansu krīze komercbankām 1995. gadā bija visnotaļ objektīvu apstākļu izraisīta, tādu kā krasās pārmaiņas Latvijas un kaimiņvalstu tautsaimniecībā 1991. -1994. gadā, likumdošanas nepiemērotība tirgus ekonomikas attiecībām, strukturālo pārkārtojumu lēnā virzība, uzraudzības institūciju vājums, kaut gan šo faktoru nozīmi nevar neņemt vērā. Atzīstot šo ārējo apstākļu ietekmi, komisija tomēr uzskata, ka bankas "Baltija" gadījumā tiem bija tikai blakus nozīme. Galvenais bankas "Baltija" sabrukuma cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju nelikumīga rīcība, neapdomīga un neprofesionāla bankas lietu lemšana un kārtošana. Rietumvalstīs banku teorija un prakse balstās uz fundamentālu priekšnoteikumu, ka akcionāri un vadība ir godīgi, uzticami, kompetenti cilvēki un darbojas bankas un tās noguldītāju interesēs. Par bankas "Baltija" akcionāriem un dibinātājiem fakti liecina, ka šie ļaudis nepavisam nebija godīgi un uzticami. Kad veidojās komercbanku sistēma (banku "Baltija" nodibināja 1991. gadā), likumdošana vispār šajā ziņā bija pārlieku liberāla. Nevienu neinteresēja, no kurienes nāk nauda un kā tiek veidoti dibināšanas kapitāli. Ir zināms, ka bankas "Baltija" sākotnējo dibinātāju skaitā ar 60% kapitāla bija bēdīgi slavenais grupējums "Pārdaugava" (Ļeskovs, Raigorodskis un citi). Jautājums par to, kāda bija kriminālo struktūru loma bankas dibināšanā un tālākā darbībā, vēl acīmredzot tiks pētīts. Pēc auditorfirmas "Ernst & Young" analīzes datiem, Laventam, viņa radiniekiem un ar viņu saistītām firmām pieder vairāk nekā 56%, iespējams, pat vairāk nekā 63% akciju. Kā Aleksandram Laventam un Emīlam Laventam piederošu auditori uzrāda offshore firmu "Finhold Limited" - lielāko bankas "Baltija" akcionāru ar 31,65% akciju 7 913 000 latu vērtībā. Pats Aleksandrs Lavents šo faktu neapstiprina. Bijušais bankas "Baltija" prezidents komisijā apgalvoja, ka, 5 gadus strādājot bankā, viņam neesot bijis iespējams uzzināt, kas ir "Finhold" īpašnieks. Pārējiem bankas "Baltija" akcionāriem pieder relatīvi nelielas daļas, un viņus pārstāv Aleksandrs Lavents. Tāpēc var uzskatīt, ka bankas "Baltija" faktiskais saimnieks bija Aleksandrs Lavents. Saimniekojot Aleksandram Laventam, banka "Baltija" bija galvenokārt paša Aleksandra Laventa un vēl dažu akcionāru projektu un darījumu finansēšanas instruments, nevis neatkarīgs peļņas gūšanas centrs, kā to nosaka Latvijas Republikas likumi un bankas "Baltija" statūti. Saskaņā ar likumu par akciju sabiedrībām bankas "Baltija" statūti nosaka, ka bankas izpildu un rīcības institūcija, kas vada tās darbību, ir bankas "Baltija" valde. Bankas "Baltija" prezidents savukārt izdod pavēles un citus aktus jautājumos, kas ietilpst bankas kompetencē, pārstāv banku attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām. Kas attiecas uz bankas "Baltija" uzraudzības padomi, likumā par akciju sabiedrībām speciāli noteikts, ka tai nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir sabiedrības valdes kompetencē. Pretēji tam bankā "Baltija" vienpersoniski saimniekoja bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, izlemjot visas svarīgākās bankas lietas. Bankas oficiālās institūcijas, ieskaitot prezidentu Tāli Freimani, daudzējādā ziņā bija tikai marionetes, Laventa pavēļu izpildītājas. Tālis Freimanis komisijai stāstīja: pēc dabas viņš esot bailīgs cilvēks, kas nemīl riskēt, un, ja no viņa būtu atkarīgs, nekad nebūtu noteicis augstos depozītu procentus, nekad nebūtu kreditējis nerentablos valsts uzņēmumus. Bet viņš esot ielikts tajā spēlē. Tālis Freimanis un viņa kolēģi pārkāpa bankas darbību reglamentējošos noteikumus, nebaidīdamies no atbildības, jo zināja valsts institūciju ārkārtīgo iecietību pret finansu nodarījumos iejauktām personām. Tālis Freimanis izmeklēšanas komisijai izteica savu neizpratni: Latvijā ir patlaban ierosinātas krimināllietas pret vairāk nekā 30 bankām, katrā no tām bija prezidents un valde, kas sastāvēja no zināma skaita locekļu, bet kāpēc apcietināti tikai viņš un Lavents? Jebkuras bankas darbībā galvenais ir piesaistīt depozītus un prasmīgi tos aizdot, lai pelnītu procentus. Attiecībā uz depozītiem bankā "Baltija" vadījās pēc krāpnieku firmās un bankās labi apgūtā paņēmiena: "piramīdas". Ar neattaisnoti augstām procentu likmēm tika piesaistīti arvien jauni un jauni noguldījumi, lai varētu norēķināties par iepriekšējiem. Nekas nekavēja tā darīt, jo Civillikums kredītprocentu likmes neierobežo un banku likumdošana šajā ziņā nekādus izņēmumus neparedz. Bankas darbība balstījās uz prognozi, ka tuvākajā laikā jānotiek lata devalvācijai, kas, kā zināms, nepiepildījās. Uz 1995. gada 23. maiju bankai "Baltija" bija 121 462 privātnoguldītāji, kuriem banka kopsummā bija parādā 102,4 miljonus latu, bet, ņemot vērā kursa svārstības uz 1. jūniju, - 112,82 miljonus latu. Banku "Baltija" pie sabrukuma noveda ne tik daudz augstās depozītu izmaksas, cik apšaubāmie aktīvi, galvenokārt kredīti. Pēc bankas "Baltija" grāmatvedības datiem, bankas aktīvi uz 23. maiju bija 212,6 miljoni latu. Turpretim pēc auditorfirmas "Coopers & Lybrand" slēdziena to reālā vērtība ir vismaz četras reizes mazāka. Pavisam kredītos banka "Baltija" bija izdevusi 143 miljonus latu. No tiem kredītportfelis 84 miljonu latu vērtībā ir nodots Maskavas "InterTEK" bankai pret Krievijas vērtspapīriem, kurus banka "Baltija" nav saņēmusi. Bankas "Baltija" administratoru mēģinājumi tiesas ceļā atgūt kredītportfeli beigušies neveiksmīgi. Pēc auditoru vērtējuma, šis kredītportfelis gandrīz bez izņēmuma sastāv no sliktas kvalitātes kredītiem, un tie ir slēgti, veicot komplicētas operācijas kreditēšanas īstā mērķa slēpšanai (piemēram, akcionāriem finansējot savus privātos darījumus ārpus bankas). Pēc auditorfirmas "Coopers & Lybrand" slēdziena, no Latvijā palikušā 60 miljonu kredītportfeļa labākajā gadījumā atgūstami 22 miljoni latu, sliktākajā - 6 miljoni latu. Turklāt viss bankas kredītportfelis ir vai nu ieķīlāts, vai nodots cesijā. Kredītportfelī 9,5 miljoni latu ir G-24 aizdevumi, kuri būs, iespējams, jāatdod valstij. Relatīvi daudz kredītu banka "Baltija" izsniegusi valsts uzņēmumiem, kuri šodien nav spējīgi atdot savus parādus sliktā ekonomiskā stāvokļa dēļ. Auditori ir zemu novērtējuši bankas "Baltija" ieguldījumus citās uzņēmējsabiedrībās. 8 līdz 10 miljoni latu ir pazaudēti darījumos ar privatizācijas sertifikātiem. Auditori konstatējuši, ka daudz informācijas bankas "Baltija" grāmatvedībā vispār neparādās, tāpēc lietu patiesais stāvoklis var būt vēl sliktāks. Kā var spriest no auditordokumentiem, kredītu atgūšanu var stipri apgrūtināt bankas "Baltija" kredītnodaļā konstatētie lietvedības un personāla trūkumi. Lietās bieži nav ziņu par aizņēmēju uzņēmējdarbību, viņu finansu stāvokli un tamlīdzīgi. Bez šīs informācijas nav iespējams noteikt, vai kredītnodaļa vispār ir veikusi kādu darbu ar klientu. Lietās nav dokumentu, kas ļautu spriest, vai firmas pārstāvis ir bijis tiesīgs aizņemties naudu no bankas, ieķīlāt aktīvus kā kredītnodrošinājumu un tamlīdzīgi. Par bankas "Baltija" izsaimniekošanu, bez šaubām, ir atbildīgi tie, kuri to izdarīja. Taču banka "Baltija", tāpat kā citas komercbankas, darbojās uz valsts licences pamata, un tās uzraudzību veica valsts. Valsts amatpersonas tika oficiāli paziņojušas, ka garantē naudas drošību komercbankās, atšķirībā no noguldījumu firmām. Bankas "Baltija" un citu komercbanku izputināšana atklāja, ka šīs garantijas ir bijušas iluzoras, jo efektīvas uzraudzības patiesībā nebija. Komisiju neapmierināja bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa sniegtie paskaidrojumi par valdības atbildību šajā sakarā. Viņš valdības politisko atbildību gan pieminēja, bet nekavējās paziņot, ka par komercbanku lietām esot atbildīgs Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, kam ar likumu ir uzdota komercbanku uzraudzība un kas greizsirdīgi uzņēmis ikvienu valdības iejaukšanās mēģinājumu. It kā valsts lietas būtu privātas lietas! Valdības politiskā atbildība, kā to saprot komisija, nozīmē, ka valdībai ir jāatbild, pat iesniedzot demisiju, ja notiek tādas lietas kā noguldītāju masveida apkrāpšana noguldījumu firmās, 400 miljonu vekseļu afēra, G-24 kredītu piesavināšanās un citas valsts mēroga nejēdzības. Bankas "Baltija" un tamlīdzīgu komercbanku rīcība radīja draudus visai valsts finansu sistēmai, taču atkāpās tikai finansu ministrs, pie tam Gaiļa kungs centās viņu no tā atrunāt. Noraidot apgalvojumu, ka Latvijas Banka un personīgi tās prezidents ir tieši vainojami bankas "Baltija" bankrotā, komisija tomēr uzskata, ka Laventam un citiem realizēt savu nodomu atviegloja tas, ka no Latvijas Bankas puses uzraudzība bija virspusēja un mazefektīva. Likums "Par Latvijas Banku", uzdodot Latvijas Bankai veikt komercbanku uzraudzību, liek izdarīt revīzijas, pārbaudīt Latvijas Bankas saistošo noteikumu izpildi. Pārbaudes izdara bankas revīzijas dienests vai - bankas pilnvarojumā - speciāls auditordienests. Bankā "Baltija" šīs revīzijas tika veiktas ar lielām grūtībām vai vispār netika veiktas. Kad 1994. gadā auditorfirma "Coopers & Lybrand" izdarīja bankā pārbaudi attiecībā uz 1993. gada rezultātiem, bankas "Baltija" vadība visādi kavēja auditorus iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem, tāpēc pārbaude tika pabeigta tikai 1994. gada augustā. Līgums par 1994. gada rezultātu pārbaudi ar auditorfirmu netika noslēgts, jo bankas pārskats kā tāds faktiski neeksistēja. 1995. gada janvārī-martā auditorfirmas pārstāvji ar lielām grūtībām veica kārtējo revīziju bankā. Tā parādīja, ka stāvoklis ir diezgan smags. Auditoriem tika lūgts nevienam par to neziņot, kamēr notiek sarunas ar Depozītu banku. Aprīlī revīzija tika pārtraukta pavisam, vēlāk izrādījās, ka "Coopers & Lybrand" auditorus bija maldinājuši sagrozītie bankas grāmatvedības dati, neļaujot viņiem noteikt patieso bankas "Baltija" finansiālo stāvokli. Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes bijusī priekšniece Lejniece informēja komisiju, ka arī Latvijas Bankas darbinieki paši aizgājuši uz banku "Baltija", lai iepazītos ar situāciju uz vietas. Pārbaudītājus nav gribējuši bankā ielaist, bet beigās tomēr ielaiduši. Tika konstatēts: slikti noformēti kredīti. Gada beigās kļuva skaidrs, ka stāvoklis bankā "Baltija" ir slikts. Novembrī bijis sagatavots pat Latvijas Bankas vesels projekts par pasākumiem pret banku "Baltija", kas iesniegts izskatīšanai Latvijas Bankas vadībai. Vēstule nav parakstīta, tomēr ir notikusi Latvijas Bankas vadības tikšanās ar bankas "Baltija" vadību. Bankas "Baltija" vadītāji esot piedraudējuši, ka sankciju gadījumā viņi vērsīsies pie preses. 1995. gada sākumā Latvijas Banka esot bijusi informēta par zaudējumiem bankā "Baltija" 30-60 miljonu latu apmērā. "Coopers & Lybrand" informēja par 50 miljonu latu lieliem zaudējumiem. Patieso stāvokli bankā "Baltija" uzzināja tikai tad, kad tās darbība bija apturēta un par bankas administratoru kļuva Uldis Klauss. Kā komisijas sēdē atzina Repše, "mūsu baņķieri ir gudrāki krāpnieki un dokumentu viltotāji, nekā mēs domājam". Likums nosaka, ka valsts neatbild par komercbanku saistībām. Taču, izmantojot bankas "Baltija" unikālo stāvokli Latvijas finansu sistēmā, bankas "Baltija" vadītāji bija pārliecināti, ka valsts neļaus bankai "Baltija" nobankrotēt, ka Latvijas Banka un valdība maksās tik, cik būs nepieciešams. Kad 1995. gada maijā banka "Baltija" vairs nespēja veikt tekošos maksājumus (neapmaksātie maksāšanas uzdevumi laika posmā no 12. līdz 23. maijam sastādīja kopsummā 3 774 000 latu), tās vadītāji sāka uzstājīgi no Latvijas Bankas prasīt naudu, aizbildinoties ar īslaicīgām likviditātes problēmām. 16. maijā pēc Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes iniciatīvas notika Ministru kabineta sēde, kurā tika nolemts palīdzēt bankai "Baltija" izkļūt no finansiālajām grūtībām, paredzot, ka valdība pārņems 50% bankas "Baltija" akciju un uzņemsies pilnīgu kontroli pār bankas operācijām. 17. maijā Einars Repše, Andris Piebalgs un Aleksandrs Lavents parakstīja kopīgu paziņojumu, ka ir panākta principiāla vienošanās par sadarbību, ka Latvijas banka, Finansu ministrija un banka "Baltija" nekavējoties veiks nepieciešamos pasākumus, lai novērstu bankas "Baltija" īstermiņa likviditātes problēmas. Savukārt Aleksandrs Lavents publiski nosauca runas par iespējamām bankas "Baltija" finansiālām problēmām par baumām. Arī Latvijas Bankas un valdības pārstāvji noliedza jebkādu pamatu runām par bankas "Baltija" finansiālām grūtībām. 19. maija Saeimas ārkārtas sēdē Ministru prezidents Māris Gailis paziņoja, ka, lai arī vēl nav noslēgts līgums starp banku "Baltija" un Latvijas Banku, Latvijas Banka ir pārņēmusi visas bankas "Baltija" transakcijas un stingri kontrolē bankas darbību. Darbam bankā "Baltija" norīkoti Latvijas Bankas speciālisti bankas prezidenta padomnieka Ulda Klausa vadībā. Vienlaicīgi Latvijas Banka sniedza bankai "Baltija" neatliekamu palīdzību, pārskaitot tās kontā 2,7 miljonus latu. Par šo situāciju Uldis Klauss komisijai pastāstīja. Pēc intensīvām sarunām 20. maija rītā viņam bijusi tikšanās ar Aleksandru Laventu, kas lūdzis palīdzību no Latvijas Bankas 6,5 miljonus latu jeb 10 miljonus dolāru, lai 23. maijā varētu atvērt banku. Kad Uldis Klauss interesējies, kad banka "Baltija" naudu atdos, Aleksandrs Lavents kā naudas avotu minējis konvertāciju un kādas bankas, nenosaucot tās vārdā. Par bankas "Baltija" finansiālo stāvokli Lavents neko konkrēti neesot teicis. Zīmīgi, ka arī izmeklēšanas komisijai Lavents atteicās nosaukt tādus skaitļus, kas raksturotu bankas stāvokli maija izšķirošajos datumos. Tas esot jāprasa prokurorei B. Ulpei. Pēc auditoru slēdziena bankas "Baltija" saistības tobrīd pārsniedza tās aktīvus par 192 miljoniem latu. Kad pieprasītā summa netika saņemta, 22. maija rītā bankas "Baltija" direktoru padome paziņoja, ka, sākot ar pulksten 14.00, tiek apturētas visas bankas operācijas. Ievērojot, ka bankas "Baltija" slēgšana ir noticis fakts, arī Einars Repše pulksten 19.00 pieņēma lēmumu apturēt bankas "Baltija" darbību līdz iepriekšminētā līguma noslēgšanai. Neraugoties uz to, ka jau bija kļuvis zināms, ka banka "Baltija" lielāko daļu no sava kredītportfeļa (80 miljonus latu no 141 miljona), pārkāpjot Latvijas Bankas aizliegumus, ir nodevusi kādai Maskavas bankai, pretī saņemot tikai solījumus, ka apmaksa tiks veikta ar Krievijas ilgtermiņa valsts obligācijām, līgums starp Latvijas Banku, Finansu ministriju un banku "Baltija" 25. maijā tika parakstīts. Tas paredzēja visu bankas "Baltija" akciju, kuru vērtība tobrīd bija nulle, nodošanu Latvijas Bankas valdījumā. Tādā veidā Aleksandrs Lavents ne tikai atbrīvojās no parādiem apkrautas bankas, bet vēlāk varēja izvirzīt pretenzijas tās jaunajiem saimniekiem. Uldis Klauss, veicot administrēšanu bankā "Baltija", noskaidroja, ka banka patiešām ir "tukša". Līguma slēgšanas sakarā bijušais finansu ministrs Andris Piebalgs paskaidroja komisijai, ka viņam savas informācijas par stāvokli bankā "Baltija" nav bijis un ka viņš visā pilnībā esot paļāvies uz Latvijas Bankas sniegto informāciju. Palīdzība bankai "Baltija" neesot varējusi būt lielāka par 5 miljoniem latu, jo tobrīd bijis liels budžeta deficīts. Bet šī palīdzība bijusi vienīgā Aleksandram Laventam palikusī kredītlīnija - citas viņa iespējas bijušas izsmeltas. No iepriekš minētā redzams, ka Latvijas Banka un valdība mēģināja palīdzēt bankai "Baltija", uzņemoties nopietnas saistības bez elementāras informācijas par stāvokli bankā. Neticami, bet šo informāciju neviens pat nemēģināja pieprasīt. Neatbilstoša situācijai bija arī valdības un Latvijas Bankas rīcība, uzņemoties saistības pret bankas "Baltija" noguldītājiem. 16. maijā finansu ministrs Andris Piebalgs sniedza paziņojumu televīzijā, ka valdība izmaksās katram noguldītājam 1000 latu. Kā komisiju informēja bijušais Ministru prezidents Māris Gailis, Andris Piebalgs esot pārteicies, jo tāda lēmuma Ministru kabinetā nav bijis. Esot gan bijis lēmums - kompensēt noguldītājiem zaudējumus līdz 500 latiem, 200 latu izmaksājot uzreiz, bet pārējos 3 gadu laikā. Māra Gaiļa valdība uzsāka šo kompensāciju izmaksu, izmaksājot no valsts kases 1,2 miljonus latu, kuri vēlāk bankai "Baltija" bija jāatmaksā. Pašreizējā valdība no iepriekšējās valdības saistībām ir atteikusies, uzskatot, ka tās turpināmas, izmantojot vienīgi bankas administratora atgūtos līdzekļus. Ar šā gada februāri pati banka "Baltija" izmaksā kompensācijas līdz 100 latiem tiem, kuri sasnieguši 70 gadu vecumu, un līdz 10. jūnijam šādas kompensācijas bija saņēmuši 10 866 noguldītāji. Ar 10. jūniju notiek kompensāciju izmaksa līdz 100 latiem 60 gadu vecumu sasniegušajiem. Ir paredzēts, ka šīs izmaksas aptvers 25 880 noguldītāju. Par to, kā notiks turpmākās izmaksas, nav zināms. Pēc bankas "Baltija" administratora Uģa Grūbes vārdiem, viss būšot atkarīgs no nākamo likvidatoru nostājas. Latvijas Banka par likvidatoriem ir ierosinājusi tiesai iecelt auditorfirmas "Deloited Fouche" pārstāvjus. Šī jau būs ceturtā auditorfirma, kura nodarbojas ar bankas "Baltija" lietām. Banka "Baltija" no maksātnespējas pasludināšanas dienas ir atguvusi 3,5 miljonus latu, un, pēc bankas "Baltija" administratora Uģa Grūbes uzskata, būs iespējams atgūt ne vairāk kā 15-45 miljonus latu. Banka vēl joprojām juridiski skaitās maksātnespējīga, bet ne bankrotējusi un likvidējama. Diemžēl tas ir uzrakstīts tad, kad vēl nebija pieņemts pēdējais tiesas lēmums. Kā zināms, Augstākā tiesa ir pieņēmusi lēmumu par bankas atzīšanu par bankrotējušu. Tas dezinformē daudzos bankas "Baltija" noguldītājus, uzturot viņos cerības, ka banku vēl iespējams atjaunot un atgriezt viņu līdzekļus pilnā apmērā. Katra novilcinātā diena maksā bankai apmēram 2000 latu, nevajadzīgi tiek apmaksāts personāls, aizņemtas telpas, netiek realizēta manta un tamlīdzīgi. Ar katru dienu samazinās bankas nākamā likvidatora iespējas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu apstrīdēt bankas "Baltija" darījumus, jo to var darīt tikai attiecībā uz līgumiem, kuri slēgti vienu gadu pirms bankas bankrota atzīšanas. Bankas likvidācija turklāt faktiski notiek, tikai nesankcionētā un palēninātā veidā. Kas attiecas uz bankas "Baltija" sanāciju, tad komisija nav konstatējusi, ka tā būtu bijusi iespējama 1995. gada maijā vai arī pēc tam. Bankas "Baltija" (Tāļa Freimaņa) un vēl daži citi sanācijas plāni ir nereāli, jo neuzrāda, kur tiks ņemta trūkstošā summa - 190 miljoni latu. Tāļa Freimaņa atsaukšanās uz it kā vienīgi Aleksandram Laventam zināmām "Maskavas bankām" neiztur kritiku, jo bankas "Baltija" un Aleksandra Laventa uzticības kredīts ir pilnībā zaudēts. Domājams, ka tieši tāpēc arī ir Tāļa Freimaņa pamatprasība, lai valdība pieņem politisku lēmumu - sanēt banku "Baltija", pat ne banku "Baltija", jo, kā viņš saprotot, banka ar šādu nosaukumu diez vai spēs pastāvēt. Priekšlikums atbrīvot Aleksandru Laventu no apcietinājuma kā sekmīgas sanācijas priekšnosacījums uzskatāms par naivu mēģinājumu palīdzēt apsūdzētajam Laventam izvairīties no atbildības. Un tāpēc komisija izsaka sekojošus secinājumus un priekšlikumus. Pirmkārt. Komisija konstatēja, ka bankas "Baltija" sabrukumā galvenā vaina gulstas uz bankas akcionāriem un vadītājiem, kuri noteica nepareizu bankas depozītu politiku, kas bija orientēta uz lata devalvāciju, izsniedza kredītus bez pietiekama ekonomiska pamatojuma un nodrošinājuma. Akcionāriem kredīti tika izsniegti, neievērojot normatīvus un necenšoties panākt to atmaksāšanu. Otrkārt. Komisija secināja, ka banka "Baltija", tās saistībām vairākkārt pārsniedzot aktīvus, ir faktiski nobankrotējusi. Treškārt. Komisija nav ieguvusi nekādus pierādījumus, ka pastāv kāda iespēja "atdzīvināt" banku, tāpēc bankas likvidācija likumā noteiktā kārtībā ir vienīgā iespēja, kā nepieļaut vēl lielākus materiālos un morālos zaudējumus. Ceturtkārt. Komisija konstatēja, ka Latvijas valdība (Ministru prezidents Māris Gailis, finansu ministrs Andris Piebalgs) nebija nodrošinājusi normālai komercbanku funkcionēšanai nepieciešamos tiesiskos, ekonomiskos un politiskos apstākļus. Savukārt Latvijas Banka (prezidents Einars Repše) neveica pilnā apjomā likumā paredzēto uzraudzību pār banku "Baltija" un citām komercbankām. Piektkārt. Nolūkā pastiprināt uzraudzību pār komercbankām komisija ierosina izveidot no Latvijas Bankas neatkarīgu Komercbanku uzraudzības aģentūru. Sestkārt. Komisija izsaka neapmierinātību ar gauso un mazrezultatīvo bankas "Baltija" un citu komercbanku lietu izmeklēšanu prokuratūras un policijas iestādēs. Komisija aicina valdību izstrādāt un realizēt tādu krimināltiesisko politiku valstī, kura darītu galu banku un citu kredītiestāžu nesodītai izlaupīšanai. Septītkārt. Komisija ierosina Ministru kabinetam līdz šī gada 1. augustam izskatīt jautājumu par 500 latu kompensācijas garantēšanu ar valsts obligācijām un to izmaksas kārtību. Astotkārt. Komisija ierosina Finansu ministrijai, Latvijas Bankai un Latvijas komercbanku asociācijai izstrādāt likumprojektu par Noguldījumu apdrošināšanas fonda izveidošanu. Un devītkārt. Lai sekmētu bankās nolaupītās naudas atgūšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības, komisija ierosina Finansu ministrijai rast līdzekļus prokuratūras un policijas izmeklēšanas grupu banku lietās papildu finansēšanai. Paldies par jūsu uzmanību. Tāds ir komisijas ziņojums.".
• 1996_07_09(08)_as-seq40 language "lv".
• 1996_07_09(08)_as-seq40 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q822919.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q211.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q649.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q1976817.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q687709.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q39731.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q159.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q4459436.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q2167704.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q1092499.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q471678.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q376204.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q2021893.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q318940.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q710198.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q5517189.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q3896841.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q9151088.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q4223122.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q4337942.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q16359014.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q29552.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q16351710.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q16357959.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q16357288.
• 1996_07_09(08)_as-seq40 mentions Q4492633.