Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_14(13)-seq96> ?p ?o. }

• 1995_09_14(13)-seq96 type Speech.
• 1995_09_14(13)-seq96 number "96".
• 1995_09_14(13)-seq96 date "1995-09-14".
• 1995_09_14(13)-seq96 isPartOf 1995_09_14(13).
• 1995_09_14(13)-seq96 spokenAs 129.
• 1995_09_14(13)-seq96 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Staša kungs runāja par cēloņiem, bet galvenais visas šīs mūsu situācijas cēlonis ir tas, ka mēs neviens nebijām gatavi darboties jaunajos ekonomiskajos apstākļos. Šis ir pirmais un galvenais cēlonis. Protams, par ražošanas stimulāciju runā nepārtraukti - runā visi, kam vien nav slinkums par to runāt: stimulēsim ražošanu, nedomājot par to, kur mēs liksim produkciju! Plēsonīgais sociālisms ne ar ko neatšķiras no plēsonīgā kapitālisma tajā ziņā, ka tas darīja tāpat - savu rūpniecību izvietoja transporta mezglos, un par upuri tam krita Latvija. Un tagad mums ir šī ražošana un šīs preces, bet šo tirgu mēs nevaram atrast. Vēl labāk, protams, būtu, ja mēs varētu atrast iespēju noslēgt ar NVS valstīm līgumu par ārkārtīgas labvēlības režīmu, teiksim, attiecībā uz izejvielu iegādi. Tad preču ražošana ietu pa augšupejošu līkni. Bet atkal rodas jautājums par šo tirgu: kur mēs visu to pārdosim? Agrāk būt par direktoru, protams, bija viegli. Vajadzēja tikai būt lojālam, teiksim, pret valdošo varu, un direktors bija gatavs. Viņam neko nevajadzēja zināt ne par tirgu, ne par mārketingu. Viņam vajadzēja tur sēdēt, saņemt izejvielas no lielās tēvzemes un ražot preci, un sūtīt to atpakaļ uz lielo tēvzemi, jo tas, ko ražoja Latvija padomju laikos, tajā situācijā, kad ārzemju produkcija Padomju Savienībā netika ielaista - ja nu vienīgi valdošās elites vajadzībām... Latvijā ražotā prece bija ekstraklases prece un tika izpirkta. Un tas ir otrs cēlonis. Man patika Lucāna kunga runa tajā ziņā, ka šis tomēr ir pirmais lasījums, cienījamie kolēģi, un šeit tiešām ir jāpārrunā šīs konceptuālās lietas. Mums atliks ārkārtīgi daudz laika strīdēties par pozīcijām, un, protams, nevar samazināt līdzekļus tiesu reformām. Nu nevar! Nevar samazināt stipendiju fondu Policijas akadēmijas studentiem, ja mēs gribam savu policiju. Nevar! Jautājumam būtībā ir divas puses. Mēs zinām, ka budžets ir tikai tas, kas ir mūsu rīcībā. Tie ieņēmumi, tā nauda, kas ir mūsu rīcībā. Un šī nauda vai nu ir, vai nav. Un šobrīd mums tās nav. Tas, kā sadalīt to, kas ir ieņemts, - tā ir jautājuma otra puse. Šā gada sākumā, kad mēs konstatējām, ka budžets nepildās, bijušais finansu ministrs Piebalga kungs kā vienu no iemesliem minēja pārāk optimistiskās prognozes, - protams, neminot to, uz kā tika balstītas šīs optimistiskās prognozes. Šīs prognozes balstījās uz piedāvāto nodokļu sistēmas koncepciju, kura tika vairāk vai mazāk iedarbināta. Bet ienākumu nebija. Februārī, inflācijai izdarot krasu lēcienu, vajadzēja palielināties ienākumiem budžetā. Tie nepalielinājās. Tā bija zīme, ka līdzekļu kustība, naudas kustība, notiek kaut kādā pavisam citā dimensijā. Esmu spiests izdarīt secinājumu attiecībā uz budžeta ieņēmumu - pareizāk sakot, neieņēmumu - problēmu, un šis secinājums skan tā: Ministru kabineta fiskālā politika ir cietusi bankrotu. Tajā pašā laikā es nevaru nepieminēt to, ka vainojama nav viena vienīga fiskālā politika. Vainojams ir šis robežu "caurspīdīgums" un ar to saistītā kontrabanda. Tāda līdzekļu apgrozība, kura nav kontrolējama. Arī šis apstāklis ir vainojams. Ir šie objektīvie apstākļi, kas neļauj saņemt ienākumus. Bet reakcijai uz to, ka esošā nodokļu sistēma nav efektīva, vajadzēja sekot daudz ātrāk. Par sadalīšanu. Sadalīšana ir jautājuma interesantākā daļa. Te mēs tiešām varēsim strīdēties un raut katrs uz savu pusi... Es negribētu lietot vārdu "raut", es atvainojos, tas man nejauši izspruka, es vispār nelietoju tādu vārdu. Bet mūsu situācija ir atšķirīga no normālas budžeta līdzekļu sadalīšanas. Tā atšķiras ar to, ka mums praktiski nav ko sadalīt. Mums vienkārši nav ko sadalīt. Mēs katru dienu dzīvojam uz parāda. Mūsu valsts šajā brīdī katru dienu dzīvo uz parāda. Aicinu opozīciju, apspriežot pozīciju par budžeta deficītu, būt ļoti nepiekāpīgai. Protams, šajā sakarā var runāt par bankas "Baltija" kolapsu jeb sabrukumu. Ir efekts. Mēs varam runāt arī par to, ka bija iespējams izvairīties no tiem zaudējumiem budžetā, kuri radās bankas "Baltija" kā budžeta kontu apkalpojošas sistēmas sagrūšanas dēļ. Mēs varam pieminēt šajā sakarā vēl kādu banku. Un tomēr ir viens iemesls, kura dēļ grozījumi ir jāizdara. Tas ir tas iemesls, ka plus visiem šiem parādiem, kuros ar katru dienu mēs ejam arvien dziļāk, katru dienu palielinās arī slēptais budžeta deficīts, tie ir nepārtraukti nenomaksātie rēķini. Tātad prognozētajām un minētajām, vairāku kolēģu minētajām, deficīta summām pievienojas ar katru dienu vēl kaut kādi līdzekļi, vēl kaut kādas summas. Un šo iemeslu dēļ budžeta grozījumi ir jāizdara. Tajā pašā laikā pozīcija, kas attiecas uz 23 miljoniem, - tā būtībā nav budžeta sadales problēma, bet konceptuāla problēma. Un šī problēma ir saistīta ar to, ka acīmredzot Ministru kabinetā netika izdiskutēts jautājums, vai likums par kredītiestāžu sanāciju un bankrotu ir jāiedarbina šajā brīdī. Es saprotu, ka normālā situācijā, puslīdz normālā situācijā, šāds likums jebkurā valstī ir vajadzīgs. Bet vai šajā brīdī, kad komercbanku sistēma atrodas augšanas fāzē, kā teica Gorbačova kungs, kad tik liels procents cēloņu, komercbanku rašanās un izveidošanas cēloņu, ir saistīts ar krāpšanu, - vai šajā brīdī vajadzēja iedarbināt likumu par kredītiestāžu, komercbanku sanāciju un bankrotu? Tas ir viens jautājums. Ja Ministru kabinets būtu izšķīries, ka šajā brīdī nav jāiedarbina šāda tipa likums, - vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likums nosaka, ka Banku aģentūrai pie noteiktas kondīcijas uzreiz jāpārņem komercbanka savā rīcībā, ko viņa praktiski nebūs spējīga izdarīt, ja, piemēram, 5 vai 10 bankas vienlaicīgi nokļūs grūtos apstākļos, - tad nebūtu radusies šī milzonīgā problēma ar šiem 23 miljoniem. Tā nebūtu radusies arī tad, ja Ministru kabinets vai parlaments būtu izdiskutējis, vai šajā brīdī ir jāiedarbina likums par fizisko personu noguldījumu kompensāciju. Un, ja to vajadzēja iedarbināt, tad - vai tādā formā to vajadzēja iedarbināt un vai ir izraudzīts pats labvēlīgākais laiks šāda likuma iedarbināšanai, ņemot vērā to, ka ir ļoti tuvu vēlēšanas un šā likuma iedarbinātājiem pamatoti var pārmest mēģinājumu finansēt savu vēlēšanu kampaņu ar budžeta līdzekļiem. Šīs ir tās problēmas, kuru dēļ mums it kā nevajadzētu izdarīt grozījumus budžetos, bet parlamentam ir jābūt saprātīgam un jāprot atšķirt, kādi grozījumi ir nepieciešami un kuri grozījumi ir atmetami, un par kuriem vēl ir otrajā vai trešajā lasījumā jādiskutē. Aicinu godājamos kolēģus izšķirties pirms balsošanas. Tas šajā brīdī arī ir viss, ko es gribēju pateikt. Paldies.".
• 1995_09_14(13)-seq96 language "lv".
• 1995_09_14(13)-seq96 speaker Imants_Kalnins-1941.
• 1995_09_14(13)-seq96 mentions Q211.
• 1995_09_14(13)-seq96 mentions Q39731.
• 1995_09_14(13)-seq96 mentions Q15180.