Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_14(13)-seq88> ?p ?o. }

• 1995_09_14(13)-seq88 type Speech.
• 1995_09_14(13)-seq88 number "88".
• 1995_09_14(13)-seq88 date "1995-09-14".
• 1995_09_14(13)-seq88 isPartOf 1995_09_14(13).
• 1995_09_14(13)-seq88 spokenAs 126.
• 1995_09_14(13)-seq88 spokenText "Cienījamie deputāti! Protams, šodien apspriest budžeta jautājumus nav patīkama lieta, jo mums visu laiku jārunā par to, ka budžets ir kritiskā stāvoklī, ka ienākumi mazinās, ka deficīts nepiedodami pieaug, un tomēr gribētos uzstādīt šodien patiesības labad vēl vienu citu jautājumu: vai tikai Gaiļa valdība ir tā, kurai šobrīd jāsaņem pārmetums par to situāciju, kādā pašreiz valsts atrodas? Es negribu šeit kādu slavēt un tomēr gribu teikt, ka Gaiļa valdība ir bijusi pirmā, kas ir mēģinājusi kaut ko darīt, lai stāvoklis valstī sāktu laboties. Protams, iepriekšējais darbs ir bijis ar tik spēcīgi izteiktām negatīvām ievirzēm, ka to nevar izdarīt vienā momentā. Es gribētu arī teikt, ka šī rīcība no Gaiļa valdības puses nav bijusi pietiekoši konsekventa, nav bijusi pietiekoši izlēmīga un pietiekami radikāla, kā to prasīja situācija. Un tomēr šodien varbūt būtu svarīgi parunāt par cēloņiem, kāpēc nav vairs naudas, kur šī nauda ir pazudusi. Un šeit es gribētu minēt divus pamatcēloņus un par šiem diviem pamatcēloņiem runāt. Pirmais pamatcēlonis, ko es gribētu formulēt vispārīgi, ir politikas dominēšana pār ekonomiku. Tā ir nelaime, ar kuru mēs slimojām visus padomju varas gadus, un nelaime, kura diemžēl ir pārnākusi arī uz mūsdienām. Tātad tā ir politikas dominēšana pār ekonomiku, tā ir politiskā valdība, tās ir politiskās nostādnes, ka Rietumu tirgus ir labs un ka no Rietumiem nāk viss labais, bet Austrumu tirgus ir slikts un no turienes nāk viss sliktais, aizmirstot patiesību, ka tirgus ir tirgus un ka viņš ir derīgs, ja tur var pārdot preci un tur var pelnīt. Un trešā politiskā nostādne, kas ir bijusi kļūdaina tieši tāpēc, ka viņa ir bijusi politiska, nevis pamatota uz ekonomikas likumiem, ir privatizācija kā vienīgais līdzeklis visu problēmu atrisināšanai, nesaistot šo privatizāciju ar ekonomisko rezultātu, kāds būs pēc tam, kad šī privatizācija būs tādā veidā realizēta. Lūk, tā ir pirmā cēloņu grupa, ko es gribētu saukt par politiskajiem cēloņiem. Otrā cēloņu grupa, kuru es gribētu nosaukt par ražošanas interešu ignorēšanu valstī. Un tāpat kā pirmā cēloņu grupa, kas vilkās 5 gadu garumā un diemžēl netika pārtraukta arī Gaiļa valdības laikā, arī šī otrā cēloņu grupa turpinās vēl šodien. Tātad notiek ražošanas interešu ignorēšana. Un šeit es gribētu minēt šādus motīvus. Pirmais - valsts nespēja noregulēt importa preču invāziju Latvijas tirgū, nespēja aizstāvēt savu ražotāju pret šo invāziju. Man liekas, ka neviens šajā zālē nav jāpārliecina par to, ka ievestās preces jau sen ir izspiedušas Latvijas preci un ka Latvijas preci Latvijas veikalu plauktos tikpat kā nevar redzēt, izņemot varbūt atsevišķus veikalus, kas var ar to lepoties, ka šeit pārdod tikai Latvijas preci. Tas ir pirmais motīvs. Es domāju, ka katra sevi cienoša valsts aizstāv sava ražotāja intereses, un es neesmu varējis nekādi saprast, kāpēc Latvija šajos 5 gados nav centusies aizstāvēt savas intereses šajā jomā. Otra cēloņu grupa saistās ar nekritisku attieksmi pret Latvijas Bankas realizēto monetāro politiku. Ja kopš lata ieviešanas tā vērtība ir pieaugusi par 45%, tad tas ir izšķirīgi ietekmējis ražotāja un eksportētāja potenciālās iespējas ražošanā un eksportā. Izšķirīgi ietekmējusi! Un to gan laikam nevarēs neviens ar ekonomiskām metodēm pierādīt, ka tas tā nav. Taču diemžēl nekas nav darīts, lai šo kļūdu kaut kādā veidā kompensētu. Trešā cēloņu grupa būtu nihilistiska attieksme pret valsts īpašumu. Tieši tādā nozīmē. Valsts īpašuma politiskā nostādne šeit vienmēr ir bijusi tāda, ka valsts īpašums ir slikts, valsts ražošanas uzņēmumi visi ir monstri, viņi visi ir novecojuši, viņi visi ražo nekam nederīgu produkciju, viņi visi nekam nav vajadzīgi un tikai steidzīga privatizācija var atrisināt visas problēmas. Atbilstoši tam, teiksim, ir izveidots valsts uzņēmumu statuss, kurš apstiprina visas šīs politiskās tēzes. Un atbilstoši tam ir noteikts arī direktora statuss, kurš ir tikai pagaidu vietvaldis līdz tam brīdim, kad notiks privatizācija. Jebkurš ekonomiski un saimnieciski domājošs cilvēks pateiks, ka jau pašās šajās nostādnēs ir 50% Latvijas ekonomikas nelaimju. Puse. Tikai šajās nostādnēs vien! Jo nevar uzskatīt par normālu tādu stāvokli, ka uzņēmuma direktors ir tikai direktors uz kādu laiku, pie kam neviens nevar pateikt, cik ilgi. Minēšu vienu konkrētu piemēru. Man nesen bija saruna ar Rīgas Vagonu rūpnīcas speciālistiem. Un tur es no viņu pārdomām izlobīju sekojošu domu: ja šajā brīdī kāds Vagonu rūpnīcai varētu iedot 5 miljonus apgrozības līdzekļu, tad viena gada laikā šis uzņēmums varētu ražot un realizēt produkciju par 100 miljoniem latu, no kuriem 6 miljoni būtu tīrā peļņa, neieskaitot nodokļus, kas būtu jau nomaksāti. 100 miljonu! Šajā brīdī nav neviena, kas dzird šo piedāvājumu. Šajā brīdī nav neviena, kas pasaka, ka šo uzņēmumu tuvākajā laikā tomēr neprivatizēs. Šis privatizācijas Damokla zobens visu laiku karājas pār šo uzņēmumu. Jūs mani atvainojat - kā var normāli strādāt šādā situācijā? Es saprotu - ja mums ir zināms skaidrs investors, ja mums ir skaidri zināms, kas notiks ar uzņēmumu jau nākošajā dienā, tad mēs varam šādi rīkoties, bet paziņot par privatizāciju, vispār nezinot, vai kāds gribēs ar šo uzņēmumu nodarboties... Tā vienkārši ir akla muļķība. Es nekā citādāk to nosaukt nevaru. Diemžēl tāda ir mūsu pašreizējā situācija. Es šeit negribu runāt par kapitāla iznīcināšanu laukos. Tas ir viens no šī nihilisma paveidiem. Tur viss jau ir beidzies un nav īpaši vairs vajadzības par to runāt. Bet es gribu teikt tikai vienu - lai šādu kapitālu atkal (varbūt tikai citādākā formā) uzkrātu, Latvijai būs nepieciešami vairāki desmiti gadu! Es esmu pārliecināts, ka ar saprātīgu politiku šeit varēja daudz ko citādāk izdarīt un daudz ko no šā kapitāla varēja pārmantot nākošās ražošanas formas. Diemžēl mūsu revolucionārisms bija pārāk liels. Vēl es gribu minēt kā cēloni nihilistisku attieksmi pret Latvijas zinātni. Tieši tā - nihilistisku attieksmi pret Latvijas zinātni! Mēs uzskatām, ka mūsu zinātnieki neko nesaprot, neko nezina. Kaut vai ņemsim to pašu "Lattelekom" nelaimīgo lietu. Latvijas zinātnieki spēja pierādīt, cik mēs esam nepraktisku un Latvijai neizdevīgu līgumu noslēguši. Taču, neskatoties uz to, tā sakot, ir pilnīga ignorance attiecībā uz šiem slēdzieniem. Nespēja kaut cik efektīvi izmantot ārvalstu kredītus. Būtu labi, ka šobrīd varētu pateikt kāds kaut vai no bijušajām vai tagadējām valdībām kaut vienu šādu nopietnu piemēru, kur šīs ārvalstu investīcijas ir nopietni devušas Latvijai kaut kādu ražošanas pieaugumu, teiksim, eksporta pieaugumu u. tml. Nespējam to izdarīt! Pilnīga nespēja radīt valsts programmu ražošanas pārstrukturēšanai valstī. Pastāvīgi strīdi ap šo jautājumu un pastāvīga neizlēmība šajā jautājumā kaut ko nopietni darīt. Budžeta interešu nostādīšana augstāk par ražošanas interesēm. Pēc principa - zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Lūk, šīs tēzes varētu uzskatīt par pamatcēloni tam stāvoklim, kādā mēs šobrīd atrodamies. Un es gribu teikt tā. Vēlreiz atkārtoju, ka tas nav pēdējā gada valdības nopelns vien. Tas ir visu iepriekšējo valdību realizētās politikas kopums, kāds tas šobrīd ir mūsu acu priekšā. Un es gribu atkal objektivitātes dēļ pateikt to, ka Gaiļa valdība arī šo to ir izdarījusi labu. Šeit es vispirms gribu minēt to, ka ir sākusies parādu dzēšana rūpniecības uzņēmumiem, kas pagājušajos laikos dažādu muļķību dēļ ir radušies un ļoti kavējuši uzņēmumu tālāku attīstību. Tās ir subsīdijas lauksaimniecībai. Kaut arī ar lielām sāpēm un lielu nespēju, tās tomēr tiek dotas un netiek pilnībā ignorētas lauksaimniecības vajadzības. Tās ir dažādas korekcijas privatizācijas likumos. Šeit varētu vēl dažas nianses minēt, kas pēdējā laikā ir mainījušas it kā Latvijas valdības darba stilu, un tomēr tas ir bijis pārāk maz, lai to varētu uzskatīt par nopietnu pavērsienu ražošanai par labu. Diemžēl šādu stāvokli ir noteicis spēku samērs, kāds ir šeit, Saeimā, kāds ir bijis koalīcijā, kur jebkurš pasākums, kas ir vajadzīgs Latvijas valstij, ir panākams tikai ar milzīgām pūlēm un ar ļoti lielu sasprindzinājumu. Tomēr es saprotu vienu. Šajā brīdī mēs šeit varam balsot un varam nebalsot par šo budžetu, un diemžēl no tā nekas nemainīsies. Man liekas, šeit atzīstami varētu tikai vienu lietu atzīmēt -, ka Gaiļa valdība ir bijusi pietiekami drosmīga, lai pateiktu, kāda ir situācija ar budžetu šodien - dažas nedēļas pirms vēlēšanām. Es domāju, ka nebija nekādu grūtību to visu noklusēt un pagaidīt, kad pēc pāris nedēļām šīs lietas risinās kāds cits. Protams, tas neattaisno šo situāciju. Un tomēr tas ir jāņem vērā. Paldies!".
• 1995_09_14(13)-seq88 language "lv".
• 1995_09_14(13)-seq88 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1995_09_14(13)-seq88 mentions Q822919.
• 1995_09_14(13)-seq88 mentions Q211.
• 1995_09_14(13)-seq88 mentions Q2660080.
• 1995_09_14(13)-seq88 mentions Q687709.
• 1995_09_14(13)-seq88 mentions Q404542.
• 1995_09_14(13)-seq88 mentions Q12360039.
• 1995_09_14(13)-seq88 mentions Q1089278.
• 1995_09_14(13)-seq88 mentions Q5517189.