Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_14(13)-seq80> ?p ?o. }

• 1995_09_14(13)-seq80 type Speech.
• 1995_09_14(13)-seq80 number "80".
• 1995_09_14(13)-seq80 date "1995-09-14".
• 1995_09_14(13)-seq80 isPartOf 1995_09_14(13).
• 1995_09_14(13)-seq80 spokenAs 38.
• 1995_09_14(13)-seq80 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs šeit dzirdējam pāris tādu pērkondimdošu runu, kurās tika izteikts it kā atbalsts izglītībai un zinātnei, bet to jau mēs esam dzirdējuši no šīs tribīnes ne vienu reizi vien. Diemžēl, ja izsaka šādu atbalstu, tad ir jāpasaka uzreiz, no kurienes tā nauda nāks, lai viņu varētu pārvietot uz šīm pozīcijām, jo, sastādot šo valsts budžeta grozījumu, jau ir teikts, ka prioritātes, "apgriežot finansējumu", tik un tā ir valsts aizsardzībai un izglītībai un zinātnei. Tāpēc es lāgā nesapratu Ābiķa kunga teikto par to, ka potence ir. Vai viņš to attiecināja uz izglītību vai uz budžetu? Es gribētu teikt, ka šī potence šim budžetam un sastādītājiem ir stipri apgrūtināta, tā ir tikai tukša lielība. Un, lai tā nebūtu arī no manas puses tukša runāšana, es parunāšu par cipariem. Visnesaprotamākais jautājums šajā budžetā ir tas, kāpēc tur ir iekļauts kaut kas tāds kā šie 23 miljoni latu ieņēmumu, kas izdevumu daļā attiecināti uz noguldījumu atmaksāšanu bankās cietušajiem noguldītājiem. Tam nekāda sakara ar budžetu nav. Kritiku neiztur arī jautājums par to, ka vajagot kaut ko kontrolēt caur budžetu. Manuprāt, caur budžetu šāda veidā neko kontrolēt nevajag, jo tik un tā šajā budžeta projektā, kas man ir, bet pārējiem deputātiem nav, ir uzrakstīts, ka šos 23 miljonus, vienalga, cik lielu summu... ka katram cilvēkam šos 200 latus nevar izmaksāt, kā vien tad, ja kaut kas tiek iekasēts caur vienas vai otras bankas šiem administratoriem, bet galvenokārt pārvaldot banku "Baltija". Tā ka šāds punkts ir pilnīgi lieks, drīzāk tas vedina uz domām par kaut ko citu. Pirmais moments ir tāds, ka tīri populistiski tas ir jāsaista ar tukšiem solījumiem kaut ko izmaksāt, ko nevar pildīt. Otrais ir, ka ir mēģinājums papildināt valsts budžetu uz fizisko noguldītāju rēķina, jo šiem noguldītājiem dod iespēju parakstīt vienošanos, ka viņi saņem 200 latu, bet, tos saņemot, viņi zina, ka viņi tos 300 saņems vēl kaut kādos turpmākajos gados, un faktiski atsakās no pārējā noguldījuma. Tātad pārējais noguldījums, ko administratori iekasēs, kur tas paliks? Sakarā ar šādu rīcību viņš varētu palikt valsts budžetā. Būtībā es vēlreiz uzsveru un atkārtoju. Es neesmu saņēmis nekāda veida izskaidrojumus, kāpēc šis jautājums ir jāsaista ar budžetu. Var būt gan valsts kontrole, gan Latvijas Bankas kontrole ārpus šiem budžeta jautājumiem. Tālāk es mēģināšu parādīt, kur šis cipars vēl parādās, valsts pamatbudžeta ieņēmumus izskaidrojot. Tagad es gribētu apstāties pie dažiem momentiem sakarā ar nodokļu iekasēšanu, un šie jautājumi diemžēl mudina uz visai pesimistisku secinājumu. Pirmais cipars - par 1995. gada pirmo pusgadu. Akcīzes nodokļa plāns ir izpildīts tikai uz pusi. Muitas nodoklis ir iekasēts vienādā apjomā kā 1993. un 1994. gadā. Tas ir noticis, visu laiku runājot par to, ka muita tiks sakārtota, ka uz robežas tiks vairāk iekasēts un ka tur ir tā īstā vieta, kur budžetu var ar kaut ko papildināt. Šogad eksports un imports ir palielinājies par 30%. Muitas nodoklis katrā gadā patiesībā ir iekasēts tāds pats kā divos iepriekšējos gados. "Kā tas ir iespējams?" man ir jautājums. Vai tad tā robeža patiesībā, skatoties uz šādu muitas nodokļa izpildi, ir kļuvusi vēl "caurāka", nekā viņa bija iepriekš? Bet mēs visu gadu runājam, ka tur būs tā dzīsla, caur kuru tas budžets papildināsies. Tātad muitas nodoklis, kā mēs redzam, patiesībā ir pavisam savādāks. Vispār gadā gaidāmais ienākums no muitas ir tikai 21 miljons. Un, ja mēs runājam par budžetu, kurš no 476 miljoniem tagad ir samazināts uz 388 miljoniem, tad mums ir jāsaprot, ka šis 21 miljona ieņēmums ir pavisam niecīgs, runājot par budžeta izpildes iespējām. Un mēs šeit varam dzesēt mutes, cik vien gribam, no tribīnes runājot par muitas sakārtošanu, bet tik un tā mēs budžeta deficīta jautājumus atrisināt nevaram. Nākošais - peļņas nodoklis. Pirmajā pusgadā ir iekasēta tikai puse no paredzētā, procentuāli divreiz mazāk kā 1994. gadā. Šeit būtu jāapspriež jautājums, kā tad vispār domā šo nodokli iekasēt, kas tiks darīts, lai mūsu ražošana vai kaut kas cits, kas dod peļņas nodokli, šajā valstī attīstītos un lai mēs varētu vispār kaut ko iekasēt. Patiesībā secinājums ir tāds, ka ir smaga rūpniecības krīze. Privatizācijas aģentūra netiek galā ar saviem uzdevumiem, un godīgi būtu jāatzīst, ka Privatizācijas aģentūra nespēj tādā tempā privatizēt, kā viņa bija kaut ko apņēmusies. Un vēl godīgāk būtu jāatzīst šeit no tribīnes, ka privatizācijas rezultātā šie privatizētie uzņēmumi vismaz divus nodokļus maksā krietni mazāk; tas ir peļņas nodoklis un tas ir sociālais nodoklis. Tā ka privatizācija šādos it kā triecientempos, kas patiesībā nemaz nav triecientempi, noved pie tā, ka nodokļu plūsma budžetā visu laiku samazinās. Tātad būtu vispirms jāizdara likumdošanā tādi labojumi, kas paredz, ka nevar šādā veidā šie privātie maksāt mazāk, un pēc tam tad triecientempā var ķerties pie privatizācijas. Banku krīze ir nākošais moments, kas ir attiecināms uz to. Iesaldētie uzņēmumu līdzekļi, protams, visu laiku samazina iespējas kaut ko nomaksāt. Un trešais - atsevišķās tautsaimniecības nozarēs samazinās ražošana. Gadā no peļņas nodokļa paredzēts ieņemt 48 miljonus latus, un es, tāpat kā runājot par muitas nodokli, šos 48 miljonus latu attiecināšu uz kopējo budžeta apjomu - uz šiem 400 vai virs 400 miljoniem. Tad mēs redzam, ko gada garumā šāds nodoklis vispār var dot. Arī tas nav atrisinājums attiecībā uz budžetu kopumā. Atrisinājums, protams, ir saistāms ar rūpniecības politikas atbalsta izmaiņu un ar vispārēju taupības režīmu, par ko es esmu runājis ne vienu reizi vien, turklāt taupības režīmam, es domāju, smagam taupības režīmam, kura tikai vārgs atspulgs ir šajā budžeta projektā, būtu jāsākas "no augšas". Un šajā gadījumā es gribētu teikt, ka Bērziņa kungs tomēr nemeloja attiecībā uz algu pielikumu Ministru kabineta cilvēkiem. Es citēju to, kas ir rakstīts paskaidrojumā par budžeta projektu, kas man ir. Tātad paskaidrojumā ir rakstīts: "Ministru kabinetam, pamatojoties uz Ministru kabineta 1995. gada tādu un tādu protokolu par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un citu amatpersonu atalgojumu, palielināti izdevumi par 65 tūkstošiem 379 latiem". Tātad kāds laikam kaut ko nezina no tā, kas ir ierakstīts šajā budžeta projektā. Tātad algu palielinājums tomēr šeit ir paredzēts. (No zāles Ministru prezidents M. Gailis: "Nav paredzēts. ") Tagad es gribētu pieskarties 5. pielikumam. Šeit ir rakstīts, ka Gaiļa kungs... Tad ir rakstījis tas, kas sastāda šo dokumentu... viņš ir rakstījis nepareizi, un lai viņš jums atskaitās, un mēģiniet viņu sodīt. (No zāles M. Gailis: "Labi. ") Tagad es gribētu pieskarties 5. pielikumam par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem 1995. gadā. Es tūliņ nolasīšu dažus ciparus, kas parāda atšķirību no plāna, un pēc tam summāro ciparu. Atšķirība no plāna ir šādos rādītājos: apgrozījuma nodoklis... visi tie būs mīnusi, ko es saukšu... ir 24 miljoni. Es saukšu tikai lielākos ciparus - peļņas nodoklis - mīnus 47 miljoni, ieņēmumi no muitas - mīnus 12 miljoni, Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksa - mīnus 6,7. Patiesībā viņai bija 4,1, ko Latvijas Banka ieskaitīja savā rīcības kapitālā, un es jau ne pirmo reizi saku, ka viņa to nepārskaitīja budžetā, un Latvijas Banka dara, ko grib. Viņa 4,1 miljonu ieskaita savā rīcības kapitālā, un neviens nevar piespiest viņai darīt savādāk - tā, kā ir paredzēts likumā. Tālāk. Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas - mīnus 7 miljoni. Tālāk jau sākas tas, ko mēs neesam nomaksājuši, kas mums ir jāmaksā. Iemaksas Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu procentu nomaksai - mīnus vairāk kā 1 miljons. Un tagad divas pozīcijas, ko mēs vēl neesam saņēmuši, bet kas mums būs jāmaksā "Lata International" gadījumā vairāk kā 12 miljoni. Tātad ir vairāk nekā 12 miljoni mīnusos, kur nav piedzīti parādi, kuri ir jānomaksā budžetam. Tālāk SIA "LEARS" - divas iemaksas, vairāk nekā pusotra miljona. Kad to saskaita visu kopā un atņem šeit nost 23 miljonus banku jautājumam, kas ir pierakstīti klāt pilnīgi nevietā... Tātad otrreiz, lai parādītu šo lielo mīnusu mazāku, nekā ir - 83 miljoni, šeit pieraksta klāt banku izdevumus, kuri ir ierakstīti gan izdevumu, gan ieņēmumu pozīcijā un kuriem nekāda sakara ar šo visu nav. Tātad kopējais šis deficīts ir 106 miljoni. 106 miljoni! Un pašreiz mēs runājam par 92 miljoniem. Tātad uz nākošo gadu kopējais deficīts kopā ar pārejošajiem no pagājušā gada 37 miljoniem ir lielāks, nekā teica Bērziņa kungs, un tas ir 150 miljoni latu. 150 miljoni latu! Bez tam ir pilnīgi neizskaidrots un nesaprotams jautājums par speciālo budžetu, kurš šobrīd visās ministrijās ir uzaudzis līdz gandrīz simts miljoniem. Ministrijās, ārpus Labklājības ministrijas, tas ir 84 miljoni, un, ja pieskaita vēl to daļu, kas ir ārpus pensijām, tad tas ir pāri par 100 miljoniem, ja skatās visām ministrijām kopā. Šie pārējo ministriju izdomātie iekasējumi - daļa no tiem ir pamatota, daļa nav pamatota, bet viņi visu laiku aug - , kā viņi tiek kontrolēti caur valsts pamatbudžetu? Tas arī ir jautājums, kas ir pilnīgi neatrisināts, un Budžeta komisijas sēžu laikā mēs uz to pilnīgu atbildi saņemt nevaram. Tā ka patiesībā tas apgrūtinājums, kas procentos vien jaunajā gadā būs katru mēnesi, ir vēl lielāks, nekā teica Bērziņa kungs, un vismaz 8 miljoni būs tikai procentu nomaksai par ņemtajiem kredītiem un par iespējami paņemamajiem, jo mēs nemaz tik droši nevaram likt roku uz sirds, ka mēs tādus aizņēmumus dabūsim. Es domāju tā, ka, ja šādu budžeta projektu nepieņem pirmajā lasījumā, tad dzīve nekādā ziņā neapstāsies, jo mēs ap viņu darbojamies šeit jau vismaz pusotra mēneša, tāpēc nevajag šeit nākt tribīnē un baidīt, ka pirmajā lasījumā kaut kas obligāti ir jāpieņem, ka citādi rīt kaut ko varēs vai nevarēs maksāt. Mēs jau vismaz pusotru mēnesi dzīvojam šādā visai nestabilā stāvoklī, ka mums šo budžetu visu laiku sola un sola, labo un labo, un nu pēdīgi viņš ir iedots. Es domāju, ka pie šī budžeta projekta ir pamatīgi jāpiestrādā, tajā atainojot patiesos ciparus, kurus es nosaucu, un pēc tam precīzi parādot, kas ir saistībā ar speciālo budžetu, to, kā tādas naudas tur var rasties, un parādot šajā budžetā valsts pāreju uz stingru taupības režīmu. Tas šajā budžetā diemžēl redzams nav. Paldies par uzmanību!".
• 1995_09_14(13)-seq80 language "lv".
• 1995_09_14(13)-seq80 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1995_09_14(13)-seq80 mentions Q211.
• 1995_09_14(13)-seq80 mentions Q193089.
• 1995_09_14(13)-seq80 mentions Q1020384.
• 1995_09_14(13)-seq80 mentions Q687709.
• 1995_09_14(13)-seq80 mentions Q39731.
• 1995_09_14(13)-seq80 mentions Q646756.
• 1995_09_14(13)-seq80 mentions Q710198.