Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_14(13)-seq67> ?p ?o. }

• 1995_09_14(13)-seq67 type Speech.
• 1995_09_14(13)-seq67 number "67".
• 1995_09_14(13)-seq67 date "1995-09-14".
• 1995_09_14(13)-seq67 isPartOf 1995_09_14(13).
• 1995_09_14(13)-seq67 spokenAs 46.
• 1995_09_14(13)-seq67 spokenText "Tātad beidzot mēs esam nonākuši pie budžeta apspriešanas pirmajā lasījumā Saeimā. Gribu atgādināt tātad šo pēdējo budžeta labojumu. Šie ir ceturtie labojumi, ko iesniedz Ministru kabinets. Protams, daudzi bija sīkāki, bet, iepriekšējos labojumus augusta sākumā iesniedzot... un tad, kad bija ierosinājums jau tad pārveidot par reāliem un iesniegt... Kabinets neņēma vērā, novilcināja laiku, un beidzot bija spiesti atsaukt šo priekšlikumu un iesniegt jaunu. Arī šobrīd izskatīšana Saeimā ir aizkavējusies tāpēc, ka iepriekšējā nedēļā Ministru prezidents sakarā ar to, ka nebija klāt, lūdza komisijā šo jautājumu neizskatīt bez viņa klātbūtnes. Un tāpēc šis jautājums ir tik neglābjami aizkavējies. Tātad - kas tiek piedāvāts šinī budžeta projektā? Tātad ieņēmumi pamatbudžetā ir samazināti par 20%. Tātad ieņēmumi ir samazināti par 107,1 miljonu, faktiski palielinot par 23 miljoniem, kas ir paredzēti iekasēšanai no bankām... Kaut gan par to liecina... un par to var spriest tikai no apraksta, jo tāpat kā lielajā budžetā šobrīd valdība neuzskata par vajadzīgu budžetā apstiprināt ieņēmumu daļu pa nodokļu veidiem... iepriekšējā likumā bija rakstīts, ka Ministru kabinets mēneša laikā apstiprina, tātad paliek šis pats. Šobrīd nav nemaz ieraksta, kādā veidā veidojas ieņēmumu daļa pa nodokļu veidiem, analizējot, kādas ir problēmas, kāpēc netiek iekasēts. Un, manuprāt, šī nenopietnā attieksme pret šo budžeta formēšanu, neliekot likumā šo ieņēmumu daļu, arī bija viens no iemesliem, kāpēc ieņēmumu daļa nepildās, jo to ir ļoti grūti analizēt un ļoti grūti kontrolēt. Arī šobrīd tiek iets šis ceļš, un tātad faktiski šobrīd mums nav Saeimā iesniegts dokuments, kurš būtu ar likuma spēku apstiprināts un kurā būtu prognozēta ieņēmumu daļa. Ja te runā par kaut kādu nacionālā kopprodukta kritumu, tad ir jāsaka, ka tomēr tas nav 20%. Arī banku krīze, protams, izraisa nopietnas problēmas, bet, manuprāt, šeit ir arī citi iemesli, par ko šobrīd netiek pietiekami runāts. Tātad samazināts tiek par 107,1 miljonu, un tas ir 20%. Vēl būtiskākais, radikālākais, uz ko tiek iets, ir 52,3 miljoni - deficīta palielināšana. Tātad - līdz 92,3 miljoniem. Gribu Gaiļa kungam teikt, ka viņš diemžēl laikam īsti nepārzina šo budžetu, jo tad, kad viņš teica, ka visi 23 miljoni varbūt netiks izmaksāti, budžeta deficītu tas neietekmēs ne par vienu santīmu, jo 23 miljoni ir paredzēti gan ieņēmumu daļā, gan izdevumu daļā... Tātad neizmaksājot, neieņemot šis deficīts nemainās ne par santīmu, pie tam ir precīzi 23 miljoni ieņēmumos un izdevumos, faktiski līdz gada beigām var izmaksāt tik, cik līdz gada beigām bankas arī būs iemaksājušas. Tātad, noslēdzot iepriekš līgumu un samaksājot, bet pēc tam šo naudu no bankām iekasējot. Tikai tāda ir šī procedūra, un faktiski budžeta deficītu tas neietekmē ne par vienu santīmu, tikai varbūt pat uz mīnusa pusi. Vēl, protams, saistībā ar šo ieņēmumu nepildi ir sistemātiska ražotāju un eksportētāju diskriminācija. Pirmais mēģinājums, kad netika maksāts... eksportētājiem apmaksāts apgrozījuma nodoklis, bija pagājušā gada oktobris, novembris, kad vajadzēja budžetu izpildīt. Pēc tam - šā gada sākums, un šobrīd jau faktiski tā ir kļuvusi par sistēmu. Uzņēmēji, kas strādā attiecībā uz eksportu, kas rada stabilitāti valstī, kas mēģina sakārtot tirdzniecības bilanci - un vienīgā iespēja sakārtot tirdzniecības bilanci ir pēc iespējas vairāk eksportēt, - šobrīd tiek sistemātiski diskriminēti, jo viņiem apgrozījuma nodoklis vai tagad pievienotās vērtības nodoklis netiek atmaksāts (vai ar ļoti lielām grūtībām ir iespējams to atmaksāt). Tie līdzekļi, kas ir iesaldēti, šobrīd, protams, nav apkopoti. Precīzu skaitli es nevaru nosaukt, bet pavasarī kokrūpnieki bija aprēķinājuši, ka tas ir 3,5 miljoni latu, ko valsts viņiem nav izmaksājusi. Trīsarpus miljoni latu! Tātad faktiski sakarā ar šā budžeta sliktās izpildīšanas gaitu tiek grauta ražošana, eksportpotenciāls, kas ir viens no tiem faktoriem, kas var ļaut piepildīt šo budžetu. Runājot par budžeta problēmām, pilnīgi nesaprotama ir situācija, kāpēc apstākļos, kad ir runa par ekonomiju, par stingru ekonomiju, budžeta sliktu izpildīšanu, Ministru kabinets palielina sev Ministru kabineta locekļu darba samaksas fondu, turklāt ievērojami - šis fonds ir 173 000, un tagad to palielina vēl par 47 700. Tā ir faktiski ceturtā daļa. Tātad šobrīd ir ekonomija vieniem, bet algu palielinājums - otriem. Bija tāds reklāmas klips... Arī tagad varētu vienīgi teikt - jūs jau sen esat to pelnījuši, ministru kungi! Jo ļoti labi esat strādājuši! Par 25% palielināt sev algas. Otrs punkts. Vissmagāk šobrīd tiek skarta medicīna, jo budžetā ir paredzētas valsts dotācijas izlīdzināšanas fondam. Ir paredzēts, ka tās būs 62,8 miljoni. Šobrīd tās ir samazinātas par 9,9 miljoniem, faktiski par 10 miljoniem, bet izmaiņas pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā, tātad likumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadam, nav izdarītas. Un būtībā tas šobrīd nonāk būtiskā pretrunā ar vienu no pantiem - 5. pantu. Pašvaldībām noteiktais minimālais normatīvs veselības aizsardzības izdevumiem ir 21 lats uz iedzīvotāju. Tā kā veselības aprūpe pārsvarā ir rajonu pašvaldību funkcija un rajonu pašvaldībām ieņēmumus lielākoties veido šis izlīdzināšanas fonds, jo nav šīs stabilās ieņēmumu bāzes, tad šobrīd vislielākais trieciens tiek dots medicīnai. To jūs zināt arī pēc tiem streikiem, kas ir bijuši, un arī tiem, kas gatavojas. Tātad, neapšaubāmi, ja tiek tik ievērojami samazināts šis finansējums... pieprasīja Budžeta komisija oficiālu atbildi valdībai, kādā veidā tiks risināts jautājums par veselības aprūpi, jo šobrīd šie abi likumi ir savstarpējā pretrunā. Likums ir pieņemts - 21 lats, un neviens to nav atcēlis, pie tam šeit nav noteikts, ka varētu būt mazāk, tā, kā citās pozīcijās apropriēts... šeit noteikts minimālais normatīvs, tātad likums nosaka, ka mazāk par 21 latu nevar būt, ja nav izmaiņas citās pozīcijās, protams, atkarībā no budžeta izpildes iespējams maksāt vai nemaksāt, un šobrīd traģiskākais medicīnā ir tas, ka valdība šo lēmumu ir novilcinājusi līdz pēdējam brīdim. Piemēram, vasarā finansējums tika atvērts 100%, un piemēram, 1. jūlijā vai 28. jūnijā medicīnas iestāžu parādi kopumā bija 2,3 miljoni, taču bija liela daļa medicīnas iestāžu, kas strādāja saprātīgi un tērēja, cik varēja, taupīgi, un spēja, pastāvot šādam minimālam finansējumam, visu sabalansēt un nebūt parādos, un slimnīcas strādāja. Šobrīd, kad situācija ir mainījusies, pēkšņi izmainot budžetu, samazinot kopumā par 15 vai 20%... Iznāk, ka pēdējos mēnešos finansējums tiek samazināts ievērojami, pat līdz 50%. Un, deputātu kungi, skatīsimies taisnībai acīs! Faktiski, balsojot par to, mēs balsojam par slimnīcu slēgšanu, jo pēdējos mēnešos mēs viņiem reālo budžeta finansējumu samazinām tuvu pie 50%. Tāda šobrīd ir šī realitāte, un arī medicīnas darbinieki saprotot situāciju, varbūt ir gatavi kompromisiem, bet saka, ka tā tomēr nedrīkst. Ja ir likums un ja sevišķi vēl jūnijā finansējuma atvērums ir bijis pilnīgs, tad nevar būt, ka pēc tam, kad vienu mēnesi, piemēram, finansējums ir nulle... pēc tam pasaka - saņemsiet uz pusi mazāk vai pat vēl mazāk... Konkrēti es, piemēram, arī ar Jēkabpils slimnīcu esmu iepazinies. Slimnīca, kas bija līdz tam laikam bez neviena santīma parāda, šobrīd ir šīs katastrofas priekšā, jo faktiski ir budžeta finansējums samazināts pat vairāk nekā par 50%, un nāk ziemas sezona, un faktiski slimnīca ir jāslēdz ciet. Vēl. Runājot par budžeta problēmām, neapšaubāmi, ir jārunā arī par tām pozīcijām, kurās ir varbūt vislielākais samazinājums. Un tātad vislielākais samazinājums, viens no lielākajiem, šobrīd ir vienai no šīs valdības izvirzītajām prioritātēm - lauksaimniecībai: par 25%. Protams, valdība pilda savu solījumu, lauksaimniecība ir kļuvusi par valdības prioritāti, bet pirmām kārtām - uz samazināšanas rēķina, uz "slaukšanas" rēķina, tātad ir pirmā, no kā atņem, un pirmā, no kā visvairāk atņem. Tādā veidā šobrīd tiek izprasta prioritāte. Runājot par dotācijām, kas nesen tik plaši presē un kas... tik skaisti Gaiļa kungs ir stāstījis, samazinot dotācijas uz 8,9 miljoniem, pie kam šobrīd... un neizmainot finansēšanas mehānismu... situācija ir ļoti viennozīmīga. Atverot pirmā, otrā kvartāla (ceturkšņa) dotācijas, trešajam, ceturtajam ceturksnim paliek 900 000 latu. Tātad otrais vēl nav atvērts pilnībā. Tad, kad apmaksās visu otro kvartālu, trešajam, ceturtajam ceturksnim kopumā ir 900 000 latu. Tas faktiski nosaka, ka vismaz uz pusgadu, pat vairāk, sāksies dotāciju neizmaksa. To tad arī tā atklāti un tieši vajag pateikt, jo, ja bija šīs problēmas budžeta finansējumā, neapšaubāmi, varēja samazināt pakāpeniski, iepriekš paziņojot. Vēl es, neapšaubāmi, gribu runāt par tieslietu sistēmas budžetu. Tiesu reformas gaitā, kad 1. novembrī stājas spēkā šī trīspakāpju tiesu sistēma, par 20% samazināt tieslietu sistēmas budžetu arī, manuprāt, nav īsti nopietni, jo faktiski šī sistēma ir grūti... pēdējā laikā ir sākts kaut cik nopietnāk pie tās strādāt, tā tomēr ir būtiska, valstij svarīga. Vai tiešām tā ir otršķirīgā nozare, kurai samazinājums ir viens no vislielākajiem budžetā? Zemes reforma. Es atceros, es kopā ar Gaiļa kungu biju Zemnieku saeimā, es atceros, cik smuki viņš arī solīja... un gatavs ir arī parakstīt Zemnieku saeimas papīrus, kur ir runāts par zemes reformas paātrināšanu. Un šobrīd ir nosaukts skaitlis - 16 gadi vai pat ilgāk, un tika runāts (un arī Gaiļa kungs to atbalstīja), ka tas ir jāveic ātri - 4 gados. Nu, tad par to arī zemes dienestam... zemes reformai tas budžets par 20% ir jānogriež, tad tā lieta ies labāk. Bet būtiskākais ir jautājums tātad par šo deficītu - vai valsts šobrīd var atļauties 93 miljonu deficītu. Beidzot šo gadu ar 93 miljonu deficītu un iepriekšējo gadu - pārejošo budžeta deficītu 37 miljoni... gads tiek iesākts ar 130 miljonu latu deficītu. Deficīta apkalpošana... un resursu cenas šobrīd tomēr ir nesamērīgi augstas, tātad diskonta likmes, ap 35 depozītlikmēs, tas ir faktiski 50%. Šeit ir norādīti daži avoti, kaut vai šis Japānas kredīts (21,6) ir paredzēts, arī Eiropas savienības 25 miljoni, tikai tur ir ļoti stingri nosacījumi. Faktiski, pēc mana rēķina, janvārī, februārī, katru mēnesi, tikai procentos būs jāmaksā 5-6 miljoni latu budžeta deficīta apkalpošanai, ja labākos mēnešos šogad ieņēmumi ir bijuši knapi 30 un iepriekšējos gados un arī nākamajā gadā kopumā janvārī, februārī ieņēmumi nekad nav pārsnieguši 11%. Tātad janvārī, februārī 5-6 miljonus katru mēnesi maksāsim budžeta deficīta apkalpošanai. Manuprāt, mēs nespējam to panest, tā ir finansu katastrofa, budžeta katastrofa, es citu nosaukumu faktiski neredzu. Tāpēc ņemot vērā... Nedaudz esmu parēķinājis, kāda varētu būt šīs valdības bilance. Gribu teikt, ka šobrīd mums ir bijusi laba valdība, jo parasti saka: dārga manta - laba manta. Šī valdība mūsu valstij ir bijusi visdārgākā. Gada laikā nākamajām paaudzēm šīs valdības darbs ir maksājis 100 miljonus latu. 100 miljoni latu - ir uzkrāti parādi, kas būs jānomaksā mūsu bērniem. Tātad ir jautājums, vai šobrīd tomēr mēs varam atļauties tik dārgu mantu - 100 miljoni gadā. Vai tomēr mums nav jāmeklē kaut kas bišku lētāks? Ņemot vērā augstāk minēto, to, ka šis budžets faktiski nostāda valsti finansu katastrofas priekšā, es nevaru atbalstīt šo budžeta projektu un aicinu arī jūs to neatbalstīt. Kaut vai to iemeslu dēļ, ko es minēju, - ka tanī laikā, kad cilvēkiem tiek liegta iespēja saņemt medicīnas aprūpi, ministriem alga tiek ievērojami palielināta. Tāpēc es lūdzu šo budžeta projektu neatbalstīt, jo nav atrisināti un netiek risināti daudzi būtiski jautājumi. Paldies par uzmanību.".
• 1995_09_14(13)-seq67 language "lv".
• 1995_09_14(13)-seq67 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_09_14(13)-seq67 mentions Q822919.
• 1995_09_14(13)-seq67 mentions Q193089.
• 1995_09_14(13)-seq67 mentions Q17.