Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_07(06)-seq99> ?p ?o. }

• 1995_09_07(06)-seq99 type Speech.
• 1995_09_07(06)-seq99 number "99".
• 1995_09_07(06)-seq99 date "1995-09-07".
• 1995_09_07(06)-seq99 isPartOf 1995_09_07(06).
• 1995_09_07(06)-seq99 spokenAs 46.
• 1995_09_07(06)-seq99 spokenText "Runājot par šo likumu, neapšaubāmi, šī prakse par lauksaimniecības "jumta" likuma, pēc tam gada likuma esamību... daudzās valstīs tas tiek lietots praksē, un, neapšaubāmi, arī mums šis ceļš ir ejams. Protams, šis likums, šie daudzie lauksaimniecības likumi, kas ir iesniegti pēdējā brīdī, varbūt ir valdības mēģinājums imitēt šo darbību, lauku mīlestību... nedodot naudu, visvairāk apgriežot dotācijas... un imitēt šo mīlestību ar lielu likumdošanas iniciatīvu. Tomēr šis likums, manuprāt, ir izmantojams par pamatu, kaut gan ir ļoti daudz darba un, neapšaubāmi, līdz 5. Saeimas darbības beigām galīgajā variantā - trešajā lasījumā - tas tomēr nevar tikt pieņemts, jo vēl ļoti daudz šeit ir jāstrādā. Bet es tomēr domāju, ka pirmajā lasījumā tas būtu atbalstāms. Bet saistībā ar to, kāds ir šis "jumta" likums... mums dokumentos ir pieejams 1996. gada it kā iespējamais... šis gada likums. Un tomēr šis likums, gada likums, manuprāt, neatbilst tām prasībām, kas būtu vajadzīgas, jo nerisina daudzos būtiskos jautājumus. Un viena no būtiskākajām problēmām ir tātad tā, ka šogad ir apsolīti šie 13,2 miljoni dotāciju. Zemnieki un kooperatīvi, un citi lauksaimnieki ir iztērējuši naudu, lai veiktu pārraudzību, ir pārdevuši pavasarī kondicionētas sēklas par lētāku naudu, lai iegūtu šīs tiesības saņemt dotāciju, bet dotāciju nav. Neskatoties uz Budžeta likumu, kur ir paredzēti 13,2 miljoni, un neskatoties uz valdības deklarāciju, kur kā prioritāte ir nosaukta lauksaimniecība, lauksaimniecības budžeta atvērums ir viszemākais. Tātad attieksme parādās finansējot. Un galvenā problēma ir tā, ka šīs dotācijas ir aprēķinātas, cilvēki zina, cik viņiem pienāktos, turklāt viņi ir iztērējuši līdzekļus. Jo šīs dotācijas netiek maksātas tikai tāpēc, ka tu esi labs cilvēks, bet tāpēc, ka tu tērē naudu, piemēram, lopu pārraudzībai vai sēklu... lauku uzraudzībai... agronomi tātad veic šo izbraukumu. Par to visu jāmaksā ir zemniekam vai kooperatīvam no savas kabatas. Šī nauda - un liela - ir samaksāta, bet dotācijas netiek saņemtas. Un Saeima, redzot šo nenormālo stāvokli, pieņēma lēmumu, ka augustā ir jāizmaksā ne mazāk kā 50% no otrā kvartāla dotācijām. Diemžēl valdība, kā vienmēr pēdējā laikā, šo lēmumu ignorē. Tātad augustā šis Saeimas lēmums nav izpildīts, arī likums par budžetu netiek pildīts. Tātad arī šeit... protams, pieņemot varbūt pat labi nodomātus likumus, kādā veidā risināt šo valdības bezatbildīgo rīcību un lauku diskrimināciju, rīcību... pieņemt atsevišķu likumu par to, ka visi likumi ir izpildāmi, un tie likumi, kurus pieņemam, ir jāpilda, vai kādā citā veidā... Manuprāt, tas šobrīd ir pats galvenais jautājums, jo pirmsvēlēšanu laikā ir ļoti daudz solījumu un visiem gribas daudz solīt, būt ļoti labiem. Taču darbi bieži vien nesaskan ar vārdiem. Tāpēc, runājot par šo likumu, es tomēr piekristu, ka tas tiek pieņemts pirmajā lasījumā, bet ir ļoti būtiski vēl jāstrādā. Un, neapšaubāmi, arī iepriekšējais likums par šo kooperāciju, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā... manuprāt, šis likums ir vēl problemātiskāks kvalitātes ziņā. Ir ieliktas daudzas varbūt labas idejas, bet izstrādājums, tieši ekonomiskā shēma, pārējās likumdošanas pārzināšana un atbilstība pārējai likumdošanai ir ļoti zemā līmenī. Faktiski būs ļoti daudz pretrunu, kas tāpat jebkurā gadījumā tiks tulkotas par sliktu lauksaimniekiem, kā tas notiek šodien. Tāpēc, runājot par šo likumu, "jumta" likumu, es gribu arī runāt par to, jo tas ir iesniegts arī - teiksim tā - komplektā... iespējamais 1996. gada lauksaimniecības likums. Un kas ir pats būtiskākais, kas šinī likumā, manuprāt, trūkst? Trūkst tomēr precīzu mehānismu, šo dotāciju, valsts iedarbošanās uz šo lauksaimniecības tirgu. Ir nosaukti dotāciju veidi, bet nav nosaukti mehānismi. Un to, kādas sekas rodas, es varētu ilustrēt ar piemēru. Tātad, ieviešot lopkopībā dotācijas par ciltsdarbu, tanī brīdī galvenais mērķis bija kvalitatīvā un veselā ganāmpulka saglabāšana, un, ja ir lopu skaita samazināšanās, tā ir uz slimo lopu rēķina. Jo dažos rajonos tā saukto seroloģiski pozitīvo govju bija gandrīz puse no ganāmpulka. Šo dotāciju mērķis... Es nupat tikos ar dažādiem lauksaimniecības darbiniekiem un arī pašiem ražotājiem... Faktiski šo mērķi šīs dotācijas sasniedza, un šobrīd visi, kas pārzina šo situāciju, atzīst, ka izvēle bija ļoti pareiza, ļoti precīzi bija nosprausti mērķi un izvēlēts mehānisms. Šobrīd situācija ir savādāka. Šobrīd valdības bezdarbības dēļ nav nosprausti jauni mērķi. Šis mērķis ir sasniegts. Šobrīd arī lopkopībā, ja darbs tiek stimulēts, tad faktiski ir jāstimulē kvalitatīva ganāmpulka, produktīva ganāmpulka pastāvēšana. Jo šobrīd ir šis paradokss, ka arī par ļoti mazproduktīvām govīm saņem tādu pašu dotāciju kā, piemēram, par ļoti produktīvu ganāmpulku. Un šobrīd ir jāizvirza cits mērķis un ir jāveido atbilstoši tam mehānisms. Pie tam šis laiks jau ir nokavēts un nogulēts, jo faktiski darbojas vecā shēma, kas bija orientēta uz kaut ko pavisam citu, un, kā jau teicu, šis mērķis šobrīd ir sasniegts. Pie tam, varētu teikt, strādā, bet nestrādājot šīs dotācijas tāpat netiek saņemtas. Tāpat arī citi dotāciju veidi. Un ir divi galvenie šie te bloki: iekšējais tirgus un eksporta veicināšana. Iekšējā tirgū šīs te dotācijas, kādā veidā tas tiek veidots... manuprāt, visbūtiskākais ir tas, lai šīs dotācijas tomēr tieši neiejauktos cenu mehānisma veidošanā, jo tas kaut kādā veidā izkropļo to un pēc tam, mainoties situācijai, rada ļoti bīstamas sekas. Bet būtisks ir arī jautājums par ārējo tirgu - par eksportu. Protams, citās valstīs, piemēram, Eiropas savienībā, viens no pamatiem šai likumdošanai ir noteikti šie te apjomi, bet apjomi pārsvarā ir ierobežojoši, jo mums šobrīd situācija ir tāda, ka mēs daudzus produkcijas veidus nesaražojam pietiekamā daudzumā vietējam tirgum, bet Eiropas savienībā, piemēram, tiek reglamentēts iekšējais tirgus, piemēram, gaļa plus 30%, piens - plus 20% un tā tālāk. Pārsniedzot šo ražošanas apjomu, vispār netiek maksātas šīs te dotācijas. Bet, kaut arī iekšējā tirgū ir šis te... varbūt šo produkcijas veidu trūkums, neapšaubāmi ir jādomā, kāda ir šī te eksporta veicināšanas politika, kādi mehānismi tiek lietoti, jo katrā ziņā ārējā tirgū ir diezgan naivi cerēt, ka pastāv godīga konkurence. Lauksaimniecības produkcijas tirgū valda ļoti izkropļotas attiecības, jo visās valstīs faktiski ir milzīga sacensība par dotāciju apjomiem lauksaimniecības eksportam. Un līdz ar to pat tad, ja mūsu ražotāji ražo pietiekami lēti un ir konkurētspējīgi, viņi nav sliktāki par šiem te Eiropas savienības zemniekiem vai citiem, līmenis, cik daudz spēj palīdzēt valsts, ir ievērojami atšķirīgs, un tas varbūt ir arī būtiskais, kas neļauj konkurēt. Protams, ir jautājums arī par sortimentu, par kvalitāti, kas arī, neapšaubāmi, ir eksportu ierobežojošs faktors, kur šobrīd mums ir daudz neatbilstību, bet jebkurā gadījumā ārējais tirgus nav iekarojams tanī brīdī, kad mums varētu parādīties pārprodukcija. Ārējais tirgus - šī te taciņa, kaut vai varbūt sākumā šaura, neapšaubāmi ir jāstaigā regulāri arī varbūt ar mazākiem apjomiem. Un tāpēc, piemēram, eksports uz Eiropas savienību to kvotu robežās, kas ir izdalītas, ir ļoti svarīgs, vitāli svarīgs, jo, nesasniedzot šo te kvotu izpildi, viņas tiek samazinātas, tātad tālākā nākotnē nav iespējams šīs kvotas realizēt vai palielināt. Tāpēc tās sarunās ar Eiropas savienību ir izvēlētas, neteiksim, pārāk lielas, vienkārši ņemot vērā mūsu iespējas, bet, neapšaubāmi, viens no galvenajiem mērķiem ir šīs te eksporta kvotas izpildīt, jo tas ir prestiža jautājums un arī, kā jau teicu, tālākās ekonomikas jautājums. Jo diemžēl faktiski nevienai valstij no Austrumu bloka valstīm, kas ir izcīnījušas šīs te kvotas, nav izdevies līdz šim šīs kvotas izpildīt. Un tāpēc darbs pie šo kvotu izpildes, piemēram, sviesta eksportā, sākas jau pirms šī 1995. gada - jau 1994. gadā sākās darbs, un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs jautājums, kas ir jārisina. Otrs. Tātad es aicinātu tomēr atbalstīt pirmajā lasījumā, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir vēl ļoti daudz darba, un es aicinātu valdību tomēr varbūt ne tikai ar vārdiem šo te, kā jau teicu, imitēt vai ar kaut kādu likumu plūsmu pēdējā brīdī, bet ar reāliem darbiem iejusties zemnieku ādā, atrast šīs te dotācijas, jo šobrīd rit grūtā, smagā ziemāju sēja, kas ir pamats nākošā gada graudu ražai. Es lūgtu valdību apzināties šo atbildību, kas ir viņai uzlikta, un iejusties zemnieku ādā, atbalstīt viņus šinī grūtajā laikā. Paldies par uzmanību!".
• 1995_09_07(06)-seq99 language "lv".
• 1995_09_07(06)-seq99 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_09_07(06)-seq99 mentions Q822919.
• 1995_09_07(06)-seq99 mentions Q193089.
• 1995_09_07(06)-seq99 mentions Q52371.
• 1995_09_07(06)-seq99 mentions Q12360039.
• 1995_09_07(06)-seq99 mentions Q170541.