Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_07(06)-seq274> ?p ?o. }

• 1995_09_07(06)-seq274 type Speech.
• 1995_09_07(06)-seq274 number "274".
• 1995_09_07(06)-seq274 date "1995-09-07".
• 1995_09_07(06)-seq274 isPartOf 1995_09_07(06).
• 1995_09_07(06)-seq274 spokenAs 90.
• 1995_09_07(06)-seq274 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu no šīs tribīnes izteikt savas skumjas par to, ka šis 6. pants Reliģisko organizāciju likumā ir iznācis tāds, kā nu jūs viņu šobrīd redzat. Neraugoties uz to, ka daudzi tūkstoši kristīgo draudžu locekļu iestājās par starpkonfesionālu kristīgo mācību, neraugoties uz to, ka Pensionāru federācija kopumā iestājās par šādu starpkonfesionālu mācību, diemžēl ir pieņemts šis konfesionālās mācības variants. Tā kā man otrajā lasījumā nebija iespējams aizstāvēt savu domu un savu priekšlikumu par starpkonfesionālo mācību, es atļaušos šinī brīdī izteikt dažas pārdomas. Ja ne citādi, tad lai tās paliek vēsturei. Manuprāt, šis pants ir atsevišķu konfesiju baznīcu, bet ne bērnu kristīgas, mēs varam lietot arī vārdu "ētiskas", izglītības labad. Skolās šobrīd ir ne tik daudz problēmas ar mācībām, ar tām daudzmaz tiek galā, šobrīd skolā ir problēmas ar audzināšanu. Likvidējot padomju audzināšanas sistēmu, nekāda jauna audzināšanas sistēma nav radīta. Tagad, kad mēs ar šo likumu esam likvidējuši starpkonfesionālo mācību, kurā, manuprāt, varētu iekļaut Bībeles kalna sprediķa mācību, kas ir jebkuras - arī citu reliģiju ētikas pamats, mēs esam zaudējuši iespēju audzināt mūsu bērnus un viņu dvēseles. Es gribētu pieminēt to, ka, tā kā šis likums tagad ir iznācis tāds, kāds viņš ir, tad ļoti daudzveidīgas šeit ir tās konfesijas, kuras varēs nākt skolā un varēs mācīt. Varbūt deputāti to nezina, varbūt tur ir vainīga neinformētība, taču katra no šīm konfesijām ir bezgala dažāda, viņu mācības ir ļoti, ļoti dažādas, un es pilnīgi pieļauju tādu domu, ka skolā, ja pēc šī likuma arī notiks mācību organizēšana, vienā klasē varbūt, bet vienā skolā jau noteikti saskarsies gan septītās dienas adventisti, kuri māca, ka nekādā gadījumā sestdienā nedrīkst strādāt, sastapsies pareizticīgie, kuru doktrīna par svēto trīsvienību ir pavisam citāda nekā, teiksim, Rietumu baznīcas doktrīna, sastapsies katoļi, kuri mācīs par svētā kulta pielūgšanu, par dievmātes pielūgšanu, un sastapsies evaņģēliskā baznīca, kurai atkal ir pavisam citādi uzskati šajā ziņā... Un sastapsies arī dievturu konfesija, kas šeit arī ir pieskaitīta pie reliģijām. Es negribu neko sliktu sacīt par dievturu konfesiju no šīs tribīnes un šajā brīdī, jo beigu beigās katram ir tiesības ticēt tā, kā viņš grib un kam viņš grib, bet es gribu jums atgādināt, ka visām kristīgajām konfesijām dievturība pati par sevi ir smags grēks. Un, iedomājieties, ka vienā skolā un vienā klasē mācīsies bērni it kā vienu mācību, kur jau pilnīgi noteikti kristīgā mācība un dievturība būs ļoti nopietnā konfliktā. Un, ja patiešām šī mācība tā no sirds tiks mācīta, tad tā būs vēl viena iespēja skolā bērnu starpā radīt nesaskaņas, ienest skolā to sabiedrības savstarpējo neiecietību, kas jau tāpat ir diezgan liela mūsu sabiedrībā. Vēl es gribu minēt šajā pašā 2. apakšpunktā minēto iespēju, ka arī ar pašvaldību atļauju skolā varēs ienākt ne tikai šīs nosauktās konfesijas, bet jebkura reliģiska mācība. Diemžēl mūsu pašvaldību vadība teoloģijā nav diez ko izglītota un tas haoss, ko ar vieglu roku mēs varēsim ieviest šinī gadījumā skolās... Pašvaldības vadītājs īsti nesapratīs, kas tā ir par mācību, kaut ko par dievu jau viņi māca, lai tikai nāk un stāsta bērniem... Es domāja, ka, ja šajā likumā vairākkārt ir uzsvērta neiespējamība būt neiecietīgiem pret citādi domājošu, uzskats, ka nav pieļaujama diskriminācija pēc reliģiskām pazīmēm, tad diemžēl šis pants tieši šo lietu uzsver, bet galvenais - ievieš šo te nevienprātību tur, kur cilvēks ir visneaizsargātākais - skolās, starp bērniem. Vēl es gribēju minēt to, ka šeit ir uzsvērta Izglītības ministrijas un Izglītības likuma iespējamā klātbūtne. Tas ir ļoti jauki, bet es esmu runājusi ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem un zinu, ka, teiksim, pēc šāda likuma kristīgā izglītība skolā netiks ieviesta, jo pirmām kārtām valsts nav spējīga maksāt algu septiņu konfesiju un varbūt vēl iespējamajiem kaut kādiem citu konfesiju skolotājiem. Tātad pirmām kārtām viss apstāsies pie naudas, un neapšaubāmi skolā ienāks bagātākās konfesijas... es negribu lietot vārdus "sektas", ienāks bagātākās denominācijas, kurām naudiņas netrūkst. Savukārt tie paši luterāņi nevarēs samaksāt savu skolotāju uzturēšanos skolā un mācības. Es saprotu, ka šis pants lielā mērā ir iznācis tāds tāpēc, ka baznīcas un baznīcu vadības nespēj vienoties. Bet es domāju tā: vai tad tiešām mūsu situācijā, kad baznīca ir šķirta no valsts, mēs atļausim šīs baznīcas nesaskaņas pārnest uz skolu un lemsim nevis mēs, deputāti, kuri esam visi kā vecāki vai vismaz tādi, kas paši kādreiz skolā gājuši? Vai tad mēs tā vieglprātīgi atļausim, lūk, šīm baznīcu nesaskaņām ietekmēt mūsu bērnu nākotni un galvenais - bērnu audzināšanu? Šis likums ir atstājis tādu pašu nenoteiktību un fakultatīvismu reliģiskajā izglītībā, kā tas ir bijis līdz šim. Patiesībā tāds 6. pants nemaz nebija vajadzīgs. Nekā obligāta tur nav, nekā noteikta šinī pantā nav, te ir viss iespējamības robežās. Pie tam šī iespējamība ir legalizēta, legalizēts tas, ka jebkurš, kuram ienāk prātā - un tā tas sanāk pēc šī likuma -, var nākt un mācīt mūsu bērnus un veidot viņu dvēseles tā, kā viņam tas ienāk prātā. Tas pāris vārdos ir viss, ko es gribēju sacīt. Es jau teicu, ka es to neuzskatu ne par kādu labojumu vai priekšlikumu, es to drīzāk uzskatu par lielām skumjām, jo, aprunājoties ar deputātiem, izrādījās, ka nebija neviena, kurš iebilstu pret starpkonfesionālu mācību, pret visām skolām vienu kristīgu mācību, kurā galvenais būtu kristīga ētika, kristīga attieksme pret cilvēkiem. Kā tas ir iznācis, ka, neraugoties uz to, ka visi deputāti domā par starpkonfesionālu mācību, skolā ir ienākusi šī te baznīcu savstarpējā konkurence, nevis kristīgā mācība, bet baznīcu doktrīnas un dogmas - to man šobrīd ir grūti pateikt. Bet tādas nu reiz bija manas skumjas. Paldies.".
• 1995_09_07(06)-seq274 language "lv".
• 1995_09_07(06)-seq274 speaker Aida_Predele-1950.
• 1995_09_07(06)-seq274 mentions Q11989566.