Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_07(06)-seq159> ?p ?o. }

• 1995_09_07(06)-seq159 type Speech.
• 1995_09_07(06)-seq159 number "159".
• 1995_09_07(06)-seq159 date "1995-09-07".
• 1995_09_07(06)-seq159 isPartOf 1995_09_07(06).
• 1995_09_07(06)-seq159 spokenAs 77.
• 1995_09_07(06)-seq159 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātā Saeima! Par šo samilzušo jautājumu - jautājumu par komunālo maksājumu aprēķināšanu pievienotās vērtības nodokļa sakarā - man ir iznācis debatēt, sniegt intervijas, rakstīt presē un arī runāt valdībā gandrīz jau trīs nedēļas, un jāsaka, ka man rokā ir varbūt visplašākā informācija par situāciju, kā veidojas likuma piemērošanas procedūra un kādas ir šīs sekas. Diemžēl es būšu spiesta aizkavēt jūsu uzmanību pietiekami ilgi, jo jautājums ir sarežģīts, jautājums skar ļoti plašus iedzīvotāju slāņus, un tātad, lai Saeima varētu pieņemt pareizu, atbildīgu lēmumu, jūsu rīcībā vajadzētu būt maksimāli plašai un pilnīgai informācijai. Tātad likums "Par pievienotās vērtības nodokli", ar normu, ka komunālie maksājumi ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli, stājās spēkā 1. maijā. Un šā nodokļa būtība - es gribētu atgriezties pie šīs pašas problēmas - būtība bija... Kāpēc komunālos maksājumus apliek ar šo pievienotās vērtības nodokli? Būtība bija tāda, ka siltumražotāji, kas realizē siltumenerģiju tālāk nākamajiem patērētājiem, kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un samaksā to priekšnodokli, tātad naudu, ko viņi ir avansējuši, samaksājot nodokli, iegādājoties gan izejvielas, gan kurināmo, gan ražošanas līdzekļus, tālāk pārdodot nākamajiem patērētājiem un tālāk iedzīvotājiem... varētu saņemt šo priekšnodokli atpakaļ un tādējādi šo naudu izmantot investīcijām ražošanas efektivitātes palielināšanai, tā rezultātā mūsu galīgais mērķis bija arī tieši pašu tarifu, jau viņu ražotās siltumenerģijas tarifu, samazināšana. Gribu atzīmēt, ka tātad šis pievienotās vērtības nodoklis, priekšnodoklis iegāja pašizmaksā un praktiski jau iedzīvotājs to daļēji maksāja arī iepriekšējā likuma darbības kārtībā. Ir varbūt viens pamatots pārmetums, ka nav pietiekami precīzi definēts, kas ir komunālie maksājumi. Diemžēl šinī brīdī vislielākās diskusijas ir izvērtušās tieši par siltumenerģiju un karsto ūdeni iedzīvotājiem, jo attiecībā uz šiem pārējiem komunālajiem maksājumiem, kas varētu būt, tātad maksājumiem par elektroenerģiju un arī, teiksim, par gāzes kurināmo kā tādu, nodoklis ir piemērots pietiekami korekti. Bet tagad - par pašu šo vēsturi. Tātad jau maija pirmajās dienās presē parādījās informācija par to, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā par 18% vairāk. Es runāšu tātad šajā sakarā par siltumenerģiju un karsto ūdeni. Finansu ministrija sagatavoja vēstuli un izsūtīja visām ieinteresētajām institūcijām. Šī 11. maija vēstule tika aizsūtīta valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gāze". Arī atbildīgajām un kontrolējošajām institūcijām (tātad Pašvaldību savienībai, Valsts reformu ministrijai un Monopoldarbības uzraudzības komitejai) 10. maijā tika nosūtīta vēstule, kurā bija izskaidrota likuma piemērošanas kārtība un noteikts, kā ir jāaprēķina jaunie tarifi iedzīvotājiem un kā tas ir jānovada līdz pašvaldībām un attiecīgi līdz katram iedzīvotājam, lai tie varētu korekti un precīzi maksāt. Domāju, ka šajā sakarā būtu vērts citēt šīs vēstules, kas ir nosūtīta Latvijas Pašvaldību savienībai, Valsts reformu ministrijai un Monopoldarbības uzraudzības komitejai, pēdējo rindkopu: "Pareizi izstrādātie tarifu izcenojumi būtiski nepaaugstinās iedzīvotāju komunālos maksājumus. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, piemēram, siltumenerģijas tarifi par 1 gigakaloriju varētu paaugstināties ne vairāk par 4%. Kopējais pievienotās vērtības nodokļa apjoms, kas uzņēmumiem jāiemaksā valsts budžetā, nevar negatīvi ietekmēt pašvaldību uzņēmumu finansiālo stāvokli, un lūdzam informēt konkrētas pašvaldības par pievienotās vērtības nodokļa pareizu aprēķināšanu par iedzīvotājiem sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. " Jāatzīst, ka "Latvijas gāze" un "Latvenergo" ļoti korekti rīkojās, un 17. maijā pašvaldībām tika paziņoti jaunie izcenojumi jeb tarifi. Līdz tam tika piemērots tarifs, kas bija 12,7 santīmi par gigakaloriju, turpretim jaunie, bez pievienotās vērtības priekšnodokļa summām, bija 10,94 santīmi par gigakaloriju. Pašvaldībām attiecīgi tas bija jāpārrēķina uz vienu iedzīvotāju vai uz 1m2 - par apkuri, uz vienu iedzīvotāju - par karsto ūdeni, tā, kā tas līdz šim tika praktizēts. Un bija nepieciešams attiecīgās pašvaldības domes vai padomes lēmums, jo likuma par pašvaldībām 21. pantā ir sacīts: tikai dome (padome) var... 14. punkta saturs... noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, maksu par... un ir uzskaitīti visi komunālie pakalpojumi, to skaitā arī pašvaldību piegādātās siltumenerģijas, ūdensvadu un kanalizācijas lietošana un visi šie pārējie komunālie pakalpojumi un maksājumi. Diemžēl šī informācija, kas tika sniegta, nedeva vēlamos rezultātus. Un tad sekoja nākamais solis - dažādas institūcijas vēlreiz tika informētas par to, kā korekti ir jāpiemēro šis nodoklis. Ir skaidrots gan Rīgas pašvaldībai, gan atsevišķām pilsētām, Dobeles pilsētai, Preiļu pilsētai, sabiedriskajām organizācijām un tamlīdzīgi, un tomēr tas nedeva vēlamo rezultātu. Tā, piemēram, Rīgas Dome piemēroja iedzīvotājiem... pārrēķinot tarifu uz vienu iedzīvotāju, bez attiecīgā domes vai padomes lēmuma... veco tarifu... vienam cilvēkam par silto ūdeni - tos pašus 2,49, un tā rezultātā iedzīvotājiem bija jāmaksā arī vēl klāt šie 18%. Kaut gan pēc būtības, precīzi izrēķinot, sadārdzinājums varētu būt tikai 6%. Ir tiesa, ka varbūt arī Monopoldarbības uzraudzības komitejai vajadzēja pasekot, kādā veidā veidojās šie tarifi tieši dabīgā monopola uzņēmumos, jo siltumenerģiju mums, kā jūs zināt, ražo dabīgie monopolisti. Bet tātad likuma piemērošanas un skaidrošanas kārtība ir pietiekami korekta. Un sakarā ar to, ka arī tas nedeva vēlamos rezultātus, vēl jūlijā Finansu ministrija rīkoja papildu izskaidrošanas sēdi, uz kuru atkal bija uzaicināti visu šo atbildīgo ieinteresēto institūciju pārstāvji, to skaitā arī Rīgas Domes pārstāvji, Pašvaldību savienības, Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Tas, cik plaši tā tika apmeklēta, - tas jau ir katras šīs institūcijas atbildīgo amatpersonu jautājums. Un, kad arī šis darbs neguva rezultātu, beidzot valdība bija spiesta sagatavot un 29. augustā pieņemt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā ar pievienotās vērtības nodokli ir apliekami iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Šajos noteikumos ir vēlreiz noteikts un izskaidrots, kā šis likums ir jāpiemēro. Faktiski tas ir unikāls gadījums: ir likums, kurš nosaka piemērošanas kārtību, un Ministru kabinetam ir vēlreiz jāskaidro likuma piemērošanas kārtība. Un, ja vēlreiz jāatgādina, ka, ja to nekorekti piemēro, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piemērot soda sankcijas atbilstoši likumiem par nodokļiem un nodevām, pievienotās vērtības nodokli... Es zinu, ka pašlaik presē ir sacelta liela ažiotāža par šiem jautājumiem. Es saprotu, ka ir cietuši iedzīvotāji un ka tiešām ir problēmas. Ļoti grūti būs nodemonstrēt un atmaksāt atpakaļ šo pievienotās vērtības nodokli, kas tika nelikumīgi iekasēts, un atkal izmainīt uzskaites kārtību, ja Saeima nobalsos šodien par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" un atcels aplikšanu ar šo nodokli. Bet es uzskatīju par savu pienākumu informēt jūs par to, kas ir darīts, arī par to, ka likums ir pietiekami korekti un loģiski uzrakstīts. Jums pašiem būtu jāizvērtē šā likuma grozīšanas vai negrozīšanas nepieciešamība. Paldies.".
• 1995_09_07(06)-seq159 language "lv".
• 1995_09_07(06)-seq159 speaker Aija_Poca-1948.
• 1995_09_07(06)-seq159 mentions Q822919.
• 1995_09_07(06)-seq159 mentions Q211.
• 1995_09_07(06)-seq159 mentions Q79820.
• 1995_09_07(06)-seq159 mentions Q2660080.
• 1995_09_07(06)-seq159 mentions Q3736450.