Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_07(06)-seq120> ?p ?o. }

• 1995_09_07(06)-seq120 type Speech.
• 1995_09_07(06)-seq120 number "120".
• 1995_09_07(06)-seq120 date "1995-09-07".
• 1995_09_07(06)-seq120 isPartOf 1995_09_07(06).
• 1995_09_07(06)-seq120 spokenAs 46.
• 1995_09_07(06)-seq120 spokenText "Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Varētu rasties jautājums, kāpēc ir tik garas debates par likumu, kurš vēl tikai būs jāizskata, par to, vai viņš ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Un acīmredzot, ja tās debates ir tik garas, tad tā sāpe ir diezgan liela, un mēs daudzi apzināmies, ka tādā situācijā, kādā ir šodien Latvijas lauki, nevar vairs klusēt. Es ļoti piekrītu un atvainojos tiem kolēģiem, kuri šeit ierosināja nepieņemt šo likumu, jo viņš neaptver daudzus jautājumus jeb, tautas valodā runājot, viņš ir jēls, zaļš un viņā nekā nav. Un, godīgi runājot, mana iekšējā balss arī saka tā. Ja jau piedāvāja likumprojektu, tad viņš varēja būt daudz aptverošāks, dziļāks, un nav ko uzvelt savu nevarēšanu vai, teiksim, savu negribēšanu visā likumā šai Saeimai, šīm komisijām un mūsu deputātiem, lai nu mēs to mazo skabardziņu vai saknīti tagad izaudzinām par koku. Tā laikam tas ir. Un tomēr šodien... to jūs pateiksit balsojot... Es tomēr gribētu pieminēt dažus faktorus, kas runā par labu tam, ka mums nav laika gaidīt. Un es nosveros ar savu balsojumu tajā pusē, varbūt grūtākā un apjomā lielākā, bet kur ir ātrāk kaut kas veicams. Jo mūžīgi tomēr vēl gribu apstiprināt, ka gribas palikt optimistam. Un labāk ir strādāt vairāk, ja tikai ātrāk kaut ko var panākt. Šodienas situācija laukos, visi mūsu esošie likumi, nepārtrauktie likumu grozījumi tomēr nerisina tās problēmas, kuras prasa risināt Latvijas lauki. Laukus es minēšu tālāk, bet es ļoti cieši piekrītu Breša kunga teiktajam, ka viņš atļāvās šo lauku saimniekošanu arī diferencēt, pārvēršot par galveno - par mugurkaulu lauku produkcijas ražotāju. Tā ir nepieciešamība, un tur ir atšķirība, vai tas ir lauku atpūtas parks vai tas ir lauku golfa laukums, vai tas ir lauku mežs, vai tas ir lauku zivsaimniecības dīķis un tā tālāk. Es tam piekrītu. Tajā pašā laikā šodien, neskatoties uz visiem likumiem, ir vajadzīgas papildu ekonomiski organizatoriskas sviras, lai kļūtu no šīs atpalicības laukos. Diemžēl līdz šai dienai nedz valdības, nedz Saeimas vairākums nav izpratuši zaudējumus ekonomikā, arī demogrāfijā, nacionālās mentalitātes atražošanā, Latvijas valsts neatkarības stiprināšanā no lauku spēcīguma viedokļa. Neesam novērtējuši to, kur mūs ir novedusi šodienas nerēķināšanās ar tām lauku problēmām, kuras eksistē. Jā, daudzi cilvēki ir teikuši, ka lauki ir specifiski. Viņi ir specifiski visā pasaulē ar tautsaimniekiem, ar ražojošo ekonomiku, un katrai valstij viņi arī atšķiras ļoti spēcīgi. Šodienas pasaules prakse ir nonākusi pie tā - un acīmredzot ne nejauši -, ka lauki it visur ir mazākumā, ka lauku ekonomiskais potenciāls visās neatkarīgajās un arī pārējās valstīs vienmēr ir nacionālā kopprodukta zemākā daļa, salīdzinot ar tirdzniecību, rūpniecību, arī pārstrādājošo rūpniecību, līdz ar to šis ekonomiskais potenciāls nespēj nospiest pārējos un viņus iespaidot. Tātad šeit lauki ir zaudētāji. Ja mēs vērtējam no tīri demokrātiskā modeļa, tad demokrātija jau faktiski ir vairākums. Kur to balsu ir vairāk - tas ir tas gudrākais, tam ir tā lielākā vara. Un mēs zinām arī iedzīvotāju sastāvu pilsētās un laukos. Laukos vienmēr viņu ir bijis mazāk, tā ka šajā demokrātiskajā cīņā lauki vienmēr paliks zaudētāji. Un es atgriežos atpakaļ, sauciet vai uzskatiet mani par sociālistu, kā nu gribat, bet lauki ir tā ekonomiskā vide, kurai ir nepieciešams savs stabils valdības aparāts, sava stabila likumdošana, kura viņai garantē minimālo, lai viņa varētu pati sevi atražot un barot pati savus iedzīvotājus. Šodien lauki saskaras vēl ar kādu nelaimi. Nav jau slikti likumi, ir paredzētas arī subsīdijas. Ministrs Ūdra kungs te mazliet aizvainojās šodien. Jā, atvērās beidzot pašā rudenī lopkopības subsīdiju piešķiršana par pirmo un otro ceturksni. Tikai! Un ar kādiem veidiem atvērās. Arī ar Saeimas līdzdalību, ar mūsu pieprasījumu Ministru kabinetam, ar šīs Zemnieku savienības nepārtraukto urķēšanos un runāšanu par laukiem. Paldies Dievam, bet laucinieks faktiski nevar dzīvot, ja viņš nespēj neko plānot. Un arī šodien šis naudas trūkums jau gremdē lauksaimniecību nākošā gada nobeiguma ciklā. Rudzus jau sēj ļoti daudzi zemnieki laukos, kuri mākslīgo mēslojumu nav saņēmuši. Nav vienkārši naudas. Un tas virsmēslojums, kad pa ziemu to naudiņu iekrāsim varbūt un pavasarī uzkaisīsim slāpekli, tā būs nākošās labības veldrēšanās. Agronomi mani saprot, jo šī salmu izturība netiks sasniegta. Es pieminu vienkārši šīs problēmas, kuras ir nepieciešams risināt, un tāpēc laikam ir vajadzīgs šis specifiskais visaptverošais Lauksaimniecības likums. Un nobeigumā es gribu pieskarties vienam ļoti nopietnam jautājumam, kura risinājumu es redzu vienīgi tādu, ka to vajag iestrādāt šajā Lauksaimniecības likumā. Šodien kopējā lauksaimniecības pagrimumā mēs negribam redzēt tos lauku zemes īpašniekus, kas nekad nebūs spējīgi sevi atpelnīt, sevi atražot. Tas ir tas, kas ir noticis ne jau nu voluntāri, bet laikam zināmā mērā likumsakarīgi, pārejot no šīs centralizētās plānošanas uz tirgus ekonomiku, uz privāto īpašumu. Un tās ir šīs sadalītās zemnieku saimniecības. Ir vajadzīgs likums, kas nosaka lauku zemes nedalāmību, īpašuma nedalāmību. Viņš ir klaji nepieciešams, jo šodien tiek dalīta kādreizējā lauku viensētas zeme, kura bija varbūt minimāli 30 hektāri, bet pamatā Latvijā plaši tika piekopti 50-60 hektāri zemes. Un, ja viņa tiek dalīta diviem, trijiem, četriem vai pat pieciem mantiniekiem, tad tas ir strupceļš. Un neglābs šeit arī Breša kunga piedāvātā kooperācija, kad laucinieki būs spiesti specializēties savā starpā. Arī tas neglābs! Jo šim mantiniekam, kas no šiem 50 hektāriem ir dabūjis 10, ir jāuzceļ papriekšu ēka, kur dzīvot, un tikai tad viņš varēs kooperēties. Un tas galīgi nav vajadzīgs. Viņam pietrūks līdzekļu šīs ēkas celtniecībai. Un arī tas mums ir jāparedz Lauksaimniecības likumā. Es šodien šeit negribu nosaukt recepti, kā to darīt. Maigas, patīkamas receptes nav. Acīmredzot atkal ir jābūt nepopulāram kaut kādam drosmīgam "ķeizargriezienam", kas šo lietu sakārto. Un acīmredzot šajā likumā būs jāparedz, ka zemes komisijām un pašvaldībām ir jāpārskata šodien īpašnieki, kas ir ieguvuši mantojuma daļu un sadalījuši šo zemi, un ir jādod vienam priekšroka izpirkt no pārējiem mantiniekiem šo zemi. Taču, ja mēs runājam par izpirkšanu, tad ir vajadzīgi līdzekļi. Un tad ir pats galvenais - ja mēs runājam par laukiem, bet nerunājam par rūpniecību, tad tas tā arī nobeigsies sarunu līmenī, emociju līmenī, labu, skaistu vārdu līmenī. Lielākais nacionālā ienākuma nesējs ir rūpniecība. Ja viņas nav, tad tiem laukiem, izņemot likuma burtus un runas šeit, vairāk arī nekas netiks. Šajā lauku nedalāmības likumā acīmredzot ir jāparedz arī tāda norma kā lauksaimnieka bankrots. Viņš ir iespējams. Un pasaules praksē arī ir viens otrs piemērs, kad ir zaudēts viss savs īpašums, bet nevar zaudēt zemi. Viņa nepakļaujas šim bankrotam. Tātad kaimiņš kaimiņu var apspiest, var iedzīt strupceļā, tu iegūsi visu viņa mantu, bet tu neiegūsi viņa zemi. Tas mīkstinās arī šo konkurences cīņu savā starpā. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, jūs ar savu balsojumu pasakiet. Es gan neesmu pārliecināts, manā izpratnē, pieņemot šo likumprojektu un iedodot viņu pusgatavu, ja tā varētu teikt, mūsu komisijām, mūsu deputātiem, mūsu konsultantiem, mūsu palīgiem, manuprāt, mēs ātrāk tiksim pie rezultāta, nekā objektīvi viņu šodien noraidot un atdodot, sak, piestrādājiet un pārstrādājiet. Un tomēr es domāju, ka, ja mēs runājam par nākošo Saeimu, par nākošo valdību, tad revolūcija, kas groza sistēmu, manuprāt, nenotiks, jo nav patīkami jau pieņemtā likumā kaut ko grozīt, kas maina zināmas koncepcijas, bet, ja šā likuma nav, tad viņš var tapt diezgan nelabvēlīgs. Tātad tas ir mūsu rokās. Es saprotu, ka mans optimisms ir pārāk nepamatots, deklaratīvs, bet tomēr gribas noiet no tribīnes, gribas noiet arī no šīs 5. Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas ar kaut kādu apziņu sevī, ka tu neesi gulējis, ar apziņu, ka ir pieļautas daudzas kļūdas, kuras ir jālabo, jo attiecībā uz šodienas lauku zemes privatizāciju es nebūt negribētu uzskatīt, ka tā ir kļūda. Varbūt viss līdz galam nebija paredzēts. Un vēl ir jautājums - vai vara ir paredzēta. Dzīve šodien to rāda, un kā ielāpu jeb skeletu es redzu šo Lauksaimniecības likumu, bet tikai citā izpratnē. Paldies.".
• 1995_09_07(06)-seq120 language "lv".
• 1995_09_07(06)-seq120 speaker Gunars_Resnais.
• 1995_09_07(06)-seq120 mentions Q822919.
• 1995_09_07(06)-seq120 mentions Q211.
• 1995_09_07(06)-seq120 mentions Q1807079.
• 1995_09_07(06)-seq120 mentions Q6221.