Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_07(06)-seq118> ?p ?o. }

• 1995_09_07(06)-seq118 type Speech.
• 1995_09_07(06)-seq118 number "118".
• 1995_09_07(06)-seq118 date "1995-09-07".
• 1995_09_07(06)-seq118 isPartOf 1995_09_07(06).
• 1995_09_07(06)-seq118 spokenAs 46.
• 1995_09_07(06)-seq118 spokenText "Labdien, augsti godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Beidzot noslēgumā, 5. Saeimas darbības beigās, ir parādījies likums par lauksaimniecību, un tātad mēs esam atzinuši un konstatējuši, ka lauksaimniecība kā tāda tomēr Latvijā būtu vajadzīga. Tā ir ļoti patīkama atziņa, un tāpēc vien šis likums un šī likuma apspriešana jau dod mums lielu pamatu tagad teikt, ka mēs tomēr esam sapratuši, ka lauksaimniecība ir vajadzīga un ka lauku ražošanai paralēli banku darbībai un tranzītdarbībai tomēr Latvijā ir jāpastāv. Nu par to gan mums lielai daļai deputātu nekādu šaubu līdz šim nav bijis, bet daļai laikam bija. Ir skaidrs, ka lauksaimniecība kā nozare, par ko šeit arī vienīgi tiek runāts, nav pats galvenais. Es domāju, ka šeit, ja mēs ejam uz Eiropu, ir jārunā par Lauku hartu, kur lauksaimniecība ir viena no lauku vides un lauku dzīves sastāvdaļām. Tieši lauksaimnieciskā ražošana. Un arī šinī likumā ir mēģināts risināt tikai tīri ražošanas jautājumus, bet iepriekšējais runātājs, cienījamais Kiršteina kungs, runāja tikai par eksporta veicināšanas programmu, ka tā būtu pati galvenā šobrīd lauksaimniecībā. Es domāju, ka tas varētu būt kā pielikums, un eksporta veicināšanas programma būs vajadzīga vidēji tālā nākotnē, kad mēs spēsim saražot kaut ko eksportam. Statistika diemžēl šobrīd liecina, ka mēs esam kļuvuši par lauksaimniecības produktu importētājvalsti. Kaut ko jau var aizvest... šprotes, protams, gan lauksaimniecība neražo, mēs viņas varētu neēst paši un sūtīt citiem, bet pārējā lauksaimniecības produkcija praktiski mums ir jāimportē. Cienījamie deputāti! To liecina statistika, ka Latvija no neatminamiem laikiem... es nezinu, gandrīz vai kopš mēra laikiem... Statistika gan nepastāv kopš 1700. gada, bet no Pasaules kara laika... pēc zemes reformas - pēc astoņpadsmitajiem gadiem, kad bija sagrauta ekonomika, ir līdz šim spējusi sevi nodrošināt ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Jā, šobrīd arī par eksporta programmām ir jādomā, bet viņas diemžēl nav vajadzīgas šobrīd. Ir beidzot jādomā par lauksaimnieciskās ražošanas atzīšanu, tiešām par viņas ražošanas programmas izstrādi. Un šeit jau mēs nonākam pie ļoti prozaiskām un praktiskām lietām, par kurām runāja jau iepriekš, manuprāt, Bērziņa kungs - par investīcijām, par subsīdijām un par infrastruktūras attīstību lauksaimniecībā. Un šeit mūsu budžeta lielā deficīta apstākļos, šinī milzu "caurumā" viens no glābšanas un palīdzēšanas veidiem ir lauksaimniecības subsīdiju samazināšana attiecīgi vairāk nekā citās nozarēs. Mēs neatradām budžetā iespēju ielikt līdzekļus infrastruktūras attīstībai, bet tajā pašā laikā no Privatizācijas fonda zināmas summas tur tika atvēlētas, bet tas diemžēl netiek pildīts, un tās netiek novirzītas šiem mērķiem. Tātad, cienītie kolēģi, Lauksaimniecības likums tiešām šos jautājumus nerisina, šajā ziņā es piekrītu visiem iepriekšējiem runātājiem, lai gan tie ir paši būtiskākie jautājumi, jo, neatrisinot elementārus ražošanas, tirgus aizsardzības, subsīdiju mehānisma vai vispār subsīdiju izdalīšanas jautājumus, neatrisinot infrastruktūras kreditēšanu vai subsidēšanu... jo Rīgas iedzīvotājiem mēs no G-24, un es negribu teikt, ka arī no japāņu kredītiem vienkārši apmaksājām milzu summas par gāzi, par apkuri, kura būs mūsu bērnu bērniem jāatmaksā... bet Latvijas lauku sakārtošanai un saglabāšanai, infrastruktūras attīstībai mums ne budžetā, ne arī šajos kredītos naudas nav. Un šeit jau ir tā būtiskā atsķirība, kā mēs izturamies pret saviem laukiem un kā mēs saprotam, ko nozīmē Latvija un Latvijas lauki, kuri sastāda lielumlielāko daļu no Latvijas teritorijas, mēs nedomājam, ko tur cilvēki darīs, kā tur dzīvos. Ļoti elementāra lieta ir mūsu devīze, ka mūsu zeme ir nacionālā bagātība, bet kā mēs šobrīd domājam par šīs nacionālās bagātības saglabāšanu? Es domāju, ka ir jāmaksā par tukšajiem hektāriem. Protams, Vācija tos stimulē speciāli, lai nebūtu lauksaimniecības preču pārprodukcija, bet mūsu "kokvilnas" lauki... nu viņi ir. Cik tālu, jūs domājat, viņi var pārņemt Latviju? Kurzemē viņi jau viļņojas... Tātad šinī Lauksaimniecības likumā ir jābūt idejām, kā mēs saglabāsim zemi, ko mēs darīsim ar to zemi, kura nav iesaistīta lauksaimnieciskajā ražošanā, vai mēs šinī liberālajā tirgus mehānismā paredzam, kā uzlikt sodu tiem zemes īpašniekiem, kuri neapstrādā zemi, tajā pašā laikā nedodot nekādu kredītiespēju, neradot subsīdiju mehānismu... Tas principā ir vēl pēdējais genocīds pret tiem latviešiem, kuri dzīvo laukos, lai viņiem atņemtu zemi, lai viņus kaut kādā veidā represētu, kā tas ir darīts līdz šim. Un es domāju, ka šis Lauksaimniecības likums šos jautājumus absolūti nerisina, bet, ja mēs nerunāsim tālāk otrajā un trešajā lasījumā par lauksaimniecību kā tādu, maksimāli, iespējami uzlabojot šo likumu un šo "skeletu" apaudzējot ar visu nepieciešamo, tad... nu tad viņa vispār nebūs, un tad lauksaimniecība vispār pazudīs no mūsu redzesloka... Tad mēs atgriezīsimies pie šīs mežonīgās liberālās tirgus idejas: kas izdzīvo - tas izdzīvo, lauksaimniecība nav ražīga, viņa mums nav vajadzīga, vienkāršāk ir ievest... Nu un tad ir cauri. Tad... Varbūt mēs varam to uzticēt nākošajai Saeimai un lūgt nākošajai valdībai par to domāt, bet es ļoti atbalstu tos, kuri izteica pārliecību, ka aizejot 5. Saeimai ir jāapspriež šis Lauksaimniecības likums un ka vismaz pirmajā lasījumā viņu vajag akceptēt, bet otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu jādod iespējami garš... Es negribētu teikt, ka 5 dienu laikā to var izdarīt, kā kādreiz mēs nokārtojām, bet vismaz pāris nedēļu ir pie šā likuma pilnveidošanas jāstrādā. Es vienkārši neredzu citu izeju vai citu alternatīvu, lai gan es saku to... Jūs varbūt ne visi uztvērāt manu domu, ka tie pamatjautājumi un pamatnostādnes, kuras būtu jāparedz Lauksaimniecības likumā, lai varētu runāt par lauksaimniecību kā nozari, par viņas saglabāšanu, par viņas attīstību, par lauku dzīves veida saglabāšanu Latvijā, ka šie jautājumi šinī likumā diemžēl nav skarti. Protams, arī eksporta veicināšanas jautājumi, kurus varbūt šinī likumā pilnībā nevar ielikt, bet var precīzāk traktēt tanī jautājumā, kas tur ir ielikts iekšā, jo ir jāizstrādā, protams, vēl vesela virkne papildu likumu. Bet tomēr šo Lauksaimniecības likumu, ja viņš ir parādījies mūsu Saeimā, mums aizejot, mūsu pienākums un gods ir viņu izveidot maksimāli pieņemamu, lai nākošā valdība, balstoties uz viņu, varētu savos budžeta veidojumos un visur citur kredītpolitikā balstīties uz to, ka Latvijā lauksaimniecība ir kā nozare un ka arī viņu vajag ietvert nākošajā likumdošanā. Es domāju, ka man ir jāpievienojas tiem, kuri ir izteikušies par pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet tad nu mums ir cītīgi jāstrādā. Paldies.".
• 1995_09_07(06)-seq118 language "lv".
• 1995_09_07(06)-seq118 speaker Andris_Rozentals.
• 1995_09_07(06)-seq118 mentions Q822919.
• 1995_09_07(06)-seq118 mentions Q211.
• 1995_09_07(06)-seq118 mentions Q2660080.
• 1995_09_07(06)-seq118 mentions Q193089.
• 1995_09_07(06)-seq118 mentions Q183.