Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_07(06)-seq116> ?p ?o. }

• 1995_09_07(06)-seq116 type Speech.
• 1995_09_07(06)-seq116 number "116".
• 1995_09_07(06)-seq116 date "1995-09-07".
• 1995_09_07(06)-seq116 isPartOf 1995_09_07(06).
• 1995_09_07(06)-seq116 spokenAs 129.
• 1995_09_07(06)-seq116 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pirms katra likuma, pieņemšanas, vajadzētu dot atbildi uz vairākiem jautājumiem. Pirmais - kam tas ir domāts? Tātad, cik es saprotu, šī valdība strādās vēl nepilnus divus mēnešus, līdz novembrim, kamēr mēs to pieņemsim un īstenosim. Es saprotu, ka viņi vairs šā likuma ietvaros neko neizdarīs. Tātad pirmā atbilde. Šis likums ir domāts nākamajai valdībai. Vai nākamajai valdībai šis likums būs vajadzīgs vai nebūs vajadzīgs - es par to neesmu pārliecināts. Ja es zinātu tās divas vai trīs atbildes, kas mani interesē, tad es piekristu, ka šis likums nākamajai valdībai ir vajadzīgs. Es to pārskatīju, diemžēl man ir jāsaka un jāapbēdina jūs, ka es tur neatradu nevienu atbildi uz to jautājumu, kas pašreiz varbūt interesē zemkopjus, un arī Saeimas deputātiem vajadzētu par to interesēties. Pirmais. Ja mēs runājam jau par pašu lauksaimniecības terminu vai arī par to, kas šajā likumā ir aprakstīts, es minēšu divus kuriozus. Varbūt es faktiski sākšu ar to, ka te ir uzskaitīts, piemēram, informatīvais nodrošinājums, ar ko nodarbojas Valsts statistikas komiteja. Un izrādās, ka te ir zili brīnumi! Valsts statistikas komiteja, izrādās, katru gadu konstatē lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumus un izdevumus iepriekšējā gadā. Bet, ja šis likums netiks pieņemts, ko tad Statistikas komiteja darīs? Viņi vairs nekonstatēs ienākumus un izdevumus? Ārlietu komisijā ir statistikas krājumi gan par 30. gadiem, gan par 1938. un 1939. gadu, un es gribētu tomēr uzaicināt šos likuma autorus ienākt un iepazīties ar tiem. Pēc šādiem likumiem Statistikas komiteja ļoti sīki sadalīja gan zemnieku saimniecību lielumu, gan ienākumus, gan ražu, gan ir sadalīts pa apgabaliem Latvijā, kāda vidējā raža ir Latgalē, kāda ir Zemgalē, un tad izrādās, ka Statistikas komiteja nezina, kas viņai būtu jādara. Vai ir jāpieņem speciāls likums šeit, un tad pēc šā likuma Statistikas komiteja to darīs? Taču, ja šo likumu nepieņems, vai tad Statistikas komiteja neko nedarīs? Sēdēs un vispār neuzskaitīs ne produktus, ne ko citu? Tas taču ir... pavisam cita likuma ietvaros šie jautājumi jārisina, mīļie cilvēki! Ko dod viss šis garais uzskaitījums, kādi var būt kopdarbības formējumi? Mēs taču esam veselu rindu likumu pieņēmuši - gan par kooperāciju, gan par SIA, gan par akciju sabiedrībām. Mēs taču visi varam nodarboties ar lauksaimniecību. Šeit atkal viss tas tiek pārskaitīts. Bet nu labi, tur tas viss, protams, var būt - dubults neplīst, un mēs esam pieraduši vienu un to pašu normu ielikt piecos, septiņos, piecpadsmit likumos. Papīrs visu pacieš, cilvēku ir daudz, algas nāk, bezdarba nav. Pati lauksaimniecība, izrādās, ir tautsaimniecības nozare, kas aptver augkopību, lopkopību un to produktu pirmapstrādi. Es ilgi domāju, vai vistkopība ir pie lopkopības vai pie augkopības? Laikam pie lopkopības. Augu audzēšana - tā laikam būtu pie augkopības, bet lai nu būtu termini. Bet tagad par būtisko - kas ir tirgus kā tāds. Tātad pirmais. Katrs normāls lauksaimnieks gribēs zināt, kādas tad viņš var saņemt eksportu veicinošas subsīdijas saskaņā ar šo likumu. Es pirmo uzšķīru 14. pantu - "Lauksaimniecības produkcijas eksports". Izrādās, ka lauksaimniecības produkcijas eksports netiek ierobežots. Nu paldies par to likuma sacerētājiem! Ja mēs šo likumu nepieņemsim, aizsūtīsim atpakaļ komisijai, lai pie tā vēl piestrādā, tātad tiks ierobežots lauksaimniecības eksports. Tas ir viss, ko varēja šeit ierakstīt, - ka lauksaimniecības eksports netiek ierobežots. "Ja nepieciešams, valsts izmanto starptautiski atzītos eksporta veicināšanas pasākumus. " Tātad mums ir šaubas - vai tas ir nepieciešams vai nav? Un, ja mēs konstatēsim, ka tas būs nepieciešams, tad mēs izmantosim starptautiski atzītos eksporta veicināšanas pasākumus. Kādi tad būs šie pasākumi? Kur tad ir šī eksportu veicinošā programma? Ko tad mēs veicināsim? Kides kungs smaida. Kartupeļu audzēšanu vai vīngliemežu audzēšanu? Foreles vai samus? Vai ābolu sulu? (Starpsauciens no zāles: "Citronus!") Citronus? Jā! Pilnīgi pareizi! Nu tad to arī vajag iestrādāt šajā likumā, nevis rakstīt, ka netiks ierobežots eksports. Paldies partijai un valdībai! Toties pie tirgus veicināšanas te ir rakstīts, ka graudu, piena, gaļas, lopbarības cukurbiešu un to pārstrādes produktu ražošanai Ministru kabinets veiks pasākumus, kas nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespēju realizēt iekšējā tirgū savu produkciju. Tad vajag rakstīt skaidri un gaiši, ka nedos iespēju realizēt nevienam citam. Jo kā lai saprot šo miglaino mājienu - dos iespēju realizēt? Ja valstij pašai nepastāv nekādi ražošanas uzņēmumi kā tādi, kas ir privātajiem, tad vajag šeit rakstīt skaidri un gaiši, ka mēs dodam iespēju realizēt, aizliedzot jebkuram citam šeit kaut ko realizēt. Tad tas ir skaidrs. Mīļie cilvēki! Es nezinu, kāpēc šā likuma autori ar valdību priekšgalā nav pamanījuši, ka lauksaimniecības tirgus pašreiz ir apmēram 600 miljonu cilvēku liels, ja 250 miljoni ir Austrumos un 250 miljoni - Rietumu virzienā. Ja mēs tos likumus saceram vienam vai diviem gadiem, tad es domāju, ka šādu likumu autoriem nav izdevies iestrādāt varbūt galveno šā likuma sadaļu, kā veicināt eksportu, kādas subsīdijas piešķirt tiem lauksaimniekiem, kuri ar šo eksportu nodarbojas veiksmīgi. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas darbojas veiksmīgi, un mēs labi zinām, ka Latvija ļoti labi var eksportēt arī ābolu sulu, jo šeit, Ziemeļos, nav vajadzīgas ķimikālijas, un cilvēki, pircēji, ļoti labi zina, ka šī sula ir daudz tīrāka nekā tā, kuru iegūst Dienvidos. Ja mēs varam eksportēt zivju konservus, ja mēs varam eksportēt šprotes, ja mēs varam eksportēt dažādus citādus izstrādājumus, teiksim, saldumus, tad vajag izdomāt, kā veicināt tās nozares, kurās šis eksports ir ļoti veiksmīgs. Jādomā, kā vairākas reizes palielināt to cilvēku darbību un to uzņēmumu darbību, kuri veiksmīgi arī bez esošajiem likumiem ir atrisinājuši visus šos jautājumus. Mēs izskatījām ļoti rūpīgi šo likumu arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijā. Protams, tas ir jāatbalsta, bet tas ir jāatbalsta reāli. Šis likums ir jāizstrādā tāds, lai tie cilvēki, kas jau ir iemācījušies strādāt un kas ir tiešām eksportētāji, kas to var darīt, lai viņi saņemtu pamatotas subsīdijas no valdības, lai viņiem būtu iespēja to darīt, bet nevajag rakstīt iekšā šeit, ka netiks samazināts eksports. Nu tas taču vienkārši būs kuriozs! Nonāks kāda rokās šis likums, un cilvēki mums uzdos jautājumus citās valstīs, vai tad bez šī likuma mēs tiešām taisāmies ierobežot kaut kādu eksportu šeit. Tā Padomju savienības laikā varēja rakstīt, kad trūka pārtika, ka mums ir jāsamazina eksports. Nobeigumā es gribu teikt tā, ka es piekrītu dažām Breša kunga izteiktajām domām, ka viņu daudzējādā ziņā sistemātiski... tas varbūt ir pareizi sakārtots šeit pa pantiem, bet absolūti nav nekādas sīkākas iestrādes šajos atsevišķajos pantos. Es domāju, ka vajadzētu izmest ārā visu to, kas pilnīgi neattiecas uz šo likumu, kas jau ir iestrādāts citos likumos, sākot ar likumu par kooperāciju un beidzot ar likumu par statistiku, bet komisijai vajag iestrādāt daudz pamatīgāku sadaļu tieši par to, kā veicināt tirgu, šajā gadījumā nesadalot vai vismaz necenšoties atdalīt ārējo tirgu no iekšējā tirgus. Šīs ir saistītas lietas. Ļoti saistītas lietas. Visa produkcija, kura ir konkurētspējīga ārējā tirgū, nesastop absolūti nekādus šķēršļus arī iekšējā tirgū, ja mēs vairāk veicinām šo ārējo tirgu, vienalga, vai tas būtu "Aldara" alus vai Mārupes tomāti un gurķi. Tie ir konkurētspējīgāki par Eiropas savienības produkciju. Pat pie vienādām cenām cilvēki izvēlēsies Mārupes produkciju, jo tā vienkārši ir garšīgāka. Par to jūs varat pārliecināties jebkurā stendā, un es pats esmu redzējis, kā ir tad, ja blakus pārdod, teiksim, šo Mārupes produkciju un pārdod šo Eiropas savienības produkciju. Tātad acīmredzot vaina jāmeklē kaut kur citur. Nākošais. Ir tāda lieta kā tirgzinības vai reklāma, vai, kā mēs to varētu teikt, marketings, vai vēl kaut kādos vārdos varētu to nosaukt... Tā ir vesela nozare. Latvijā vispār nav šie jautājumi atrisināti. Latvijas produkcija netiek starptautiski nekur reklamēta, un es pats par to pārliecinājos, ka cilvēki, kurus tā pat interesētu, kaut vai tie paši zivju konservi, zivsaimniecības produkcija, to bieži vien nevar atrast ārzemju veikalos, bet tie, kuri zina, kas ir šī produkcija, to ļoti labprāt pērk, ja mēs runājam konkrēti par šprotēm vai vēl. Tātad šeit ir veselai nozarei jābūt, kam acīmredzot budžetā ir jābūt līdzekļiem. Un arī ministrijai tas ir jāparedz, kādā veidā Eiropas savienībā, Krievijā un arī bijušajās NVS valstīs tiek izvērsta Latvijas lauksaimniecības produktu reklāma, kvalitātes reklāma; jāparedz, vai mēs piedalāmies starptautiskajās izstādēs un vai mums tam ir paredzēts budžets, jo pagaidām tas viss notiek no gadījuma uz gadījumu. Mums nav sistēmas. Mums nav tirgzinību sistēmas, kas ietu kopā ar eksporta veicināšanas produkciju. Mums ir tikai vaimanāšana. Nobeidzot es vēl gribu pateikt par konstatāciju, ka preču produkcijas ražošanu negatīvi ietekmē ražošanai izmantojamo resursu - degvielas, elektroenerģijas, minerālmēslu, tehnikas un rezerves daļu cenas. Mīļie deputāti, degviela, elektroenerģija, minerālmēsli un tehnika pašreiz ir vienādās cenās. Šiem minerālmēsliem, šai degvielai ir noteiktas... Tās ir pasaules biržas cenas. Mēs varam drusciņ pārdot varbūt drusciņ lētāk vai drusciņ dārgāk, bet kāda jēga to ir konstatēt un vaimanāt? Mēs nevaram... mums nav savu enerģijas resursu. Mēs taču šeit nepadarīsim ar kaut kādiem likumiem zemāku degvielas cenu, mēs nepazemināsim enerģijas cenu, un, ja mēs saražosim savu lauksaimniecības tehniku, tad bieži vien viņa mums iznāks dārgāka, nekā ir šī importētā tehnika. Tātad tas ir objektīvs pamats. Mums ir jāpieņem šīs tehnikas cenas kā primāras. Mums ir tikai divi veidi - vai nu piemēroties... Lai mēs būtu konkurētspējīgi, ir vajadzīgas tikai divas elementāras lietas - kvalitāte nevar būt sliktāka... Es nedomāju, ka viņai būtu jābūt daudz labākai, bet viņa nevar būt sliktāka par tās produkcijas kvalitāti, kāda pašreiz ir Eiropas savienībā un arī NVS valstīs. Un arī pašizmaksa nedrīkst būt dārgāka. Ja likums ir orientēts uz to, kā to izdarīt un kā to veicināt, tad viņš savu uzdevumu veiks. Ja mēs vaimanāsim par to, ka, lūk, pasaule ir netaisna, jo viņa ir pacēlusi degvielas cenas, tad taču ar šo konstatāciju mēs neko neveicināsim. Tāpēc mans priekšlikums diemžēl ir tāds, ka šo likumu vajadzētu atdot komisijai atpakaļ galvenokārt tāpēc, ka nav izstrādāta šī eksporta veicināšanas programmma, jo eksporta veicināšanas programma ir tirgus attīstības programma. Nekādas citas programmas taču nav. Ja mēs nevaram attīstīt šo te programmu, tad kāda jēga ir pieņemt un atkal konstatēt, ka pasaules cenas ir cēlušās. Paldies par uzmanību!".
• 1995_09_07(06)-seq116 language "lv".
• 1995_09_07(06)-seq116 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_09_07(06)-seq116 mentions Q822919.
• 1995_09_07(06)-seq116 mentions Q211.
• 1995_09_07(06)-seq116 mentions Q193089.
• 1995_09_07(06)-seq116 mentions Q159.
• 1995_09_07(06)-seq116 mentions Q6221.