Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_07(06)-seq114> ?p ?o. }

• 1995_09_07(06)-seq114 type Speech.
• 1995_09_07(06)-seq114 number "114".
• 1995_09_07(06)-seq114 date "1995-09-07".
• 1995_09_07(06)-seq114 isPartOf 1995_09_07(06).
• 1995_09_07(06)-seq114 spokenAs 126.
• 1995_09_07(06)-seq114 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribu aicināt jūs iedziļināties divās problēmās, un viena no tām ir problēma, par kuru mēs šeit diskutējam, - vai ir vajadzīgs šo likumu pieņemt pašreiz vai ne. Es esmu arī par to daudz domājis un uzskatu, ka tomēr mums ir ļoti svarīgi šo likumu pieņemt pašreiz. Minēšu trīs argumentus. Vispirms es gribētu teikt, ka ir tomēr padarīts zināms darbs - mēs esam izpētījuši Eiropas pieredzi, izpētījuši Vācijas pieredzi, citu valstu pieredzi, kuras līdzīgā veidā regulē ekonomiskās attiecības tādā svarīgā tautsaimniecības nozarē kā lauksaimniecība. Un es saprotu, ka katram jaunam parlamentam, katram jaunam ministram nāktos šo darbu pēc būtības veikt no sākuma. Otrs arguments šajā ziņā ir tāds. Godātie kolēģi, būsim pilnīgi vaļsirdīgi: jaunais parlaments gluži vienkārši nevarēs nodarboties ar šādu likumu, pirmajā periodā tam acīmredzot būs daudz svarīgākas problēmas un šāds svarīgs likums tiks atstādināts uz vēlāku laiku, un līdz ar to faktiski ne vienu, bet varbūt pat vairākus gadus mēs zaudēsim attiecībā uz šādas sistēmas ieviešanu valstī. Un trešais arguments ir tāds, ka mēs ar jums esam, protams, pozitīvi vienojušies, ka Eiropas savienība ir mūsu nākotne un uz turieni mums ir, protams, jāiet, un tas vilciens virzās šajā virzienā neatvairāmi, un mēs nedrīkstam atpalikt, palikt šā procesa malā. Un es domāju, ka mums ir šajā sakarībā jārēķinās ar to, ka mums vajag harmonizēt savas attiecības ar Eiropas savienību likumdošanas jomā un mums ir faktiski jāparedz šīs īpatnības, kuras būs pārejas periodā. Un tieši to mēs varam paredzēt šajā likumā. Un mana aicinājuma otra daļa varētu būt saistīta, godātie kolēģi, ar būtību, kura ir, manā uztverē, ļoti svarīga novitāte šajā lauksaimniecības likumā. Un vispirms es gribētu teikt, ka likums nosaka juridisko bāzi lauksaimniecības tālākajā attīstībā, sakārto funkciju attiecības starp valsti, īpašnieku, starp dažādām formām, statistiku un tā tālāk. Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka šodien, piemēram, mums diemžēl nav pat tādas elementāras lietas kā stabilas statistiskās bāzes, nav stabilas sistēmas, lai apzinātu to, ko mēs ražojam, ko mēs patērējam, ko mēs varam eksportēt un ko mums ir nepieciešams importēt. Es domāju, ka tādā situācijā - nu, piedodiet, es negribētu pārāk skaļi sacīt, ka haosa situācijā, bet kaut kādā līdzīgā - tomēr nav iespējams sekmīgi vadīt un arī juridiski vai ekonomiski iespaidot kaut kādas nozares attīstību. Šī lieta mums ir jāsakārto - gan juridiskā jeb likumdošanas, gan ekonomiskā, gan statistiskā bāze, kas, protams, tur ietilpst, un es domāju, ka tieši tas ir zināmā mērā sekmīgi iezīmēts šajā likumprojektā. Es domāju, ka ar šo likumprojektu ir arī panākta zināma iespēja izveidot stabilu finansiālo bāzi (es gribētu teikt - finansiālā atbalsta sistēmu, drīzāk tā būtu pareizi) lauksaimniecībā. Mēs saprotam, ka mums pašreiz ir dažādi elementi, mums ir subsīdijas, dotācijas, mums ir it kā, teiksim, lauku attīstības fonds un citi kaut kādi finansu elementi, bet tie ir un paliek tomēr elementi. Un man šķiet, ka mums vajadzētu parūpēties, lai mēs šajā likumā aprakstītu šo finansiālā atbalsta sistēmu pilnībā. Šeit vēl acīmredzot trūkst Zemes un hipotēku bankas loma, arī, teiksim, visu šo... gan lauku attīstības fondā un bankas veidošanas process un viņu, tā teikt, piedalīšanās visā šajā procesā, finansu sistēmas procesā... Es arī piekrītu, ka acīmredzot mums ne tikai jāpiemin šī dotāciju sistēma, bet arī jāveido stabila (es pasvītroju - stabila) ilgtermiņa dotācijas sistēma, kura neraustītu lauku uzņēmēju katru gadu savādākā virzienā, jo tā, protams, neviens uzņēmējs nevar veidot savu stabilu saimniekošanas sistēmu. Tālāk. Es domāju, godātie kolēģi, ka mēs šajā likumā runājam par tirgu. Un nekautrēsimies runāt gan par iekšējo, gan par ārējo tirgu, jo tas mums ir diemžēl nesakārtots! Es gribētu jums minēt tikai vienu tādu faktu, ka, piemēram, budžets, mūsu budžets, ko mēs valstī apstiprinām, realizācijas procesā mūsu budžeta iestādēs, tādās kā armijā, kā iekšlietu daļās, teiksim, cietumos, lielākajās slimnīcās, kas ir diezgan ievērojami budžeta līdzekļu patērētāji, - ka šis budžets pēc būtības finansē sev nelabvēlīgu ekonomisko vidi, jo šodien mēs nevadāmies pēc tāda principa, ka budžetam būtu jāpatērē līdzekļi nacionālo produktu iepirkšanā. Šī nauda aiziet pēc būtības decentralizēti un nekontrolēti, un, kā rāda pieredze - tāda ne visai oficiāla, bet praksē gūta pieredze, - visbiežāk tiek pirkti šajās budžeta iestādēs lēti produkti, labākajā gadījumā no nodokļu nemaksātājiem, bet sliktākajā gadījumā no kontrabandas vedējiem, jo tie ir lēti produkti, bet netiek pirkti no oficiāliem Latvijas ražotājiem un nodokļu maksātājiem, kuri, protams, papildina šo budžetu. Es domāju, ka šā likuma nolūks ir tāds, ka ir, lūk, šis iekšējais un ārējais tirgus beidzot jāsakārto, un, protams, es domāju, ka šeit būtu jārunā arī par tām strukturām, kuras ir atbildīgas par to. Viens no svarīgākajiem procesiem - kolēģi, par to es jau runāju - ir virzība uz Eiropas savienību, un es domāju, ka lauksaimnieki šodien jūt to, ka, ejot uz Eiropas savienību, mums veidojas tāds pārejas periods, kurā mums ir zināmas nelabvēlības statuss. Kādā ziņā? Tas ir tādā ziņā, ka mēs pēc būtības pieņemam šos Eiropas savienības un GATT "spēles noteikumus". Lielā mērā, es teiktu. Bet pēc būtības šī finansiālā palīdzība, ko saņem Eiropas savienības valstis, mums vēl nepienākas. Līdz ar to mūsu zemnieks ir it kā atkailināts šīs palielinātās konkurences priekšā, viņš nesaņem šīs eksporta subsīdijas, ko saņem, teiksim, tās valstis, kuras mums sūta šos produktus. Un līdz ar to viņš, protams, nevar izturēt šo konkurenci. Tas, protams, mums ir jāparedz, tas, protams, mums ir jāņem vērā, tam procesam būs jāiziet cauri, tas ir neizbēgams, bet es domāju, ka mums likumā ir jāparedz paaugstināta Zemkopības ministrijas atbildība par to, lai tieši šo procesu organizēti vadītu, lai mēs organizēti ieietu Eiropas savienībā un, tāpat kā to darīja Somija, panāktu pēc iespējas labvēlīgākus ekonomiskos apstākļus un ekonomiskos rezultātus, ieejot Eiropas savienībā. Esmu gatavs apgalvot, ka šodien vēl šis darbs nav pietiekami labi organizēts un veikts, un domāju, ka šis likums varētu stimulēt šo darbu. Un visbeidzot es domāju, godātie kolēģi, ka mums ir jārunā arī par to, ka mums ir pienācis laiks paziņot, ka laukos attiecībā uz visām uzņēmējdarbības formām un visiem īpašuma veidiem būtu jābūt vienādiem juridiskiem un ekonomiskiem noteikumiem, un brīva konkurence tālāk pateiks, kura forma dzīvos un kura forma uzvarēs šajā konkurencē. Bet galvenais ir tas, ka tomēr šeit ir jāpasaka, ko tad mēs atbalstīsim, kādu lauksaimniecību mēs atbalstīsim. Mums šajā likumā būtu jāakcentē preču produkcijas ražotājs, ne jau tikai lauksaimniecība kā tāda (ne jau tikai - es pasvītroju šos vārdus). Arī lauksaimniecība ir jāakcentē, bet īpašs akcents ir tomēr jāliek uz preču produkcijas ražotāju. Un šajā sakarā es gribētu minēt vienu piemēru, kāds mums nupat tika zināms no Somijas pieredzes, - ka Somijā 80% subsīdiju tiek sadalīti starp 20% aktīvāko lauksaimniecības preču produkcijas ražotāju. Tātad tiek atbalstīti tie preču produkcijas ražotāji, kas spēj konkurēt un kas radīs lauksaimniecības nākotni. Es, godātie kolēģi, protams, piekrītu, ka likumprojekts ir ievērojami papildināms un daudzi panti ir pārstrādājami, bet es gribu jūs aicināt tomēr to atbalstīt, jo tauta mums, deputātiem, maksā algu no pirmās līdz pēdējai dienai, kamēr mēs šeit atrodamies. Un pats galvenais ir tas, ka mēs tomēr šajos gados, kamēr sēžam kopā, esam ieguvuši pamatīgu likumdošanas pieredzi un tā šajā gadījumā varētu izrādīties ļoti noderīga, ja mēs to veltītu tieši šā likumprojekta pilnveidošanai un kā tādu labu mūsu darba pieminekli visiem lauku cilvēkiem atstātu vienu kārtīgu, labu Lauksaimniecības likumu. Aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kādu laiku, teiksim, nedēļu vai divas, nopietni strādāt pie tā tālākās pilnveidošanas. Paldies.".
• 1995_09_07(06)-seq114 language "lv".
• 1995_09_07(06)-seq114 speaker Vilnis_Edvins_Bresis-1938.
• 1995_09_07(06)-seq114 mentions Q211.
• 1995_09_07(06)-seq114 mentions Q193089.
• 1995_09_07(06)-seq114 mentions Q33.
• 1995_09_07(06)-seq114 mentions Q183.