Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_07(06)-seq112> ?p ?o. }

Showing items 1 to 19 of 19 with 100 items per page.

1995_09_07(06)-seq112 type Speech.
1995_09_07(06)-seq112 number "112".
1995_09_07(06)-seq112 date "1995-09-07".
1995_09_07(06)-seq112 isPartOf 1995_09_07(06).
1995_09_07(06)-seq112 spokenAs 157.
1995_09_07(06)-seq112 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! (Tālāk runā norvēģu valodā.) Man ir liels prieks un gods sūtīt sveicienus Latvijas Saeimai no Norvēģijas stortinga un nodot manu kolēģu siltākos sveicienus. Saites starp Norvēģiju un Latviju sniedzas dziļi pagātnē - gan no vikingu postījumu laikiem, gan tirdzniecības kontaktiem jau 10. gadsimtā. Saites tika tālāk attīstītas Hanzas savienības laikos, kad Rīgai un Bergenai bija centrālā loma Ziemeļeiropas tirdzniecības ceļos. Līdz 1940. gadam mūsu tautām bija normāla sadraudzība. To pārtrauca padomju aneksija un aukstais karš. Norvēģija nekad nav patiesībā starptautiski atzinusi Padomju Savienības aneksiju Baltijas valstīs. Bet tas, ka arī mēs piemirsām mūsu tuvos kaimiņus un senos draugus, ir skumīgs fakts. Norvēģijā dzīvo sena tauta, bet tā ir jauna kā valsts mūsdienās. Savienības laiks un sveši pārvaldnieki, arī šajā gadsimtā, ir atstājuši dziļas pēdas mūsos. Mūsu pašu nesenā vēsture, man šķiet, norvēģiem ir pilnīgs priekšnoteikums, lai izprastu un apzinātos to pacietību un neatlaidību, kas tika prasīta no Jums, latviešiem, lai atgūtu brīvību un neatkarību. Mums ir prieks, ka Latvija tagad ir atguvusi savu vietu starp pasaules tautām. Bez Baltijas valstu brīvības, darbs, lai veidotu Eiropu, varētu būt nepilnīgs. Mūsu valstis atjaunoja diplomātiskās attiecības 1991. gada 27. augustā. Visi priekšnoteikumi normālai sadarbības attīstībai visās jomās ir atkal spēkā. Mēs varam ar prieku konstatēt, ka ir atjaunoti politiskie kontakti un ka ekonomiskā un kultūras sadarbība dzen arvien dziļākas saknes. Mums jau ilgu laiku ir bijusi ekonomiskā sadarbība ar bilaterālo līgumu palīdzību par ekonomisku sadarbību, par investīciju garantijām un divkāršu aplikšanu ar nodokļiem. Tikpat svarīgi ir kontakti, kas veidojas starp uzņēmumiem, organizācijām un individuālām personām visās jomās. Tieši tad var rasties arī zināšanas par abu mūsu tautu valodām un īpaši kultūru. Es ar prieku esmu ievērojusi, ka Latvijā interese par ziemeļu valodām ir ļoti liela. Ir pienācis laiks, lai skatītos tālāk, lai redzētu, kur mēs varam apvienot mūsu spēkus, lai veidotu labāku pasauli. Izaicinājumi var likties nepārvarami, bet mēs nevaram atļaut tiem mūs apstādināt. Zemēm Centrāl- un Austrumeiropā spēcīgu demokrātisku institūciju izveidošana un sociālās tirdzniecības ekonomikas ieviešana ir process ar daudziem grūtiem kompromisiem. Konflikts var itin viegli rasties starp vēlamo - par ekonomiski stipru augšupeju un par taisnīgu sadales politiku. No vienas puses, ekonomiskā attīstība ir noteikums pilnvērtīgas sabiedrības attīstībai. No otras puses, neierobežota liberāla ekonomiska politika dod tik tikko tos rezultātus, kuri ir nepieciešami sabiedrībai attīstoties un veidojoties. Ekonomiskās politikas izveidē mēs nedrīkstam aizmirst arī sociālos aspektus. Sociālās tiesības jāvirza tā, lai tās nodrošinātu tautas vienotību. Parlaments spēlē svarīgāko lomu demokrātiskā sabiedrībā, kā katalizators tautas politiskajam kursam, kā likumdevējs un kā varas orgāns. Tautas izvēles loma ir izdarīt izvēli, prioritēt un noteikt, kā sabiedrība dzīvos un attīstīs sevi. Norvēģijā mums ir tradicionāls parlaments ar spēcīgu ietekmi no opozīcijas valdības. Man šķiet, ka tas - papildus veicot parlamentārieša darbu, kas ir atbildības pilns un prasīgs - ir arī spēks, lai veidotu aktīvu un dzīvu mūsu zemes tautas pārvaldi. Demokrātijas veidošana un tiesību aizstāvības garantēšana, ko parlamentam, kā likumdevējai tiesai ir jāgarantē, ir pats pamatstabs mūsdienu Eiropas sabiedrībā. Tāpēc mums ir liels prieks, ka šogad Latvija kļuva par Eiropas padomes biedri, un mēs ar prieku gaidām, kad Latvija pievienosies Eiropas padomes līgumiem un tiem līdzekļiem, kas attiecas uz jautājumiem par cilvēku tiesībām. Tie palīdz veidot nepieciešamo pamatu tiesīgai valstij. Eiropas padome ir pratusi dot Latvijai ekspertu palīdzību vairākās jomās, starp citām - tajā, kas saistās ar pilsonības likumu. No norvēģu puses mēs atbalstām tādu attiecību veidošanu, kur nelatviskā iedzīvotāju daļa, kas vēlas, var tikt integrēta latviešu sabiedrībā. Labām valodas zināšanām un valodu apmācībai būs izšķirošā nozīme, lai tas izdotos. Mēs ceram, ka programma, ar kuru Apvienoto Nāciju Attīstības programma strādā, tiks īstenota. Arī Norvēģijas valdība ir paziņojusi, ka tā vēlas atbalstīt šo te darbu. Tādā veidā mēs vēlamies palīdzēt visiem iedzīvotājiem, lai tie varētu veidot demokrātiskas Latvijas daļu. Mēs novērtējam tos kontaktus, kuri ir izveidojušies starp mūsu parlamentāriešiem. Pēdējos gados mums ir bijis prieks uzņemt Baltijas valstu parlamentāriešu delegācijas, un mēs gaidām kopīgo tikšanos starp Ziemeļpadomes un Baltijas parlamentāriešiem, kura notiks nākošā gada aprīlī Viļņā. Es esmu pārliecināta, ka tā palielinās solidaritāti un sapratni kā mūsu starpā, tā arī par vērtībām, kas ir mūsu sabiedrībās. Ir svarīgi, lai veidotos kontakti pāri valstu robežām, paralēli ar darbu, lai tālāk attīstītu mūsu sabiedrību pašu iedzīvotāju labā. Reģionālā un bilaterālā sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm valdību līmenī arī spēcīgi attīstās. No norvēģu puses mēs uzsveram to, lai visas zemes šajā reģionā iesaistās sadarbībā. Mūsu mērķis ir izveidot pareizu, praktisku un konkrētu integrāciju gan reģionālā, gan reģiona robežu līmenī, tā, lai preču un pakalpojumu, domu un ideju apmaiņa iegūtu tās pašas labākās izaugsmes iespējas. Labs un plašs reģionālais kontakts Ziemeļaustrumeiropā ir svarīgs kā plašāka Eiropas sadarbības daļa. Mūsu ziemeļ-baltiešu tikšanās ir papildinājums tam dialogam, kas veidojas Eiropas pēdās. Abas mūsu valstis ir saistītas ar Eiropas savienību. Latvija caur asociēto līgumu un Norvēģija - caur mums tik svarīgo Eiropas Ekonomiskās sadarbības līgumu. Norvēģija izvēlējās nekļūt par Eiropas savienības biedri. Tas nenozīmē, ka mēs pilnībā neatbalstām starp nacionālām valstīm padziļināt darbu un attīstīt Eiropas sadarbību. Mēs arī nevēlamies, lai valstu robežas traucētu pakāpeniskai stiprākai valstu integrācijai. Norvēģijas un Latvijas sadarbība drošības politikas jomā ir NATO "Partnerattiecību mieram" ietvaros, kur Latvija ir bijusi svarīga dalībniece jau no paša sākuma. "Partnerattiecību mieram" ietvaros Norvēģija ir izvēlējusies par prioritāti sadarbību ar Baltijas valstīm. Piemērs šādai praktiskai sadarbībai ir, "Partnerattiecības mieram" ietvaros, Ziemeļvalstu un Britu palīdzība kopīga Baltijas miera bataljona izveidošanā. To diskusiju gaismā, kuras tagad notiek par jaunu biedru uzņemšanu NATO, ir svarīgi izmantot tās iespējas, kuras dod "Partnerattiecības mieram", - kas ir kā līdzeklis kādai valstij kļūt par dalībvalsti un kā formāla saistība Rietumu sadarbībai drošības politikā. Es esmu droša, ka tās daudzās saites, kas jau tagad saista Norvēģiju un Latviju, kļūs spēcīgākas ar katru dienu, kas pagājusi, un ka mūsu parlamenti ir paši galvenie aktieri tajās. Es esmu ielūgusi Saeimas priekšsēdētāju un delegāciju apmeklēt stortingu, un es ceru, ka mēs varētu atkārtoti parādīt to lielo draudzību un viesmīlību, ko esmu sastapusi šeit. Visbeidzot es gribētu pateikties par ielūgumu ierasties šeit un par to silto uzņemšanu, ko esmu šeit sastapusi. Es braukšu prom ar daudzām labām atmiņām un dziļu izpratni par Latviju un tās tautu. Nobeigumā atļaujiet man novēlēt jums labus panākumus tajā svarīgajā darbā, kuru jūs pašreiz veicat. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
1995_09_07(06)-seq112 language "lv".
1995_09_07(06)-seq112 speaker Kirsti_Kolle_Grondale.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q822919.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q211.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q79820.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q2660080.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q193089.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q39731.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q202162.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q7184.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q15180.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q20.
1995_09_07(06)-seq112 mentions Q26793.