Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_31(30)-seq63> ?p ?o. }

• 1995_08_31(30)-seq63 type Speech.
• 1995_08_31(30)-seq63 number "63".
• 1995_08_31(30)-seq63 date "1995-08-31".
• 1995_08_31(30)-seq63 isPartOf 1995_08_31(30).
• 1995_08_31(30)-seq63 spokenAs 77.
• 1995_08_31(30)-seq63 spokenText "Godājamais Prezidij un kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 960. Likums "Par Eiropas līgumu". Vispirms jau pašā sākumā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz līguma nosaukumu "Eiropas līgums". Nosaukums "Eiropas līgums" diemžēl ir radījis dažas nopietnas neskaidrības un pārpratumus, un es gribētu uzsvērt, ka šis līgums nekādā ziņā nav par iestāšanos Eiropas savienībā. Es atkārtoju - tas nav līgums par iestāšanos Eiropas savienībā, bet gan Eiropas līgums par asociācijas dialoga izveidošanu starp Eiropas savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku. Diemžēl Eiropas savienība šāda veida līgumus nosauc par Eiropas līgumiem, un līdz ar to rodas šīs neskaidrības un pārpratumi. Tātad šis nav līgums par iestāšanos Eiropas savienībā. Ir saņemti divi papildinājumi, kurus ir iesniegusi Ārlietu komisija un par kuriem es vēlētos izteikties, bet, pirms es sāku, es vēlētos pateikt paldies un izteikt pateicību gan par pozitīvo balsojumu, gan arī par debatēm līguma ratificēšanas pirmajā lasījumā. Tas, kā mums šobrīd visvairāk trūkst un kas nākotnē noteikti būs jāveicina, ir plašas sabiedriskās diskusijas par Latvijas vietu Eiropas savienībā. Tā kā galīgo lēmumu par iestāšanos vai neiestāšanos Eiropas savienībā referenduma ceļā pieņems Latvijas tauta, plašas sabiedriskas diskusijas tai palīdzēs politiski sagatavoties tik svarīga lēmuma pieņemšanai. Gribu atkārtoti uzsvērt, ka šodien nekādā ziņā mēs nebalsojam par iestāšanos Eiropas savienībā, mēs balsosim par Eiropas savienības asociētās valsts statusa iegūšanu Latvijai. Šodien mums ir jāizšķiras, vai atstāt durvis vaļā uz Eiropas savienību vai tās aizcirst ciet jau pie pirmā soļa bez jebkādām pārrunām ar Eiropas savienību paziņot visai pasaulei, draugiem un nelabvēļiem, ka mēs, latvieši, nevēlamies būt daļa no Rietumeiropas. Un tiem, kuri atkārtoti min Norvēģijas piemērus gribu atgādināt un uzsvērt, ka arī Norvēģija gāja šo pašu ceļu, par kuru mums šodien jāizšķiras. Savu lēmumu par neiestāšanos Eiropas savienībā tā pieņēma tikai tad, kad ilgās savstarpējās sarunās ar Eiropas savienību tika izstrādāti visi noteikumi, pēc kuriem Norvēģijai vajadzēja iestāties, un sabiedrība bija spējīga izvērtēt līdzdalības pozitīvās un negatīvās puses. Šis noslēgtais, bet vēl neratificētais Eiropas līgums ir tikai sākums nopietnam dialogam ar reālu segumu. Pirmais likumprojekta papildinājums skar likumdošanas saskaņošanu, kas ir galvenais priekšnosacījums Latvijas integrācijai Eiropas savienībā, kā arī Eiropas līguma sekmīgai darbībai. Tāpēc ir svarīgi, lai par jebkuru juridisko aktu, kas ir saistīts ar līguma 70. pantā minētajām jomām, tiktu dots atzinums par tā atbilstību Eiropas standartiem. Un es jums atgādināšu, kas ir 70. pantā. Proti, likumu tuvināšana jo sevišķi attiecināma uz šādām jomām: muitas likumi, likumi par kompānijām, banku likumi, likumi par kompāniju kontiem, nodokļiem, intelektuālo īpašumu, finansu pakalpojumiem, konkurences noteikumi, likumi par patērētāju aizsardzību, netiešo nodokļu ievākšanu, tehniskie noteikumi un standarti, likumi un noteikumi, kas attiecas uz kodoljautājumiem, likumi par transportu, telekomunikācijām, apkārtējo vidi un tā tālāk. Otrais Ārlietu komisijas iesniegtais papildinājums skar jautājumu par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu Latvijas uzņemšanai Eiropas savienībā. Pieteikuma iesniegšana ir nākamais formālais solis pēc Eiropas līguma noslēgšanas. Šis iesniegšanas process ir saskarē ar Saeimas pieņemto ārpolitikas koncepciju. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pieteikuma iesniegšana nekādā ziņā nepaātrinās Latvijas iestāšanos, pirms nebūs notikušas mūsu debates gan Saeimā, gan sabiedrībā, un nav domājams, ka tas var notikt pirms 2000. gada. Pirmkārt, Eiropas savienība vēl nav gatava uzsākt sarunas par savu paplašināšanos, tas notiks tikai pēc starpvaldību konferences, tātad ne ātrāk par 1997. gadu. Otrkārt, pašas sarunas aizņems ilgu laika posmu, pat vairākus gadus, un, treškārt, daudz kas būs atkarīgs no Latvijas ekonomiskā stāvokļa, tas ir, no tā, cik lielā mērā mēs būsim gatavi līdzdalībai Eiropas savienībā. Bet svarīgi ir tas, ka līdz ar pieteikuma iesniegšanu Latvija dos skaidru un nepārprotamu mājienu par mūsu virzību uz Eiropas savienību. Starpvaldību konferences laikā Latvija tiks iesaistīta pārrunās par Eiropas savienības paplašināšanu, un šis priekšlikums dos pamatu pēc starpvaldību konferences uzsākt sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā. Daudzas Austrumu un Centrāleiropas valstis ir jau iesniegušas savus pieteikumus, un, ja Latvija to neizdarīs savlaicīgi, mēs varam palikt ārpus sarunu loka un pašas sarunas par Latvijas virzību uz Eiropu tiks atliktas uz nenoteiktu laiku. Pašreiz mums notiek sarunas par to, ka visas trīs Baltijas valstis varētu iesniegt savus pieteikumus vienlaicīgi. Varbūt tagad atgriezīsimies atpakaļ pie dokumenta nr. 960! Likumprojektā "Par Eiropas līgumu" 1. pantā labojumu un papildinājumu nav, un es ieteiktu to akceptēt.".
• 1995_08_31(30)-seq63 language "lv".
• 1995_08_31(30)-seq63 speaker Valdis_Pavlovskis-1934.
• 1995_08_31(30)-seq63 mentions Q822919.
• 1995_08_31(30)-seq63 mentions Q211.
• 1995_08_31(30)-seq63 mentions Q193089.
• 1995_08_31(30)-seq63 mentions Q39731.
• 1995_08_31(30)-seq63 mentions Q20.
• 1995_08_31(30)-seq63 mentions Q12360039.