Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_24(23)-seq618> ?p ?o. }

• 1995_08_24(23)-seq618 type Speech.
• 1995_08_24(23)-seq618 number "618".
• 1995_08_24(23)-seq618 date "1995-08-24".
• 1995_08_24(23)-seq618 isPartOf 1995_08_24(23).
• 1995_08_24(23)-seq618 spokenAs 126.
• 1995_08_24(23)-seq618 spokenText "Cienījamie kolēģi! Viss šeit pašreiz notiek tik ļoti steidzīgi, it kā viss būtu pilnīgi skaidrs un būtu pilna pārliecība par to, kas notiek un kam jānotiek. Es pacentos iepazīties pietiekoši nopietni ar šā līguma tekstu un gribu sacīt, ka, salīdzinot līguma tekstu ar mūsu šīsdienas īstenību, realitāti, man radās daudzas nopietnas pārdomas par to, cik steidzami vai cik nesteidzami mēs varam šajā reizē rīkoties. Es negribu teikt, ka man ir kaut kādi īpaši iebildumi pret pašiem principiem. Nekādu iebildumu nav. Līgums ir visumā godīgs un līdzsvarots. Šādu līgumu var slēgt starp līdztiesīgiem partneriem. No stratēģiskā viedokļa līgums ir svarīgs, teiksim, ar savu orientāciju uz Rietumiem, viss tas ir pareizi un Latvijai labi. Šajā ziņā man nebūtu nekādu būtisku iebildumu. Tomēr, ja mēs salīdzinām to, kas šobrīd Latvijā notiek, ar tiem nosacījumiem, kādiem mums turpmākajā laikā būs jāpakļaujas, tad manā izpratnē šeit ir daudz nopietnu problēmu, kuru risināšanai mēs vēl šobrīd neesam gatavi. Vienkārši neesam gatavi. Nevis tāpēc, ka šāds līgums nav vajadzīgs, nevis tāpēc, ka mums nevajag ieiet Eiropas savienībā, bet tāpēc, ka mēs neesam gatavi pildīt šos nosacījumus. Ja 1994. gadā mēs būtu vismaz par 4-5% panākuši kopprodukta pieaugumu, tad es šodien ar mierīgu prātu varētu izdarīt izvēli par labu līgumam, jo kopprodukta pieaugums, kaut arī pieticīgs, liecinātu, ka valsts vēlamā ekonomiskā politika ir atrasta, ka atveseļošanās ir sākusies, un mēs varētu pieņemt formulējumu, ka valdība jau pārvalda valsti. Tātad mēs varētu cerēt, ka apmēram jau zinām, kādas būs pamatnozares, uz ko balstīt valsts neatkarību, mēs zinātu, ka valsts kapitāla tirgus ir atdzīvojies un pamatkapitāla tirgus vērtība sāk pieaugt. Iepriekšminētās norises ir būtiski priekšnosacījumi investīciju ienākšanai Latvijā, jo liecinātu par ražošanai labvēlīga ekonomiskā klimata iestāšanos. Lūk, šādā situācijā varētu cerēt, ka iespējamās subsīdijas Latvijai varētu šo procesu paātrināt un tuvināt to Eiropas valstu līmenim, tādējādi būtu radusies nominālā starta pozīcija šā līguma darbības uzsākšanai. Vai šobrīd Latvijā ir tāda situācija? Valsts ekonomisko stāvokli optimistiski vērtējot, varētu teikt, ka tas atrodas dziļā stagnācijā, ja ne lejupslīdes turpināšanās fāzē. Valsts budžetā ir milzīgs deficīts. Jāslēdz slimnīcas, nevar izmaksāt laikā pensijas, draud apstāties skolu darbība, mirst zinātne, kultūra, ieilgusī banku krīze un adekvātas ekonomiskās politikas trūkums nodrošina stagnāciju vismaz uz vienu gadu uz priekšu. Valsts joprojām ir nevadāms plosts, kas virzās pa straumi uz leju, un joprojām šajā zālē valda alķīmiskā doma, ka privatizācija, kas, starp citu, veicas ļoti lēni un neefektīvi, ir vienīgais glābiņš. Es neargumentēšu sīkāk to. Es šeit esmu daudzreiz runājis, tāpēc nenosaukšu vainīgos, kaut viņu liela daļa sēž šajā pašā zālē un sauc sevi par liberālās politikas aizstāvjiem, par ko arī varētu šobrīd pastrīdēties. Kur tad dreifē mūsu valsts bez dzinējspēkiem un nopietnas stūrēšanas? Mēs pat savas naudas vērtību nezinām. Latvijas Bankas stratēģu tēzi, ka lata īstā vērtība ir redzama, jo, ja tā nebūtu, tad būtu "melnais" valūtas tirgus, būtu spekulācija, šo tēzi es nevaru pieņemt un gribu teikt cienījamajiem Bankas stratēģiem: "Kur jūs esat redzējuši, ka spekulanti tirgotos ar preci, ko pārdod par dempinga cenām?" Bet Latvijā dolāru, ko ražotāji grūtā darbā sapelnījuši, pārdod par dempinga cenām ar visām no tā izrietošajām sekām, un tie simti autobusu, kas brauc regulāri uz Lietuvu, aizved prom šos lētos dolārus, nevis latus. Bet mēs vēl turpinām šeit strīdēties, kas ir pareizi, kas nepareizi. Kamēr naudas lietās nebūs sapratnes, tikmēr nav ko cerēt uz ekonomisko aktivitāti. Nav ko cerēt, ka atbrīvosies kapitāla tirgus, ātri un efektīvi norisināsies privatizācija. Protams, tas nav vienīgais piedauzības akmens, bet nopietns stūrakmens gan. Vai Latvijas valdība ar tām iespējām, kas ir tās rīcībā, par ko savukārt spriežam pēc reālās darbības izpausmēm, var riskēt ar savu nevadāmo plostu un laisties iekšā šajā ekonomiski vadāmo kuģu armādā bez riska to pilnīgi sadauzīt? Mēs taču nespējam atrisināt pašas elementārākās lietas - kaut vai atbrīvoties no muitas robežām starp Baltijas valstīm, jo neesam to vienkārši iemācījušies. Tad cik ilgi un kāpēc Eiropa Latviju subsidēs, ja mēs visas subsīdijas apēdīsim jeb novirzīsim budžeta deficīta segšanai vai iedotos dolārus par dempinga cenām pārdosim? Vai mūsu zemnieks kļūs konkurētspējīgs, ja viņam maksās par zemes neapstrādāšanu? Vai mūsu rūpnieks kļūs konkurētspējīgs, ja viņu pat no sava tirgus izspiedīs Eiropas preces, kas ražotas augstākā kapitāla konvertēšanas līmenī? Kas tad tādā gadījumā būs Latvija priekš Eiropas un latviešu tauta - priekš Latvijas? Kā tad mēs dibināsim savu neatkarību un uz kā? Vai uz banku paradīzi, kā te pirms gada viens otrs gudri runāja? Vai būs iespējams nodrošināt elementāru izdzīvošanu tikai ar tranzītu, ja arī to nepaspēlēsim kāda deficīta segšanai, un no Latvijas meža, ko izpārdosim apaļkoku veidā? Es gribu redzēt šādu aprēķinu, jo tas būs vienīgais, kas paliks, ja tūlīt steigsimies realizēt šo līgumu. Realizēt šo līgumu laikā, kad valsts vadīšanas mācīšanās tikai sākusies, kad ekonomiskie mehānismi vēl ļoti slikti darbojas, kad mēs vēl faktiski nevaram kaut cik ticami teikt, ka šā līguma desmit pielikumos formulētais vispār mums ir vajadzīgs. Vai nav pārāk liels risks šādā brīdī, teiksim, to visu darīt? To var sākt formulēt tikai tad, kad ekonomika sāk atdzīvoties. Pirms tam var tikai minēt. Bet vai uz minējumiem un tikai uz labām cerībām drīkst dibināt tautas nākotni? Neviens tās subsīdijas nemaksās par velti, un, jo vājāk pārvaldīsim savu valsti, jo nepateicīgāka priekš mums līguma rezultātā būs loma. Es gribu vēlreiz teikt nobeigumā, ka šīs ir manas šaubas, mani apsvērumi, kuru dēļ es pašreiz viņus šeit izsaku. Lūk, šī mūsu negatavība pildīt šos reālos līguma nosacījumus mani lielā mērā baida. Es saprotu, ka tūlīt nāks tribīnē citi runātāji un pateiks, ka tas viss ir blēņas, un to visu var šeit no tribīnes pateikt. Bet es redzu, cik neveiksmīgi risinās saimnieciskā politika Latvijā. Redzat, un to, lūk, šeit pateikt, ka tā risinās veiksmīgi, nevar. Tad, lūk, uz šīm neveiksmēm dibinās mani apsvērumi, kuru dēļ es izsaku šīs šaubas. Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs būtu gatavi šo līgumu slēgt tajā brīdī, kad būtu pārvarēts šis kritiskais moments, kad Latvijā sāktos kaut kāda elementāra augšupeja, kad būtu radusies situācija, ka valsts tiek nopietni pārvaldīta. Lūk, tad mēs varam atbildēt par to, kas tur var notikt un kā var notikt. Šobrīd nav šīs situācijas, un tāpēc ir šīs manas bažas. Tas ir mans personīgais viedoklis, tā ka nevajadzētu to uztvert kā visas frakcijas viedokli. Paldies.".
• 1995_08_24(23)-seq618 language "lv".
• 1995_08_24(23)-seq618 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1995_08_24(23)-seq618 mentions Q211.
• 1995_08_24(23)-seq618 mentions Q37.
• 1995_08_24(23)-seq618 mentions Q193089.
• 1995_08_24(23)-seq618 mentions Q687709.
• 1995_08_24(23)-seq618 mentions Q39731.