Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_24(23)-seq616> ?p ?o. }

• 1995_08_24(23)-seq616 type Speech.
• 1995_08_24(23)-seq616 number "616".
• 1995_08_24(23)-seq616 date "1995-08-24".
• 1995_08_24(23)-seq616 isPartOf 1995_08_24(23).
• 1995_08_24(23)-seq616 spokenAs 77.
• 1995_08_24(23)-seq616 spokenText "Atbilstoši Saeimas pieņemtajai ārpolitikas koncepcijai un valdības ārpolitikas prioritātēm šī gada 12. jūnijā Ministru prezidents Māris Gailis Luksemburgā parakstīja Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Latviju un Eiropas savienību. Pēc šī līguma ratificēšanas Saeimā un Eiropas savienības nacionālajos parlamentos Latvija iegūs Eiropas savienības asociētās valsts statusu un nostāsies vienā līmenī ar citām Austrumu un Centrāleiropas valstīm - tādām kā Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Čehija, Slovakija un Slovēnija. Asociācijas izveidošana starp Latvijas Valsti un Eiropas savienību ir otrais posms Latvijas integrācijas ceļā uz Eiropas savienību. Pirmais bija brīvās tirdzniecības telpas izveidošana starp Latviju un Eiropas savienību, kuru reglamentē Brīvās tirdzniecības līgums, kurš savukārt tika ratificēts Saeimā pagājušā gada rudenī un stājās spēkā jau ar šā gada 1. janvāri. Nākamais solis pēc šā līguma, tas ir, pēc asociācijas izveidošanas, ir sarunu uzsākšana par iestāšanos Eiropas savienībā. Šīs sarunas būs garš un komplicēts process un ilgs vairākus gadus, un te nu jāuzsver, ka nekādā ziņā šīs sarunas par iestāšanos Eiropas savienībā nevarētu sākties ātrāk kā 1997. gadā. Pēc optimistiskām prognozēm, pati iestāšanās varētu notikt pēc 2000. gada, jo, piemēram, Spānijai un Portugālei tuvināšanās ar Eiropas savienību prasīja vairāku gadu desmitus, taču Latvijai ir iespēja to izdarīt īsākā laikposmā. Pamatojums tam ir izklāstīts Eiropas līguma preambulā. Un, proti, vispirms jau ir ņemti vērā Latvijas centieni kļūt par demokrātisku, cilvēktiesības cienošu un uz brīva tirgus ekonomiku orientētu valsti. Otrkārt, stabilitāte Eiropā ir apdraudēta bez Austrumu un Centrāleiropas valstu ciešas sadarbības ar Eiropas savienību. Treškārt, kā Latvijas līdzdalība starptautiskajās organizācijās ir ņemta vērā arī, piemēram, Latvijas līdzdalība Rietumeiropas savienībā, organizācijā "Par drošību un sadarbību Eiropā", kā arī līdzdalība starptautiskajās programmās, piemēram, "Partnerattiecības mieram" un citās. Tāpat ļoti nozīmīga ir Latvijas nepārprotamā vēlme kļūt par Rietumeiropas daļu un nepalikt par kaut kādām "tuvākajām ārzemēm", Austrumu ekonomiskās un politiskās ietekmes objektu. Un, beidzot, tās ir kopējās vēsturiskās saiknes un kultūras vērtību apmaiņa starp Latviju un Eiropas savienības valstīm un līdz ar to Eiropas savienības vēlme dot ieguldījumu Latvijas politisko un ekonomisko reformu realizēšanā un stabilizēšanā. Brīvās tirdzniecības līgums reglamentē brīvu preču kustību starp Latviju un Eiropas savienību, turpretī Eiropas līgumam savukārt ir vairāk politisks raksturs, un tas paredz politiskā dialoga paplašināšanu un sadarbības padziļināšanu. Politiskais dialogs ir viena no svarīgākajām Eiropas līguma sastāvdaļām, kas reglamentē sarunu procesu starp Latviju un Eiropas savienību. Tas ir saistīts ar vienprātības panākšanu jautājumos par ārlietu un drošibas politiku, kā arī par iekšējo tiesību politiku. Eiropas līgums piedāvā ļoti plašas šī dialoga iespējas. Asociētās valsts statuss Latvijai nodrošinātu līdzdalību Eiropas savienības pārvaldes un tās struktūru darbībā. Te gan ir jāuzsver, ka pārsvarā gan tikai novērotāja statusā. Tomēr tā ir piedalīšanās Eiropas politikas veidošanā un reizē arī tās ietekmēšana. Bez tam līgums paredz finansiālo palīdzību PHARE un G-24 programmu ietvaros sadarbības nostiprināšanai, pēc tam kad Latvija būs ieguvusi asociētās valsts statusu. Bez politiskā dialoga sadarbība tiks padziļināta arī citās savstarpējo attiecību jomās. Piemēram, sadarbība uzņēmējdarbības un uzņēmumu dibināšanas noteikumos, tirdzniecība ar pakalpojumiem, maksājumi un kapitāla kustība, konkurence un citi ekonomiskie noteikumi, likumu saskaņošana, ekonomiskā sadarbība, noziedzības apkarošana, kultūra, finansiālā sadarbība, darbaspēka kustības paplašināšana. Lai neradītu šoka efektu un ļautu Latvijas uzņēmējiem sekmīgi sagatavoties konkurencei ar Eiropas uzņēmējiem, četros sadarbības sektoros ir paredzēts pārejas periods līdz 1995. gada 31. decembrim. Sektors, kur ir šis pārejas periods, ir brīva preču kustība. Tas ir jau iepriekšminētais Brīvās tirdzniecības līgums, kas jau ir spēkā. Otrs sektors ir uzņēmējdarbība un uzņēmumu dibināšana. Tirdzniecība ar pakalpojumiem. Konkurence un ekonomiskie noteikumi. Dialogā par Latvijas integrāciju Eiropas savienībā tiks ņemta vērā Latvijā pastāvošā ekonomiskā situācija. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā, ja atsevišķas tautsaimniecības nozares vēl nebūs tik tālu nostiprinājušās, lai izturētu brīvo konkurenci, pārejas periods šajās nozarēs varētu tikt pagarināts vai arī tiktu radīti izņēmumi, kādi, piemēram, bija Spānijas, Portugāles, Zviedrijas, Somijas un citu jaunu dalībvalstu uzņemšanas gadījumos. Runājot par mūsu kaimiņiem, jāmin, ka Igaunijā ir pretēji šim integrācijas procesam. Proti, tās Eiropas līgums neparedz pārejas periodu kā tādu, lai gan atsevišķi līguma panti nosaka laika periodu, kurā Igaunijai ir jāpiemērojas Eiropas savienības standartiem. Kā jau minēju, sarunas par iestāšanos Eiropas savienībā nekādā ziņā nesāksies pirms 1997. gada, jo 1996. gadā sāksies Eiropas savienības starpvaldību konference, kurā tiks izstrādāta savienības paplašināšanās stratēģija. Konferences gaitā tiks izvērsta plaša domu apmaiņa starp Eiropas savienību un asociētajām dalībvalstīm par šo valstu gaidāmo iestāšanos Eiropas savienībā. Konsultāciju laikā tām būs iespēja vērst Eiropas savienības uzmanību uz savām problēmām, interesēm un izteikt savus vērtējumus. Ja Latvija vēlas būt līdzās citām Austrumu un Centrālajām Eiropas valstīm, būt aktīvi saistīta ar starpvaldību konferenci, tad ir nepieciešams, lai Eiropas līgums tiktu ratificēts un lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu asociēto valsti līdz konferences sākumam, tas ir, līdz 1996. gada pavasarim. Tajā pašā laikā visiem ir skaidrs, ka neviens no Eiropas savienības nacionālajiem parlamentiem neratificēs Latvijas asociācijas līgumu, pirms to nebūs izdarījusi pati Latvijas Saeima. Es gribu atzīmēt, ka Igaunijas parlaments savu Eiropas līgumu vienbalsīgi ratificēja jau 1. augustā, tā parādot labu piemēru savas rīcības konsekvencei. Godājamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt Eiropas līguma ratificēšanu pirmajā lasījumā kā steidzamu. Ja jums starplaikā - starp pirmo un otro lasījumu - rodas kādi būtiski jautājumi par līguma saturu, tad Ārlietu ministrija atkārtoti piedāvā ekspertu konsultācijas un ļoti labprāt runās gan frakcijās, gan ar atsevišķiem deputātiem. Noslēgumā es gribu piebilst, ka līdzīgi citu starptautisko līgumu ratificēšanas principiem pats Eiropas līguma teksts nevar tikt mainīts. Saeima var balsot tikai "par" vai "pret" par visa līguma tekstu. Paldies par uzmanību!".
• 1995_08_24(23)-seq616 language "lv".
• 1995_08_24(23)-seq616 speaker Olgerts_Pavlovskis-1934.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q822919.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q211.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q191.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q193089.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q33.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q15628977.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q32.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q36.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q28.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q218.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q219.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q34.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q215.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q213.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q29.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q12360039.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q45.
• 1995_08_24(23)-seq616 mentions Q710198.