Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_21(19)_as-seq157> ?p ?o. }

• 1995_07_21(19)_as-seq157 type Speech.
• 1995_07_21(19)_as-seq157 number "157".
• 1995_07_21(19)_as-seq157 date "1995-07-21".
• 1995_07_21(19)_as-seq157 isPartOf 1995_07_21(19)_as.
• 1995_07_21(19)_as-seq157 spokenAs 38.
• 1995_07_21(19)_as-seq157 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es, apzinoties to, ka nedrīkst uzdot jautājumus, runāšu tomēr jautājumu formā priekš pārdomām. Vispirms man nav skaidrs, ko nozīmē svītrot nodaļu un vienu pantu pārcelt. Tas nozīmē laikam... A ko darīt ar citiem pantiem? Vai nodaļu svītrot vai nodaļas nosaukumu svītrot? Kā vispār pret to pēc būtības attiekties? Bet, ja jau ir jautājums par nodaļas kā tādas svītrošanu un atstāt tikai 54. pantu, tad man nav skaidrs, kāpēc ir šo pašu cilvēku, kas aicina svītrot, labojumi tanīs pantos, kuri ir jāsvītro - 55. un 56. pantā? Un, ja mēs pašlaik balsojam, vai nodaļu svītrot vai nesvītrot, tad es atļaušos aizkavēt jūsu uzmanību un īsi izteikties par tiem labojumiem, ko mēs esam iesnieguši pantā, kurš tiks svītrots, ja mēs nobalsosim pozitīvi par šo priekšlikumu. Tas ir jautājums par nacionālo padomi, nacionālo pasūtījumu un to savstarpējām attieksmēm. Vispirms man liekas, ka mēs šeit ar jēdzienu "nacionālais pasūtījums" vienkārši... nu, nevar teikt, ka aizmālēt, tas nav pareizais izteiciens, mēs vienkārši paši sevi apmānām un valsts pasūtījumu nesaucam par valsts pasūtījumu, bet nosaucam par nacionālo pasūtījumu. Šeit jābūt ir skaidrībai. Un es gribētu... Es saku, es zinu, ka es nevaru jautāt, lai man paskaidro to, bet es gribētu tomēr no šīs tribīnes dzirdēt, ar ko nacionālais pasūtījums atšķiras no valsts pasūtījuma. Un, ja nav atšķirības, tad kāpēc valsts pasūtījums tiek saukts par nacionālo? Vai tad tas ir nacionāls pēc būtības un internacionāls pēc satura, kā bija vecos laikos? Nu, kur šeit ir šī atšķirība, un kāpēc tiek lietoti tādi termini vispārībā? Otra lieta. Vakar... Es tagad saprotu, ka viena daļa to nobalsoja, neizlasījusi Demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekšlikumu 46. pantā, kas neļauj nacionālo pasūtījumu plānot, saņemt un dalīt kā budžeta sastāvdaļu. Komisija tur prasīja tikai nacionālo pasūtījumu, šādā veidā to budžeta naudu plānot, bet mēs nobalsojām, ka visu naudu, kas tiek izdalīta sabiedriskajām raidorganizācijām, Finansu ministrija sadala un mēs apstiprinām, noņemot šo funkciju nacionālajai padomei. Un tāpēc, pirms mēs runājam par tālāko, komisijai uz trešo lasījumu ir jāsaskaņo 46. pants ar šo pantu tanī redakcijā, kāda ir pieņemta vakar naktī. Tā ir nobalsota un pieņemta. Nākamais jautājums. Šinī nodaļā nacionālā padome vienā personā ir gan Saeima, gan Ministru kabinets. Un es sāku domāt, ka tas varbūt laikam ir atkal pirmais solis uz to, ka nav vajadzīgas divas dalītas varas, jo nacionālā padome pieprasa, nacionālajai padomei iedod, nacionālā padome sadala un nacionālā padome izkontrolē, kā tas ir izmantots. (Starpsauciens no zāles: "Un soda... ") Ā... jā, un soda arī par to. Kā tas ir vienā normālā valstī iespējams? Tādā gadījumā es uzskatu, ja mēs pieejam šādā veidā pie šīs naudas dalījuma, tad jālabo ir Satversme un jāizņem ārā Saeimas funkcija apstiprināt un pēc tam kontrolēt budžeta izpildes jautājumus, jo nacionālā padome ir pacēlusies pāri šim un vienpersonīgi visu izdara. Tad varbūt valstij vajag pāriet uz to, ka mēs Finansu ministrijai atdodam visas tiesības un šeit nesēžam nedēļām ilgi un nediskutējam par šādu naudas dalīšanu. Nākamais jautājums. Šinī pantā ir viskolosālākais sociālistiskais salikums. Vieniem - tik, otriem - tik. Kur te ir brīvais tirgus, kur te ir liberālā ekonomika? Kur tad ir savstarpējās konkurences iespējas? 85% - valsts televīzijai un ar 15% varam šeftēt... es atvainojos par šādu izteikumu, bet tā tas ir. Tikko kā parādās kaut kāda iespēja pašam nekontrolēti paņemt naudu, sadalīt naudu un pēc tam pašam izkontrolēt, kā to izmanto, tā to vairs nesauc par tirgus attiecībām, bet par šefti. Tāpēc šeit būtu jābūt vienam principam - vai nu izveidot tādu valsts televīziju, kura ir spējīga izpildīt valsts pasūtījumu, vai arī viss valsts pasūtījums ir brīva konkursa kārtībā un vispār neeksistē šāds procentuālais sadalījums. Tas ir konceptuāls jautājums. Un šeit es atceros diskusiju pagājušoreiz, kad Tabūna kungs... nē, es atvainojos, Berķa kungs teica - un, ja nu tas režisors nav spējīgs, tad viņš paiet malā un mēs uzaicinām no privātās struktūras. Režisors nav spējīgs, ar viņu lauž darba līgumu, un viņš dodas prom. Nāk tas, kurš ir spējīgs. Un viss. Un valsts televīzijā nesēž šī milzīgā masa un valsts radio nesēž cilvēku masa, kas neko nevar izdarīt, kas dzīvos no 85% un, atvainojiet mani, plānos, kā izdevīgāk pārdot atlikušos 15. Vismaz šobrīd tā situācija tāda izskatās. Tāpēc es domāju, ka krietni vajag pārdomāt konceptuāli vispār pašu nostādni un palikt pie viena principa -vai nu pie valsts regulējošā principa, ka valsts izpilda valsts pasūtījumu, vai pie brīvām tirgus attiecībām. Un te nu tagad ir katram iespēja parādīt, kurā spārnā - labā vai kreisā, konservatīvā vai liberālā, kā mēs avīzēs tik ļoti mīļi aprakstām partijas, - tagad jūs katrs ar savu balsojumu varat nodemonstrēt, kura spārna pārstāvis reāli jūs esat, vai arī - tad saucieties kaut kādā salikumvārdā. Vēl viens, kas ir pilnīgi nepārdomāti šinī lietā, kāpēc es arī vēl saku - paskaidrojiet, ar ko atšķiras nacionālais pasūtījums no valsts pasūtījuma. Šodienas budžetā visās nozaru ministrijās - kultūras, izglītības, labklājības - ir iedalīta nauda izglītojošām programmām. Kas tās ir? Tas nav nacionālais vai valsts pasūtījums? Tātad - tie dalīs katram par sevi priekš televīzijas un radio, nacionālā padome atkal kaut kādu summu dalīs pati par sevi, un beigās es jums vēlreiz saku - tā ir viena šefte, kur tiek dalīta valsts nauda. Tikai ar zināmām privilēģijām. Tas ir ierakstīts šinī likumā.".
• 1995_07_21(19)_as-seq157 language "lv".
• 1995_07_21(19)_as-seq157 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1995_07_21(19)_as-seq157 mentions Q822919.
• 1995_07_21(19)_as-seq157 mentions Q2021893.
• 1995_07_21(19)_as-seq157 mentions Q29552.