Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq8> ?p ?o. }

• 1995_07_20(19)_as-seq8 type Speech.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 number "8".
• 1995_07_20(19)_as-seq8 date "1995-07-20".
• 1995_07_20(19)_as-seq8 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 spokenAs 126.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Arī man gribētos par šo likumprojektu izteikt savas domas. Likums par obligāto valsts dienestu šobrīd ir aktuāls un nepieciešams, un nupat mēs arī nobalsojām par steidzamību. Tas ir nepieciešams, protams, no vairākiem aspektiem - tā ir valsts drošība, sabiedrībai nepieciešamo un dažkārt pat bīstamo uzdevumu izpilde, savas Tēvzemes patriotisko jūtu apliecinājums, iespēja kvalitatīvi veidot Nacionālo bruņoto spēku formējumu personālsastāvu. Taču, manuprāt, būtu jāatsakās varbūt no diviem principiem, kas ir iestrādāti likumprojektā. Pirmais. Likumā par obligāto valsts dienestu personu lokam, kuras tiek atbrīvotas no valsts likuma pildīšanas, ir jābūt stingri noteiktam likuma ietvaros, un lozēšanas princips, manā uztverē, nav pieļaujams, ko paredz likumprojekta 19. pants. Tas tomēr var pieļaut korupcijas iespējas. Šobrīd mums nav tik daudz jauniesaucamo tieši veselības stāvokļa dēļ, lai mēs varētu lozēt. Es runāju to tāpēc, ka gribēju iepazīties uz vietas Daugavpilī ar šīm problēmām, kas skar valsts dienestu. Šeit tika izteikta arī doma, ka Nacionālo bruņoto spēku mācību centri varētu būt uz vietām un ka apmācība būtu jāiziet visiem jauniešiem, kas pakļauti obligātajam dienestam. Šeit apmācības varētu būt apmēram divu mēnešu garumā, kad viss noskaidrotos un tālākajam dienestam varētu izvēlēties tikai labākos un spējīgākos. Mācību centros atklātos arī jauniešu slēptie veselības trūkumi, kurus nebūtu spējusi atklāt medicīnas komisija, kā arī noteiktu iesaukto psihiskās rezerves. Lai jaunieši būtu ieinteresēti atklāt savas fiziskās un garīgās spējas, likumā vajadzētu iestrādāt zināmas privilēģijas tiem, kuri ir apzinīgi nodienējuši pilnu dienesta laiku, un zināmus pienākumus noteikt tiem, kuri būtu izgājuši tikai 2 mēnešu apmācības programmu. Šobrīd grūtības jauniesaucamo nokomplektēšanā obligātajam valsts dienestam rada tieši tas apstāklis, ka Latvijas Bruņotajos spēkos nav radīta nepieciešamā kārtība un atbildība par iesauktās personas drošību un veselību. Nedomāju, ka būtu tik daudz izvairīšanās gadījumu no iesaukšanas aktīvajā militārajā dienestā, bēgšanas mēģinājumu un arī atteikšanos atgriezties dienesta pildīšanas vietās, ja šie jaunieši tur neizjustu pazemojumu un fizisku pāridarījumu. Neslēpsim, ka ārpusreglamenta attiecības dienesta pildīšanas vietās nereti ir arī tas stimuls, kas liek gan jauniešiem, gan viņu vecākiem meklēt dažādus ceļus, lai izvairītos no iesaukšanas, un tāpēc, kamēr netiks veikti nopietni pasākumi situācijas normalizēšanā, jaunieši visiem spēkiem centīsies izvairīties no aktīvā militārā dienesta. Otrais princips... Vai es varētu vēl piebilst pie tā paša pirmā? Ja būs labāka kārtība un normāli sadzīves apstākļi, būs mazāk dienestnieku, kuri vēlēsies dezertēt no dienesta. Normalizēta vide ļautu saglabāt cilvēku resursus, mazāk tiktu tērēti naudas līdzekļi un mazāk būtu pamata izteikt pārmetumus valsts dienesta pārvalžu ārstiem un pārējiem darbiniekiem. Es gribu minēt arī piemērus, ka tie puiši, kas ir iesaukti dienestā un kam medicīnas kartotēkā var redzēt... es arī ar to iepazinos... ka viņiem ir bijis labs veselības stāvoklis, pēc neilga laika atgriežas jau kā invalīdi. Mēs nedrīkstam to pieļaut! Un otrais princips. Tātad Valsts dienesta iesaukšanas centrs, kas, protams, atradīsies Rīgā, radīs noteikti daudzas papildu problēmas un sarežģīs rajonu valsts dienesta pārvalžu darbu. Respektīvi, atkārtojas tā prakse, kas jau notikusi, un mēs zinām, kāda tā ir ar mazo skolu likvidēšanu uz vietām. Tātad es atļaujos izteikt šaubas par Valsts dienesta centra finansiālo lietderību, jo tagad, kad no visiem rajoniem vajadzēs sūtīt visus iesaucamos, kuri būs uzskaitē, arī resursos, no tiem aptuveni 40% tiek atzīti par nederīgiem militārajam dienestam, bet no pārējiem 50% ir jauniesaucamie arī ar trešo veselības pakāpi, un šī kontingenta jauniešu vajadzība militārajos formējumos ir ļoti maza. Tad izvirzās jautājums: vai Aizsardzības ministrijai ir nepieciešams tērēt tūkstošiem latu ceļa izdevumu segšanai, šo jauniešu uzturēšanai un ēdināšanai Rīgā? Bez tam ir jārada arī bāze ar attiecīgi nodrošinātiem sadzīves apstākļiem, kas atbilstu visām sanitārajām un drošības normām. Cik zināms, Latvijā vēl nav radīta tik augsta līmeņa datoru sistēma, kura dos visus medicīniskos datus par iesaucamajiem Latvijā, kā arī visus citus nepieciešamos datus, kas ļautu noteikt iesaucamās personas atbilstību militārajam dienestam. Šobrīd 2 mēnešu pamatapmācība ļautu daudz pilnīgāk iepazīt jauniešus ar visām viņu problēmām turpat uz vietām. Es painteresējos Daugavpils Valsts dienesta pārvaldē, cik lieli izdevumi saistīti ar viena iesaucamā atrašanos Daugavpilī vidēji divas, trīs dienas. Tātad te ir pilsēta un rajons. Vidēji uz vienu iesaucamo ir 5,85 lati. Te ietilpst medicīniskā apskate - 2,50 lati - un ceļa izdevumi - 3,35 lati. Pirmajā pusgadā bija iesaukti un norīkoti dienestā 150 jaunieši, tātad šī summa sastādīja 877 latus, 162 jaunieši izgāja medicīnisko komisiju, taču tika atzīti par neatbilstošiem militārajam dienestam, un tie izgāja tikai medicīniskās pārbaudes. Tātad viņu apmaksa bija 405 lati. Kopā iztērēti 1282 lati. Ja būs jāsūta uz centru, tad izmaksas uz vienu iesaucamo no 5,85 latiem pieaugs līdz 13 latiem 15 santīmiem. Ņemot vērā ēdināšanu, uzturēšanu, veļas mazgāšanu, telefona sarunas un visādus citus pakalpojumus, šī summa trīskāršojas, ja jauniesaucamajiem ir jādodas uz centru Rīgā. Un vēl. Ir jāpapildina, protams, arī Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas paredzētu nopietnu atbildību par izvairīšanos no valsts dienesta. Piemēram, Daugavpilī Valsts dienesta pārvaldes uzskaitē ir 1500 iesaucamo, kuriem ar Iesaukšanas komisijas lēmumu ir piešķirta dienesta atlikšana un kuriem ik pēc gada jāiesniedz pārvaldē paredzētie dokumenti, kas pierāda, ka nav mainījušies likumā paredzētie apstākļi, kuru dēļ iesaucamie netika iesaukti militārajā dienestā, taču 90% no viņiem to nepilda. Savukārt Valsts dienesta pārvaldes darbiniekiem nav mehānisma, kā saukt pie atbildības, jo viņiem pieder viens un galvenais ierocis, ko nosaka likuma 26. pants, proti, viņiem ir pienākums sekot, vai iesaucamajam nav mainījušies apstākļi. Domāju, ka, strādājot pie likuma veido��anas par obligāto valsts dienestu, vajadzētu ņemt vērā arī tādu praksi, kas sekmētu Latvijas drošību tieši ar finansiāli izdevīgiem perspektīvajiem plāniem, proti, kā varētu mērķtiecīgāk sadarboties ar zemessargiem, kā izmantot, piemēram, Daugavpils cietoksni, kā pastiprināt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju un kā izmantot rezervistus, kuri līdz šim nav piesaistīti un izmantoti Latvijas aizsardzībai. Tikai Daugavpils Valsts dienesta pārvaldē vien šobrīd uzskaitē ir aptuveni 1200 virsnieku pilsoņu un 13 000 seržantu un ierindnieku. Rit laiks, bet viņiem nekas neatgādina, ka ir jābūt gatavībā nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Tēvzemi, citi jau aizmirst savus rezervista pienākumus, un nav saprotams, kāpēc mēs neizmantojam tik lētu, efektīvu rezervistu potenciālu, kurš atrodas visās Latvijas malās. Vajag tikai pareizi organizēt plānošanu un praktisko darbību. Priekšlikumus par konkrētiem pantiem es iesniegšu otrajam lasījumam. Paldies par uzmanību!".
• 1995_07_20(19)_as-seq8 language "lv".
• 1995_07_20(19)_as-seq8 speaker Irena_Folkmane-1941.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 mentions Q211.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 mentions Q2660080.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 mentions Q159.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 mentions Q4294480.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 mentions Q80021.
• 1995_07_20(19)_as-seq8 mentions Q184.