Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq6> ?p ?o. }

• 1995_07_20(19)_as-seq6 type Speech.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 number "6".
• 1995_07_20(19)_as-seq6 date "1995-07-20".
• 1995_07_20(19)_as-seq6 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 spokenAs 77.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Man ir jāziņo par diviem alternatīviem projektiem. Vienu iesniedzis Ministru kabinets, tas ir dokuments nr. 527, un otrs ir komisijas izstrādātais ar numuru 606. Lai mēs vienkāršotu procedūru, es uzreiz paskaidrošu, ka šis komisijas izstrādātais dokuments pēc būtības, būtiskos elementos neatšķiras no valdības iesniegtā, tas ir šī projekta uzlabots variants, un tādu ceļu komisija izvēlējās tālab, lai mēs neķertos pie neskaitāmu formālu labojumu izdarīšanas un balsošanas un lai būtu iespējams šo likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā. Tāpēc mēs uzreiz izdarījām nepieciešamos labojumus un viņu sagatavojām tādā optimālā variantā, tāpēc ir parādījies šis alternatīvais projekts. Man bez komisijas priekšsēdētāja amata ir arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumi, un, tā kā šis likums "Par obligāto valsts dienestu" tika izstrādāts Aizsardzības ministrijā, man ir Ministru prezidenta pilnvarojums šodien no izskatīšanas šo pirmo variantu - valdības iesniegto variantu - noņemt. Tātad mums paliek tikai viens likums, kas šodien ir skatāms; tas ir komisijas izstrādātais un praktiski pārveidotais dokuments nr. 606. Līdz ar to uzreiz ķersimies pie lietas. Tātad - kālab šāds likumprojekts bija vajadzīgs? Iepriekšējo, pašreiz spēkā esošo, likuma redakciju "Par obligāto valsts dienestu" no šīs tribīnes pirms trīs gadiem aizstāvēja mans kolēģis Ivars Silārs. Tas toreiz bija laiks, kad demokrātija diemžēl tika interpretēta kā viens no anarhijas paveidiem, un tā rezultātā mēs esam nonākuši situācijā, kad šis likums vairs nenodrošina Latvijas armijas vajadzības nedz kvantitatīvi, nedz kvalitatīvi. Mums uz šodienu pēc šī likuma nav iespējams iesaukt Aizsardzības spēkos pietiekami daudz karavīru, lai nodrošinātu robežapsardzības vajadzības, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sardzes pulka nepieciešamo komplektāciju, jo galu galā nevar sargāt mūsu valstī 400 kilometru robežu, atstājot piecus simtus bez apsardzības. Tāpat cietumiem nevar sargāt tikai trīs žogus, bet ir jāsargā arī ceturtais. Tātad tā ir valstiska nepieciešamība, kas mums ir jāizdara. Pie tādas situācijas mūs ir noveduši šī likuma trūkumi, konkrēti tas, ka likumā bija paredzētas ļoti daudzas un dažādas kategorijas, kurām armijā nav jāiet. Iemesli tam, protams, ir dažādi, bet tāda situācija turpmāk nav pieļaujama, jo tas ir arī pretrunā ar mūsu spēkā esošo konstitucionālo likumu par pilsoņu un iedzīvotāju pienākumiem un tiesībām. Šis likums nosaka visiem Latvijas Republikas pilsoņiem vienādu tiesību un pienākumu apjomu. Izejot no tā, mums ir jānonāk pie secinājuma, ka riskam tikt iesauktam Latvijas Republikas armijā ir jāpakļauj visi dienēt spējīgie Latvijas Republikas pilsoņi - vīrieši attiecīgajā vecumā, kam ir atbilstošs veselības stāvoklis. Protams, situācija ir tāda, ka mūsu armija ir neliela, mums nav nepieciešams to veidot pēc tādiem principiem, kā tas tika darīts savulaik PSRS laikā, kad armijā varēja iesaukt visus attiecīgo vecumu sasniegušos puišus plus vēl 3 miljonus. Mums nav nedz vajadzības, nedz iespēju to darīt. Bet mums ir jārada tāds likums, kas atļautu iesaukt tik, cik vajag, un atļautu iesaukt tādu kvalitatīvo jauniesaucamo sastāvu, kas nebūtu zemāks par valstī dzīvojošo vidējo līmeni. Pašreiz diemžēl situācija ir tāda, ka armijā aiziet lielākoties tie puiši, kas nav gribējuši mācīties vai arī pēc vidusskolas beigšanas nav varējuši iestāties nekādās mācību iestādēs. Tās ir nepilnības, kuru dēļ bija jāizstrādā jauns likums. Un tagad par novitātēm, kādas ir šajā jaunajā likumprojektā. Pirmais un, protams, visus visvairāk interesējošais jautājums ir tas, ka tiek saīsināts obligātā valsts dienesta dienēšanas laiks. Patlaban tas ir 18 mēneši - pusotrs gads. Mēs to saīsinām uz 12 mēnešiem. Protams, tas izsauc karavīru lielāku apriti armijā, un ir nepieciešams tādējādi likvidēt šīs te manis pieminētās profesionālās barjeras iesaukšanai. Tātad visiem likuma priekšā jābūt vienādiem, līdztiesīgiem, un gan kurpniekam, gan juristam, gan zemniekam un dakterim valsts priekšā ir vienādi pienākumi, un viņi vienādā mērā ir jāpakļauj riskam tikt iesauktiem armijā. Ar armiju es saprotu mūsu Aizsardzības spēkus. Mums uzreiz radās problēma, jo, stājoties spēkā šim likumam, potenciālais iesaucamais kontingents būs aptuveni 10-12 tūkstoši ik gadus. Mūsu armijas nepieciešamībām ir vajadzīgs apmēram drusku vairāk par pusi... drusku mazāk par pusi, vairāk par trešo daļu. Arī tas, kādā veidā godīgi, nepieļaujot korupcijas iespējas, atlasīt, kam dienēt, kam - ne, jo mēs nevaram izvēlēties ne pēc mantiskā kritērija, ne pēc izglītības, jo mēs nevaram radīt Latvijā muļķu armiju, neizglītotu armiju, un tādēļ mēs esam ņēmuši kā vienīgo pielietojamo mehānismu to paraugu, kas tiek realizēts Zviedrijā, Dānijā, mūsu partnervalstīs - Ziemeļvalstīs. Tas ir izlozes princips. Tātad katrs karavīrs, jauniesaucamais, pēc apmācības kursu beigšanas vilks lozi, un, ja nu viņam būs kritusi tā pilnā, tad viņam būs šis viens gads savai valstij jāziedo. Mēs uzskatām, ka tas ir godīgi, atklāti, taisnīgi un korupcijas neapdraudēti, jo pie pašreizējās sistēmas - manā rīcībā gan nav konkrētu faktu un datu - vismaz teorētiski es varu pieļaut, ka katrā rajonā tomēr zināmā mērā varbūt ir šī vietējā ietekme, jo tomēr no "draugu būšanām" mēs līdz šim pasargāti neesam. Šis jaunais likums paredzēs arī 30 iesaukšanas komisiju vietā izveidot tikai vienu - Rīgā, un tas nozīmē praktiski gan štatu samazināšanu, gan finansu līdzekļu samazināšanu. Tas ļaus visiem jauniesaucamajiem piemērot vienādus kritērijus, vienādu pieeju un arī izslēgs to, ko es jau minēju, - šo "draugu būšanu" katrā rajonā uz vietas, jo šīs amatpersonas, kas strādās Rīgā un nodarbosies ar šiem jautājumiem, diez vai būs personīgi pazīstamas ar katru iesaucamo, ko iesauks Alūksnē, Balvos, Rēzeknē. Šis likums paredz arī tādu svarīgu iespēju, ka jauniesaucamais varēs izvēlēties iesaukšanas laiku, ja viņam ir pietiekoši svarīgi, būtiski iemesli, kālab viņš nevar šajā gadā iet dienēt. Viņam būs iespēja izvēlēties dienesta laiku tuvāko triju gadu ietvaros. Šeit es dzirdēju jau piezīmi par zemniekiem, un tas varētu tikt attiecināts tieši uz zemniekiem. Ja, teiksim, zemniekam Jānim šodien ir jāiet armijā, bet viņam ir nenopļauta labība, nenovāktas bietes un kartupeļi, tad, protams, tā ir svarīga problēma, un šo iemeslu dēļ šeit būtu iespējams to piemērot, lai viņš izvēlētos dienesta laiku, teiksim, pēc gada, pēc diviem, varbūt arī pēc divarpus gadiem, bet ne vēlāk. Šajā laikā, es uzskatu, ir iespējams ikvienam pieaugušam cilvēkam atrast savu problēmu risinājumu savādākā veidā un nokārtot savas personīgās, privātās dzīves, darīšanas, lai varētu izpildīt arī šo pienākumu pret valsti. Šeit var būt daudz un dažādu iemeslu, kālab šo iesaukumu varētu atlikt. Teiksim, ja augstskolu beigušajam ir vēlme mācīties tālāk maģistratūrā vai iegūt attiecīgo zinātnisko grādu, arī tas varētu būt šāds iemesls. Protams, katrā konkrētajā gadījumā šis jautājums ir jāizskata atbildīgi, konkrēti - tieši attiecībā uz noteikto cilvēku. Šeit nekāda nonivelēšana un vispārēja pieeja nebūtu pieļaujama. Šis likums saglabā arī alternatīvā dienesta iespējas. Šajā momentā pēc pašreiz spēkā esošā likuma, man jāsaka, ir ļoti problemātiski pildīt alternatīvo darba dienestu, jo mums likumā ir noteikts, ka tas tiek pildīts Ministru kabineta noteiktajās vietās. Ministru kabinets šādas vietas nav noteicis, jo gluži vienkārši mūsu tautas saimniecībai patlaban liekas darbarokas nav nepieciešamas. Turpretī šajā likumā ir paredzēts, ka turpmāk, ja būs personas, kas šo darba dienestu vēlas pildīt - un tāda iespēja tiek dota tikai tiem, kuriem reliģiskā piederība liedz pildīt karadienestu, tātad dot zvērestu un nēsāt plinti uz pleca -, ka tiem būs iespējams veikt šo darba dienestu vietās, kuras noteiks aizsardzības ministrs. Tātad mūsu nolūks ir arī šīs personas izmantot valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Daudzi un dažādi darbi ir veicami aizsardzības jomā - kaut vai, piemēram, mums nav iezīmētas robežas, mums ir jāizcērt mežā stigas. Tas ir liels un svarīgs, arī valstiski atbildīgs darbs, un tur pilnā mērā šos cilvēkus, kuriem ir alerģija pret šauteni, varētu izmantot, jo, cik es zinu, neviena reliģiskā konfesija nejūt nekādus aizspriedumus pret tādiem darbarīkiem kā cirvis un zāģis; protams, ir arī kvalificētākas lietas. Nobeigumā es gribu bilst to, ka šis likumprojekts ir izskatīts ne tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijā, bet arī Cilvēktiesību komisijā, un vienīgais vēlējums no Cilvēktiesību komisijas puses, skatot šo likumprojektu bija ieteikums padarīt šo likumu vēl stingrāku, vēl radikālāku, taču šim nolūkam mums būtu otrais lasījums. Šī problēma ir steidzami risināma, jo mums galu galā cilvēki uz robežām ir jānokomplektē un arī cietumu apsardze nepieciešamā skaitā ir jānokomplektē. Šis jautājums nav atstājams mūsu pēctečiem - nākamajai Saeimai, mēs gribam to pieņemt šīs Saeimas laikā, un tāpēc, pirms mēs uzsāksim debates, ja tādas būs, es lūgtu nobalsot par to, ka šis likumprojekts ir skatāms steidzamības kārtā divos lasījumos. Tāds ir arī Ministru prezidenta ierosinājums, tādu ierosinājumu izsaka arī Aizsardzības un iekšlietu komisija. Es savu ziņojumu uzskatu par pabeigtu.".
• 1995_07_20(19)_as-seq6 language "lv".
• 1995_07_20(19)_as-seq6 speaker Andris_Ligotnis-1959.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q822919.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q211.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q4294315.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q2660080.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q35.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q4294480.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q52371.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q15180.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q34.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q1773319.
• 1995_07_20(19)_as-seq6 mentions Q20565108.