Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq45> ?p ?o. }

• 1995_07_20(19)_as-seq45 type Speech.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 number "45".
• 1995_07_20(19)_as-seq45 date "1995-07-20".
• 1995_07_20(19)_as-seq45 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 spokenAs 78.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi! Dāmas un kungi! Mūsu priekšā ir likums par obligāto dienestu. Tas izsaka visu un reizē arī slēpj to, par ko mēs nerunājam. Manuprāt, šī sakne, kas ved uz obligāto dienestu, slēpjas kaut kur dziļāk. Mēs runājam par lozēšanu, mēs runājam par izlasi, mēs runājam par smadzeņu noplūdi, bet jautājums ir tieši par mūsu tautas, mūsu jaunatnes audzināšanu, mūsu izglītības sistēmu (kas ietver sevī patriotisko audzināšanu, kura pašlaik nav sistēmā izvērsta un ir atstāta pašplūsmai), mūsu veselības aizsardzības sistēmu. Mēs pēdējās dienās esam dzirdējuši no veselības aizsardzības darbiniekiem daudz protestu, ka šī sistēma, tā, kas ir bijusi izveidota, lēnām brūk. Kur mēs ņemsim veselīgu paaudzi, ja mēs paši esam slimi? Ja ne fiziski slimi, tad garīgi slimi - slimi ar politisko infantilismu, slimi ar kosmopolītismu. Mums vēl trūkst nacionālās apziņas. Armiju var veidot tikai tie cilvēki, tie pilsoņi, kuriem ir nacionālā apziņa, kuriem ir patriotiskās jūtas, kuriem ir pienākums un gods, un uzdevums aizstāvēt savu zemi, aizstāvēt savu valsti, cīnīties par šīs valsts un šīs tautas pastāvēšanu. Lūk, šeit ir tā sakne! Un, kamēr mēs neķersimies pie šīs saknes, mēs no visādiem viedokļiem varēsim apspriest, kā cilvēkus ņemt armijā, kā iesaukt, kur viņus likt, mēs varēsim iztirzāt visus šos aspektus, bet netiksim ne pie kāda gala. Mums ir jāizveido... Iepriekšējie runātāji ļoti labi pateica... Man sevišķi patika Oskara Grīga teiktais, kas tieši un precīzi raksturoja daudz ko. Daudzi iepriekšējie runātāji pateica labus, skaistus domugraudus, kurus varētu iesaistīt mūsu jaunatnes audzināšanā un veidošanā. Es no savas jaunības, no savas bērnības atceros - kad es gāju pamatskolā, tas bija Ulmaņlaikā, 5., 6. klasē mums bija obligātā militārā audzināšana. Mēs, zēni, 5., 6. klases zēni, maršējām 18. novembra parādē aiz armijas. Mūsu solis bija brašs, mūsu stāja bija braša, jo mūs mācīja Latvijas armijas virsnieki, šinī gadījumā virsleitnants Balodis, 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants, kurš pazuda bez vēsts 1940. gadā, ienākot krieviem. Lūk, šī stāja mums visiem ir saglabājusies no tiem laikiem. Šo stāju vēl papildināja brīvības cīņas. Šo stāju vēl nesa latviešu strēlnieki savā laikā. Tad vēl viens tāds interesants fakts. Nikolajs Otrais savā laikā teica: "Lielākā kļūda bija izveidot Latvijas strēlnieku bataljonu". Lielākā kļūda! Jo viņi pēc tam redzēja, ko latviešu bataljoni izdarīja. Latvijas strēlnieki bija tie, kuri neaizplūda uz Krieviju, uz Padomju Krieviju, kuri piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās pret Bermontu. Viņi izcīnīja brīvību. Mūsu nacionālā, patriotiskā audzināšana izveidoja tādu paaudzi, kura vēl tagad spēj un ir spējusi pretoties visādām varmācībām - ne tik vien fiziskam teroram un genocīdam, bet arī garīgam teroram un genocīdam. To pierādīja leģionāri Ziemassvētku kaujās Kurzemē un sešās lielkaujās, to pierādīja nacionālie partizāni Stampaku mežā, kaujās pie Īles bunkura un daudzās citās vietās. Latviešiem ir cīņas gars: vienalga, kurā armijā viņu liec, viņš karos! Bet mums ir sava vēsture, un mēs no šīs vēstures varam mācīties. Un, ja mēs to atstājam novārtā, tad tas jau ir noziegums - noziegums mūsu izglītības sistēmā, mūsu aizsardzības spēku organizēšanā. Un vēl. Siliņa kungs ierunājās par studentiem, par smadzenēm. Jā, smadzenes mums ir vajadzīgas un ar smadzenēm ir jārīkojas uzmanīgi. Pirmajā pasaules karā, mūsu dzejnieki Virza, Skalbe un Akuraters gāja uz pirmajām līnijām, un pulkvedis Briedis un pulkvedis Vācietis teica: "Nē, draugi, jūs nevarat tur līst, jūs ejiet, cīnieties, bet jums ir cits uzdevums!" Tā ka mēs nevaram pirmajās līnijās sabāzt visus gudros. Mūsu smadzenes ir jātaupa, un šī sistēma mums ir jāpilnveido, jāizdomā, kādā veidā tas ir panākams - vai nu ar kara katedrām augstskolās, vai speciālo apmācību. Protams, dienestam noteikti būtu jāiziet cauri, jo karadienests lempi iztaisa par cilvēku. Par to es pats esmu pārliecinājies, būdams vācu armijā, leģionā. Sanāk kopā lauku un pilsētas zēni, katram ir sava stāja, katrs ar savām novirzēm. Pēc pāris mēnešiem viņi ir pavisam citi cilvēki. Bet, protams, tikai bez pazemošanas! Nevar būt "ģedovšķina", kas arī pašlaik Latvijas armijā notiek, jo mums nav šo trīs uzdevumu - nav goda, par kuru mēs varam iet runāt ar mūsu jaunatni, nav pienākuma un nav uzdevuma. Un mums par to pašlaik ir ļoti jādomā, kā visu to sasaistīt kopā. Jā, tas būtu apmēram viss, galvenajos vilcienos es būtu to visu pateicis. Bet šajā sakarībā es gribu arī sievietes pieminēt. Te jau Kreituses kundze diezgan garas rindas veltīja sievietēm. Mēs arī varam lielīties, ka jau pasaules presē ir teikts - mūsu sievietes ir cīnījušās Čečenijā. "Baltās zeķubikses". Es domāju, ka tur nav ko kaunēties, jo es savulaik, cīnīdamies Austrumu frontē, sastapos ar krievu snaiperēm. Viņas bija tās, kas mums nodarīja daudz zaudējumu, kas medīja cilvēkus. Mūsu rindās vispār snaiperu nebija. Mēs gājām aci pret aci. Bet krieviem snaiperi bija lielākoties sievietes, un diezgan daudzi mūsu zēni nolika karotes no šādiem trāpījumiem. Bet ņemsim vērā to, ka latviete ir vienmēr bijusi karavīra māte. Tas ir pirmais un svētākais uzdevums. Un kristīgajā morālē un kristīgajā ticībā un Bībelē ir teikts: nav svētāka uzdevuma kā atdot savu dzīvību par saviem brāļiem. Tas nozīmē - par sauvu tautu, par savu valodu, par savu kultūru. Paldies par uzmanību.".
• 1995_07_20(19)_as-seq45 language "lv".
• 1995_07_20(19)_as-seq45 speaker Aleksandrs_Petersons-1926.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 mentions Q211.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 mentions Q159.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 mentions Q52371.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 mentions Q1773319.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 mentions Q29171.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 mentions Q12360039.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 mentions Q17593744.
• 1995_07_20(19)_as-seq45 mentions Q4392393.