Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq43> ?p ?o. }

• 1995_07_20(19)_as-seq43 type Speech.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 number "43".
• 1995_07_20(19)_as-seq43 date "1995-07-20".
• 1995_07_20(19)_as-seq43 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 spokenAs 38.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šoreiz ļoti liela taisnība ir Grīga kungam vienā jautājumā. Ja mums būtu skaidra aizsardzības koncepcija, tad šodien nebūtu visas šīs garās un, man liekas, daļēji liekās diskusijas par to, kā veidot obligāto karadienestu Latvijā. Būtu ļoti vēlams, lai uz otro lasījumu šim likumprojektam tiktu pievienotas statistikas tabulas, kur būtu redzams tuvāko desmit gadu laikā Latvijā potenciāli armijā iesaucamo skaits, potenciāli nepieciešamo cilvēku skaits, kā arī klāt būtu dati par to, kā latviešu jaunieši, Latvijas jaunieši mācās augstskolās un kāds ir dienas, vakara un tamlīdzīgi studentu plūsmas sadalījums. Un arī perspektīvie plāni, cik tādus uzņems. Tas ir viens jautājums, kur būtu jāsasaista teorētiskais un praktiskais kopā, lai vairs nebūtu šādas diskusijas otrā jautājumā. Otrs punkts. Izstrādājot šo likumprojektu, tā autoriem ir jābūt pilnīgai skaidrībai par koncepciju un arī to, kādas valsts pieredzi mēs izmantojam šā likumprojekta sastādīšanā. Man ir pilnīgi nesaprotami, kā tāds liels militārais speciālists kā Žīgura kungs var iznākt tribīnē un aicināt mūs izmantot Amerikas Savienoto Valstu pieredzi. Amerikas Savienotajās Valstīs nav obligātā karadienesta. Nav. Nav, Žīgura kungs! Es neesmu militārā speciāliste, man pat nav dienesta pakāpes padomju laikā bijis, bet šo to es tomēr zinu. Man liekas, ka šoreiz jūs nodeva tā laika pieredze, kad jūs pats bijāt armijā. Tas ir ļoti sen atpakaļ - 50 gadu ātrāk. Tāpēc ir jābūt skaidrībā, ka mēs izmantojam to valstu pieredzi, kādu sev vēlamies redzēt Latvijas armiju, pie sevis valstī, ka mēs veidojam savas valsts armiju ar savas Latvijas dzīves realitātēm, nevis paņemam atkal kādu modeli. Tikai šīs dzīves realitātes, ja jau mēs ejam uz NATO, uz programmu "Partnearattiecības mieram". Tas nedrīkst būt pretrunā ar tām koncepcijām un to virzību, uz kuru iet Latvijas valsts. Trešais punkts. Latvijas Satversme ir nepilnīga. Un to mēs visi zinām, ka tur nav otrās daļas - nav cilvēku, Latvijas pilsoņu, tiesību un pienākumu, bet šajā likumā obligātais dienests jeb dienests armijā ir nosaukts par pienākuma un goda lietu. Līdz ar to es aizstāvu viedokli, ka izlozē par goda lietas pildīšanas iespējām ir jāpiedalās visiem tiem (neatkarīgi no dzīvesvietas), kam kabatā ir Latvijas pilsoņa pase, jo, manuprāt, ir negodīgi vienai daļai - tātad ārpus Latvijas teritorijas dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem - atņemt tiesības pildīt savu goda pienākumu. Lai izloze nosaka, - ja jau likumā tā ir ierakstīts -, vai viņš var pildīt šo goda pienākumu vai nevar. Man liekas, ka šādai attieksmei būtu jābūt likumā. Nākamais punkts. Likums nosaka, ka armija veidojas no 1. oktobra. Augstskolās studentus komplektē augustā. Šodienas sociāli ekonomiskajā situācijā ļoti daudzi jaunieši izvēlas vakara apmācības kursu, jo viņiem pa dienu ir jāstrādā, lai nopelnītu naudu apmācībai. Augustā tiek izlemts, vai viņš tiks vakara nodaļā vai netiks. Augustā viņš uzzina un iemaksā naudu - naudu par savu apmācību pirmajam semestrim. Tātad oktobrī pēkšņi viņu paņem armijā. Kā tad viņš varēs kārtot visas tālākās attiecības? Un vēl viens jautājums. Man te nolasīja... es neatceros, kurš kungs nolasīja šo tik drausmīgo Latvijas jaunatnes raksturojumu, kur vispār nepalika vietas nevienam kaut cik domājošam vai gudram cilvēkam. Ja kāds klausījās to raksturojumu, tad likās - , nu ir viss, cauri ir! Tādējādi četrdesmitgadnieki ir pēdējā kaut cik vēl normālā paaudze. Tad man ir jautājums: kas armijā ir labāks - neapmierināts "vakarnieks", kas izrauts no studijām, vai bakalaurs, kas aiziet armijā un nodienē pēc tam, kad viņam ir zināms krājums jau galvā, kad viņš vairs nav vienkārši izpildītājs, bet var veikt arī augstākas funkcijas? Un līdz ar to es domāju, ka vajag krietni pārdomāt. Šeit būtu jāiesaistās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, ka arī vakara nodaļas studentiem tāpat kā dienas nodaļas studentiem ir jāļauj apgūt šo bakalaura mācību kursu, ja jaunietis ir iestājies augstskolā. Šis cilvēks ir nodemonstrējis, ka viņa prāta spējas, vēlme un gribēšana tomēr ir lielāka nekā tai daļai, kas nav izteikusi šo vēlēšanos vai nav izturējuši pārbaudījumus. Tā ir privilēģija, bet tā ir godīgi nopelnīta privilēģija pret sabiedrību. Nu un pēdējā lieta. Man liekas, ka nevienā pasaules parlamentā tik īsā laikā kā pusgadā parlamenta vīrieši nav tik ļoti "rūpējušies" par sievietēm. Pirmais, ko jūs mums piedāvājāt, ir "privilēģija" - 10 gadi pie pensijas. Paldies, paldies! Mēs atteicāmies. Labi, tagad ir pieci gadi klāt pie pensijas. Ļoti jauki! Nākamā privilēģija - iet armijā. Mēs te visas apspriedāmies un gribam pateikt - es atļaušos tā runāt - , ka neviena Saeimas sieviete neteica citādāk: "Paldies par šo privilēģiju, bet mēs no viņas brīvprātīgi atsakāmies un lūdzam mums atstāt vienu privilēģiju, ļaujiet mūsu attieksmi pret armiju izpaust vienā lietā - ļaujiet sievietēm būt karavīru mātēm. Ar to arī pietiks. Taču, ja kāda negrib būt māte un ļoti aktīvi... likums jau atļauj brīvprātīgi stāties armijā, bet nerakstiet mūs iekšā armijā. Ja būs krīzes situācija, mēs labāk jums izvārīsim ēst un noadīsim zeķes. Nelieciet stiept mums plintes. Paldies, mīļie Saeimas vīrieši!" Es ceru, ka vairāk "priviliģētu" priekšlikumu no šīs tribīnes Latvijas sieviešu vārdā neizskanēs.".
• 1995_07_20(19)_as-seq43 language "lv".
• 1995_07_20(19)_as-seq43 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 mentions Q822919.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 mentions Q211.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 mentions Q1020384.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 mentions Q28206.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 mentions Q7184.
• 1995_07_20(19)_as-seq43 mentions Q30.