Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq24> ?p ?o. }

• 1995_07_20(19)_as-seq24 type Speech.
• 1995_07_20(19)_as-seq24 number "24".
• 1995_07_20(19)_as-seq24 date "1995-07-20".
• 1995_07_20(19)_as-seq24 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
• 1995_07_20(19)_as-seq24 spokenAs 46.
• 1995_07_20(19)_as-seq24 spokenText "Labdien! Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu pieskarties jautājumiem, kuru nav šajā likumā. Jārunā ir konceptuāli par Latvijas aizsardzības problēmām, par latviešu un Latvijas pilsoņiem, kuriem ir jābūt gataviem aizsargāt savu Tēvzemi, un šo nerisina obligāti triecientempā pašreiz pieņemamais Mobilizācijas likums. Tas ir Mobilizācijas likums, lai gan mēs karam negatavojamies, bet ir jābūt gataviem. Varbūt viņš arī ir jāpieņem tādā triecientempā, bet principā tie ir jautājumi, kas jārisina Latvijā, lai mēs būtu gatavi aizsargāt savu Tēvzemi, lai izvairītos no tām negatīvajām parādībām, kas šobrīd valda visā sistēmā, kas saistītas ar armiju, ar iesaukšanu, tās sagatavošanu, ar jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu, par kuru diemžēl mēs pat baidāmies, manuprāt, runāt, lai gan tam bija jābūt likuma pamatu pamatam, kā mēs gatavojam savu jaunatni militāri patriotiskā garā, savas Tēvzemes patriotus, kad visi esam gatavi un spējīgi aizsargāt, taču par to šeit nav runāts. Es ceru, ka nākamajā Saeimā par to drošāk runās, jo bez tā mēs nekur neiztiksim. Skolās nav pat kārtīgas fizkultūras, kur nu vēl militāri patriotiska audzināšana. Varbūt mēs, visu veco neieredzot, esam to nolieguši, bet tanī stagnācijas laikā vai okupācijas laikā, sauciet to, kā gribat, zēniem, arī meitenēm militārā audzināšana bija zināma. Protams, ne jau ierindas mācība, bet sagatavotība sanitārajam dienestam vai citiem operatīvajiem dienestiem bija ielikta mūsu lielās padomju tautas militāri patriotiskās audzināšanas pamatā, taču šobrīd mūsu brīvvalsts laikā nekas netiek risināts, izņemot dažas patriotiskas ierosmes, kā, piemēram, Saldū zemessardzes aktīvisti organizē jaunsargu kustību skolās, tomēr tas ir tikai uz sabiedriskiem pamatiem un entuziasma veidots pasākums, bet tam bija jābūt ieliktam mūsu izglītības koncepcijas pamatā. Ja mēs iesim cauri šim procesam, tad jau nebūs un tā nedrīkst būt, ka puse jauniešu nav derīga dienestam. Vai tad mēs gatavojam amerikāņu reindžerus ar tik drausmīgi augstām prasībām, ka, nonākot armijā... Nu tad, protams, ir jābūt sabalansētām šīm slodzēm vai būtu jābūt dažādam armijas kontingentam, kaut kādām izplētņlēcēju vai trieciennieku bataljoniem, bet pārējam kontingentam, kurš var piedalīties mājas darbos, skolas darbos, fizkultūrā, ir jābūt spējīgam iziet militāro apmācību. Es uzskatu un piekrītu, ka militārajai sagatavotībai ir jābūt visiem, bet ne jau tikai šādā rekrūšu lozēšanas ceļā, bet sagatavotiem, sākot no skolas, pēc tam ar īslaicīgām militārām nometnēm, kurām būtu jābūt pat pēc 11. klases un varbūt pēc 12. klases. Ir jābūt militārajām katedrām, nosauciet tās kā gribat, visās augstskolās. Droši vien ir jāpiekrīt Siliņa kungam, ka tiem, kuri gatavojas zinātniskam darbam, nav varbūt jāiziet tieši šī armijas ierindas mācība, bet viņiem, beidzot augstskolu, saistībā ar militāro katedru jābūt jaunākā virsnieka kategorijai, lai "x" stundā arī viņi visi būtu gatavi stāties mūsu dzimtenes aizsargu rindās. Par to ir jādomā, veidojot mūsu Latvijas militāro koncepciju. Taču, ja mēs gribam šo Mobilizācijas likumu pieņemt triecientempā, tad nu es ticu Līgotņa kungam, ka tas ir ļoti vajadzīgs, lai rudenī būtu, kas apsargā cietumus, kas stāv uz robežas, bet, ja mēs neiesim pa šādu mūsu jaunatnes audzināšanas ceļu, tad cietumsargu drīz vien būs tikpat daudz, cik apsargājamo, un es ceru, ka nākamajā Saeimā vai šinī... Šinī mēs vairs pat neatgriezīsimies pie kāda cita valsts aizsardzības koncepcijas izstrādāšanas varianta, tāpēc šis Mobilizācijas likums ir jāpieņem, lai rudenī varētu nokomplektēt visus vajadzīgos dienestus, bet nevajadzētu vadīties pēc principa, ka mēs varam paņemt tikai daļu un izlozēt no tiem labākajiem šo daļu, taču pārējie ir pat izslēgti ārā no šīs militārās sagatavošanas. Tas ir pašos pamatos konceptuāli nepareizi. Vai tad tā ir privilēģija būt, es atvainojos, mazliet dumjākam un fiziski vājākam? Šeit Seiksta kungs runāja par cilvēka tiesībām un privilēģijām. Tātad es saku, ka es esmu dumjš, es esmu"hulītis", mani armijā nevar ņemt. Es esmu privileģēts! Armijā ir jāiet visiem, tikai dažādās pakāpēs un dažādos sagatavošanas līmeņos. Un visiem ir jābūt sagatavotiem - kurš var komandēt, kurš var būt vezumniekos, rakt ierakumus un pienest munīciju, bet, ja mēs tagad tikai uz izlozēšanas pamata no labākajiem labākos noliekam uz robežas un par cietuma sargiem, tad tā nav valsts sagatavotība valsts aizsardzībai. Pilsoņi nebūs gatavi. Un vēl viens jautājums, kas varbūt jau tieši attiecas uz likumu. Tur nekas nav runāts, bet es ceru, ka vēl šinī vienā lasījumā to varēs iestrādāt, kas būs ar tiem, kuri jau ir izgājuši alternatīvo dienestu. Es domāju, ka uz tiem nevarētu attiekties nākošās iesaukšanas, jo tad mēs konsekventi neturpinām savu iepriekšējo likumdošanu. Es ceru, ka šo likumu, protams, papildinot, mēs pieņemsim, un es ceru, ka Latvija te izstrādās savu militāro... nevis militāro, bet tautas sagatavošanas koncepciju aizsardzībai. Paldies.".
• 1995_07_20(19)_as-seq24 language "lv".
• 1995_07_20(19)_as-seq24 speaker Andris_Rozentals.
• 1995_07_20(19)_as-seq24 mentions Q822919.
• 1995_07_20(19)_as-seq24 mentions Q211.