Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq192> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1995_07_20(19)_as-seq192 type Speech.
- 1995_07_20(19)_as-seq192 number "192".
- 1995_07_20(19)_as-seq192 date "1995-07-20".
- 1995_07_20(19)_as-seq192 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
- 1995_07_20(19)_as-seq192 spokenAs 77.
- 1995_07_20(19)_as-seq192 spokenText "Es sākšu ar citātu no tā, ko komisijā mēs apspriedām kopā ar Eiropas padomes pārstāvjiem. Brautmeijera kungs sekojoši izteicās par abonentmaksām un mūsu iestrādāto finansēšanas veidu: "Abonentmaksas ir galvenais, kas nodrošina radio un televīzijas neatkarību, taču jūsu ekonomiskajā situācijā to ir grūti izdarīt. Patlaban iestrādātais finansējums ir labākais variants". Jebkurā gadījumā pašreizējā brīdī cīņa par abonentmaksām nav cīņa par tūlītēju - šodienas naudu. Tas ir jautājums par to, vai mēs sabiedrisko radio un televīziju nostādām uz pareiziem pamatiem, jo tas, ko teica Ilga Kreituse, - tas ir valsts radio un valsts televīzija, taču mēs savā likumā paredzam sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Tur ir tā atšķirība. Arī pašreiz - tieši tāpat kā abonentmaksu gadījumā - sabiedrība jau maksā par radio un televīziju, jo radio un televīzija bez budžeta neiztiek. Atšķirība ir tikai tā, ka abonentmaksa bez politiskās starpniecības, bez politiskā spiediena nonāk sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas rīcībā jeb, pareizāk sakot, mūsu Nacionālās radio un televīzijas padomes rīcībā. Tādā veidā mēs izslēdzam ar abonentmaksām to, ka valdība, parlaments vai politiskie grupējumi izdara tiešu spiedienu uz sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Tas ir pamatakmens sabiedriskajam, neatkarīgajam radio un televīzijai. Tagad par finansu situāciju. Tik tiešām pašreizējā brīdī, pašreizējā ekonomiskajā stāvoklī mums ir grūti iedomāties situāciju, ka mēs no sabiedrības, it sevišķi no sabiedrības maznodrošinātās daļas, ievāktu tiešus maksājumus par radio un televīziju. Tieši tāpēc es neatbalstīšu, piemēram, tālākos priekšlikumus, kādā veidā to darīt, jo veidi, kā to izdarīt, ir vairāki, un viņi ir jādiskutē varbūt gadu vai pat vairāk. Tāpēc es uzskatu, ka principam, kādā veidā iekasēs naudu, šodien likumā nav jāparādās. Tam ir jāparādās Ministru kabineta noteikumos pēc gada, pusotra. Arī atkarībā no maksātspējas. Tajā pašā laikā nevajag sabiedrību baidīt ar milzīgām naudām. Ja šodien Rākina kungam vajadzētu no klausītāja 52 santīmus gadā un ja pusi no šīs naudas viņš saņem no budžeta, bet daļu vēl no reklāmām, tad, iespējams, radioklausītājam radio izmaksātu 2 santīmus mēnesī. Un tas nebūtu nekas sevišķi satriecošs Latvijas radioklausītājiem. Protams, pastāvot zemai maksātspējai, var izdomāt pietiekami daudz veidu, kā dot atvieglojumus gan daudzbērnu ģimenēm, gan pensionāriem. Bez tam, ja mēs runājam par iekasēšanu, tad ir izdomāti efektīvi veidi, kā to savākt, kā šo nodokli administrē vairākās Eiropas valstīs. Pieņemsim, pērkot radio vai televizoru, uz septiņiem gadiem tiek nopirkta licence, ko pēc septiņiem gadiem pagarina, un ir arī daudzi citi veidi. Tā ka pašreiz strīds nav par naudu. Strīds ir par to, vai mēs ieprogrammējam savā likumā vispār iespēju radīt šādu sabiedrībai, nevis politiskajām aprindām pakļautu radio un televīziju. Paldies.".
- 1995_07_20(19)_as-seq192 language "lv".
- 1995_07_20(19)_as-seq192 speaker Edvins_Inkens-1958.
- 1995_07_20(19)_as-seq192 mentions Q211.
- 1995_07_20(19)_as-seq192 mentions Q193089.
- 1995_07_20(19)_as-seq192 mentions Q4240044.