Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq18> ?p ?o. }

• 1995_07_20(19)_as-seq18 type Speech.
• 1995_07_20(19)_as-seq18 number "18".
• 1995_07_20(19)_as-seq18 date "1995-07-20".
• 1995_07_20(19)_as-seq18 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
• 1995_07_20(19)_as-seq18 spokenAs 77.
• 1995_07_20(19)_as-seq18 spokenText "Labdien, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu runāt par šo likumu tādēļ, ka uzskatu, ka Latvijas cilvēku resursu, arī jauniešu, nav tik daudz, lai viņus varētu atļauties izlietot, kā varētu teikt, visus pēc viena veida, un tādēļ mums ir jādomā par to, kā maksimāli efektīvi izmantot šos mūsu valsts resursus, to skaitā talantīgos jauniešus. Un mana runa galvenokārt būs par studentiem. Pirmkārt, lai nedomā, ka es gribu vispār uzsvērt, ka studentiem nebūtu jādien vai ka tiem, kas vēlas studēt, nebūtu jāsaistās ar militārajām struktūrām. Ir taču militārās augstskolas, kurās cilvēks, ja viņš ir nolēmis savu dzīvi saistīt ar armiju, varētu mācīties un turpināt darbu šajā sfērā. Bet studenti regulārajās augstskolās, pēc komisijas izstrādātā likuma, nonāk ļoti, varētu teikt, nepateicīgā situācijā. Šeit ir būtiska atšķirība starp komisijas izstrādāto un Ministru kabineta... Ja Ministru kabinets atzīst, ka aktīvā karadienestā neiesauc (24. panta 5. apakšpunkts) "valsts atzītu augstskolu dienas nodaļas studentus līdz mācību iestādes beigšanai", turpretim šeit, komisijas izstrādātajā variantā, ir sacīts, ka mācību iestādes beigšana tiek uzskatīta kā pirmā augstākās izglītības pakāpe. Tas ir tikai bakalaurs. Un, kā zināms, bakalaura izglītība ir tikai viens solis augstākajā izglītībā. Augstākajā izglītībā vēl ir maģistratūra un doktorantūra. Un, ja šajā momentā ar varu zināmā mērā pārtrauc talantīga jaunieša izglītību un viņam pasaka: "Tagad aizej projām uz kādu laiku šajā aktīvajā dienestā!", - tad tas radīs ļoti lielus zudumus tieši šo jauniešu vidū, kuri pēc tam varētu normālā ceļā, ja viņiem šī atbrīvošana no militārā dienesta būtu visu šo mācību ciklu, nonākt tur, kur viņi visvairāk dotu Latvijai. Es ļoti labi atceros no saviem studiju laikiem un vēl no darba universitātē, ka tad, kad tika ieviesti tie noteikumi, pēc kuriem studentus ņēma dienēt, - tad bija ļoti liels to jauniešu atbirums, kuri atgriezās mājās pēc dienesta. Viņi tika iesaukti dienestā pēc otrā, trešā kursa daži - pēc pirmā, bet pēc atgriešanās daudzi talantīgi jaunieši neturpināja studēt, kaut viņi varēja to darīt, ņemot vērā viņu spējas. Arī tagad vienu gadu ilgs pārtraukums pēc bakalaura studijām var daudziem talantīgiem jauniešiem atņemt iespēju tālāk mācīties un nonākt arī doktorantūrā un iegūt šo zinātnisko grādu. Šis mums būs pārāk liels zaudējums. Pie kā tas novedīs? Es jau tagad varu prognozēt, ka talantīgi studenti, kuri tiešām pierādīs savas spējas attiecīgajā sfērā un centīsies un kuriem būs iespējas mācīties ārzemēs, - viņi varbūt vispār sāks domāt par pilsonības maiņu un palikšanu ārzemēs. Mēs runājam par smadzeņu noplūdi, un tas pie tā var novest, jo tik tiešām šis stāvoklis armijā ir tāds, ka tur cilvēkiem bez asiem elkoņiem vietas nav, un droši vien tik drīz nebūs. Un talantīgs students parasti nav apveltīts ar tiem asākajiem elkoņiem, viņam ir laba galva. Viņš nevēlas, lai šī galva tiktu sadauzīta tajos 12 mēnešos. Un tādēļ es uzskatu, ka ir ļoti būtiski šeit paredzēt to, ka dienestā nevienu neiesauc studiju laikā, ieskaitot doktorantūru. Jo nebūs nekādu lielu zudumu pēc bakalaura studijām. Ļoti daudzi, izvērtējuši savas spējas (jeb kad citi ir izvērtējuši viņu spējas), izlemj tālāk neturpināt mācības. Bet kāpēc neļaut turpināt mācības tiem, kuri ir spējīgi tālāk maģistratūrā mācīties un pēc maģistratūras - doktorantūrā? Kāpēc neļaut viņiem visu šo laiku justies drošiem par to, ka viņiem nebūs jāiet ar elkoņiem cīnīties varbūt ar jaunākiem un fiziski spējīgākiem, kā tas ir obligātajā karadienestā? Es domāju, ka pēc augstākās mācību iestādes pilna kursa beigšanas viņi Latvijas drošībai varēs dot daudz vairāk, nekā tad, ja viņus izraus ārā uz 12 mēnešiem kaut kad mācību procesa vidū. Un daudziem no viņiem tādā veidā diezgan varmācīgi tiks pārtraukta iespēja iet šo pilnas izglītības ceļu un nokļūt zinātnē. Šī problēma par zinātnē strādājošiem jauniešiem ir ļoti aktuāla, un, ja mēs to nerisināsim saudzīgi visās sfērās, mēs zaudēsim. Mums nav nekā vērtīgāka kā labi, gudri jaunieši, kuri savu prātu var izlietot arī Latvijas aizsardzībai. Ne jau tikai ar šauteni ir iespējams valsti visefektīvāk aizsargāt. Es domāju, ka daudzreiz daudz efektīgāk ir aizsargāt to ar prāta spējām, ar darbošanos zinātnē, un tādējādi daudz lielākus rezultātus var iegūt. Un uz to, ka šāda iespēja ir, norāda tas, ka ir paredzēta šī izloze. Nu kāpēc tad izloze? Vai tad mēs tiešām nevaram izvēlēties, ka ir kādi cilvēki, kuri ir cienīgi šoreiz neiet cīnīties ar elkoņiem ar saviem vienaudžiem, varbūt pat jaunākiem un spēcīgākiem, kuri to vien tikai gaida, lai sevi fiziski parādītu? Vajag atļaut viņiem sevi pierādīt garīgo vērtību radīšanā. Vispār es piekrītu tiem runātājiem, kuri uzskata, ka izloze nav tas labākais veids. Ja jau ir pārpalikums, tad vajadzētu dot Aizsardzības ministrijai tiesības izvēlēties labākos aktīvam karadienestam un tiem, kuri nav vajadzīgi aktīvam karadienestam, godīgi pateikt tā: lūdzu, ejiet darba dienestā, jūs mums te neesat vajadzīgi, bet ejiet darba dienestā! Bet vajag izturēties saudzīgi pret cilvēkiem, kuri savas spējas var parādīt, un nevajag viņu iespēju pilnveidoties pārtraukt tikai tādēļ vien, ka, kādu laiku staigājis ar šauteni plecā, viņš it kā kļūtu daudz noderīgāks. Es domāju, ka šis laiks daudziem var sabojāt viņu likteni un dot neglābjamu zaudējumu Latvijai, daudz lielāku zaudējumu nekā ieguvumu no tā, ka viņš ir 12 mēnešus apguvis šīs zinības. Tādēļ es domāju, ka mēs komisijā šo jautājumu apskatīsim, un es ceru, ka komisijas vārdā tiks iesniegts šis papildinājums otrajam lasījumam, un es ceru, ka kolēģi izturēsies ar izpratni pret šo problēmu, kura ir ļoti būtiska. Paldies par uzmanību.".
• 1995_07_20(19)_as-seq18 language "lv".
• 1995_07_20(19)_as-seq18 speaker Andrejs_Silins-1940.
• 1995_07_20(19)_as-seq18 mentions Q211.
• 1995_07_20(19)_as-seq18 mentions Q4294480.