Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq16> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 type Speech.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 number "16".
- 1995_07_20(19)_as-seq16 date "1995-07-20".
- 1995_07_20(19)_as-seq16 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 spokenAs 46.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 spokenText "Godājamais Prezidij! Kolēģi! Dažādas pārdomas mūsos ir, pieņemot šo likumu. Nenoliedzami, mēs visi apzināmies, ka esam atbildīgi par savas valsts neatkarības garantēšanu, kas nav iedomājama arī bez bruņotajiem spēkiem, bez šo bruņoto spēku tehniskā nodrošinājuma, bet galvenokārt - bez šo Bruņoto spēku garīgās spējas aizstāvēt savu tēvzemi. Un šajā sakarībā es nepiekrītu tiem deputātiem, kas šodien nobalsoja par šā likuma steidzamību. Jo šis likums jau neparedz nekādu sakārtošanu mūsu esošajā armijā, nekādu kvalitatīvo un kvantitatīvo normu noteikšanu. Šis likums paredz valsts obligāto dienestu, nosaka, kā ir iesaucami, cik ilgi ir jādien un kam ir jādien, un kas ir atbrīvoti. Tāpēc es neizprotu, kāpēc vajadzēja šo steidzamību, jo mums būs ļoti maz laika starp pirmo un otro lasījumu iesniegt savus priekšlikumus, par tiem izstrīdēties, un nebūs trešā lasījuma, kas ļautu piepulēt, pielabot un vienu otru reizi arī radikālus mērus mainīt. Bet nu tā ir nobalsots, deputāti tā uzskata. Es vienkārši neredzēju šādas steigas nepieciešamību. Attiecībā uz šo morālo klimatu es negribu daudz runāt, jo ļoti labi runāja mūsu kolēģe Irēna Folkmane. Es tomēr pateikšu, ka tā ilūzija, kas kādreiz pastāvēja (proti, ka tad, ja Latvijā būtu sava armija, sava divīzija, ja Latvijas jauniešiem nebūtu jādien visā plašajā Padomju Savienībā, tad šajās karaspēka daļās būtu kārtība, nebūtu šīs saucamās "ģedovšķinas", ārpusreglamenta attiecību), ir izplēnējusi un diemžēl jau visus šos gadus Latvijas Neatkarīgā armija nes sev līdzi lielu kauna traipu, ka cilvēks, nokļuvis armijā, tiek morāli pazemots un viņam netiek ļauts izrādīt šo patriotismu. Tā ir patiesība, rūgta patiesība, un to laikam neizlabosim bez aktīvas mūsu līdzdalības, bez valdības līdzdalības. Un tam ir vajadzīgs ļoti liels laiks, jo, manā izpratnē, ir jāizaudzina jauna virsnieku paaudze. Es šaubos, vai šie virsnieki, kas to pieļauj, ir pāraudzināmi. Paturami viņi katrā ziņā nav. Ar šādu morālo klimatu, kāds daudzās karaspēka daļās pastāv vēl šodien, nevaram cerēt, ka šie karavīri būs pašaizliedzīgi tautas un valsts interešu aizstāvji nepieciešamības gadījumā. Es pieļauju lielas šaubas. Es gribētu mazliet apstāties pie jautājuma - kam tomēr mēs uzticam šo godpilno uzdevumu. Es nesmejos par šiem vārdiem. Tik tiešām, tas ir mūsu uzdevums - radīt tādu morālu klimatu, lai iesaucamais justos pagodināts, kad viņam tiek uzticēta forma, ierocis un tiesības aizstāvēt ne tikai savus vecākus, savu sētu, bet visu savu zemi. Bet tajā pašā laikā ir tautsaimnieciskas situācijas, kas prasīs atbrīvot daļu no tiem. Un man ir diezgan neizprotams 24. panta formulējums, kurā rakstīts - aktīvā militārā dienestā neiesauc tautsaimniecisku apsvērumu dēļ. Un šeit ir ierakstīts tāds sociālais apstāklis (3. punkts): atbrīvo apgādājamo ģimenes locekļu vienīgos apgādājamos. Un, domājot par zemnieku saimniecībām, es negribētu šeit atļauties novilkt paralēles, ka, ja zemnieku saimniecībā ir vienīgais dēls, viņš ir ieskaitāms apgādājamo ģimenes locekļu nodrošināšanā. Acīmredzot šeit ir jādiferencē (un ir bailes, vai paspēsim to izdarīt līdz otrajam lasījumam); vai šā jauniesaucamā tēvs ir pensionārs vai nav pensionārs, cik liela ir šī zemnieku saimniecība. Ja pēc dēla iesaukšanas armijā šis zemes īpašnieks ir spiests pieņemt dēla vietā algotu darbinieku, nez vai tas būtu gluži pareizi. Manī šī doma rada šaubas. Acīmredzot atrisinājums šeit varētu būt Zemessardze - un ne tikai štata, bet arī ārštata, piedalīšanās Zemessardzes ārštata formējumos, izejot šo apmācību, jo tomēr latvietiskā zemnieciskā izpratne... es domāju, ka ikkatras zemnieku saimniecības jeb zemnieku sētas vīrietim ir jābūt zemessargam. Ir jābūt! Varbūt šeit varētu meklēt kompromisu, un man atkal ir bailes, vai paspēsim to pareizi noformulēt vienā vienīgajā un galīgajā lasījumā - otrajā lasījumā. Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par zemnieku saimniecību, es to negribētu uzskatīt kā izputošu, ja dēls aizies armijā. Tas būtu tikai pašas zemnieku saimniecības interesēs. Es domāju, ka zemniecība Latvijā ir visas tautas interese - ne tikai šīs ģimenes, kas tanī dzīvo un saimnieko. Un tas, ko viņi darīs, kamēr dēls ir armijā. Un šeit acīmredzot vajadzētu atrunāt: ja šajā zemnieku ģimenē ir divi vai trīs dēli, tad viens ir atbrīvojams, jo viens ir tas, kas pārmantos to zemi un turpinās saimniekot. Es ceru, ka nākamā Saeima pieņems likumu, ka Latvijas zemnieku saimniecības sētu nedrīkstēs sadalīt -zemi sadalīt pa mantiniekiem, uz visiem dēliem, un pārvērst to absolūtās sīksaimniecībās. Tātad tas varētu sasaukties ar šo Armijas likumu. Un diezgan interesanti notiek, ja mēs šādā plāksnē izskatām jautājumu par zemniecību (kas Latvijas valstī ir zemniecība, zemnieka viensēta) un neradām šeit no valsts puses nekādu garantu zemnieka atbrīvošanā no dienesta, neatbrīvojam nevienu no dēliem, bet tajā pašā laikā ierakstām 25. pantā, ka tiek atbrīvoti Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieki, kultūras darbinieki pēc Kultūras ministrijas ieteikuma... Visu cieņu kultūrai, visu cieņu baletam, bet es domāju, ka arī izgājis armiju, baletdejotājs spēs balerīnu pacilāt tāpat kā bez šīs armijas pieredzes. Un, ja jau mēs uzskatām, ka tas atvieglojums ir vajadzīgs, nu tad laikam ir jāraksta iekšā likumprojektā, ka Lauksaimniecības ministrija nosaka, kurš zemnieku dēls ir atbrīvojams no karadienesta, ja šeit Kultūras ministrija... Es tā kritiski izteicos. Šie priekšlikumi tiks piedāvāti. Visumā esmu ļoti gandarīts, ka Saeima nodarbojas ar šo likumu, un es, atstājot šo tribīni, gribu izteikt cerību, ka likums veicinās tautas pašcieņas palielināšanos, patriotisko jūtu pieaugumu, kuru nekad nevienai tautai nav par daudz. Paldies.".
- 1995_07_20(19)_as-seq16 language "lv".
- 1995_07_20(19)_as-seq16 speaker Gunars_Resnais.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 mentions Q822919.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 mentions Q211.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 mentions Q8436.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 mentions Q6112266.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 mentions Q15180.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 mentions Q169534.
- 1995_07_20(19)_as-seq16 mentions Q957035.