Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_07_20(19)_as-seq10> ?p ?o. }

• 1995_07_20(19)_as-seq10 type Speech.
• 1995_07_20(19)_as-seq10 number "10".
• 1995_07_20(19)_as-seq10 date "1995-07-20".
• 1995_07_20(19)_as-seq10 isPartOf 1995_07_20(19)_as.
• 1995_07_20(19)_as-seq10 spokenAs 77.
• 1995_07_20(19)_as-seq10 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst atbildīgās komisijas uzmanību uz atsevišķām nepilnībām un varbūt arī problēmām, kuras izraisa šis likums. Nu, pirmām kārtām, ir pieļautas arī neprecizitātes un kļūdas, kaut vai 12. pantā, it sevišķi, ja to salīdzina ar Ministru kabineta iesniegto variantu, kur ir runa par valsts dienesta pārvaldēm, kuras ir Aizsardzības ministrijas teritoriālās izpildstruktūras. Šeit ir norādītas tikai rajonu valsts dienesta pārvaldes. Ministru kabineta projektā bija runa par teritoriālām izpildstruktūrām - valsts dienesta pārvaldēm. Ja ir rajoni, kas paliek - ar Rīgu, ar Daugavpili, ar Rēzekni, republikas pilsētām... Tātad šeit acīmredzot šī neprecizitāte ir jānovērš. Vēl ir neprecizitāte 20. pantā, kur ir atsauce uz 24. panta 8. un 9. punktu. Tas ir, iesaucamie, uz kuriem attiecas šā likuma 70. panta otrajā daļā vai šā likuma 24. panta atsevišķos punktos paredzētie apstākļi, lozēšanā nepiedalās. Tāds 8. un 9. punkts bija Ministru kabineta iesniegtajā variantā, komisijas iesniegtajā variantā šāda 8. un 9. punkta vispār nav. 24. pants. Ir atrunāts, ko neiesauc aktīvajā dienestā. Un arī tas, kas dod iespēju atlikt iesaukšanu. Šeit pamatā ir runa vai nu par veselības stāvokli, vai, teiksim, personām, kuras ir izvilkušas laimīgo lozi un kurām nebūs jādien, vai arī vienīgajiem apgādniekiem, kā arī studentiem - gan augstskolu, gan tehnikumu studentiem. Bet šeit ir runa tikai par dienas nodaļas studentiem. Mums tomēr vēl pastāv arī gan vakara apmācība, gan neklātienes apmācība, un acīmredzot... it sevišķi, ja mums ir par daudz "lielgabalu gaļas", tā rupji sakot, un mēs to nosakām ar lozes palīdzību, tad acīmredzot šāda iesaukuma atlikšana, lai varētu pabeigt studijas vienā vai otrā mācību iestādē, neatkarīgi no apmācības klātienē vai neklātienē, vai vakara nodaļā... Pie tam jāņem vērā, ka šie cilvēki, kuri mācās vai nu vakara nodaļā, vai neklātienes nodaļā, nemācās uz valsts rēķina, viņi mācās pamatā par savu naudu, viņi maksā paši, lai varētu iziet šo apmācības kursu, un acīmredzot šajā 24. pantā arī šādu iespēju vajadzētu paredzēt Gribu pievērst jūsu uzmanību arī 33. pantam. Tajā ir runa par to, ka pēc karavīra pamatapmācības apgūšanas aizsardzības ministrs saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanas apmācības plānu var pārtraukt karavīra aktīvo militāro dienestu pirms noteiktā termiņa un atvaļināt viņu rezervē. Tālāk ir noteikts, ka šādi atvaļinātos rezerves karavīrus līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai var iesaukt dienesta turpināšanai ik gadu - uz laiku līdz diviem mēnešiem. Ja parēķina, tad šādā veidā šis karavīrs var nodienēt vairāk, nekā likums vispār paredz. Kaut arī 35. pantā ir kaut kas cits ierakstīts - ka šī apmācība rezerves karavīriem nevar pārsniegt 60 dienas četros gados. Manuprāt, šeit ir zināma pretruna, kura laikam, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būtu jānovērš. Vēl es gribu pievērst jūsu uzmanību 36. pantam. Šeit ir teikts, ka dienestniekam dienesta pildīšanas laikā darba devējs nodrošina darba samaksu atbilstoši darba līgumam. Te nebūtu problēmas. Bet 38. pantā ir rakstīts, ka darba devējam jāatbrīvo obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis no darba pienākumu pildīšanas valsts dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajās dienās. Tātad rezerves laikā - vai nu uz apmācībām, vai... Likumprojekts paredz arī iespēju iesaukt rezerves karavīrus, lai likvidētu kādas avārijas sekas, kad ir izveidojusies ārkārtēja situācija. Un tiek noteikts, ka ir saglabāts amats, darba alga ne mazāka par valdības noteikto minimālo algu. Laikam tomēr šeit ir zināma problēma. Es saprotu, ka padomju sistēmas laikā, kad mums nespastāvēja privātais darba devējs, bet bija tikai valsts jeb sabiedriskais sektors, tad valsts to apmaksāja būtībā no savas kabatas, jo tie bija visi valsts uzņēmumi, iestādes un organizācijas, tātad faktiski no budžeta līdzekļiem sedza un apmaksāja. Bet kā tagad? Ja tas ir darba devējs, fiziska persona, vai tas ir viņa pienākums vai tomēr šai slodzei būtu jābūt valsts budžetā paredzētai? Acīmredzot darba devējam šajā gadījumā būtu jābūt kaut kādai kompensācijai. Es baidos par kaut kādām citām sekām. Šodien, pastāvot pietiekami lielam bezdarbam, var rasties tāda situācija, ka darba devējs vispirms centīsies noskaidrot, vai šis jaunietis, kurš grib nākt pie viņa strādāt, ir nodienējis šo obligāto dienestu vai ir tam pakļauts, jo, ja viņam būs vairāk šādu jauniešu, tad viņam tas nebūs izdevīgi. Jo ja viņam vairākus iesauks uz apmācībām, arī tajā pašā laikā, šeit zināma problēma radīsies. Ja tas tiks kompensēts darba devējam, tad acīmredzot tas jautājums neradīsies. Jo darba likumdošana it kā paredz, ka garantijas jāsaglabā un tamlīdzīgi. Bet mums tomēr ir jāskatās, vai tagad mūsu ekonomiskajā situācijā tā tik vienkārši mēs varam rīkoties. Un šajā pašā 38. pantā ir rakstīts, ka aktīvajā militārajā dienestā iesauktajiem karavīriem dienestniekiem darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu - ne mazāku kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā. Ar to mēs radīsim priekšnoteikumus būtībā jauniešu bezdarbam. Jo tā būs problēma. Ja būs kompensācija, tad, es domāju, šī problēma varbūt kā tāda nepastāvēs. Vēl viena problēma, par ko varbūt būtu jāpadiskutē. 47. pantā ir rakstīts: "Iesaucamajiem, kuri uz laiku atrodas ārzemēs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā aktīvā valsts dienesta pienākumu pildīšanai un jāierodas valsts dienesta pārvaldē ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc atgriešanās. " Šeit tātad ir runa tikai par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un tikai uz laiku ir izbraukuši ārpus Latvijas teritorijas. Ja visi Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, tad šajā sakarā rodas jautājums - kā, kādā veidā tad šī vienlīdzība attiecas uz personām, kurām ir dubultā pilsonība? Vai viņiem arī ir kaut kādi pienākumi pret Latvijas valsti vai nav? Jeb vai viņiem ir tikai tiesības - tiesības piedalīties vēlēšanās? Bet pienākumu pret Latvijas valsti viņiem pašreiz nav absolūti nekādu. Tā ka es domāju, ka tomēr vajadzētu padomāt arī par to. Paldies.".
• 1995_07_20(19)_as-seq10 language "lv".
• 1995_07_20(19)_as-seq10 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1995_07_20(19)_as-seq10 mentions Q211.
• 1995_07_20(19)_as-seq10 mentions Q2660080.
• 1995_07_20(19)_as-seq10 mentions Q4294480.
• 1995_07_20(19)_as-seq10 mentions Q80021.
• 1995_07_20(19)_as-seq10 mentions Q1773319.