Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_06_15(07)_a-seq403> ?p ?o. }

• 1995_06_15(07)_a-seq403 type Speech.
• 1995_06_15(07)_a-seq403 number "403".
• 1995_06_15(07)_a-seq403 date "1995-06-15".
• 1995_06_15(07)_a-seq403 isPartOf 1995_06_15(07)_a.
• 1995_06_15(07)_a-seq403 spokenAs 90.
• 1995_06_15(07)_a-seq403 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Man ir tāds nepiedienīgs secinājums, bet, lūdzu, atļaujiet man to izteikt! Man šķiet, ka netiek īsti saprasta šā panta būtība un šā panta saturs. Tādēļ arī pozīcijas, kas ir iestrādātas 62. pantā, tiek sajauktas ar tām, kuras atrodas šajā pantā - 56. pantā. 62. pantā paredzētā norma, Kreitusa kungs, nav domāta raidlaika tirgošanai! Vecais likums, kurš šobrīd ir spēkā, pieļauj to, ka otrajā programmā ir atļauts valsts televīzijai un valsts radio izīrēt raidlaiku kādai citai raidorganizācijai, iekļaujot šo citu raidorganizāciju programmas savā izplatības tīklā, jo šis tīkls ir piešķirts. Tā... (No zāles deputāts A. Kreituss: "Vai tā nav tirgošana?") Pagaidiet acumirkli! Atļaujiet man izskaidrot, kā tas ir šajā vecajā likumā! Tā ir šī īres tiesība, kura nekādā veidā nav legāli atļauta. Un likumā iestrādāta jaunajā variantā. Šie 15%... Es atvainojos, ka es jums lieku šobrīd pievērst uzmanību 62. panta pozīcijai, bet jūs paši to pieminējāt, tādēļ kopsakarībā mums ir jāizdiskutē, vai mēs saprotam, par ko mēs balsosim 57. pantā. Proti, 62. panta otrā daļa: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 15 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem. " Šajā panta daļā ir iestrādāta tā norma, ka sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija līdz 15% no tā, ko viņa sola vai apņemas (kuru nu terminu mēs labāk lietojam?) sagatavot par valsts budžeta piešķirtiem naudas līdzekļiem... viņa var atvēlēt ne vairāk par 15%... nopirkt gatavas programmas un iekļaut savā kompilētajā pilnajā programmā, pilnā atbildībā - kādēļ viņa to ir pirkusi, ar kādu nolūku un kādā veidā. Tā nav šā laika tirgošana, tā ir atļaušana, lūk, patiešām, tai reālajai konkurencei, par kuru runāja Berķa kungs... Un šī konkurence patiešām tādā veidā varētu izpausties. Es negribu aizstāvēt, ka tas ir vienīgais optimālais variants konkurencei, taču tas ir precedents, kurš varētu darboties šīs konkurences mērķa labā. Un, ja šīs programmas, kuras tiek iepirktas, kļūst aizvien labākas, taču sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija gatavo aizvien vājākas, tad tas ir patiešām padomes kompetences jautājums - pārskatīt principus, pēc kuriem vispār ir gan deleģēti ģenerāldirektoru posteņi, gan arīdzan uzdoti pienākumi kaut ko pildīt. Tā patiešām ir ļoti augsta atbildība, pienākums. Taču tas, kas ir iestrādāts 57. pantā, - tas ir pavisam cita veida konceptuāls risinājums, šāds precedents līdz šim nekad nav bijis vispār. Tādēļ, ka tas ir valsts budžeta līdzekļu pārdalījums ar noteiktu 15% daļu no tā apjoma, kas varētu tikt kopsummā piešķirts nacionālā pasūtījuma izpildei, šo 15% daļu jau iepriekš likumā nosakot, to deleģējot citām raidorganizācijām, tātad privātajām vai komerciālajām, arī lokālajām. Tas ir pavisam cits konceptuāls risinājums. Un tagad, saskaitot šos abus 15% un 15% kopā, vieni 15% - tas ir tas, kas ir pieļauts nacionālā pasūtījuma ietvaros jau pašām sabiedriskajām raidorganizācijām, otri 15% - tie, kurus var noteikt papildus arī Valsts radio un televīzijas padome. Deleģējot šo naudu kādai no privātajām vai komerciālajām raidorganizācijām un iekļaujot to arī šajos izplatības tīklos, mēs iegūstam 30% šo valsts budžeta līdzekļu citu mērķu izmantošanai, nekā tas ir līdz šim bijis. Šeit ir šis konceptuālais atšķirīgais risinājums. Kreitusa kungs, jūs varbūt šobrīd patiešām uzskatāt, ka ir velts šis skaidrojums, taču man ir pilna pārliecība, ka šis jautājums pēc būtības tā nav saprasts, un tādēļ... (Starpsauciens no zāles: "Ir saprotams!") Tādā gadījumā ir vajadzīgs apliecinājums ar balsojumu. Un, Berķa kungs, es gribētu jums teikt, ka ne jau no tā, vai Dimants aizbrauc vai neaizbrauc uz laukiem, būs labāka "Panorāma" vai lauku sižeti, bet gan no tā, vai Rākina kungs, vadīdams šo raidorganizāciju, ir izveidojis struktūru, kurā ir paredzēts, ka šis no laukiem atvestais materiāls vispār parādīsies. Un, lūk, kur ir šīs lietas būtība! Tātad tā ir tajā apstāklī, vai ģenerāldirektors, piedāvājot savu koncepciju, kādā veidā viņš redz nodrošināmu šo valsts pasūtījumu pilnā tā apjomā, var to izdarīt vai nevar. Te ir lietas būtība. Un, kas attiecas uz Dānijas pārstāvja Grundta kunga teikto, Dānijā pastāv viena izplatības programma, kura balstās tikai un vienīgi uz šo abonentmaksu... izplatījumu bez reklāmas piepalīdzības, un tajā ir pilns šis materiālu spektrs ar visām programmām. Otrajā izplatības tīklā, ko viņi ir iedibinājuši pirms apmēram 15 gadiem, viņiem ir gan abonentmaksu, gan reklāmu nodrošinājumi. Šis ir otrais izplatības tīkls, kurā ietilpst arī lokālie ar saviem materiāliem un ar saviem raidījumiem, noteiktā kārtībā, kādā to viņu likumdošana paredz. Tās nav īpaši identiskas lietas, kuras mēs šeit drīkstētu salīdzināt.".
• 1995_06_15(07)_a-seq403 language "lv".
• 1995_06_15(07)_a-seq403 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1995_06_15(07)_a-seq403 mentions Q211.
• 1995_06_15(07)_a-seq403 mentions Q35.
• 1995_06_15(07)_a-seq403 mentions Q872.
• 1995_06_15(07)_a-seq403 mentions Q16350487.