Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_06_15(07)_a-seq385> ?p ?o. }

• 1995_06_15(07)_a-seq385 type Speech.
• 1995_06_15(07)_a-seq385 number "385".
• 1995_06_15(07)_a-seq385 date "1995-06-15".
• 1995_06_15(07)_a-seq385 isPartOf 1995_06_15(07)_a.
• 1995_06_15(07)_a-seq385 spokenAs 129.
• 1995_06_15(07)_a-seq385 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Redzat, šis nu gan patiešām ir konceptuāls jautājums. Varbūt patiešām vienīgais īsti būtiskais jautājums šajā likumā. Varbūt vienīgais īsti būtiskais! Jo šeit ir padomes varas svira, ar kuru padome var kaut ko ietekmēt sabiedrisko raidorganizāciju darbā. Es saprotu, kāpēc varbūt ir tik liela piesardzība, runājot par šo jautājumu. Tagad, verot muti vaļā, es tūlīt nokaitināšu visus savus kolēģus sabiedriskajā radio un televīzijā, bet ko tad lai dara? Katram darbam un katrā darbavietā, protams, ideālākais stāvoklis gan sociālismā, gan, es domāju, arī jebkurā citā iekārtā ir vārdi: dodiet man naudu, nodrošiniet valsts finansējumu tik, cik ir nepieciešams un ļaujiet man brīvas rokas! Tas ir sapnis, un tas ir jāsaprot, ka tā tas ir katrā vietā, un katrs žurnālists, protams, ir ieinteresēts strādāt iespējami vieglāk, ja mani neviens neapdraud, ja manu redakciju neviens neapdraud, ja šī nauda ir iedota, ja ir šis pasūtījums, ka tik un tik procenti raidījumu jums ir jātaisa, vienalga, vai tā būtu Bērnu redakcija vai Lauku redakcija, vai kāda cita. Tad es to taisu un saņemu savu naudiņu, un pamēģiniet tik jaukties iekšā un ņemt man šo naudiņu nost. Un tā tas ir nodaļā un tā tas ir katram atsevišķajam redaktoram. Manu raidījumu laiku, lūdzu, un manu finansējumu! Un es daru, ko gribu. Un tad tālāk tā ir vienīgi manas godkārības, manas sirdsapziņas, mana amata lepnuma lieta. Ja es cienu savu amatu, ja man ir šī amata godkārība, tad es cenšos šo raidījumu taisīt labi, bet, ja es esmu samierinājies, tad es kaut ko nočabinu, pielīmēju, kā saka, galus un, atdodu, un jūs apdraudēt mani nevarat, jo man tas ir iekšā. Un ir ļoti grūti katrā iestādē, teiksim, tiešajam priekšniekam tur kaut ko izdarīt, jo nevienam jau negribas ar savu kolektīvu sakašķēties, un, ja no augšas neiejaucas, tad tā arī paliek. Un tāpēc šeit likumā divās vietās ir kaut kas iestrādāts, lai varētu tomēr šajā monopolā un šajā mierīgajā "ūdenī" kaut ko darīt. Tas ir 62. pants, par ko mēs runāsim tālāk. Tur ir rakstīts: "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem. " Tas nozīmē, ka, sacīsim, Televīzijas komitejas ģenerāldirektors... Televīzijas ģenerāldirektors, sabiedriskās televīzijas ģenerāldirektors pasaka: "Jūs savu raidījumu taisāt slikti, es slēdzu līgumu ar vienu brīvo producentu... neatkarīgo producentu, noslēdzu šo līgumu, un viņš taisa man raidījumu, un jūs, mīļais, to varat izdarīt konkursa kārtībā. " Protams, nav tā, kā saka Kreitusa kungs, ka visi konkursi ir korumpētība un tā tālāk, bet nav jau tomēr taisnīgākas iespējas, bet ir vēl netaisnīgāka iespēja - dot "par zilām acīm". Ja negrib īsti tā darīt, tad dod konkursa kārtībā. Tā ka tomēr konkurss ir jātaisa. Vārdu sakot, tādā gadījumā, ja es, Berķis, savu raidījumu taisu slikti, tad, lūdzu, izsludiniet par šo raidījumu konkursu, un to uzvarēs, sacīsim, neatkarīgais producents, kas to taisīs labāk. Izsludiniet tādu konkursu uz vienu gadu, un tas ir labi. Un tālāk. Lai nevarētu notikt tā, ka, sacīsim, "pašu mājās" visiem gribas mierīgi dzīvot, tad tomēr arī šai padomei ir jādod kaut kāda iespēja iejaukties no ārpuses un kaut ko darīt šajā lietā. Un arī Tabūna kungs šo jautājumu jau uzdeva Grundta kungam - ja pareizi atceros amatu, tas ir Dānijas reģionālo raidorganizāciju padomes loceklis - , un viņš atbildēja, ka tas ir pavisam saprotami, tas ir elementāri, ka raidorganizācija sev patur ziņu raidījumus, un tas ir pamats. Ir daudzas raidorganizācijas, kuras visus savus raidījumus tādā veidā izdod konkursa kārtībā, un viņām pašām nav nekā cita, ir tikai šīs raidīšanas iekārtas. Viņas var iztikt pat bez savām automašīnām, pat bez saviem magnetofoniem, bez savām kamerām. Viņas to visu atdod neatkarīgajiem producentiem, un, kā teica Grundta kungs, tādā veidā viņas veido ap sevi šo plašo "augsni", gatavo "zemi" jauniem talantīgiem žurnālistiem, kuriem tādā veidā ir iespējams ienākt raidorganizācijā, nevis tā, ka jūs uztaisāt monopola sienu. Ir sarežģījumi, tas, protams, ir sarežģīti, un es nezinu, kā to pateikt, bet man nav absolūti nekādu šaubu, ka ir jāpaver šāds ceļš brīvajiem producentiem, līgumu slēgšanai ar brīvajiem producentiem. Un, kā teica Grundta kungs, 15% ir daudz par maz, varētu vairāk dot. Lieta, protams, ir sarežģīta, un grūti saprast, kā tas varētu juridiski notikt, ja jūs runājat par pasūtījuma nodošanu citai raidorganizācijai. Piemēram, manā izpratnē NTV-5 ziņas ir labākas par "Panorāmu" televīzijā. Es uzskatu, ka tas tā ir. Tātad, ja es būtu padomē, man īstenībā vajadzētu sacīt tā:"Pietiek! Turpmāk es slēdzu līgumu ar NTV-5 un tā taisīs šīs ziņas. " Un "Panorāma"? Es nezinu... Te, protams, tūlīt rodas jautājums: kas notiek ar "Panorāmu"? Vai viņi visi aiziet masveidā vai pāriet uz NTV-5 ? Kas ar viņiem notiek? Vai NTV-5 nāk uz valsts, teiksim, uz sabiedrisko raidorganizāciju, un "Panorāma" iet viņu vietā? Bet kas tad viņus ņems? Te ir tā neskaidrība, kā to izdarīt, un tāpēc es neriskētu varbūt likt par šīm raidorganizācijām, bet aprobežotos... Es iesniegšu šādu labojumu trešajam lasījumam, ka neatkarīgie producenti... Varētu vienkārši rakstīt "neatkarīgajiem producentiem", bet šāda iespēja ir jānodrošina, un padomei tādas tiesības ir jādod. Tas ir absolūti neapšaubāms. Tāpat paskatieties kaut vai, teiksim, tos pašus ziņu raidījumus no laukiem. Kas tad nāk no laukiem? Ja Dimanta kungam ir izdevies uz laukiem nokļūt, tad tas raidījums tur ir, taču, ja nav, tad nav, un tas ir viss raidījums. Tā ka neapšaubāmi šinī gadījumā vajadzētu slēgt līgumu kaut vai ar reģionālajām televīzijām, lai šo lauku raidījumu daļu nodrošina vēl arī reģionālās televīzijas. Tas būtu absolūti sakarīgi, un es neredzu, kādā veidā tas varētu apdraudēt sabiedrību... Jā, redz, - var piekrist, ka 15 procenti, tas, protams, ir skaitlis, par kuru var strīdēties. Es jau minēju, ka dāņu eksperts teica, ka tas ir pārāk maz, mums nav pieredzes, un mēs varētu sākumā ieviest šos 15 procentus, varētu vēl ierakstīt, lai kādam nav monopola. Varbūt varētu ierakstīt, ka šie 15 procenti nedrīkst nonākt viena neatkarīgā producenta rokās vai nedrīkst nonākt vienas raidorganizācijas rokās. Par to vēl vajadzētu padomāt uz trešo lasījumu, un tas prasa arī aprēķinus, vai mēs ar to pārāk nenorobežojam. Bet par to, ka šis pants principā ir atbalstāms, par to es esmu pārliecināts tā, kā es te stāvu.".
• 1995_06_15(07)_a-seq385 language "lv".
• 1995_06_15(07)_a-seq385 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1995_06_15(07)_a-seq385 mentions Q211.
• 1995_06_15(07)_a-seq385 mentions Q35.
• 1995_06_15(07)_a-seq385 mentions Q872.