Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2010_07_12_as-1-seq92 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq91 spokenText "Vienīgi kā deputāte varu aicināt atbalstīt manu priekšlikumu.".
- 2010_07_12_as-1-seq90 spokenText "Debates beidzam. Vai Circenes kundzei ir kas piebilstams?".
- 2010_07_12_as-1-seq89 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es uzreiz saku, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta. Noteikti! Paskatieties, lūdzu! Iedziļinieties! Paldies, ka Valsts prezidents ir sapratis un aicina Saeimu, deputātus, stiprināt latviešu valodas pozīcijas plašsaziņas līdzekļos. Un es jau kādreiz citā sakarībā no Saeimas tribīnes esmu jums teicis, ka pilnīgi visas ar valsts valodu saistītās atbildīgās institūcijas, esot arī Pilsonības likuma izpildes komisijā, kurā esam visas šīs institūcijas klausījušies... tās visas vienā balsī apstiprināja, ka latviešu valodas pozīcijas Latvijā pasliktinās - un pasliktinās tāpēc, ka, lūk, plašsaziņas līdzekļos praktiski latviešu valoda skan ļoti maz. Es teiktu tā: no desmit pārraidēm, programmām labi ja viena ir latviešu valodā. Apmēram tāda ir attiecība. Tāda ir valodu - krievu valodas un latviešu valodas kā valsts valodas - attiecība neatkarīgā Latvijā. Cienījamie kolēģi! Lūk, kur mēs, latvieši, esam nonākuši divdesmit neatkarības gados! (No zāles dep. O.Kastēns: „A kur jūs bijāt?”) Jā, pareizi, pareizi! Kauns! Kauns! Un, lūk, mēs zinām, ka komisijā Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš” - nemaz nerunājot par „Saskaņas Centru” un PCTVL! - saka, ka valsts valoda ir, tā sakot, noliekama kaut kur pažobelē, ka esot jāvalda te, protams, pēc viņu nostādnes. Tā tas tulkojams: pilnīgi un absolūti esot jāvalda krievu valodai. Un, redziet, Oskars Kastēns, kurš tagad klaigā no vietas... tas viņam gan atļauts... (No zāles dep. O.Kastēns: „Kur bija „Tēvzeme”?”) Viņš saka, ka tā būšot iejaukšanās mediju darbībā. Bet tas, ka krieviski raidošās televīzijas raidstacijas, prese izplata un raksta pretvalstiskas lietas, praktiski aicina revidēt Latvijas neatkarību, apstrīd tās pastāvēšanu un tā tālāk - tas ir absolūti nenormāli. Un, lūk, jūs, šīs partijas, it īpaši latviešu partijas, tagad balsojat „pret”! Nu nāciet, lai publika, tauta dzird jūsu argumentus, Kastēna kungs! (No zāles dep. O.Kastēns: „Kur skatās „Tēvzeme”?”) Cienījamie kolēģi! Lūk, tātad Valsts prezidents - un paldies viņam par to - pat ir lūkojies tālāk, nekā ir skatījusies atbildīgā komisija, un jau runā par kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas izplatītāju darbības ierobežošanu. Patiešām! Ir pienācis laiks arī te paskatīties, jo publiskajos plašsaziņas līdzekļos latviešu valoda ir absolūti - vēlreiz es atkārtoju! - pažobelē (No zāles dep. O.Kastēns: „Aizkrāsnē!”) nodzīta. Cik ilgi tā turpināsies?! Un tādēļ es aicinu: kolēģi, lūdzu, latvieši deputāti, vēlreiz padomājiet, jo uz kreiso flangu cerēt ir veltīgi. Atbalstīsim šo priekšlikumu! Paldies.".
- 2010_07_12_as-1-seq87 spokenText "Cienījamie kolēģi! Salīdzināsim šo priekšlikumu ar nākamo - tātad ar komisijas atbalstīto, bet valodas politikas speciālistu un arī manis neatbalstīto versiju. Kas tad mums tiek piedāvāts 5.priekšlikumā? Tātad, pirmkārt, šos valodas nosacījumus attiecināt gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem līdzekļiem, panākot vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgus pienākumus un nodrošinot sabiedrības intereses saņemt raidījumus valsts valodā tieši tajā laikā, kad lielākā daļa no mums skatās televīzijas pārraides. Šāds raidlaika noteikums ir ievietots apzināti - ļoti labi apzinoties to, ka, kā jau atkārtoja no šīs tribīnes simto reizi, lai nu ko, bet valodas lietojumu Latvijā tirgus diemžēl neregulē; un, otrkārt, šāda pamatnostādne pilnībā atbilst tai valsts valodas politikai, kas ir īstenota vairāk nekā 20 gadus un kas ir atzīstama par labu esam. Un atkal jāteic: nav pilnīgi nekāda pamata tam viedoklim, kuru dzirdam jau gadus divdesmit, ka, lūk, veidojiet kvalitatīvus raidījumus un jums nebūs problēmu ar konkurenci... ka vajag vairāk izmantot pozitīvos stimulus, nevis noteikt ierobežojumus. Ja mēs šādam viedoklim būtu klausījuši, jau sākot no 1988.gada, tad ir grūti pateikt, kā tad būtu. Tad varbūt no šīs tribīnes mēs nemaz valsts valodā vairs nerunātu. Jo katrs mazākais pārmaiņu solis valsts valodas politikā ir jāiekļauj plašākā kontekstā. Šī plašsaziņas līdzekļu joma ir jāsaista ar citiem valsts valodas lietošanas laukiem. Turklāt šī norma ir labi pārdomāta un aizsargā valsts valodas runātāju intereses, nodrošina valsts valodas runātāju tiesības saņemt informāciju un izklaidi valsts valodā tieši tajā laikā, kad viņi televīziju vēlas skatīties, nevis rīta agrumā vai nakts melnumā. Un galu galā šī norma ir absolūti loģiska, ja mēs to skatāmies no nacionālas valsts un valsts valodas viedokļa. Es tātad jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet noteikti neatbalstīt ne 6., ne arī 7., jo tieši šīs vakara stundas valsts valodas politikā ir nozīmīgas, un lūdzu arī turpmāk neuzklausīt argumentus par to, ka šādi tiek ierobežots brīvais tirgus, ka pietiktu ar kvalitatīviem raidījumiem un tā tālāk. Nepietiktu! Norma ir loģiska, to ir atbalstījusi arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija un valodas politikas speciālisti. Tātad noteikti aicinu balsot „par”.".
- 2010_07_12_as-1-seq85 spokenText "5. - deputātes Circenes priekšlikums, kurā ir iekļauti šie nosacījumi. Te bija iebildes no Valsts prezidenta kancelejas. Pirmkārt, šinī priekšlikumā ir iekļauts papildinājums ar normu attiecināšanu uz reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Ir precizēti arī raidījumi, kur no latviešu valodas normas tiek izņemtas ārā spēles, reklāmas, televīzijas veikals, televīzijas veikala skatloga raidījumi un tiek pagarināts arī tā sauktais praimtaims, kas bija no pulksten 19.00 līdz 23.00 un kas ir pats skatāmākais laiks. Šis laiks tiek pagarināts no 18.00 līdz 23.00, turklāt šajā laikā tiek iekļauti arī tie raidījumi, kuri sākti pirms 18.00 un kuri beidzas pēc 23.00, lai vieglāk tiktu pielietoti šie nosacījumi. Diemžēl komisija šo nosacījumu nav atbalstījusi.".
- 2010_07_12_as-1-seq83 spokenText "4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq82 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq81 spokenText "Cileviča kungs piedāvāja izņemt ārā regulējumu, kas attiecas uz valsts valodas lietošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, bet komisija tādu priekšlikumu nav atbalstījusi.".
- 2010_07_12_as-1-seq80 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai Circenes kundzei ir kas piebilstams?".
- 2010_07_12_as-1-seq79 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kad mēs lasām Valsts prezidenta vēstuli, ar ko viņš atdeva mums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai šo likumu, rodas diezgan dīvains iespaids, jo, no vienas puses, Valsts prezidents pats argumentēja, ka nacionālās raidorganizācijas sūdzas par to, ka jaunie valodas nosacījumi uzliek nesamērīgu nastu un apgrūtina viņu konkurenci šajā tirgū, bet, no otras puses, Valsts prezidents piedāvā pat pastiprināt šo nastu un attiecināt šos nosacījumus arī uz reģionālajām raidorganizācijām. Varbūt nacionālajām raidorganizācijām tiešām psiholoģiski būs vieglāk strādāt, apzinoties, ka arī citi sava veida konkurenti - tiktāl, ciktāl reģionālās raidorganizācijas var uzskatīt par konkurentiem nacionālajām raidorganizācijām, - arī ir nostādīti diezgan nelabvēlīgā situācijā. Tātad pēc būtības Valsts prezidents piedāvā kaut ko pilnīgi pretēju tam, ar ko viņš argumentē nepieciešamību iejaukties. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka šobrīd mēs dzīvojam pilnīgi citā laikmetā, nekā tas bija 1995.gadā, kad tika pieņemts vēl spēkā esošais Radio un televīzijas likums. Šobrīd vairs nav ierobežoto resursu problēmas. Un, ja mēs ierobežojam kaut kādu mūsu raidorganizāciju iespējas rīkoties pilnīgi brīvi, to skaitā arī iespēju izvēlēties valodas, tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkiem, skatītājiem, nebūs iespējas skatīties televīzijas raidījumus citās valodās. Šobrīd, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību televīzijas jomā, konkurence ir gandrīz tikpat brīva kā interneta jomā. Bet mēs vēl piedāvājam tos pašus vecos risinājumus. Es aicinu jūs tomēr domāt par lietas būtību. Latviešu valoda būs konkurētspējīga televīzijas tirgū tikai tādā gadījumā, ja Latvijas raidorganizācijas būs spējīgas ražot un veidot konkurētspējīgus raidījumus. Šis priekšlikums, kas ir iebalsots trešajā lasījumā, faktiski ir vērsts uz to, lai raidorganizācijas tērētu savu nopelnīto naudu pilnīgi citiem nolūkiem - tulkošanai, ieskaņošanai, dublēšanai un tā tālāk. Tātad faktiski šādi risinājumi sasniedz pilnīgi pretēju mērķi - pazemina šo konkurētspēju un līdz ar to novājina latviešu valodas pozīcijas televīzijas tirgū. Tāpēc es aicinu vēlreiz pārdomāt un atbalstīt manu priekšlikumu, kas ir visai loģisks. Paldies.".
- 2010_07_12_as-1-seq77 spokenText "3. - deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq75 spokenText "2. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq73 spokenText "Strādāsim ar likumu „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, kas ir nodots otrreizējai caurlūkošanai. Ir saņemti 25 priekšlikumi. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq72 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Likumā par ostām” pieņemšanu pēc tā otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Likums „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, otrreizēja caurlūkošana. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.".
- 2010_07_12_as-1-seq69 spokenText "Un arī 14.priekšlikums ir deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Arī tas savukārt ir saistīts ar 3. un 5., ko mēs jau neatbalstījām.".
- 2010_07_12_as-1-seq67 spokenText "13. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. Un arī tas saistīts ar 3. un 5.priekšlikumu, ko mēs jau neatbalstījām.".
- 2010_07_12_as-1-seq65 spokenText "12. - deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. Un jāteic, ka šis priekšlikums ir saistīts arī ar 3. un 5.priekšlikumu, kurus mēs jau neatbalstījām.".
- 2010_07_12_as-1-seq63 spokenText "Un 11. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq61 spokenText "10. - deputātu Jura Sokolovska un Kārļa Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas saistīts ar 6.priekšlikumu.".
- 2010_07_12_as-1-seq60 spokenText "Jā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu tiešām tā ir. Turpinām ar nākamo priekšlikumu.".
- 2010_07_12_as-1-seq59 spokenText "9. - deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka tas nav izskatāms, jo tas neattiecas uz tiem pantiem, uz kuriem norādīja Valsts prezidents savā vēstulē, likumu atdodams otrreizējai caurlūkošanai.".
- 2010_07_12_as-1-seq57 spokenText "Paldies, kolēģi! 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir vienkārši 8.pantu sakārtojošs priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.".
- 2010_07_12_as-1-seq56 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq55 spokenText "Cienījamie kolēģi! Komisijas sēdē gan Tieslietu ministrija, gan Juridiskais birojs norādīja tieši uz to, ko teica deputāts Kārlis Leiškalns, - ka šobrīd šāda prakse eksistē un tur problēmu nav. Tādējādi šāds ieraksts likumā būtu lieks. Tāpēc lūdzu neatbalstīt.".
- 2010_07_12_as-1-seq54 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Aizbalts.".
- 2010_07_12_as-1-seq53 spokenText "Jā, godātie kolēģi, diemžēl prakse ir tāda, ka tiesa skatās tieši uz Likumu par ostām un daudzos gadījumos pieņem tādu lēmumu, ka šis nav administratīvais akts, un tikai tāpēc, ka tas ir ierakstīts likumā. Tas ir tas iemesls, kāpēc mums ir jāgroza likums.".
- 2010_07_12_as-1-seq52 spokenText "Paldies. Jā, deputāts Juris Sokolovskis runās otro reizi debatēs.".
- 2010_07_12_as-1-seq51 spokenText "Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Manuprāt, tas, kas ir rakstīts šobrīd 8.pantā, jau skaidri liecina, ka uz jebkuru ostas valdes lēmumu ir attiecināmas iespējas to pārsūdzēt tiesā. Un ne tikai administratīvajā tiesā, bet jebkurā citā tiesā arī. Līdz ar to vienai atsevišķai nozarei pacelt tās pārvaldi tādā līmenī, ka likumā būtu atsevišķi jāieraksta, ka tās lēmumi ir pārsūdzami, manuprāt, nevajag. Tam nav nekādas nozīmes, tas jau šobrīd darbojas. Vēl vairāk! Jūs gribat pateikt, ka tie ir pārsūdzami tikai administratīvajā tiesā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā. Nu tas ir galīgi nepareizi! Šobrīd gan uz ostu, gan arī uz Ministru kabineta lēmumiem likums attiecas vienādi. Kāpēc to rakstīt veltīgi? Paldies.".
- 2010_07_12_as-1-seq49 spokenText "Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tomēr ir balsojams, jo tajā ir runa par pavisam citu lietu. Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav norādīts, kādā kārtībā un vai vispār var pārsūdzēt ostas valdes un ostas pārvaldnieka lēmumus. Tāpēc Likumā par ostām ir nepieciešams ietvert darbības, pārsūdzības regulējumu un kārtību, lai nodrošinātu administratīvo tiesu kontroli pār ostas valdes un pārvaldnieka lēmumiem. Tā kā ostu pārvaldes Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ir uzskatāmas par iestādēm, tiesu kontrolei pār ostas valdes un ostas pārvaldnieka lēmumiem ir jātiek nodrošinātai saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Praksē nereti ostu pārvalžu lēmumi tiek noformulēti kā privāto tiesību akti, bet, vēršoties tiesā, tiek saņemts atteikums, jo Likumā par ostām trūkst visaptverošas normas, kā publisko tiesību jomas jautājumus nodot administratīvo tiesu kompetencē. Lai gan ostas pārvaldniekam un ostas valdei ir nošķirtas kompetences, nereti tiek maldīgi uzskatīts, ka tikai ostas valdes kā iestādes, kā augstākās lēmējinstitūcijas lēmumi ir pakļauti tiesu kontrolei, bet visi ostas pārvaldnieka lēmumi pārsūdzami ostas valdē. Praksē nav bijušas tādas situācijas, kad ostas valde būtu pēc būtības izvērtējusi un atcēlusi ostas pārvaldnieka lēmumu, turklāt daudzos jautājumos lēmumu pieņemšana ir tikai pārvaldnieka ekskluzīva kompetence. Tādēļ būtu atbalstāms minētais priekšlikums, jo tas dod skaidrību un tiesisku noteiktību tiesu kontrolei pār ostas lēmējinstitūciju lēmumiem un faktisko rīcību.".
- 2010_07_12_as-1-seq48 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.".
- 2010_07_12_as-1-seq47 spokenText "7. - deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, jo tas ir atkal saistīts ar 3. un 5.priekšlikumu, tāpēc faktiski vairs nav balsojams.".
- 2010_07_12_as-1-seq45 spokenText "6. - deputātu Jura Sokolovska, Kārļa Leiškalna un Ivana Ribakova priekšlikums, ko komisija atbalstīja. Tā ir tieši atbilde Valsts prezidentam par to pantu, uz kuru viņš bija norādījis. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_07_12_as-1-seq44 spokenText "Jā. Deputātiem nav iebildumu.".
- 2009_05_07-seq49 spokenText "Jā. Deputātiem nav iebildumu.".
- 2010_07_12_as-1-seq43 spokenText "5. - deputātu Sokolovska un Ribakova priekšlikums. Tas ir saistīts ar 3.priekšlikumu. Tā kā 3.priekšlikumu mēs neatbalstījām, tad, manuprāt, šis priekšlikums vairs nav balsojams.".
- 2010_07_12_as-1-seq41 spokenText "Paldies, kolēģi! 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējums, uz ko norādīja arī Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.".
- 2010_07_12_as-1-seq40 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq39 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es jau teicu, ka komisijā bija debates. Un šis pants... Uz šo pantu Valsts prezidents tieši nenorādīja, bet, tā kā Valsts prezidenta vēstulē ir diezgan vispārēji norādījumi, komisija tomēr šo priekšlikumu skatīja, kaut gan tas tieši neattiecas uz to norādīto pantu. Un, kā es jums jau teicu, komisija to neatbalstīja, jo neuzskata par vajadzīgu šādu Ostu likuma sakārtotības principa maiņu, jo šādas funkcijas jau ostas pārvaldei ir kā privāto tiesību subjektam.".
- 2010_07_12_as-1-seq37 spokenText "...un straujāk attīstītos tranzīta un loģistikas pakalpojumi, tad mums obligāti jāpievērš šiem jautājumiem lielāka uzmanība un jāpiedāvā esošo problēmu konkrēti risinājumi. Šodien mums ir iespēja sākt strādāt šajā virzienā. Godātie kolēģi! Likums par ostām tika pieņemts 1998.gadā, savukārt Administratīvā procesa likums stājās spēkā 2004.gadā. Ņemot vērā ostu pārvalžu īpašo statusu, ir jāievieš saprotama un visaptveroša normatīvā bāze, kas pēc mērķa un jēgas nodotu visus tos jautājumus, kuri pēc būtības skar publiskās tiesības, administratīvo tiesu kompetencē. Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai no problēmām, kas ir saistīta ar to, ka ostu pārvaldes daudzus lēmumus un rīkojumus noformē kā privāto tiesību sfērā pieņemtus, un tas liedz tos pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Kā piemēru varu minēt līgumu par komercdarbību ostā. Šāda līguma esamība ir obligāts nosacījums, lai jebkura persona varētu nodarboties ar jebkādu komercdarbību ostas teritorijā. Nav racionāli pamatots, kāpēc ir vajadzīgs speciāls līgums, licence darbam ostā, ja ir virkne normu, kuras jau nosaka, pēc kādu prasību ievērošanas ostā vispār var strādāt. Ostu pārvaldes var faktiski bez argumentiem atteikt šā līguma noslēgšanu, un persona, kas vēlas šādu līgumu noslēgt un strādāt ostā, nav tiesīga šo lēmumu pārsūdzēt. Tas noved pie tā, ka, cerot aizsargāt savas tiesības, uzņēmēji ir spiesti sūdzēties par šādiem lēmumiem Ministru prezidentam, ministrijām un citām institūcijām, kaut gan pēc būtības šos jautājumus vajadzētu skatīt tiesai. Nav šaubu, ka ostu pārvaldes ir iestādes Administratīvā procesa likuma izpratnē. Un, lemjot par atļauju piešķirt privātpersonai tiesības nodarboties ar komercdarbību ostā, ostas pārvalde realizē valsts varas pilnvaras, jo nevienai privātpersonai nav tiesību izlemt tos pašus jautājumus, ko izlemj ostu pārvaldes. Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Līdz ar to ir loģisks deputāta Ribakova priekšlikums papildināt likuma 7.panta otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā: „slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu.” Jo otrajā daļā iekļautas funkcijas, kuras ostas pārvalde veic kā publisko tiesību subjekts. Godātie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!".
- 2010_07_12_as-1-seq36 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu, esiet tomēr klusāki! Man liekas, ka šobrīd neviens nedzird, ko runā deputāts Sokolovskis. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Es dzirdu, goda vārds!”)".
- 2010_07_12_as-1-seq35 spokenText "Godātie kolēģi! Valsts prezidents, atdodams likumu otrreizējai caurlūkošanai, savā vēstulē norādījis (citēju): „Kopumā būtu nepieciešama aptveroša ostu pārvalžu statusa izvērtēšana un jau novecojušu normu, ostu pārvalžu regulējošu normu, pārskatīšana, tai skaitā likumā nostiprinot efektīvu tiesu kontroli pār ostu pārvalžu darbību un pieņemtajiem lēmumiem.” Un Valsts prezidents lūdz Saeimu pievērsties šo jautājumu risinājumam. Godātie kolēģi! Ja mēs gribam, lai Latvijas ekonomika strādātu efektīvāk...".
- 2010_07_12_as-1-seq34 spokenText "Jā, paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.".
- 2010_07_12_as-1-seq33 spokenText "3.priekšlikums ir saņemts no deputāta Ivana Ribakova. Šis priekšlikums paredz pārcelt no 7.panta trešās daļas, kur runāts par ostas pārvaldes kā privāto tiesību subjekta funkcijām... šo funkciju pārcelt uz otro daļu. Savukārt otrajā daļā runāts par ostas pārvaldi kā publisko tiesību subjektu. Gan pēc ministrijas, gan pēc Juridiskā biroja priekšlikumiem un iebildēm komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt, jo uzskata, ka šāda likumprojekta sakārtojuma maiņa nebūtu lietderīga un tikai kaitētu ostas pārvaldes darbam. Tāpēc komisijā nav atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq31 spokenText "2. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Un šis priekšlikums sakārto ostu statusu atbilstoši Valsts iekārtas pārvaldes likumam. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2010_07_12_as-1-seq29 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām”. Komisija kopumā ir saņēmusi un pati izstrādājusi, kā arī otrreizējā caurlūkošanā izskatījusi 14 priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē ostu definīciju. Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2010_07_12_as-1-seq28 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Likums „Grozījumi Likumā par ostām”. Likuma otrreizēja caurlūkošana. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.".
- 2010_07_12_as-1-seq27 spokenText "Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pēdējā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_07_12_as-1-seq25 spokenText "Un arī pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq23 spokenText "Tāpat 6. un 7. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir pilnībā atbalstīti.".
- 2010_07_12_as-1-seq21 spokenText "Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2004_11_25-seq71 spokenText "Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq19 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.".
- 2010_07_12_as-1-seq17 spokenText "Deputāti piekrīt. J.Lazdiņš. 2. - ekonomikas ministra Kampara kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā.".
- 2010_07_12_as-1-seq16 spokenText "Godājamie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija izvērtēja minēto likumprojektu un sagatavoja 8 priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu. Ir atbalstīts.".
- 2010_07_12_as-1-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuru”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Apsveicam Kalnmeiera kungu! Vēlam sekmes darbā! (Aplausi.) Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.".
- 2010_07_12_as-1-seq14 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuroru. Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja iesniegtos materiālus, kam pievienoti arī ģenerālprokurora kandidāta iesniegums un dzīves gājums, uzdeva kandidātam jautājumus, uzklausīja klātienē un, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu Saeimu arī Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt šo lēmuma projektu.".
- 2010_07_12_as-1-seq13 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāšu Bendrātes, Šleseres, Barčas, Staķes, Feldmanes un vēl citu deputāšu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 27. Likumprojekts komisijai nav nodots. Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_07_12_as-1-seq12 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Es pilnīgi piekrītu priekšlikuma interpretācijai. Ir runa par dzīvības svētumu un mātes misiju, un par to, cik tas ir būtiski, lai mūsu sabiedrībā nebūtu grūtniecības pārtraukšanas gadījumu. Taču es strādāju šajā specialitātē ilgus gadus un zinu - šīs sievietes, kas nāk uz grūtniecības pārtraukšanas operāciju, nāk ne jau tādēļ, ka viņas būtu vieglprātīgi, ar vieglu sirdi pieņēmušas šādu lēmumu. Ar katru gadu grūtniecības pārtraukšanas gadījumu skaits samazinās. Un šīs sievietes, kuras nāk, lielākoties ir nonākušas šajā situācijā ne jau tāpēc, ka viņas negribētu bērnus vai nemācētu plānot ģimeni. Viņas nāk lielākoties tāpēc, ka viņām nav naudas, lai nopirktu kontracepcijas līdzekļus. Priekšlikums pilnīgi konkrēti palielina izmaksas šim maksas pakalpojumam - grūtniecības pārtraukšanai - par apmēram 30 procentiem. Līdz ar to likumdevējs uzliek normu obligātā kārtā veikt izmeklējumu, kas ir maksas pakalpojums un ārpus Rīgas ir ļoti grūti pieejams. Pat tajā gadījumā, ja to apmaksā valsts, iespējamais gaidīšanas laiks lielākoties ir divas trīs nedēļas, atsevišķās vietās - pat mēnesi. Dažādu apstākļu dēļ, bet visbiežāk speciālistu trūkuma dēļ. Otrkārt. Ja mēs ieliekam šādu normu un sievietei nav naudas šiem papildu izmeklējumiem, mēs panākam to, ka pieaug negribēto bērnu skaits, jo vienkārši sievietes neiet pie ārsta. Viņas nenonāk arī uzskaitē. Tieši tāpēc, ka ceļš maksā naudu un visi izmeklējumi maksā naudu. Vai mēs gribam palielināt tādu bērnu skaitu, kuri ir pamesti, kuri ir bērnunamos, kuri ir izņemti no ģimenēm? Ja mēs to gribam, tad mēs to varam arī darīt. Turklāt tā ir emocionāla šantāža pret sievieti tiešā veidā. Ja jūs būtu redzējuši sievietes raudam jau par faktu, ka viņām ir jāsper šis solis, tad jūs būtu pilnīgi pārliecināti, ka tā ir absolūta šantāža pret sievietēm. Ja mēs gribam vēl vairāk samazināt grūtniecības pārtraukšanas gadījumu skaitu, ir vairāki veidi. Un, pirmkārt, tā ir veselības mācība skolā: jaunās sievietes un jaunie puiši tiek apmācīti, kādā veidā plānot savu ģimenes dzīvi. Un, otrkārt, ir kontracepcijas programmas maznodrošinātajiem un trūcīgajiem. Ja mēs vēlamies, lai mūsu bērni, mūsu jaunieši ir veseli un dzīvo veselīgu dzīvi, tad nodrošināsim viņiem spēju lemt par savu ģimenes plānošanu un iespēju lietot kontracepciju! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2010_07_12_as-1-seq11 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „pret”.".
- 2010_07_12_as-1-seq10 spokenText "...skolās. Paldies. Lūdzu atbalstīt.".
- 2010_07_12_as-1-seq9 spokenText "Bendrātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!".
- 2010_07_12_as-1-seq8 spokenText "...cik daudz viņš zina. Un tāpēc mēs aicinām Saeimu atbalstīt mūsu likumprojektu, jo tas droši vien mums dos iespēju arī padiskutēt par citiem jautājumiem, par finansējumu vienkāršākās kontracepcijas līdzekļiem, arī par ģimenes mācības nepieciešamību...".
- 2010_07_12_as-1-seq7 spokenText "Bendrātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2010_07_12_as-1-seq6 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāšu grupa ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Šis likumprojekts nav par abortu aizliegšanu. Patiesībā no tā brīža, kad zinātne spēja pateikt un parādīt, kā secīgi notiek cilvēka dzīvības rašanās un attīstība mātes miesās, sabiedrības izpratnē vajadzēja notikt apvērsumam un abortu izzušanai kļūt par dabisku šo atklājumu rezultātu. Tomēr tas nav noticis. Un tam par iemeslu galvenokārt tiek minēti sociāli ekonomiskie aspekti, bet mazāk - sabiedrības informētība un zināšanu trūkums, kā arī būtiskais morāli ētiskais aspekts. Latvijā abortu atļauts veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai. Mūsu iesniegtie grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredz, ka grūtniecību noteiktajā kārtībā drīkst pārtraukt, ja (citēju): „...pirms tam veikta augļa ultrasonogrāfija vai sieviete ir noklausījusies sava bērna sirdspukstus doplerogrāfā un ir atkārtoti informēta par embrija (augļa) attīstību un grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem”. Jāpiebilst, ka atšķirīgai attieksmei vajadzētu būt gadījumos, kad aborts nepieciešams medicīnisku apsvērumu dēļ vai kad grūtniecība apdraud pašas mātes dzīvību. Tiek teikts, ka likumprojekta iesniedzēju ierosinājums ir nežēlīgs un pat sadistisks. Ieskatīsimies likumā! Likums jau šobrīd paredz, ka grūtniecību drīkst pārtraukt ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas. Tātad sievietei, ģimenei vai konkrētajam pārim tiek noteiktas trīs diennaktis pārdomām, un neviens sabiedrībā nediskutē, ka tas ir pārāk nežēlīgi ilgs laiks. Sabiedrība ir atzinusi, ka tas ir saprātīgi - dot ilgāku laiku pārdomām. Turklāt ginekologam, dzemdību speciālistam, ir jāinformē topošā māte par notiekošo un tā sekām. Diemžēl pētījumi liecina, ka tas dod pozitīvu rezultātu labi ja 5 procentos gadījumu. Ārsts ar saviem vārdiem visbiežāk sievieti nespēj pārliecināt, un tāpēc pagājušajā gadā Latvijā katru dienu tika veikti 25 legāli aborti. Tas, ko mēs ar šo likumprojektu vēlamies panākt, ir pievienot pārdomām vēl vienu, turklāt ļoti būtisku, izziņas materiālu, argumentu ārsta teiktajam, lai sievietes rīcībā būtu pēc iespējas vairāk faktu sava lēmuma pieņemšanai. Mēs vēlējāmies arī sabiedrībā izraisīt diskusiju par abortu jautājumu, jo tas ir ļoti svarīgs. Nav taisnīgi sievieti - dzīvības devēju - padarīt un pat piespiest kļūt par nāves sējēju. Arī jautājums, vai cilvēkam ir jādzīvo pēc patērētāju domāšanas vai pēc sirds likumiem, ir tas, kuru mēģinām aktualizēt ar šā likumprojekta iesniegšanu. Un kur tad var būt vēl labāka saruna, uzrunājot topošas mātes sirdi ar topoša bērna sirdspukstiem! Šādu sirdssarunu neizbēgamība liks arī savlaicīgāk domāt par sekām, būt gudrai un nepiedzīvot abortu. Līdzīga pieredze ASV štatos liecina, ka abortu skaits samazinās pat par 80-90 procentiem. Vienu no saviem mērķiem esam sasniegušas - diskusija par abortiem sabiedrībā ir sākusies. Par to jau trīs nedēļas liecina informācija laikrakstos un aktīva domu apmaiņa interneta portālos, kas patiešām ir ļoti vērtīgi un nepieciešami ikvienā svarīgā jautājumā. Komentāros lasāms gan likumprojektu atbalstošs viedoklis, gan žultains nopēlums likumprojekta iesniedzēju virzienā, turklāt diskutētāji ir saplēsušies arī savā starpā, netaupot epitetus, un ir arī redzams, ka daudziem vispār nav skaidrības par cilvēka dzīvības veidošanos. Piemēram, rakstītājs ar niku jeb segvārdu „Arilans” secina: „Kamēr auglis vēl nav pietiekami nobriedis, tas nav cilvēks, tas ir šūnu sakopojums un nekas vairāk.” Tajā pašā laikā interneta tīmeklis ir pilns ar zinātniskajiem pētījumiem par cilvēka veidošanos, kā arī filmām un komentāriem par abortu, un tie ir pieejami ikvienam. Zinātne ir pierādījusi un izpētījusi skaidri: tieši pēc trim nedēļām un vienas dienas, tas ir, 23. dienā pēc apaugļošanās, sāk pukstēt mazuļa sirds. Varbūt tieši ar šo brīdi iesākas cilvēka mūžs? Tas ir jautājums, uz kuru atbilde meklējama, balstoties gan uz bioloģiskiem, gan uz filozofiskiem, gan arī cilvēciskiem apsvērumiem. Diemžēl ir arī šādi viedokļi. Interneta atsauksmes īpašniece ar niku jeb segvārdu „Mamma” raksta: „Es slepkavoju savus, nevis jūsu bērnus. Un jums nav nekādas daļas par manu personīgo dzīvi!” Veci cilvēki gan saka tā - domā, kādus vārdus tu laid no savas mutes ārā, lai nav pašam un bērnam paaudzēs jānožēlo! Vēl viens būtisks jautājums, uz kuru meklējam atbildi. Kurā brīdī mazulis iegūst saprāta impulsu un dvēseli? Kad zīdainis piedzimis, nākas atkal un atkal pārliecināties...".
- 2010_07_12_as-1-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Acīmredzot mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aleksandrova, Laicāna, Liepiņas, Hankas un Krūmiņa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputāšu Bendrātes, Šleseres, Barčas, Staķes, Feldmanes un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātei Silvai Bendrātei. Viņa runās „par”.".
- 2010_07_12_as-1-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais likums tika pieņemts 1995.gadā, un vēsturiski tas bija ļoti pozitīvs solis, kas sakārtoja tobrīd pilnīgā anarhijā esošo medību saimniecību. (No zāles dep. J.Dalbiņš: „Jūs esat mednieks?”) Bet pašlaik, kad radikāli un kardināli ir mainījusies situācija, kad atšķirībā no 1995.gada praktiski visa zeme ir kļuvusi privāta, ievērojami pastiprinās negatīvās tendences. Un negatīvās tendences ir tās, ka notiek nemitīga cīņa par medību platībām, līgumi par medību tiesību nomu tiek pārslēgti un pārpirkti. Viens medību iecirknis cenšas noslēgt medību līgumus otra teritorijā, sašķelt to, lai padarītu neiespējamu medīšanu, kā arī lai atņemtu tam labākās medību platības. Šāda situācija ir nepieņemama, jo dažu indivīdu intereses tiek nostādītas augstāk par vides aizsardzības un visas sabiedrības interesēm. Mums ir interesanta kaimiņvalstu pieredze, kas liecina par nepieciešamību noteikt medību iecirkņu minimālās platības. Piemēram, Igaunijā medību iecirkņa platība nevar būt mazāka par 5 tūkstošiem hektāru, bez tam likumā ir iestrādāta norma, ka valsts nosaka medību iecirkņu ārējās robežas, veidojot tās par dabā skaidri saskatāmām robežām. Šis priekšlikums varētu būt solis uz priekšu Latvijas medību saimniecības sakārtošanā, ieviešot medību iecirkņiem stingras ārējās robežas, atsakoties no nomas līgumu slēgšanas, sakārtojot finanšu plūsmas. Svarīgi ir radīt medniekos stabilitātes sajūtu, ir jāpanāk visiem vienādas iespējas neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Šodien valsts iegulda budžeta līdzekļus medību saimniecības administrēšanā, pretī nesaņemot neko. Mežniecības ir aizkrautas ar papīru kaudzēm, tiek traucēts reālais darbs. Mežsargi pārvērsti par papīra vergiem. Par ko viņiem tāds sods - dzīvot tādā Latvijā? Ja Dalbiņa kungs saka, ka tūlīt steidzami kaut ko pieņemsim, tad tas neatbilst patiesībai, jo mēs nobalsosim šodien tikai par likumprojekta nodošanu komisijai, un mums būs laiks šo jautājumu izsvērti, padziļināti izpētīt. Mums vajadzīga valsts attīstības ideoloģija: vai nu medību jomā iesim uz maziem medību iecirkņiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar resursu izlaupīšanu, vai arī veidosim lielus, ilgtspējīgus kolektīvus, kuri kops tradīcijas, aizsargās dabu un vienkārši mīlēs savu tēvuzemi, ko pēdējos gados vienkārši esam aizmirsuši. Aicinu kolēģus pacelties pāri savām sīkajām interesēm un nostāties vienreiz valsts, tas ir, visas tautas, interešu aizstāvības pozīcijās. Aicinu likumprojektu nodot komisijai.".
- 2010_07_12_as-1-seq3 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Aleksandrovam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.".
- 2010_07_12_as-1-seq2 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis likumprojekts neko nerisina šinī brīdī, un pateikšu, kāpēc es tā domāju. Šādā veidā ātri mēģinot risināt problēmas, kas ir identificētas anotācijā, tātad nosaucot šeit neprecīzu zvēru uzskaiti, es neredzu nekādus argumentus, kāpēc nevar normāli attīstīties medību saimniecība, jo jebkura licencēta zvēru medību uzskaite mums ir noregulēta. Kas attiecas uz to, kādā veidā tiek izsniegtas licences šo zvēru nomedīšanai, mums ir precīzi noteikumi, un šeit nav svarīgi, cik liels ir medību iecirknis. Šeit tiek ņemta vērā visa medību saimniecība, un konkrēti šīs licences pēc tam tiek sadalītas pa medību kolektīviem. Tā ka tas nerisina šo problēmu. Bet izskatās, ka šeit ir vēlme risināt citas problēmas. Un tās ir šādas: ir mazie medību kolektīvi, kuri šobrīd pastāv, un 12 procentiem no tiem ir apmēram 500 hektāru lielas medību iecirkņa platības. Līdz ar to mēs varam teikt, ka pēc likuma pieņemšanas sāksies jauni „mērnieku laiki” medību saimniecībā Latvijā. Tātad mazos, ja tie nespēs apvienoties, protams, paņems lielie. Un tas nozīmē, ka kaut kādā mērā mēs tos, kuri nespēj šobrīd varbūt tik lielas platības „pacelt”, atkal noliksim nevienlīdzīgā situācijā. Konsultējoties ar medību speciālistiem, protams, ir divi viedokļi: vieni - par, otri - pret. Bet es gribu teikt tikai vienu - tas grozījums, kas šeit ir uzrakstīts, nepasaka neko par to, kādā veidā tiks medīti attiecīgie putni un dzīvnieki - limitēti, nelimitēti. Un tad iznāk tā: ja cilvēkam ir dīķis, kura platība ir apmēram 100 hektāru, tad viņš šinī dīķī nevarēs medīt pīles? Nu jocīgi izskatās gan. Tad viņam vajadzēs 2 tūkstošus hektāru, jā? Un attiecīgi, vadoties pēc tā, viņš varēs medīt nelimitētus dzīvniekus? Kā tad ar lapsām? Arī tas ir nelimitēts dzīvnieks, tātad arī vajadzēs 2 tūkstošus hektāru, lai varētu tās medīt? Tā ka prātīgāk būtu šo jautājumu risināt, bet ne šobrīd un steigā. Tas būtu mans piedāvājums. Es neuzskatu, ka šodien tas likumprojekts būtu jāatbalsta.".
- 2010_07_12_as-1-seq1 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas ārkārtas sesijas otro sēdi. Pirms mēs sākam runāt par darba kārtību, es aicinu visus, kas sēdes laikā vai nu iet ārā no Sēžu zāles, vai nāk atpakaļ, aizvērt durvis, jo pretējā gadījumā ventilācijas sistēma nespēs nodrošināt pat to temperatūru, kas šobrīd šeit ir. Tā ka tas ir visu mūsu interesēs, jo ventilācija zālē pašreiz strādā, teiksim tā, uz sistēmas maksimālās jaudas robežas. Citādi mēs paši šeit būsim spiesti dzīvot karstumā. Bet tagad ķersimies pie darba kārtības. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības 7.punktu - likumu „Maksātnespējas likums” - un šā likuma otrreizēju caurlūkošanu līdz komisijas turpmākam lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta. Un tā, kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Sākam izskatīt darba kārtību tradicionāli - ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandrova, Laicāna, Liepiņas, Hankas un Krūmiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Es nesapratu... Kāds lūdza balsojumu? Dalbiņa kungs vēlas runāt? Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jurim Dalbiņam. Viņš runās... Tūlīt mēs dzirdēsim, par ko viņš runās.".
- 2010_06_28_as-seq17 spokenText " Paldies. Līdz ar to mēs esam visu darba kārtību izskatījuši. Ārkārtas sesijas pirmā sēde ir slēgta. Paldies. ".
- 2010_06_28_as-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies ļoti daudz deputātu - trīspadsmit: Aija Barča, Gundars Daudze, Valdis Ģīlis, Aleksejs Holostovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks, Vaira Paegle, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere un Aigars Štokenbergs. Paldies.".
- 2010_06_28_as-seq15 spokenText "Paldies. Ja vairāk paziņojumu nav, tad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Paldies. Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Uzmanību!".
- 2010_06_28_as-seq14 spokenText "Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu tūlīt pēc sēdes šeit pat, blakuszālē, uz īsu apspriedi.".
- 2010_06_28_as-seq13 spokenText "Paldies. Vēl viens paziņojums. Vārds deputātei Zommerei.".
- 2010_06_28_as-seq12 spokenText "Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Lūdzu uz sēdi tūlīt komisijas telpās!".
- 2010_06_28_as-seq11 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ābiķim - paziņojumam.".
- 2010_06_28_as-seq10 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļus uz sēdi pulksten 14.15 komisijas telpās.".
- 2010_06_28_as-seq9 spokenText "Paldies. Vai ir citi priekšlikumi? Acīmredzot nav. Līdz ar to priekšlikumi ir šādi: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūlijs, un izskatīšana trešajā lasījumā - nākamajā ārkārtas sēdē. Paldies, kolēģi! Līdz ar to šīsdienas darba kārtība ir izskatīta. Pirms mēs reģistrējamies, ārpus izsludinātās darba kārtības vārds Oskaram Spurdziņam - paziņojumam.".
- 2010_06_28_as-seq8 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūlijs, izskatīšana - nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.".
- 2010_06_28_as-seq7 spokenText "Jā, paldies! Acīmredzot mums jābalso šie priekšlikumi šādā kārtībā: vispirms ir balsojams tālākais priekšlikums. Ja es pareizi sadzirdēju, tad 1.oktobris bija priekšlikumu iesniegšanai, bet 4.novembris - izskatīšanai Saeimas sēdē. Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva priekšlikumu par termiņiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts. Līdz ar to mums paliek spēkā Circenes kundzes piedāvātie termiņi: priekšlikumu iesniegšana - līdz 3.jūlijam, bet izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē. Paldies. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Tas ir Maksātnespējas likums. Procedūra ir iepriekšējā. Vajadzētu priekšlikumus no komisijas par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par izskatīšanu. Deputātam Krauklim vārds, jums mikrofons darbojas. Lūdzu!".
- 2010_06_28_as-seq6 spokenText "Jā, paldies! Mans priekšlikums ir pavisam cits: līdz 1.oktobrim - priekšlikumi, bet izskatīšana - pēdējā Saeimas sēdē, tātad 4.novembrī. Un pamatojums: tikai ar tādu iespēju mēs varētu novērst starpnacionālos šķēršļus un pieņemt likumu mūsu Latvijas Republikas Satversmes ietvaros. Paldies.".
- 2010_06_28_as-seq5 spokenText "Vai būtu vēl kādi priekšlikumi? Buzajeva kungs... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!".
- 2010_06_28_as-seq4 spokenText "Jā, paldies! Piedāvāju noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 3.jūliju un izskatīt tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.".
- 2010_06_28_as-seq3 spokenText "Jā... Vai būtu vēl kādi priekšlikumi? Ja citu priekšlikumu nav, vai deputāti aicina balsot? Balsot neviens neaicina. Paldies. Termiņi ir pieņemti: 5.jūlijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšana - Saeimas 23.septembra sēdē. Nākamais punkts mūsu darba kārtībā šodien ir likums „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”. Un arī attiecībā uz šo likumu mums Saeimas kārtības rullis debates nepieļauj. Tātad mēs to nododam atbildīgajai komisijai. Par termiņiem ziņos deputāte Circene. Lūdzu! Mikrofons jums acīmredzot ir ieslēgts.".
- 2010_06_28_as-seq2 spokenText "Piedāvāju termiņu priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 5.jūliju. Un izskatīšana - Saeimas šā gada 23.septembra sēdē.".
- 2010_06_28_as-seq1 spokenText "Kolēģi! Es aicinu ieņemt vietas! Mums jāsāk sēde. Lūdzu uzmanību zālē! Lūdzu, ieņemiet vietas! Mums jāsāk sēde. Lūdzu atkārtot zvanu! Vēlreiz labdien, godātie kolēģi! Mēs sākam 28.jūnija ārkārtas sesijas pirmo sēdi. Valsts prezidents ir atsūtījis atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vairākus likumus. Kā pirmo mēs skatām šodien likumu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Saeima nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai. Mums, kolēģi, ir jālemj par termiņu, kādā ir iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms. Komisijas vārdā vēlas runāt deputāts Spurdziņš.".
- 2010_06_17-seq1605 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 2010.gada 17.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. Priecīgus svētkus! ".
- 2010_06_17-seq1604 spokenText "Augsti godātie deputāti, vienu sekundi! Uzklausīsim reģistrācijas rezultātus! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC)... Paldies, redzu! Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Anna Seile... Paldies, redzu! Ērika Zommere... Aizgāja pie Jāņiem. Jā, paldies! Paldies! Priecīgus svētkus! Uz redzēšanos!".
- 2010_06_17-seq1603 spokenText "Paldies. Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.".
- 2010_06_17-seq1602 spokenText "Godātie Sabiedrības veselības apakškomisijas locekļi, pēc 15 minūtēm jāierodas komisijas telpās! Mums ir organizatoriskas dabas jautājums. Pēc 15 minūtēm!".
- 2010_06_17-seq1601 spokenText "Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam. Kur ir Jānis Strazdiņš?".
- 2010_06_17-seq1600 spokenText "Kolēģi! Pēc piecām minūtēm ļoti operatīvi Sociālo un darba lietu komisija skatīs organizatoriskus jautājumus. Lūgums ļoti ātri būt komisijas telpās!".
- 2010_06_17-seq1599 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tā kā es redzu, ka tabulas vēl joprojām nav, es saprotu, ka mums šobrīd vēl joprojām nav par ko lemt. Šis likumprojekts tiek pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi. Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, vēl dažas lietas. Šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildes uz trijiem deputātu jautājumiem. Uz visiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Divas atbildes apmierina jautājumu iesniedzējus. Viena no tām ir atbilde uz jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības finansējuma efektīvu izmatošanu”, un otra - uz jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju”. Savukārt uz labklājības ministram Uldim Augulim adresēto jautājumu „Par Labklājības ministrijas bezdarbību aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanas gaitā” saņemtā atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Taču ir saņemta Labklājības ministrijas informācija par to, ka ministrs ir attaisnotā prombūtnē. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz jautājumu šodien nenotiks. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājumi uz nākamo sesiju netiek pārcelti. Es saprotu, ka līdz ar to jautājuma iesniedzējiem ir tiesības vēlreiz iesniegt šo jautājumu, ja viņiem tas vēl liekas aktuāls. Ir iesniegti vēl divi deputātu jautājumi. Viens no tiem ir Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresēts jautājums „Par Ministru kabineta solījumu starptautiskajiem aizdevējiem 2011.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai”. To iesnieguši deputāti Kučinskis, Urbanovičs, Bērziņš, Kastēns un Valers. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Un otrs ir deputātu jautājums satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par valsts autoceļu finansējumu”. To iesnieguši deputāti Urbanovičs, Agešins, Tutins, Klementjevs, Cilevičs, Fjodorovs, Bekasovs, Rubiks, Kabanovs un Pimenovs. Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Kasparam Gerhardam. Ā, un ir vēl arī, kā izrādās, trešais jautājums - jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par Rīgas Purvciema amatu skolas reorganizāciju”. To iesnieguši deputāti Pimenovs, Ribakovs, Holostovs, Cilevičs un Agešins. Tas tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei. Godātie kolēģi un kolēģes! Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet... Pēc nedēļas ir Jāņi, un mūsu vidū ir arī ļoti daudz Jāņu, un tāpēc mūsu visu vārdā sveiciens Jānim Dukšinskim (Aplausi.), Jānim Eglītim (Aplausi.), Guntim Jānim Eniņam (Aplausi.), Jānim Klaužam (Aplausi.), Jānim Lagzdiņam (Aplausi.), Jānim Porietim (Aplausi.), Jānim Reiram (Aplausi.), Jānim Strazdiņam (Aplausi.), Jānim Tutinam un Jānim Urbanovičam (Aplausi.). Un tagad paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.".
- 2010_06_17-seq1598 spokenText "Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.augusts. Paldies.".
- 2010_06_17-seq1597 spokenText "Paldies. Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu!... Es atvainojos! Zvanu vispirms vajadzēja... Lai nebūtu domstarpību, sāksim visu no sākuma. Vēl vienu reizi lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Godātie kolēģi! Tā kā mēs esam atcēluši steidzamību, mums ir iespēja šobrīd lemt vēl arī par pēdējiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)” otrajam lasījumam”. Ir runa par to likumprojektu, kuram mēs nupat atcēlām steidzamību. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Tātad darba kārtība ir grozīta. Tātad lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)” otrajam lasījumam”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.".
- 2010_06_17-seq1596 spokenText "Kolēģi! Šis bija oriģinālais likumprojekts, par kuru es pieminēju... no kura mēs izcēlām ārā šīs normas, kuras jūs nupat iebalsojāt jaunajā Nekustamā īpašuma nodokļa likumā. Paldies.".
- 2010_06_17-seq1595 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.jūnijs, izskatīšana - nākamajā Saeimas kārtējā vai ārkārtas sēdē. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (reģ. Nr.1795/Lp9)”. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā kāds nāks ziņot?".
- 2010_06_17-seq1594 spokenText "Jā, vai kārtējā...".
- 2010_06_17-seq1593 spokenText "Vai kārtējā...".