Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2010_12_16_a-2-seq469 spokenText "12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq468 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11 - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq467 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs esam daudzkārt runājuši par to, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Jāsaka, ka esošā valdība, pašā sākumā gatavojot budžetu, ierakstīja ciparu „5 miljoni” - pieci miljoni, kas tiks iegūti no cīņas ar ēnu ekonomiku. Pēc tam, kad debates pacēlās diezgan augstos toņos un daudzi apskatījās, cik lielā mērā Igaunija un Lietuva plāno apkarot ēnu ekonomiku, tad valdība palielināja šo ciparu uz 15 miljoniem gadā, kas tiks iegūti no ēnu ekonomikas apkarošanas. Un, ja es nemaldos, tad pašās beigās arī valdībā tika lemts, ka varētu kopumā apkarot par 60 miljoniem, un, protams, ir liela atšķirība starp skaitļiem 5 un 60. Ārkārtīgi liela atšķirība! Bet tikai ir viens neatbildēts jautājums: kādā veidā notiks šī cīņa ar ēnu ekonomiku un no kurienes tad īsti šī nauda nāks? Kuri būs tie nodokļi, kas palīdzēs iekasēt tos līdzekļus, kuri kaut kur ir pazuduši ēnu ekonomikā? Šķiet, ka šodien ir pienācis laiks runāt tieši par tām sadaļām, kā tad mēs plānojam cīnīties ar ēnu ekonomiku, kuri tad būtu tie reālie priekšlikumi. Man šķiet, tas, ko piedāvā šodien apvienība „Par Labu Latviju”, proti, samazināt pakāpeniski iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamo piecu gadu laikā, katru gadu samazinot par vienu procentu, varētu būt ļoti skaidrs signāls uzņēmējiem, darba devējiem, strādājošajiem, kādā veidā mēs padarām situāciju Latvijā konkurētspējīgāku. Šogad sagatavotajā budžeta projektā ir paredzēts, ka no nākamā gada iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts par 1 procentu - no 26 uz 25. Tas, ko piedāvā „Par Labu Latviju”, ir nākamo piecu gadu laikā samazināt pa vienam procentam, kad 2012.gadā no 25 procentiem mēs samazinātu uz 24, bet tālāk - uz 23, 22 un uz 21 procentu. Doma ir tāda, ka tieši caur nodokļu samazināšanu mēs nevis zaudētu ieņēmumus, bet gan palielinātu ieņēmumus. Man šķiet, ka Dombrovska kungs to ļoti labi atceras. Viņš gan teica, ka tajā laikā tā neesot bijusi tieši Dombrovska kunga iniciatīva - skatīties uz uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, jo tas it kā samazinās ieņēmumus, bet tā esot bijusi Finanšu ministrijas ierēdņu pozīcija... Bet es domāju, ka šodien tāda iespēja varētu būt - atbalstīt šo iniciatīvu un vienlaicīgi arī skaidri apzināties, ka šāda nodokļu samazināšana nākamo gadu laikā nekādā gadījumā nesamazinās kopīgos ieņēmumus valsts budžetā, jo mēs šajā gadījumā varētu skaidri iezīmēt to perspektīvu, kādā veidā Latvijas ekonomika attīstīsies. skaidri iezīmēt to perspektīvu, kādā veidā Latvijas ekonomika attīstīsies. Un daudzi varbūt teiks: „Bet runa jau ir par 2011.gada budžetu! Kāpēc Šlesers runā par 2012., 2013., 2014. un 2015.gadu?” Ir ārkārtīgi vienkārša atbilde. Tie investori - vai tie ir vietējie, vai ārvalstu -, kuri šodien pēta, kurā valstī iet, kurā valstī investēt savus līdzekļus, viņus interesē tas, kāda būs nodokļu politika perspektīvā. Un tieši tāpēc šodien ir ārkārtīgi svarīgi dot signālu šiem investoriem, uzņēmējiem, ka Latvija nākotnē būs valsts ar Eiropā viszemākajiem nodokļiem. Man šķiet, tas būtu ārkārtīgi svarīgi, jo, ja vienkārši maina konkrēto nodokļa likmi viena gada perspektīvā, tas nekādā gadījumā neizraisa nekādu īpašu sajūsmu. Viens procents ir 1 procents, pieci - tas ir kaut kas cits! Man šķiet, ka šāds lēmums nekādā gadījumā negatīvi neietekmētu 2011.gada budžetu. Man šķiet, ka valdošajai koalīcijai tā šodien būtu iespēja demonstrēt savu gribu, tiešām padarīt Latviju par investoriem - gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem - pievilcīgu zemi. Un tad vienlaicīgi mēs kļūtu arī konkurētspējīgāki - pirmām kārtām salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Tā ka, godājamie kolēģi, es ceru, ka šo priekšlikumu, kurš neietekmēs nākamā gada budžetu fiskāli, varētu atbalstīt arī valdošā koalīcija. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq465 spokenText "11. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq463 spokenText "10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas veidotais priekšlikums. Arī komisija to atbalsta.".
- 2010_12_16_a-2-seq461 spokenText "9. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, priekšlikums ir iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq459 spokenText "8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq458 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq457 spokenText "Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, neapšaubāmi, daļēji ir saistīts arī ar nu jau neatbalstīto mūsu priekšlikumu attiecībā uz neapliekamā minimuma 100 latu apmērā noteikšanu, tomēr šim priekšlikumam ir arī nedaudz cita būtība. Es gribu atgādināt visiem tiem, kas priekšvēlēšanu laikā solīja pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu: šis nu ir tas priekšlikums, kuru visiem tiem, kas šādus solījumus deva, vajadzētu atbalstīt! Starp citu, raugoties tālāk, vairākus priekšlikumus uz priekšu, man šķiet, ka visai adekvāts salīdzinājumā ar šo priekšlikumu, bet varbūt citādāk vērsts ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegtais 11.priekšlikums, kurš paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi pakāpeniski līdz 2015.gadam. Ja mēs šo priekšlikumu sasaistām ar nacionālās apvienības priekšlikumu, tad varam droši teikt, ka solījumus, ko mēs esam devuši vēlētājiem, mēs varam īstenot jau šodien. Lūgums atbalstīt nacionālās apvienības priekšlikumu. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq455 spokenText "7. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq454 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - nav, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts. Uz šo priekšlikumu attiecas desmit deputātu iesniegums ar šādu lūgumu: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu nolasīt katra deputāta balsojumu par šo priekšlikumu. Es saprotu, ka šis jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu vajadzēs nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajam lasījumam iesniegto 6.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 5. Deputātu lūgums nav atbalstīts. Paldies. Lūdzu, turpiniet ar 7.priekšlikumu!".
- 2010_12_16_a-2-seq453 spokenText "6. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Tas ir jāskata komplektā ar iepriekš jau izdiskutēto 5.priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq452 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30, un mēs turpinām izskatīt darba kārtības 89.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Mēs turpinām ar 6. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu, Vucāna kungs!".
- 2010_12_16_a-2-seq450 spokenText "Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 12.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2010_10_14-seq1090 spokenText "Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 12.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2010_12_16_a-2-seq449 spokenText "Paldies. Tā kā mums ir dažādi viedokļi, tad lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim, vai saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””... par 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad rezultāti netiks nolasīti. Mums saskaņā ar Kārtības rulli... mums ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli vienā sēdē var reģistrēties trīs reizes un acīmredzot sēde mums šodien ilgs ilgāk, tad šoreiz mēs nereģistrēsimies, bet, pirms mēs ejam pārtraukumā, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2010_12_16_a-2-seq448 spokenText "Godātie kolēģi! Nu jau esam aizdzīvojušies tik tālu, ka pat mūsu Kārtības ruļļa normas, kas ir bijušas pirms kara un bijušas spēkā arī atjaunotās Latvijas laikā, nav vairs labas... Tādēļ, ka izskanēs tie uzvārdi, kuri šodien nobalsojuši būs citādāk... būs nobalsojuši pret bērniem. (Troksnis zālē.) Es uzskatu, ka... es uzskatu, ka tas ir jāzina. Es domāju, ka tas ir jāzina! Opozīcijai nav pārāk daudz instrumentu, opozīcija savā instrumentārijā, protams, ir ierobežota, un tādēļ mēs atsevišķos gadījumos, kad uzskatīsim, ka tas ir ļoti svarīgi, lai izskanētu Latvijas sabiedrībai tie cilvēki, kas ir nostājušies pret Latvijas bērniem šoreiz... lai tas būtu zināms. Tādēļ es aicinu turpmāk arī atsevišķos gadījumos šo Kārtības ruļļa normu piemērot un visnotaļ noteikt.".
- 2010_12_16_a-2-seq447 spokenText "„Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šķēle.".
- 2010_12_16_a-2-seq446 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otrās daļas regulējums, uz ko atsaucas desmit mūsu kolēģi, ir radīts jau Latvijas pirmās neatkarības laikos, kad faktiski šī publiskā katra deputāta balsojuma nolasīšana no Saeimas tribīnes bija vienīgā iespēja, kā operatīvi informēt gan vēlētājus, gan sabiedrību par to, kā tad kurš no mums ir balsojis. Tajā pašā laikā šobrīd mēs laimīgā kārtā dzīvojam 21.gadsimtā, kad ir, pirmkārt, displeji trijās vietās zālē, kur mēs redzam, kā kurš ir balsojis; otrkārt, ir iespējams iegūt balsojumu izdruku; treškārt, apmēram minūtes laikā tiešsaistes režīmā balsojums parādās arī internetā. Es aicinu vienkārši cienīt citam cita laiku un informēt sabiedrību tā, kā to dara mūsdienās, un varbūt netērēt laiku tam, lai tiktu nolasīts šis balsojums. Līdz ar to es aicinu balsot „pret” šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq445 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Zalāna, Ulmaņa, Kučinska, Strodes, Šlesera, Bekeša, Šķēles, Sakovska, Rodionova un Burunova - priekšlikumu: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu lūdzam nolasīt katra deputāta balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 5. un 6.priekšlikumu.” Tā kā arī par šo priekšlikumu viens var runāt „par” un viens - „pret”, tad vārds deputātam Gundaram Daudzem.".
- 2010_12_16_a-2-seq444 spokenText "Zalāna kungs! Problēma ir. Un problēma ir nopietna. Un šī nav fundamentāla maiņa attieksmē. Fundamentāla maiņa attieksmē būtu tad, ja jūs piedāvātu no turīgākiem pārdalīt par labu mazturīgākiem. Tagad jūs piedāvājat no mazturīgiem pārdalīt par labu vecākiem ar bērniem. Fundamentāla maiņa būtu tad, ja jūs piedāvātu to, ko es nupat kā no tribīnes teicu, - piemēram, nepiemērot neapliekamo minimumu algām, kas ir lielākas par 500 latiem, un to, ko ietaupāt, tad arī atdot par labu, piemēram, bērniem vai tiem mazturīgajiem. Tā būtu fundamentāla maiņa! Bet šī nav fundamentāla maiņa, ka jūs no mazturīgajiem paņemat par labu citiem mazāk turīgajiem. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un virzīties tālāk.".
- 2010_12_16_a-2-seq443 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.".
- 2010_12_16_a-2-seq442 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Tas ir labi, ka tiek rēķināti lati - viens, divi, trīs -, kā to dara Šadurska kungs. Prieks bija dzirdēt arī Silvas Bendrātes priekšlikumus. Bet par ko tad ir mūsu priekšlikums? Mūsu priekšlikuma būtība ir kopumā ne tikai skaitļos, bet arī fundamentālā attieksmes maiņā, un tas ir jāsaprot! Mēs runājam par pagātni. Kādam te patīk tie, kas ir valdījuši, un kādam nepatīk... Visādi te ir gājis! Šodien mēs runājam par šodienu, par to, ko mēs varam konkrēti izdarīt šodien tai iedzīvotāju daļai, kuri vēl ir Latvijā, kuri nav aizbraukuši un kurus mēs varam mēģināt šeit kaut kādā veidā ar pareiziem, pozitīviem signāliem noturēt, nekādā veidā nebojājot budžetu. Mēs zinām, ka kopumā šajā budžetā nav nevienas citas prioritātes kā vien tā prioritāte, kas ir nosaukta tajā gudrajā vārdā - „konsolidācija”. Nu tad mēs, netraucējot konsolidācijai, ar šo priekšlikumu vienkārši iedodam virzienu, kādā, protams, gan šī valdība, gan arī turpmākās valdības strādās. Mēs te neredzam nekādu problēmu. Te problēma ir tikai gribēšanā vai negribēšanā. Mēs aicinām noticēt sev, gribēt un Latvijas valstij un sabiedrībai izdarīt to, ko šī sabiedrība ir pelnījusi. Un te nav nekādu problēmu, izņemot vien to - gribēt vai negribēt. Mēs lūgsim arī nolasīt... mums ir priekšlikums nolasīt balsojumu, lai tad arī Latvijas sabiedrība redz, kā jūs katrs esat balsojis. Es joprojām domāju, ka tā sauktajā koalīcijā, kuru daži apsaukā par balsošanas mašīnu, tomēr ir atsevišķi cilvēki, kuri var izlemt šoreiz šo jautājumu citādāk, nekā ir lemts attiecīgajā komisijā.".
- 2010_12_16_a-2-seq440 spokenText "Godātie kolēģi! 5. un 6.priekšlikuma aizstāvji acīmredzot iedomājas, ka, ja tiešām par 28 latiem tiks palielināti atvieglojumi par apgādājamiem, tad nu Latvijā saradīšoties milzum daudz bērnu - un turklāt ļoti strauji, ļoti īsā laikā. Nu laikam jau tā nenotiks! Protams, šai normai ir zināma stimulējoša ietekme, bet es gribu teikt, ka ir stimulējoša ietekme arī atvieglojumu palielinājumam valdības piedāvātajā variantā. Ja mēs apskatīsim, nu, piemēram, ģimeni, kurā ir abi divi vecāki un viens bērns, tad redzēsim, ka valdības piedāvātajā variantā neapliekamā summa palielinās par 27 latiem (10 plus 10, plus 7), opozīcijas piedāvātajā variantā - par 28 latiem. Jā, tiešām, viens lats vairāk! Ja ar diviem un trim bērniem, tad, protams, vairāk. Bet, godātie kolēģi, mums tomēr ir jāskatās ne tikai uz to, kā šīs normas stimulē mūsu demogrāfijas tālāko attīstību, bet mazliet jāpaskatās, piemēram, arī uz tādu ģimeni: divi pirmspensijas vecuma cilvēki, kas ir izaudzinājuši trīs vai vairāk nekā trīs bērnus, kuri visi nu ir pilngadīgi. Attiecīgajā vecumposmā ir ļoti liels bezdarba risks, tāpēc vecāki spiesti strādāt ļoti slikti apmaksātu darbu, samierināties ar zemu algu. Viņiem šie 20 lati papildus... šis neapliekamais minimums ir ļoti būtisks. Šie divi cilvēki, kas ir sasnieguši apmēram 50 gadu vecumu... ticiet man, viņiem bērni vairs nedzims (No zāles: „Nu! Nu gan!”), viņi savu pienākumu pret valsti ir izpildījuši. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq438 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs dzirdam dažādus argumentus, mēs dzirdam dažādus ciparus, cik tad ir augsta bērnu dzimstība. Tikko Loskutova kungs, vēlreiz uzstājoties no šīs tribīnes, konstatēja, ka tomēr dzimstība Latvijā ir tiešām viszemākā, kāda jebkad ir bijusi Latvijas neatkarības pastāvēšanas laikā. Jautājums ir tāds: vai nepieciešams kāds papildu pabalsts ģimenēm vai kāds papildu atbalsts, lai dzimtu bērni? Un noteikti daudzi teiks, ka kara laikā arī dzima bērni, pēckara laikā - tad, kad Latvijā situācija bija ļoti smaga, - bērni dzima. Bet vai šodien tiešām šis bērnu pabalsts jeb atbalsts ir tas, kas ir vajadzīgs visvairāk? Ziniet, kas mani uztrauc visvairāk? Tas, ka šajā jautājumā tāda īsti konstruktīva dialoga nemaz nav bijis. Es saprotu, ka balsojamā mašīna Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieņēma lēmumu ar balsu vairākumu un tagad atsevišķi pozīcijas deputāti mēģina šīs debates kaut kādā veidā attīstīt. Tikai jāizsaka nožēla, ka šajās debatēs nenāk un neuzstājas Ministru prezidents vai Saeimas priekšsēdētāja, kura vēl pavisam nesen teica, ka Saeimā pietrūkst tādu profesionālu, pilnvērtīgu debašu par lietām. Izskatās, ka valdošajam vairākumam ir pietiekami balsu, un neatkarīgi no tā, ko dara un saka opozīcija, „mēs jau tāpat nobalsosim”. Bet vai gadījumā tas nebija tieši tas, par ko jūs bijāt uztraukušies visvairāk iepriekš, jo, redziet, opozīcijā neieklausās? Un jums šodien, atrodoties valdošajā koalīcijā, valdībā, būtu iespēja kaut ko mainīt. Tikai diemžēl arī Saeimas priekšsēdētājas izteikumi, ka ir nepieciešamas profesionālas debates, ka ir jāpaskaidro no Saeimas tribīnes pozīcija visiem deputātiem... kaut kādā veidā tas nenotiek. Man šķiet, ka šis ir jautājums, kurš tiešā veidā fiskāli zaudējumus budžetam nerada. Runa ir par formu, kā mēs atbalstīsim, - vai mēs gribam, lai Latvijā būtu daudzbērnu ģimenes, vai mēs gribam atbalstīt tās ģimenes, kurās vecāki nav bezdarbnieki, bet kuri turpina strādāt arī šajā grūtajā laikā? Protams, nekad nebūs iespējams atbalstīt pilnībā visus. Mums ir konkrētas programmas, kā atbalstīt sociāli neaizsargātos. Bet, man šķiet, ir jādomā arī par tām ģimenēm, kurās vecāki strādā, un progresivitāte, izejot no bērnu skaita, man šķiet, viennozīmīgi būtu atbalstāma, jo tomēr vidējais bērnu skaits Latvijas ģimenēs nav pietiekams. Man šķiet, ka šodien šis varētu būt tas jautājums, par kuru tiešām varētu šeit, no šīs tribīnes, nākt un debatēt gan premjers, gan Saeimas priekšsēdētāja. Varbūt šis jautājums, kurš fiskāli tiešām nerada šodien zaudējumus nākamā gada budžetā, varētu būt kaut vai viens jautājums, kurā mēs varētu pēc būtības atrast labāko risinājumu? Ja mēs dzīvojam pēc principa „neuztraucieties, pēc mēneša mēs jau tik un tā to budžetu grozīsim”, jo starptautiskie aizdevēji ir uzskatījuši, ka šis budžets nav gana labs, jo jākonsolidē 50 miljoni... Daudzi saka, ka budžetu vajadzēs vērt vaļā daudzreiz nākamā gada laikā... Bet, godājamie kolēģi, es saprotu, ka ir daudzi jautājumi, uz kuriem atbildes mums šodien pilnībā nav. Mēs tiešām nezinām, kā daudz kas notiks pasaules globālajā ekonomikā, bet ir viena lieta, kura ir ārkārtīgi svarīga un par kuru vajadzētu šodien debatēt un vienoties no šīs tribīnes, - kāda būs Latvijā politika saistībā ar demogrāfiju. Vai mēs atbalstīsim bērnu dzimstību, vai mēs atbalstīsim daudzbērnu ģimenes vai tās ģimenes, kuras tiešām vēlas, tā teikt, lai Latvijā būtu vairāk bērnu? Vai tās gūs arī kādu reālu atbalstu? Jo tas ir ārkārtīgi svarīgi - pateikt, ka Latvijai ir stratēģija un Latvijas valdība tiešām grib, lai Latvija būtu valsts, kurā ir daudz daudzbērnu ģimeņu, un ka mēs to atbalstīsim. Te ir arī tādi, kas teica, ka māmiņu algas to īsti nestimulēšot, jo bērni dzimst ne jau tāpēc, ka valsts par tiem maksā. Tomēr mēs zinām, ka reāls rezultāts ir bijis. Ar reālu valsts atbalstu Latvijā bērnu bija vairāk! Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq436 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Premjera kungs! Ministri! Cienījamie kolēģi! Saprotu, ka faktiski šis neapliekamais minimums... tā summa - 35 lati - jau nav tā lielākā. Bet, kā jūs zināt, ar nākamo gadu šī summa tiek palielināta par desmit latiem un tagad būs 45 lati. Es piekrītu visiem kolēģiem, kas runā, ka tomēr šis ir instruments, kā mūsu demogrāfisko situāciju uzlabot. Un piedāvātie priekšlikumi ir skatāmi kopā - piektais kopā ar sesto. Un es domāju, ka jautājums, ka... izskan arī tā doma, ka bērni no trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm... skaidrs, ka tas ir jautājums, ka bērni... Nav svarīgi, kādā ģimenē viņi dzīvo, tāpēc nebūtu pareizi bērnus šķirot turīgos un neturīgos pilsoņos, iedzīvotājos. Šodien mēs vērojam tādu tendenci jeb tādu sociālās politikas ievirzi, kas motivē uz maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju statusa jeb kategorijas biežāku saņemšanu. Bet ar ko atšķiras bērni no tām ģimenēm, kurās ienākums uz vienu ģimenes locekli pārsniedz šo statusa slieksni? Es, tiekoties ar iedzīvotājiem, bieži dzirdu sakām to: ja šis slieksnis jeb ienākums to pārsniedz, teiksim, kaut vai vienu santīmu, tad šie bērni, šīs ģimenes vispār nesaņem šos atbalsta mehānismus. Tāpēc varbūt šis priekšlikums kopumā - atvieglinājumi apgādniekiem par katru bērnu - ir būtisks. Kā jūs zināt, šis slieksnis tiek pacelts: nākamajā gadā tas sastādīs 70 latus. Es domāju, ka to slieksni varētu pieregulēt pie šīm normām tā, lai tas tomēr veicinātu ģimenē stabilitāti, veicinātu, lai tomēr nākotnē mums dzimtu vairāk bērnu. Un tas ir arī viens no instrumentiem... Es varu piekrist tam, ka tas neapliekamais minimums tomēr ir zemāks, nekā tas varētu būt, un tas tomēr kopumā, es domāju, daudzām ģimenēm liktu izvēlēties par labu tam, lai mums dzimtu vairāk bērnu. Es saprotu šā budžeta situāciju. Pie šiem jautājumiem jāstrādā, un šīs normas ir jāpilnveido. Gan iztikas minimumu, neapliekamo minimumu nosaka Ministru kabinets, gan arī atvieglinājumus nosaka Ministru kabinets. Es domāju, ka nākotnē pie šīs lietas jāpiestrādā, lai tiešām bērns nebūtu tas, kas nosaka, turīgs vai neturīgs ir iedzīvotājs jeb cilvēks, bet - tieši otrādi! - lai domātu par bērnu, kurš var normāli dzīvot un attīstīties. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq434 spokenText "Man tikai neliels precizējums. Mēs ar Šķēles kungu paskaitījām ciparus, un cipari ir nepielūdzami: tiešām, mums patlaban ir vismazākā dzimstība visā neatkarīgās Latvijas vēsturē. Taču arī iedzīvotāju kopējā skaita samazināšanās ir gandrīz divkārt mazāka, nekā tā bijusi pirms desmit gadiem. Mazs sasniegums, bet te mums ir ko darīt visiem kopā.".
- 2010_12_16_a-2-seq432 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi gribu atgādināt vēsturi. Tā dēvētās māmiņu algas nav Tautas partijas nopelns. Tā ir Repšes valdības iniciatīva, un tāda tā droši vien arī ir vēsturē palikusi. Māmiņu algas gan sākotnēji bija domātas kā mērķmaksājums par bērna kopšanu tam no vecākiem, kurš sēž mājās un reāli kopj bērnu. Pēc tam gan, jāsaka, mums valstī labāk klājās un mēs jau atļāvām šo naudiņu saņemt arī tad, ja šis vecāks strādā. Un tas nebija tas sākotnējais mērķis. To es vienkārši atgādinu. Otrs, ar ko nevajadzētu lielīties šobrīd, ir progresivitātes princips attiecībā uz neapliekamo minimumu. Es 2006.gadā Kalvīša valdības laikā centos pierādīt, ka tieši tādā veidā vajadzētu organizēt atbalstu ģimenei. Man neizdevās. Realitātē bija pavisam citādāka situācija. Neapliekamais minimums par strādājošu personu atrāvās ar ģeometrisku, jāsaka, pievienoto vērtību attiecībā pret neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu. Un tikai pagājušajā gadā Valda Dombrovska valdības laikā šis princips nostājās īstajā izskatā, tas ir, ka par apgādībā esošu personu šis neapliekamais minimums pieauga straujāk, bet par strādājošo personu - lēnāk. Šis princips ir nostiprināts arī nākamā gada budžetā. Protams, neapliekamais minimums arī par strādājošo ir jāceļ, un tas ir ļoti mazs - 35 lati. Tāpēc es uzskatu, ka valdība ir atradusi ļoti saprātīgu risinājumu, saglabājot šo progresivitātes loģisko principu, atbalstot ģimeni, vairāk pieliekot... tātad atstājot lielāku šo neapliekamo minimumu tieši par apgādājamo personu, kas galvenokārt ir bērni, bet mazāks tas ir par strādājošo. Vēl es gribu teikt, ka sociālajā jomā nav absolūti neapspriežamu tabu vai kādas dogmas, jo faktiski pēc laika ir atkal jāpārskata, vai mēs pietiekami pareizi un precīzi tērējam to naudu, kas ir mūsu rīcībā. Krīze ir parādījusi to, ka tiešām tā būtu jārīkojas, un tieši tāpēc, manuprāt, ir loģiski diskutēt arī par ģimenes valsts pabalstu. Tas nav, kā saka, bērna pabalsts tīri tādā izpratnē, bet tas ir atbalsts ģimenei. Ģimenes valsts pabalsts! Tāpēc droši vien mēs varētu debatēt par to, vai nevarētu šo naudiņu mērķēt precīzāk tieši tām ģimenēm, kurām tā ir visvairāk vajadzīga, nevis ar plašu, skaistu žestu piešķirt ikvienam. Un tad mūsu bagātās ģimenes bieži vien, kā saka, brīnās un sūta uz Sociālo un darba lietu komisiju vēstules, kāpēc gan šī nauda arī viņām tiek tā ar vienu žestu ieskaitīta. Tieši tāpat var sacīt arī par to, lai mums pavisam drošā... nu, teiksim, kādā vietā atrastos tātad vecāku pabalstu finansējuma avots... tātad sociālās iemaksas tiek palielinātas, tajās tiek iezīmēta šī vecāku pabalsta daļa, kas līdz tam nebija, līdz ar to šī nauda neuzkrājās un visi pārējie sociālo iemaksu apakšbudžeti solidāri kompensēja šo iztrūkumu. Tagad tur būs šī vieta iezīmēta. Arī tās ir mūsu sabiedrības kopējas, solidāras rūpes par mūsu ģimenēm. Un visbeidzot es gribu pateikt to, ka Labklājības ministrija nesen Sociālo un darba lietu komisijā prezentēja savu skatījumu par koncepciju par atbalstu ģimenei. Manuprāt, tā ir ļoti laba koncepcija, tikai vajadzētu šo rīcības plānu vēl īstenot, un tad mums ir jāskatās, ko mēs varam savos apstākļos tur paveikt. Tā ir ļoti laba koncepcija, tikai tā būtu jāpopularizē, lai mēs jau varam ķerties klāt un skatīties pa soļiem... Tur patiešām būtu reāls pabalsts ģimenei, nevis... Tagad mums nākas te karot ap septiņiem vai desmit latiem neapliekamajā minimumā, kas nav tas galvenais atbalsts ģimenei; ir vēl daudz visa kā cita, kas ir ģimenes labā jāizdara.".
- 2010_12_16_a-2-seq430 spokenText "Godātie kolēģi! Deputāts Caunītis, manuprāt, ļoti precīzi pateica, kāpēc šis priekšlikums neder. Tomēr es par šo priekšlikumu tik un tā balsošu, tāpēc ka deputāts Caunītis nepateica, ko viņš liek vietā. Es jau vienā no iepriekšējām sēdēm teicu, ko es piedāvāju, un es to tagad atkārtošu tikai tāpēc, ka ar savu ierašanos mums cieņu ir izrādījusi labklājības ministre. Es aicinu viņu ļoti vērīgi ieklausīties. Man šķiet, ka neapliekamā minimuma palielināšana par katru bērnu nav pats pareizākais risinājums konceptuāli. Šajā gadījumā tas ir risinājums uz noteiktu laiku. Taču, ja mēs runājam par koncepciju nākotnē, kā vajadzētu risināt šīs demogrāfiskās problēmas, tad ar Labklājības ministrijas ierēdņiem mēs par to jau runājām. Es ieminējos mūsu Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā... runa ir pirmām kārtām par to, ka „apgādājamais” un „bērns” ne vienmēr ir sinonīmi. Un šī sistēma, kur neapliekamais minimums ir pie apgādājamā pieregulēts, gluži nerisina demogrāfiskās problēmas. Demogrāfiskās problēmas mēs varam risināt tikai tādā gadījumā, ja mēs to, ko tautā sauc par sociālo nodokli, bet juridiski - par sociālās apdrošināšanas iemaksu, darba devējam un darba ņēmējam nosakām pietiekami augstā līmenī personai, kurai nav nedz apgādājamo, nedz bērnu. Tātad, ja mēs nosakām ļoti augstu nodokļa likmi šādām personām un nosakām regresīvo likmi personām, kurām ir vai nu apgādājamie, vai bērni, vai pilngadīgi bērni... respektīvi, šeit var būt vairākas šīs likmes... regresīvās likmes... Un tad gan mēs tiešām darām kaut ko mūsu demogrāfiskās nākotnes labā. Šis, ko piedāvā frakcija „Par Labu Latviju”, ir pagaidu risinājums. Es uzskatu, ka labāk ir tāds, nekā nekāds, bet aicinu Labklājības ministriju tomēr konceptuāli strādāt pie šā jautājuma.".
- 2010_12_16_a-2-seq428 spokenText "Godātie deputāti! Mēneša neapliekamais minimums ir 35 lati. Tas ir tāds „skābekļa spilvens”, kurš var kaut kā ietekmēt un iedvesmot, viest Latvijas iedzīvotājos cerības, ka šeit, Latvijā, par viņiem atcerēsies... ne tikai atceras. Jā, tiešām, Ministru kabinets var noteikt arī citu skaitli, arī citu summu, bet šeit Saeimas vārdā, parlamenta vārdā, Latvijas likumdevēja vārdā, ir jāsaka konkrēta pozīcija, kas būs atbalstāma noteikti mūsu tautā. Galvenais uzdevums, kas, manuprāt, stāv priekšā katrai partijai, kas pārstāvēta šeit, mūsu Saeimā, ir novērst esošās emigrācijas turpmāku attīstību. Novērst emigrāciju - tas ir galvenais uzdevums! Mums, Latvijai, ir tik maz cilvēku, kas prot strādāt, bet visi rēķina un skaita naudu! Un varbūt arī šis konkrētais priekšlikums darīs lielāku labumu, dos labumu mūsu valstij un dos labas cerības tiem cilvēkiem, kas tagad domā, vai ir klāt laiks tomēr kravāt koferus, lai brauktu prom no Latvijas. Man liekas, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, un es domāju, ka visi tie, kas pirms vēlēšanām solīja saviem vēlētājiem tomēr risināt valsts problēmas... Ir jāsāk no kaut kā konkrēti un nopietni. Es domāju, ka šis priekšlikums, ko izvirzīja partiju apvienība „Par Labu Latviju”, ir labs un tas pilnīgi sakrīt ar apvienības „Saskaņas Centrs” pozīcijām. Mēs atbalstām un atbalstīsim. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq426 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Trīs gadus es strādāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un tajā laikā nacionāli politiskos jautājumos es bieži diezgan skarbi un asi uzstājos pret toreiz opozīcijā esošo un šajā komisijā esošo deputātu Kastēnu un deputātu Cileviču. Bet es vienmēr piekritu tam un aizstāvēju līdz pašam beidzamajam brīdim Baštika vadīto mazo, bet ārkārtīgi nepieciešamo Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Un savās toreiz komisijā teiktajās runās es... man šie fakti pašreiz, protams, nav galvā... Salīdzinot šos faktus, es vienmēr pieminēju tos skaitļus, kas tiešām parādīja to lielo darbu un tos lielos panākumus, ko dzimstības paaugstināšanā un vispārējā likumdošanā par bērniem, par viņu labklājību guva ministrs Baštiks. To vajadzētu atcerēties tagad, kad es klausos, ka šeit partijas cita citai pārmet vai arī, ja nepārmet, tad cenšas palielināt savu ieguldījumu attiecībā uz bērniem. Līdzīgus kā deputātam Baštikam panākumus bērnu aizsardzībā, bērnu veselības veicināšanā veselā rindā likumdošanas iniciatīvu, kas veicināja dzimstību, manā skatījumā, trīs gadu laikā nav guvis neviens.".
- 2010_12_16_a-2-seq424 spokenText "Runa nav par bērniem, bet par iedzīvotāju skaita samazinājumu. Tāpēc es domāju, ka, nu, nespēlēsimies ar statistiku un runāsim par šodienas aktualitātēm. Paldies. Mazāk, mazāk piedzimst...".
- 2010_12_16_a-2-seq423 spokenText "Nedebatējiet ar zāli, lūdzu!".
- 2010_12_16_a-2-seq422 spokenText "Labdien, kolēģi! Šķēles kungs, es gribēju atgādināt vecu patiesību, ka ir meli, lieli meli un ir statistika. Jūs ļoti veiksmīgi izmantojāt šo paņēmienu, ar statistiku spēlējoties vienkārši. Es arī, tāpat kā Zaķa kungs, neesmu vēsturnieks, bet man ir dators līdzi. Es paskatījos jūsu premjerēšanas laikus un gribu jums atgādināt... Vispirms neliels precizējums. Jūs teicāt, ka bērnu palicis mazāk par 19 tūkstošiem. Nu būsim precīzi! Runa ir par iedzīvotāju skaita samazinājumu - 19 tūkstoši ir iedzīvotāju skaita samazinājums, gan ņemot vērā, ka mirstība pārsniedz dzimstību, gan ievērojot migrāciju. Un, kad jūs bijāt premjers, 1996.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās vairāk nekā par 24,5 tūkstošiem cilvēku. Nevis 19, bet 24,5 tūkstošiem! 1997.gadā - 24 tūkstoši cilvēku, tagad 19... Kā lūdzu?".
- 2010_12_16_a-2-seq420 spokenText "Kolēģi! Es negribu jūs aicināt nedomāt par bērniem vai kaut kā citādāk skatīties uz ģimenēm, kurām ir bērni. Bet šeit ir jāmēģina saprast vienu lietu vai varbūt viedokli, kuru mēs šajā brīdī kaislīgās sarunās aizmirstam, - izlīdzinājumu. Ja gadījumā tiem, kuriem apgādībā ir bērni, mēs varētu palielināt neapliekamo minimumu, bet tiem, kuriem tajā brīdī apgādībā bērnu nav, mēs samazinātu, tad ko tas dotu? Ja, teiksim, ģimenē ir viens bērns un tēvam, kurš skaitās apgādātājs, mēs palielināsim, bet mātei... tajā brīdī viņa paralēli apgādātāja nevar būt, jo divi vecāki vienlaikus nevar būt... ja viņai samazināsim, tad kāda tam ir nozīme? Un kā nekā bērni vecākiem ir bērni visu mūžu. Un tad tam no vecākiem, kuram bērni tajā brīdī vairs nav apgādībā, mēs samazināsim neapliekamo minimumu, lai arī viņš mazbērniem nevar palīdzēt... Nu, šis priekšlikums, kā es saprotu, ir it kā fiskāli neitrāls, bet nevajag varbūt sodīt tos, kuriem nav bērnu, bet tajā brīdī, ja ģimenē ir viens bērns, un, loģiski, apgādībā viņš būs vienam vecākam, bet otram tad ņemsim nost... Nu kas tad no tā mainīsies? Mēs vienkārši tērējam laiku un aizraujamies ar demagoģiskiem priekšlikumiem. Atvainojos, ka es tā saku! Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq418 spokenText "Droši vien, ja saskaitīs visas tās dienas, cik ir valdībās bijis „Jaunais laiks” un cik bijusi Tautas partija, var gadīties, ka būs stipri vienāds rezultāts. Jūs esat bijuši gan Kalvīša valdībā, gan vadījuši vieni paši, un Tautas partijai iepriekšējos parlamentos ir bijis tas gods būt jums arī opozīcijā. Tāpat kā mums tas gods ir būt šobrīd opozīcijā, un mēs ar to īstenībā pat varbūt arī lepojamies. Es gribu vienkārši, Zaķa kungs, jums pilnīgi precīzi tomēr vēlreiz atgādināt, ka Kalvīša kunga vadītās valdības laikā tika iedibināta speciāla bērnu politika, bija speciāls ministrs - jā, ar nelielu aparātu, ar ļoti... (No zāles dep. I.Rībena: „Tas bija Repšes valdībā!”) ne pārāk daudz piesaistītiem ierēdņiem. To vadīja... šo ministriju... Šā ministra amatā bija ievēlēts deputāts, un tas bija ministrs Ainars Baštiks. Un tika sasniegts - un tika sasniegts! - labākais rezultāts, kāds jebkad Latvijā ir redzēts atjaunotās Latvijas laikā, - gandrīz 24 tūkstoši piedzimušu bērnu. Šogad būs zem 19 tūkstošiem. Ja es gadījumā kļūdos, kurš iedibināja šo ministriju, tad mani atvainojiet! Bet šāda ministrija un šāda mērķtiecīga bērnu politika deva šo rezultātu. Šie pabalsti, māmiņu algas - tas ļāva jaunajām ģimenēm cerēt uz to, ka tas būs noturīgi, un, ja tā var teikt, paļaujoties uz valsti, savas ģimenes kuplināt. Mēs aicinām domāt par kuplām ģimenēm. Nepārmetīsim, kurš un cik dienas ir strādājis! Šeit bija iespēja izveidot, Zaķa kungs, arī jūsu alternatīvu priekšlikumu, jo te jau nav fiskālu zaudējumu. Bet, redziet, tad, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir jāizveido kāds varbūt labāks komisijas priekšlikums, tad sakarā ar to, ka tiek noraidīts pamatpriekšlikums, alternatīvais vairs izveidots netiek, un Saeimas sēdē alternatīvas nav. Kārtības rullis un komisijas vadības stils, protams, ļauj šādu procedūru izdarīt, un Reira kungs tiek ar to galā.".
- 2010_12_16_a-2-seq416 spokenText "Dāmas un kungi! Šķēles kunga dedzīgo uzstāšanos es varētu raksturot ar vārdiem „labāk vēlāk, nekā nekad”. Es neesmu vēsturnieks, īsti neatceros, kurā gadā Tautas partija radās, bet ļoti labi atceros to nozīmīti, to logo, kur bija attēloti tie trīs bērni un abi divi vecāki. Es neesmu vēsturnieks, neatceros, cik valdības ir vadījusi Tautas partija un cik valdībās Tautas partija ir piedalījusies, bet nekā no tā, ko šobrīd Šķēles kungs, būdams opozīcijā, intensīvi aizstāv, mēs neredzējām tad, kad viņi bija valdības vadītāji un valdības dalībnieki. Mēs to ieraugām tikai tagad, kad Tautas partija nonākusi opozīcijā. Nu, protams, labāk vēlāk, nekā nekad. Par šo priekšlikumu konkrēti. Manuprāt, nav taisnīgi, ka šo problēmu risina uz mazturīgo rēķina. Ja būtu priekšlikums, piemēram, nepiemērot neapliekamo minimumu tiem, kam ir lielas algas (piemēram, summa, kas piecreiz lielāka par neapliekamo minimumu, būtu slieksnis, no kura neapliekamo minimumu nepiemēro), un tad šo ietaupīto summu attiecināt uz... vai nu uz neapliekamo minimumu, vai, kā to piedāvā nacionālā apvienība, uz bērnu pabalstiem (vienalga, kurš no scenārijiem)... Ja tiktu paredzēts, ka šo ietaupījumu rod no turīgajiem, nevis no mazturīgajiem, kuriem tas neapliekamais minimums jau ir ārkārtīgi būtisks jeb sastāda ārkārtīgi būtisku ietekmi uz tiem ienākumiem, ko viņi saņem kabatās, tad šādi priekšlikumi būtu analizējami un, visticamāk, arī pieņemami (visticamāk, ka nākamā gada laikā kaut ko līdzīgu arī izdosies pieņemt), bet tas, ko šobrīd kolēģi piedāvā, īstenībā, manuprāt, ir populisms, nevis reāls mēģinājums panākt kaut kādu mērķi. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq414 spokenText "Godātie kolēģi! Es pieņemu, ka es drīz jums būšu apnicis, bet tāds ir pienākums deputātam, kurš strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, - nākt un stāstīt, par ko bija debates un cik nopietni tika ņemts vērā viens vai otrs arguments. Un šis jautājums par cilvēku skaitu Latvijā, par bērniem ir absolūti pats svarīgākais. Tas ir svarīgāks pat par to, vai mēs atdosim vai neatdosim laikā Starptautiskajam Valūtas fondam aizņēmumu. Tas ir svarīgāks par to, kāda un cik liela būs valdība, kāda būs valdība, kas būs Ministru prezidents un tā tālāk. Kāda ir šobrīd matemātika? Kāda šobrīd ir matemātika... Matemātika ir tāda, ka 2010.gadā Latvija būs uzstādījusi savas pastāvēšanas vēsturē sliktāko rekordu - būs zem 19 tūkstošiem piedzimuši bērni. Nevienos kara gados... Gan Otrā pasaules kara gados, gan okupācijas laikā tik slikts rezultāts nav bijis. Šis ir pats sliktākais! Tas iepretim izaugsmes gadiem Kalvīša kunga vadītās valdības laikā, kad bija sasniegts atjaunotās Latvijas pats augstākais bērnu dzimšanas skaits, protams, ir nožēlojami. Protams, ir nožēlojami... Un par ko tad ir izšķiršanās? Izšķiršanās ir par to, ka tām personām, kurām nav apgādībā neviena apgādājamā - ar to mēs saprotam faktiski bērnus... tātad tās ir personas, kurām nav jāuztur bērni, mēs aicinām atstāt vēl kādu gadu, nākamo... varbūt vēl vienu gadu spēkā šo zemo neapliekamā minimuma slieksni. Mēs arī esam pret to, ka tas ir tik zems. Mēs arī esam par to, ka tas būtu jāpaceļ. Bet, ja mums jādod ir kāds pozitīvs vektors... ja mums kaut kādā ziņā cilvēkiem jādod kāds pozitīvs gaismas stariņš: „Nebrauciet projām, varbūt sadūšojieties, apspriedieties ģimenēs! Var būt, ka tomēr esam gatavi papildināt Latviju ar mūsu bērniem, ar mūsu cilvēkiem?” Mēs dodam pilnīgi pretēju signālu. Mēs dodam pilnīgi pretēju signālu: „Brauciet uz tām valstīm, kurās par katra bērna piedzimšanu ir īpaši atvieglojumi, kurās par katra bērna piedzimšanu jums būs īpaša pretimnākšana!” Un nav Latvija diemžēl šāda zeme. Kādas, liekas, šārīta avīzes intervijā finanšu ministrs ir teicis, ka šā budžeta sakarā esot vērojami zināmi strukturālo reformu iedīgļi. Jāsecina, ka - nu, tas, protams, man tā šķita - faktiski viņš rezumēja paša sniegumu un valdības sniegumu. Par kādām strukturālām reformām te kolēģis Zaķis varēs nākt runāt, kuras dedzīgi visu laiku ir aizstāvējis? Nav tādu! Ir tikai iedīgļi, bet es domāju, ka mums pats svarīgākais iedīglis šobrīd būtu bērni. Par to mums ir jādomā! Par to mums ir jādomā, un tādēļ es aicinu: šim priekšlikumam nav nekāda sakara ar budžeta izdevumu palielināšanu vai samazināšanu. Šis priekšlikums kontekstā ar nākamo partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikumu ir fiskāli neitrāls, bet atdod atpakaļ kaut kādu cerības staru. Jūs jau zināt, ka šā budžeta sakarā tiks nobalsots un no pusgada vispār bērnu pabalstu nebūs, tie būs pilnīgi citādāk organizēti, un es neesmu pārliecināts, ka tas būs daudz taisnīgāk un labāk, nekā tas ir darbojies līdz šim. Šis priekšlikums, vēlreiz atkārtoju, ir fiskāli neitrāls. Tas, ja tā var teikt un kā padomju laikā daudz cilvēku teica, satur zināmas vecpuiša vai bezbērnu nodokļa pazīmes un atļauj to pašu naudas mazumiņu, kas ir šobrīd Ministru prezidenta Dombrovska kunga rīcībā, pārdalīt skaidri, izteikti par labu ģimenēm ar bērniem. Tā ir prioritāte frakcijai „Par Labu Latviju”, tā paliks mūsu prioritāte. Tā ir bijusi vienmēr Tautas partijas prioritāte, un mēs spējām Kalvīša vadītās valdības laikā sasniegt pēc kara atjaunotās Latvijas laikā augstāko bērnu dzimstību. Šogad valdošās koalīcijas ietvarā tiek sasniegts simts gados pats zemākais iedzīvotāju pieaugums Latvijā. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq412 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” atbalstīs šo „Par Labu Latviju” priekšlikumu, jo patiešām, skatoties budžeta skaitļu rindas, šis ir priekšlikums, zem kura patiesi reāli ir paslēpts mūsu atbalsts demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Mēs jau esam sagatavojuši daudzas ragaviņas veciem ļaudīm, jo mēs neatbalstām priekšlikumus, kā uzlabot viņu dzīvi, bet šis ir reāls priekšlikums, lai dotu signālu tām ģimenēm, kurām ir bērni, kuras domā par bērniem, un tiem Latvijas cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši vai vēl domā braukt prom no Latvijas, kā to nedarīt, kā palikt Latvijā. Ziniet, 1919.gadā Rainis poēmā „Daugava” rakstīja: „Krauklis krauklim aci saudz, Vilks vilkam nekož rīkli, Kādi zvēri esam mēs? Kožam paši savu tautu.” Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq410 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mūsu apvienības priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Pats svarīgākais ir tas, ka uz 2011.gada valsts budžetu tas neatstāj nekādu ietekmi. Mēs ierosinām 2011.gadā neapliekamo minimumu atstāt tajā pašā apmērā, kas ir šobrīd - 35 lati -, taču nodokļu atvieglojumus par katru apgādībā esošu personu palielināt līdz 91 latam. Ko tas nozīmē? Reālajā dzīvē tas nozīmē to, ka tās personas, kuras ir nodarbinātas un saņem nodokļu atvieglojumus, nākamajā gadā nesaņems savā makā 2,5 latus... 2 latus un 50 santīmus. Arī es nesaņemšu, jo man nav apgādībā esošu personu. bet vecākiem, kuri audzina bērnus, šis nodokļu atvieglojums naudas izteiksmē par katru bērnu dos 22 latus 75 santīmus makā vairāk nekā personai, kurai nav apgādājamo. Tā ir summa, par kuru vecāks var nodrošināt bērna ēdināšanu bērnudārzā, skolā, bet laukos ģimene var nopirkt veselai ziemai... visai ziemai malku. Atbilstoši ģimenes, kuras audzina divus bērnus, gadā var makā saņemt 546 latus, bet ar trim bērniem - 819 latus. Cienījamie kolēģi! Laikā, kad valdība no nākamā gada plāno atņemt vienīgo universālo valsts pabalstu - ģimenes valsts pabalstu -, tādā veidā uz bērnu rēķina aizlāpot kārtējo budžeta caurumu, vai tiešām mēs nevaram novērst šo valdības tuvredzību un atbalstīt apvienības „Par Labu Latviju” alternatīvo priekšlikumu, kas, atkārtojos, neprasa nākamā gada budžetam nevienu santīmu? Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq409 spokenText "Vārds deputātei Ritai Strodei.".
- 2010_12_16_a-2-seq408 spokenText "Godātie kolēģi! Es nekādi nevaru atbalstīt šo apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu, jo saglabāt neapliekamo minimumu iepretī valdības centieniem to pacelt par 10 latiem - tas nu nekādā ziņā mūs netuvinās labai Latvijai. Aicinu kategoriski noraidīt. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq406 spokenText "5. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq404 spokenText "4.priekšlikums. To veidojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq403 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq402 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, un mani neizbrīna valdošās koalīcijas attieksme. Kā zināms, Latvijā arodbiedrības ir ļoti vājas, un esošo valdību tas acīmredzot pilnīgi apmierina. Bet kopumā valstij tas ir ļoti kaitīgi, jo mēs runājam visus pareizos vārdus par sociālo dialogu, bet būtībā mums izveidojas diezgan dīvaina situācija, kad valdība pati izvēlas, kas būs tās partneris tajā sociālajā dialogā. Jā, Šadurska kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, ka ne visas arodbiedrības ietilpt LBAS, ko vada Krīgera kungs, un ir vesela virkne arodbiedrību, kuras nemaz nav vājākas par LBAS un kurām ir atsevišķa pozīcija daudzos jautājumos, bet valdība vienkārši negrib uzskatīt šīs arodbiedrības par savu sociālo partneri. Man negribas kritizēt Krīgera kunga pozīciju, bet ļoti bieži tā ir nekonsekventa. Acīmredzot valdībai ir ļoti izdevīgi strādāt ar tām arodbiedrībām, kuras var ietekmēt, un dažreiz patiešām rodas nopietnas bažas, vai tie vārdi, ka arodbiedrības ir brīvas, patiešām atbilst saturam. Es domāju, ka no demokrātijas viedokļa, no valsts attīstības viedokļa būtu daudz pareizāk, ja valdība godīgi iesaistītos dialogā ar visām esošajām nopietnajām arodbiedrībām. Kādi kritēriji būtu izmantojami, lai noteiktu, kas ir sociālais partneris un kas ne, - tas ir cits jautājums. Bet acīmredzot ļoti slikta ir esošā prakse, ka valdība nevis iesaistās sociālajā dialogā, bet faktiski no šā sociālā dialoga izvairās, izvēlēdamās sev izdevīgus sociālos partnerus. Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti pareizs. Tas būtu atbalstāms. Balsojums šajā gadījumā ļoti uzskatāmi parādīs, ko īsti domā valdošā koalīcija, kas diezgan bieži plātās ar savu vēlmi ieviest Latvijā demokrātiskas tradīcijas un ievērot visu darba ņēmēju tiesības. Šis balsojums parādīs, ko īsti valdošās koalīcijas partijas par to domā un kā tās uztver un saprot to sociālā dialoga jēdzienu, kas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Es aicinu jūs balsot „par”. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq400 spokenText "Godātie kolēģi! Protams, ja 50 santīmu liela arodbiedrības biedra maksa netiks aplikta ar nodokli, tas neradīs nekādus nopietnus zaudējumus valsts budžetā. Otra lieta, ko Šķēles kungs sacīja, pieminot visnotaļ cienījamo Krīgera kungu... Kā Šķēles kungs droši vien labi zina, ne visas arodbiedrības ir dalībnieces Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, ko vada Krīgera kungs. Kad es izlasīju šo partiju apvienības „Par Labu Latviju” priekšlikumu, es biju mazliet izbrīnīts par tā revolucionāro garu, jo tiešām man ienāca prātā diezgan amizants kontrpiemērs, proti, izveidot arodbiedrību, kuras darbības mērķis būtu tikai biedru naudās saņemto līdzekļu pārdale, proti, šajā arodbiedrībā darbinieki iemaksātu visu savu algu un pēc tam proporcionāli iemaksātajam no arodbiedrības saņemtu atpakaļ. Protams, šī arodbiedrība neiestātos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, bet tomēr tas būtu legāls veids, kādā veidā darbiniekam pilnībā izvairīties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas; proti, samaksāt sociālās iemaksas, bet visu pārējo naudiņu ieskaitīt arodbiedrības kontā un saņemt no tā atpakaļ. Ar šo piemēru es gribēju norādīt tikai to, ka diemžēl šis priekšlikums nav izsvērts un nekādā ziņā nav atbalstāms. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq398 spokenText "Godātie kolēģi! Kā jau par katru mūsu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu, arī par šo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs ļoti padziļināti debatējām. Vairāki jautājumi, kas radās kolēģiem, bija apmēram tādi: „Nu kā tad tā? Kāpēc apvienība „Par Labu Latviju”, kurai ir tik daudz atbalsta no uzņēmējiem, un arī pats Andris Šķēle, kas ir uzņēmējs, uztur spēkā normu, kas faktiski vērsta par labu arodbiedrībām?” Un atbilde bija pilnīgi skaidra un saprotama: mēs ar šo normu vēlamies palīdzēt valdībai apkarot ēnu ekonomiku. Mēs esam šo priekšlikumu padziļināti izdebatējuši ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ar tās vadītāju Krīgera kungu, un matemātika ir pilnīgi skaidra, un fakti ir pilnīgi skaidri. Tajos uzņēmumos, kuros darbojas arodbiedrības, cilvēki mazāk vai faktiski nemaz nesaņem algu aploksnēs. Tātad uzņēmumos, kuros ir spēcīga arodbiedrība, uzņēmumos, kuros cilvēki ir pašorganizējušies šādā nevalstiskas organizācijas formā, viņi ir ieinteresēti sekot līdzi, lai uzņēmumā visas algas tiktu maksātas legāli. Un mums tas šķita ļoti svarīgi. Mums tas šķita ļoti svarīgi, jo uzņēmēji visvairāk cieš no negodīgas konkurences. Uzņēmēji visvairāk saduras ar lielām pretrunām arī dažādos valsts iepirkumos, kad parādās nesaprotami zemi piedāvājumi no uzņēmumiem, kuros, tos izanalizējot, kļūst pilnīgi skaidrs, ka acīmredzot tiek ekonomēts uz cilvēku algām vai, pareizāk sakot, cilvēkiem algas tiek izmaksātas bez nomaksātiem nodokļiem, tātad aploksnēs. Mūsu piedāvājuma būtība ir tāda, ka to arodbiedrības niecīgo maksas daļu, ko cilvēki iemaksā savām arodbiedrībām, lai tās uzturētu, lai pašorganizētos... ka to atļauj atskaitīt no apliekamā ienākuma. Ne par ko citu nav runa! Tie 50 santīmi vai lats, ko viņi nomaksā, tā ir tā summa, ko var atskaitīt no apliekamā ienākuma. Fiskālais efekts šim priekšlikumam, pat ja nenoorganizētos nevienā uzņēmumā jauna arodbiedrība un papildus neapkarotu nevienu nelegālo aplokšņu maksātāju, būtu absolūti niecīgs. Bet es esmu pārliecināts, ka šis nelielais stimuls - jā, par labu darba ņēmējiem, jā, par labu arodbiedrībām! - galu galā būs par labu uzņēmējiem, jo galu galā būs par labu veselīgai konkurencei. Un tādēļ mēs šo priekšlikumu aizstāvējām un aizstāvēsim arī šodien. Interesantas bija debates... Acīmredzot tas būs kolēģis Kārlis Šadurskis, kurš ir pieteicies un nāks debatēt, kurš izvirzīja tādu viltus premisu, ka, iespējams, caur arodbiedrībām izmaksās... pareizāk sakot, maksās milzīgi lielas arodbiedrību iemaksas, tādā veidā apejot nodokļus un faktiski apkrāpjot valsts budžetu. Es kaut kā pat apmulsu no tā, cik ļoti kolēģis bija pārliecināts, ka Latvijas arodbiedrības un Krīgera kungs būs tās personas, kas organizēs Latvijas valsts budžeta apkrāpšanu, maksājot ļoti milzīgas iemaksas... organizējot milzīgas iemaksas savās arodbiedrībās, lai mazāk maksātu valsts nodokļus. Es domāju, ka tas ir apzināti izvirzīts viltus pieņēmums. Tas neiztur nekādu kritiku attiecībā uz valdības sociālo partneri - arodbiedrībām -, un, manā uztverē, vienkārši ir ar mērķi mēģināt torpedēt saprātīgu, godprātīgu priekšlikumu, kurš ļautu valdībai daudz efektīvāk darbināt to instrumentu, kas saucas „ēnu ekonomikas apkarošanas plāns”. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq396 spokenText "3. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq395 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq394 spokenText "Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir visai vienkārša. Mēs zinām to, ka ienākumi no kapitāla pieauguma tiek aplikti ar nodokli, un tas kopumā ir pamatoti un saprotami, jo Eiropā daudzviet ir šāds nodoklis. Tomēr, mūsuprāt, ir visai netaisnīgi, ja, piemēram, pensionāram, kuram pensija tiek ieskaitīta bankas norēķinu rēķinā, par kuru banka maksā nelielus procentus, par šā konta atlikumu papildus ir jāmaksā šis nodoklis. Mēs uzskatām, ka šis piemērs faktiski pēc būtības parāda to, ka būtu jābūt neapliekamam minimumam. Varētu diskutēt, protams, par šā minimuma apmēru - vai tie ir 100 lati vai 500 lati. Mūsuprāt, tie varētu būt 100 lati, kas pēc būtības neradītu negatīvu fiskālo ietekmi. Drīzāk tas būtu atbalsts maznodrošinātajiem, kuri izmanto bankas pakalpojumus. Tā ka lūgums atbalstīt nacionālās apvienības priekšlikumu. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq392 spokenText "2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq390 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.158/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus. 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq389 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2010_12_16_a-2-seq388 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq384 spokenText "4. - deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq382 spokenText "3. - deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq380 spokenText "2. - deputātu Zaķa, Brigmaņa, Agešina, Cilinska un Zalāna priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq378 spokenText "Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq377 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Finanšu stabilitātes nodevas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_12_16_a-2-seq376 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq374 spokenText "Un 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq372 spokenText "7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kurā ir ietverta norma līdz 2011.gada 1.jūlijam izvērtēt iespējas arī citiem Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un citiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un, ja nepieciešams, sagatavot attiecīgos grozījumus šajā likumā. Tas praktiski varbūt likvidēs tās bažas, ko izsaka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija par to finansēšanu... par patēriņa finansēšanas problēmām, kas ir mazām firmām un kas netiek reglamentēts. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 8.priekšlikumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq371 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 46, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq370 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Dombravas kungs ļoti precīzi iezīmēja šā jaunā likuma mērķi, kas, protams, kopumā ir pozitīvi vērtējams, bet, manuprāt, tas ir nepietiekams. Un es gribu pateikt vēl dažas lietas, ko nepieminēja Dombravas kungs; proti, kāpēc nacionālā apvienība nāca klajā ar šādu priekšlikumu - palielināt šīs nodevas likmi. Vienkāršu iemeslu dēļ! Proti, mēs zinām, ka tālākajā darba kārtībā ir arī jautājums par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa likmē. Arī attiecībā uz likmes palielināšanu elektroenerģijai. Mēs zinām to, ka Latvijā, es ceru, visiem ir elektrība. Tātad jebkuram iedzīvotājam šīs likmes palielināšana pēc būtības būs saistīta ar papildu izdevumiem. Mēs ļoti rūpīgi izvērtējām šo Finanšu stabilitātes nodevas likumu un sapratām, ka tas ir veids, kā kompensēt šo pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu attiecībā uz elektroenerģiju. Vismaz daļēji! Vismaz daļēji... Līdz ar to es aicinu atbalstīt vismaz šo deputāta Dombravas priekšlikumu, tādā veidā kaut nedaudz nākot pretī visām tām mājsaimniecībām, kurām var rasties problēmas ar elektroenerģijas rēķinu apmaksu, jo principā mēs šobrīd skatāmies varbūt uz diviem svaru kausiem: vienā svaru kausā mums ir kredītiestādes, bankas, kuras daļēji ir vainīgas arī pie finanšu krīzes valstī, bet otrā kausā ir mūsu iedzīvotāji. Es aicinu izšķirties par labu mūsu iedzīvotājiem. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq368 spokenText "6. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq367 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq364 spokenText "Sveicināti, godātie kolēģi! Pirms krīzes ārvalstu bankas radīja šķietamību, ka ikviens valsts iedzīvotājs varēs mūžīgi aizņemties, nebrīdināja par sekām, kādas var rasties, ja cilvēki nespēs atmaksāt kredītus. Šodien par finanšu ķīlniekiem ir kļuvušas daudzas mājsaimniecības, kuras nespēj segt kredītus. Tajā pašā laikā bankas ir ierobežojušas kreditēšanu Latvijā. Tās uzglabā finanšu līdzekļus un nelaiž tos apgrozībā, un no tā cieš tautsaimniecība kopumā. Ministru kabinets ir ierosinājis aplikt bankas ar šo ļoti zemo (0,036 procenti) nodevu - finanšu stabilitātes nodevu. Nacionālā apvienība ierosina šo likmi palielināt četras reizes - līdz 0,15 procentiem, kas ir ASV finanšu stabilitātes nodevas līmenis. Pastāvot 0,15 procentu lielai nodevai, valsts varētu gūt papildus aptuveni 10 miljonus latu ieņēmumu gadā. Pastāvot 0,07 procentu likmei, - papildus aptuveni 3 miljonus latu gadā. Tas ļautu atrast daļu no Starptautiskā Valūtas fonda pieprasītā budžeta samazinājuma par 50 miljoniem latu. Taču šajā gadījumā nauda netiktu atņemta pensionāriem, bet gan bankām par to saistību kopsummu. Ja jums tomēr ir žēl ārvalstu banku sektora un jums šķiet, ka tās nespēs nomaksāt šos 0,15 procentus - finanšu stabilitātes nodevu -, tad jums būs iespēja nākamajā balsojumā atbalstīt finanšu stabilitātes nodevas palielināšanu līdz 0,07 procentiem. Atgādinu, ka identiska likme ir Lielbritānijā, kur arī ar šo ļoti augsto likmi bankas spēj veiksmīgi funkcionēt. Aicinu jūs beidzot sākt domāt pašiem, neskatīties uz kartiņām vai īkšķiem. Pārstāsim turēt siltumnīcas apstākļos ārvalstu bankas! Lūdzu, atbalstiet nacionālās apvienības priekšlikumu! Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq356 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2005_10_27-seq285 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2005_10_13-seq330 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2005_02_24-seq173 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2004_11_25-seq524 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2003_10_16-seq60 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq1249 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2002_10_24-seq443 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq354 spokenText "Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.154/Lp10. Komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq353 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 30, atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Finanšu stabilitātes nodevas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_12_16_a-2-seq350 spokenText "17. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq338 spokenText "11. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq332 spokenText "8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq330 spokenText "7. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq326 spokenText "5. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq323 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq322 spokenText "3. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq321 spokenText "Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 37, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2010_12_16_a-2-seq319 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Šķēles kungs, vai jūs uzstājat uz balsojumu par 1. un par 2.priekšlikumu vai tikai par 2.? Šķēles kungs, vai mums ir jābalso par abiem priekšlikumiem vai tikai par 2.? Par 2.priekšlikumu. Tātad pret 1.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu. Par 2.priekšlikumu.".
- 2010_12_16_a-2-seq318 spokenText "Godātie kolēģi! Es runāšu gan par 1, gan par 2.priekšlikumu, jo man šķita, ka šī ir tā īstā vieta, kur varbūt precizēt kolēģa Zaķa izteikumus, ka valdība neiedibina nekādu jaunu nodokli. Atveriet un izlasiet gan 1., gan precizēto 2.priekšlikumu! Turklāt, ja mēs atbalstīsim (un droši vien Saeima atbalstīs) 2.priekšlikumu, tad šis jaunais nodoklis parastās... tās viegli saprotamās automobiļu ikgadējās nodevas vietā sauksies „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums”. Izsmeļoši skaidri! Es skatos, Kursītes kundze tur groza galvu un smaida kā valodniece. Tātad - nav jauna likuma elegantā, labā, skaidrā un saprotamā valodā. Tā ka ir jauns likums, tad šā likuma pielietojums būs vairāk nekā neskaidrs, ierēdniecību vairojošs un kopumā nedos cerētos ienākumus, ko valdība cer saņemt valsts budžetā. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq316 spokenText "Godātie kolēģi! Str��dāsim ar dokumentu Nr.151/Lp10. Komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus. 1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq315 spokenText "Paldies. Tātad iesniegums satur divus priekšlikumus - izslēgt no budžeta paketes un svītrot no šodienas darba kārtības. Vai deputāti piekrīt, ka mēs balsojam par abiem šiem priekšlikumiem vienlaikus? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izslēgtu no budžeta paketes likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un izslēgtu no šīsdienas darba kārtības, pārnesot uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 9, atturas - 1. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts ir izslēgts no budžeta paketes, ir izslēgts no šīsdienas darba kārtības un tiks skatīts nākamajā kārtējā sēdē. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2010_12_16_a-2-seq314 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Un godātie kolēģi! Latviešu valodas kā valsts valodas aizstāvība - tā bija tā lieta, ko pirmsvēlēšanu periodā (es domāju, mūsu organizācija lielākoties arī tapšanas laikā) solījusi ir katra šajā Saeimā ievēlētā partija, katra šajā Saeimā ievēlētā apvienība. Ļoti konkrēts ir priekšlikums, ko ir atbalstījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ir iespējams šodien apstiprināt un izdarīt vienu konkrētu lietu. Ja šis jautājums tiek atcelts, tad, loģiski, rodas citi jautājumi: kāda ir argumentācija, kāpēc tas būtu jāatliek un kāpēc vēlāk, nevis tieši tagad? Es varu iedomāties tikai divas iespējamos argumentus. Pirmais ir tāds neliels šantāžas elements attiecībā uz opozīcijas partijām par balsojumu budžeta sakarā, un otrais, kas man šķiet daudz ticamāks, ir Valda Zatlera vizīte Krievijā. Daži laikam jau ļoti sapriecājušies par jaunu ēru Krievijas un Latvijas attiecībās, taču jāuzdod jautājums: vai tiešām tam ir pamats un par kādu cenu? Šobrīd mēs plašsaziņas līdzekļos un internetā lasām: Valdis Zatlers Maskavā sola iestāties par Eiropas Savienības un Krievijas bezvīzu režīmu. Bet fons jau kopumā ir pavisam cits! Un mēs lasām vēl ko. Krievijas mediju pārstāvji laikrakstam „Telegraf” pauduši ļoti cinisku un aizvainojošu viedokli gan par Zatleru, gan par Latviju kopumā. Viņi izteikušies, ka Baltijas valstīm šodien neesot ne politiskās, ne ekonomiskās nozīmes. Savukārt citi sacījuši, ka īstenībā nesaprotot, kāpēc Krievijas prezidentam vispār jātiekas ar Zatleru. Viņi izteikušies: „Ja kādam ko vajadzēs no Baltijas republikas, tad šis piezvanīs uz Vašingtonu un nokārtos šo jautājumu ar konkrētā Austrumeiropas apgabala pārvaldnieku.” Mēs esam daudz domājuši un daudz runājuši par sabiedrības uzticību Saeimai un valsts varai. Taču, ja mēs arī turpmāk demonstrēsim tik zemu pašcieņu, tad „uzticība Saeimai” kļūs par diviem visgrūtāk savienojamiem vārdiem latviešu leksikā. Tāpēc es aicinu priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
- 2010_12_16_a-2-seq313 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Zaķa, Brigmaņa, Zalāna, Smiltēna, Klementjeva, Bendrātes un citu - iesniegumu ar lūgumu izslēgt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” no 2011.gada valsts budžeta likumprojektu paketes un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt grozījumus 2010.gada 20.decembra sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu otrajā lasījumā, un skatīt šo likumprojektu nākamajā kārtējā izskatīšanu otrajā lasījumā, un skatīt šo likumprojektu nākamajā kārtējā Saeimas sēdē. Viens var runāt „par”, viens - „pret”. Deputāts Raivis Dzintars ir pieteicies runāt „pret”.".
- 2010_12_16_a-2-seq312 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq310 spokenText "Un 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq308 spokenText "12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.".
- 2010_12_16_a-2-seq302 spokenText "9. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq300 spokenText "8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.".
- 2010_12_16_a-2-seq298 spokenText "7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq296 spokenText "6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".
- 2010_12_16_a-2-seq290 spokenText "3. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstījusi.".