Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_02_24-seq173 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. Lai padarītu aizsargājamo teritoriju sistēmu vieglāk saprotamu, paredzēts likvidēt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zonas, vienlaikus nosakot tās kā dabas liegumus. Atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - izskatīja šos grozījumus un lūdz Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq172 spokenText "Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_02_24-seq169 spokenText "Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.".
- 2011_02_24-seq168 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq167 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā 16.februāra sēdē un nolēma atbalstīt tā virzīšanu pirmajam lasījumam. Es neatkārtošos, bet teikšu tikai to, ka likumprojekta būtība ir identiska tā likumprojekta būtībai, par kuru es ziņoju iepriekš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq166 spokenText "Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Turpināsim Saeimas sēdi. Es atgādinu, ka mēs turpinām skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_02_24-seq164 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš no Vidzemes... Ir uz vietas. Ina Druviete, Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns. Paldies.".
- 2011_02_24-seq163 spokenText "Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_02_24-seq162 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēžu zālē.".
- 2011_02_24-seq160 spokenText "Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulksten 12.50 pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2011_02_24-seq159 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad turpināsim izskatīt mūsu apstiprināto darba kārtību pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti deputātu reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_02_24-seq157 spokenText "Šā gada 10.marts... Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir atbalstīts.".
- 2011_02_24-seq156 spokenText "Komisija piedāvā par termiņu noteikt šā gada 10.martu.".
- 2011_02_24-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq154 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 16.februāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” un pieņēma lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pašreizējā situācijā, skatoties pēc priekšlikumiem, termiņu, līdz kuram pilsētas zemes lietotājiem bija jāveic ar zemes izpirkšanu saistītās darbības, regulē tieši šis nosauktais likumprojekts un likums „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”. Likumā paredzētie termiņi vairākkārt ir tikuši pagarināti, tomēr pašlaik vairāki zemes lietotāji, kuri praktiski ir izpildījuši visus minētā likuma nosacījumus - gan iemērījuši zemi, gan samaksājuši par to -, nav līdz 2010.gada 30.decembrim noslēguši līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, tāpēc saskaņā ar spēkā esošo regulējumu viņi zaudē gan zemi, gan samaksāto, kaut gan faktiski līgums ir tikai pēdējā formālā procedūra. Grozījuma būtība ir tāda, ka likumprojekts paredz atļaut personām, kuras ir izpildījušas visus likumā paredzētos nosacījumus līdz pirkuma līguma noslēgšanai, līdz 2011.gada 1.jūlijam noslēgt šo līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq153 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2011_02_24-seq150 spokenText "Komisija ir nolēmusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nozīmēt uz 1.martu.".
- 2011_02_24-seq149 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autortiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq148 spokenText "Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Otrajā lasījumā strādāsim ar dokumentu Nr.493 - tas ir likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”. Otrajam lasījumam komisija tika saņēmusi tikai vienu priekšlikumu no kultūras ministres Sarmītes Ēlertes, kuru izskatīja un pieņēma lēmumu atbalstīt. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq147 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.".
- 2011_02_24-seq145 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq144 spokenText "Runa ir par likumprojektu Nr.228/Lp10. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi. Šeit ir runa par pierobežas satiksmi. Lūdzam likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Un pēc tam, kad tiks pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kuri saskaņos terminoloģiju, skatīsim to tālāk - otrajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq143 spokenText "18.marts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.".
- 2011_02_24-seq141 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.marts.".
- 2011_02_24-seq139 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq138 spokenText "Godātais Prezidij un cienījamie deputāti, labdien! Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” (Nr.220/Lp10). Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Tas ir izstrādāts, ņemot vērā Ministru prezidenta 2010.gada 20.februāra rezolūciju, kas uzliek par pienākumu iestādēm pašām iegūt informāciju nepieciešamo lēmumu pieņemšanai, nevis pieprasīt to no privātpersonām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq137 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 4.marts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.".
- 2011_02_24-seq136 spokenText "2011.gada 4.marts.".
- 2011_02_24-seq135 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq134 spokenText "Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.212/Lp10). Runa ir par tiesiskā regulējuma mērķi. Mērķis ir nodrošināt nodokļu administrēšanas efektivitāti. Likumprojekts paredz paplašināt likuma „Par nodokļiem un nodevām” spēkā esošo tiesisko regulējumu, nosakot nodokļu administrācijai pienākumu uzturēt arī komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, individuālo uzņēmumu, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību un citu privāto tiesību juridisko personu, Latvijas rezidentu un nerezidentu, maksājumu kontu vienotu reģistru. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja (tas ir dokuments Nr.428 un dokuments Nr.489) un atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq133 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.".
- 2011_02_24-seq131 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts. Paldies.".
- 2011_02_24-seq130 spokenText "8.marts.".
- 2011_02_24-seq129 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_24-seq128 spokenText "Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2009_12_01-seq1071 spokenText "Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2011_02_24-seq127 spokenText "Vispirms mums ir jāatbalsta otrajā lasījumā likumprojekts. Līdz ar to visi priekšlikumi otrajam lasījumam ir izskatīti.".
- 2011_02_24-seq126 spokenText "Paldies. Priekšlikumi trešajam lasījumam...".
- 2011_02_24-seq125 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Ingrīda Circene... Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 27, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_02_24-seq124 spokenText "Godātie kolēģi! Es nāku vēlreiz tribīnē tādēļ, ka, klausoties Dzintaru Rasnaču, kurš neapšaubāmi kā jurists labāk par mani pārzina Kārtības rulli, mani satrauca tas viņa teiktais, ka mēs nevarēsim trešajā lasījumā - arī ja šoreiz jūs noraidīsiet - viņa ļoti precīzo, skaidro priekšlikumu iesniegt. Un tādēļ mēs būsim palaiduši garām vēsturisku iespēju lietot kārtīgu, tautai saprotamu, vienkāršu un precīzu svētku dienas jeb atceres dienas nosaukumu. Tādēļ es aicinu jūs visus - visus! - vēlreiz apdomāt, vai nevajag šajā brīdī tomēr atbalstīt Dzintaru Rasnaču. Un, ja nu tad, debašu sakarā pieaicinot visa veida vēsturniekus, izdosies panākt citādāku risinājumu un vairākums izšķirsies tomēr noraidīt iespējamo pieņemto Rasnača kunga priekšlikumu, nu, tad to Saeima ar balsojumu izšķirs. Es aicinu jūs nepalaist garām šo iespēju! Otra lieta. Nupat runāja deputāts Andris Bērziņš no Vidzemes vēlēšanu apgabala, kurš izstāstīja 21.augusta notikumus, un viņam tie saistās tiešām acīmredzot ar neatkarības atgūšanas dienu, jo tie notikumi bija tādi, kur izšķīrās: būt vai nebūt. Atšķirībā varbūt no 4.maija, par kuru, man liekas, lielākajai daļai šaubu nebija, ka Tautas frontes ievēlētais vairākums pozitīvi nobalsos. Tur bija gan jūsma, gan pacilātība, gan pārliecība par darāmo. Es jums varu pastāstīt par 1991.gada 20. un 21.augustu manā dzīvē. Es tobrīd pildīju lauksaimniecības ministra pienākumus, tādēļ ka ministrs bija ārpus Latvijas un Ministru prezidents, šodienas terminoloģijā runājot, Ivars Godmanis bija devis skaidrus un precīzus uzdevumus, kas ir jādara mums 20., 21.augusta sakarā, saprotot, ka apvērsums varētu arī... pieņemot, ka apvērsums varētu arī izdoties. Es 20.augustā biju izsaukts šeit uz parlamentu. Man jāsaka, ka Augstākā padome šeit bija pustukša, šeit bija burtiski daži cilvēki 20.datumā. Mēs, Zemkopības vai kā tā komisija tobrīd saucās... Augstākās padomes deputāti formulēja arī savu viedokli un savus uzdevumus, kurus es pārprasīju arī Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Un bija skaidrs, ka lauksaimnieki, pārtikas pārstrādātāji darīs visu, lai armija nevarētu otrā dienā paēst, tādēļ ka mēs novērtējām un ļoti precīzi orientējāmies, un saskaitījām, cik liels laiks ir vajadzīgs, lai Padomju armija varētu izvērst savas pārvietojamās maizes ceptuves un visas pārējās lietas, lai varētu piekļūt klāt tiem pārtikas krājumiem, kas ir viņiem operatīvajā rīcībā varbūt viegli pieejami. Un bija skaidrs, ka mēs spēsim vismaz uz 4 vai 5 dienām paralizēt Padomju armiju. Skaidrs, ka 21.augustā, jau gūstot pilnīgi citu notikumu... redzot, ka gūst pārsvaru progresīvie spēki un ir cita notikumu gaita, arī manā atmiņā ir palicis viss tas posms kā tiešām gatavošanās vissliktākajam, bet, iegūstot un atgūstot, un nosargājot to, par ko bija balsojuši deputāti 4.maijā. 22.augustā Padomju armija nebūtu dabūjusi ne kripatas maizes, jo viss tika izdarīts, lai pārtikas pārstrādātāji, lauksaimnieki un zemnieki, kas bija iesaistīti šajā lietā, neatdotu neko par velti. Es aicinu ieviest sakarīgus, saprotamus un viegli uztveramus, un vēsturiski precīzus nosaukumus. Aicinu atbalstīt - vēlreiz aicinu atbalstīt! - deputāta Rasnača priekšlikumu otrajā lasījumā. Ja vairākumam nepatiks, labojiet to trešajā! Paldies.".
- 2011_02_24-seq122 spokenText "Godātie kolēģi! Neatkārtošu to, kas jau bija runāts, vienkārši minēšu to, ka es tik un tā uzstāju uz balsojumu, jo tik un tā ir... jo šis vēl ir otrais lasījums. Man ir ļoti žēl, ka par redakcionāli maksimāli precīzo variantu netika nobalsots. Šis variants bija pieskaņots... Arī par 4.maiju un par 21.augustu... Arī otrs bija pieskaņots tam stilam, kāds ir gan ziemeļos - Igaunijā -, gan dienvidos - Lietuvā. Tas bija tas vienkāršotais stils, kurš bija 4.maija apzīmējumā un arī šeit - 21.augusta apzīmējumā. Diemžēl Kārtības rullis neļaus uz trešo lasījumu man iesniegt šos priekšlikumus un tos vēlreiz aizstāvēt. Būs kaut kas jāmaina, bet nez vai tik precīzu redakciju izdosies aizstāvēt... Tomēr es aicinu balsot par šo. Ir saņemts arī dažu mūsu kolēģu juristu atzinums jeb viedoklis, ka 21.augustu varētu saukt par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas atzīšanas dienu, bet man šķiet, ka tur atkal sanāk kārtējais juristu kalambūrs. Noslēgumā es gribu pateikt, ka, ja te kāds atsaucas uz vēsturniekiem, tad jāatgādina, ka vēsturnieku vidū nav bijusi nopietna diskusija par to, kā šos datumus dēvēt. Ir visu laiku viens un tas pats vēsturnieks Zundas kungs (pareizi es pateicu, jā?) aicināts uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, lai gan Ēriks Jēkabsons, kas arī ir profesors, ir pilnīgi pretējās domās. Arī vēl vairāki citi vēsturnieki ir pilnīgi pretējās domās. Tā ka mēs vadāmies zināmā mērā pēc „galma vēsturnieku” atziņām. Un man brīžam ir vienkārši bažas, ka tajā komisijā, kas skatīs Latvijas un Krievijas attiecību vēsturi, arī var gadīties kāds vēsturnieks, kurš piekāpjas iespējai grozīt to vēsturi, kādu ir piedzīvojusi mūsu tauta.".
- 2011_02_24-seq120 spokenText "4. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_02_24-seq118 spokenText "Paldies. 3. - deputātu Māra Dzelzskalna un Vitālija Orlova priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_24-seq117 spokenText "Paldies. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli! Circenes kundze, lūdzu nesarunāties ar zāli! Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 32, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_02_24-seq116 spokenText "...Cienītais Šķēles kungs, es nosaucu argumentus...".
- 2011_02_24-seq115 spokenText "Man būtu priekšlikums: kad komisijas vārdā ziņojat, savu personīgo viedokli nepaudiet, bet stingri turieties pie tā, ko ir nolēmusi komisija, un paudiet tikai komisijas viedokli! Pretējā gadījumā lūdzu debatēt kā atsevišķam debatētājam. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Tas ir arī frakcijas viedoklis.”) Paldies.".
- 2011_02_24-seq114 spokenText "Paldies. Šķēles kungs, debates ir jau beigušās. Par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet, mikrofonu deputātam Šķēlem!".
- 2011_02_24-seq113 spokenText "Paldies jums par šo priekšlikumu, jo arī es pilnīgi noteikti atbalstu latviešu nacionālo karavīru nopelnus brīvas Latvijas veidošanā un aizstāvībā. Mēs komisijā šo jautājumu skatījām, un es vēlos arī jums minēt tos argumentus, kuru dēļ mēs neatbalstījām. Spēkā esošajā likumā (No zāles dep. J.Dombrava: „Tas ir 1990.gada likums!”) ir 22.jūnijs - Varoņu piemiņas diena, 11.augusts - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, un 11.novembris - Lāčplēša diena. Jautājums, protams, varētu būt par to, vai Latvijas brīvības cīnītāji un latviešu nacionālie karavīri... vai ir tik ļoti būtiski atšķirīgi dienu nosaukumi... Iespējams, ka mums ir jādiskutē par to, ka mums ir vajadzīgs jauns likums, kur mēs apvienotu pēc būtības vairākas šādas atceres vai piemiņas dienas, un tādā gadījumā mums nebūs ar līdzīgiem nosaukumiem vairākas dienas kalendārā. Tas, iespējams, rada dažādu izpratni par šo svētku svinēšanu. Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2011_02_24-seq112 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Circenes kundze vēlas ko piebilst?".
- 2011_02_24-seq111 spokenText "Labdien vēlreiz! Bieži no oponentiem... tiem, kas aicina neiekļaut 16.martu kā piemiņas dienu kalendārā, ir dzirdēts: „Mums taču ir 11.novembris, kam mums vēl 16.marts!” Taisnība! 11.novembris mums ir, un mēs ar to lepojamies. 11.novembris - Lāčplēša diena - ir diena, kad mēs godinām brīvības cīņu dalībniekus. Gan tos, kas cīnījās pirmās brīvvalsts armijas rindās, gan tos, kas par savas tautas brīvību cīnījās pret svešinieku tīkojumiem pirms vairākiem gadsimtiem. Simboliski - Lāčplēsis pret Melno Bruņinieku. Tā ir diena, kad mēs atceramies katru karavīru, kas cīnījās par savu zemi zem savas tautas karoga. 16.marts - Latviešu nacionālo karavīru diena. Laika griežos latviešu karavīri ir bijuši spiesti cīnīties zem sveša karoga ne tikai pret naidnieku, bet arī brālis pret brāli un tēvs pret dēlu. Tā tas bija Otrajā pasaules karā, kad latviešu leģionāri cīnījās par savas valsts brīvestību, esot ienaidnieka armijas rindās, lai uzvarētu vēl lielāku ļaunumu. Bet viena daļa nacionālo karavīru tika iekļauta Sarkanajā armijā. Tā tas bija arī Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu kara laikā, kad latviešu strēlnieki cīnījās abās frontes pusēs. Ar Padomju armijas zīmotnēm latvieši krita arī Afganistānas zemē. 16.marts ir diena, kad godināsim to mūsu nacionālo karavīru varonību, kuri cīnījās par savu un savas tautas brīvību, atrodoties svešzemnieku armijas rindās. Tā ir diena, kas simbolizē latviešu karavīru cīņas sparu, spītu, mērķtiecību, vienotību un arī traģismu. Šodien darba kārtībā vēl ir 3.priekšlikums šajā likumprojektā, kur, es ceru, mēs nobalsosim par kādu jaunu atceres dienu - 17.maiju, Ugunsdzēsēju un glābēju dienu. To, ko tikko mans kolēģis Jānis Dombrava stāstīja... viņš stāstīja par to, kādi bija mūsu karavīri un ko viņi glāba. Ja mēs atbalstām savus varoņus - ugunsdzēsējus un glābējus, tad atbalstīsim, protams, arī savus varoņus karavīrus. Paldies.".
- 2011_02_24-seq110 spokenText "Turpināsim debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2011_02_24-seq109 spokenText "Sveicināti, kolēģi! Pēc tam, kad Latviju okupēja PSRS karaspēks, 1941.gadā sarkanais terors izvērsa represijas pret latviešu tautu. Toreiz divu gadu vecumā uz Sibīriju deportēja diemžēl šodien klāt neesošo Ulmaņa kungu. Represijas skāra arī citu šeit esošo deputātu ģimenes. Piemēram, Hiršas kundzei nācās pasaulē nākt Igarkā. Lai apturētu atkārtotas sarkanā terora represijas, daudzi Latvijas iedzīvotāji Latviešu leģionā karoja par brīvu Latviju. To skaitā bija toreiz gados jaunais Lāča kungs. Cik var secināt no 2005.gada 20.augusta intervijas „Vakara Ziņās”, leģionā karoja arī Alfrēda Rubika patēvs. (No zāles dep. A.Rubiks: „Nu un?!”) Daudzi latvieši iesaistījās latviešu leģionā, lai apturētu atkārtotās represijas pret mūsu tautu. Jūs šodien varat smieties. Toreiz vīri gāja cīņās, viņi nebija gļēvuļi. Latviešu leģionāru pašaizliedzīgā cīņa deva iespēju daudziem klātesošajiem paglābties no atkārtotām represijām. Piemēram, 1944.gada rudenī, kad leģionāri sekmīgi atvairīja Sarkanās armijas pārspēku, aizsargājot Siguldas līniju pie Mores, tikmēr divus gadus jaunais Atis Lejiņš kopā ar ģimeni pameta karā iznīcināto savu dzimto pilsētu Jelgavu, lai dotos trimdā. Līdzīgi nesalaužamais nacionālo karavīru kaujas gars deva iespēja bēgļu gaitās doties Kalniņa, Kārkliņas un Lieģa vecākiem, ļaujot viņu bērniem, kuri ir pārstāvēti Saeimā, piedzimt ārpus dzelzs priekškara. Tas ir mūsu pienākums pret mūsu nacionālajiem karavīriem - spēt pateikt viņiem lielu paldies par viņu paveikto. Aicinu ne tikai 16.martu iekļaut kalendārā kā atzīmējamu dienu, balsojot „par”, bet arī Saeimas deputātiem 16.martā izrādīt cieņu mūsu karavīriem, piedaloties Nacionālo karavīru biedrības organizētajos pasākumos. Paldies.".
- 2011_02_24-seq107 spokenText "Paldies. 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.".
- 2011_02_24-seq106 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_02_24-seq105 spokenText "Paldies kolēģiem par debatēm. Es tikai vēlos atgādināt, ka pirmajā lasījumā mēs esam atbalstījuši, ka 4.maijs ir Neatkarības atjaunošanas diena, un tas parāda, ka šo 20 gadu laikā 4.maijs ir kļuvis par simbolu tautai. Tā bija tautas griba - atjaunot savu brīvo Latvijas valsti, un mēs tieši kā simbolu to arī uztveram. Un līdz ar to komisijā debašu laikā mēs neesam atbalstījuši šo ierosinājumu - vēlreiz nākt ar jaunu priekšlikumu par jaunu nosaukumu. Un komisijas lēmums bija - neatbalstīt 1.priekšlikumu.".
- 2011_02_24-seq104 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Circenes kundze vēlas ko piebilsts?".
- 2011_02_24-seq103 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es esmu runājis par šo jautājumu no šīs tribīnes, bet jāatgriežas... esmu spiests atgriezties. Pašā sākumā es uzsvēršu, ka es atbalstu Rasnača, Šadurska un Šķēles priekšlikumu, ka nevajag neko mainīt un jaukt, un likt klāt kaut ko šiem priekšlikumiem. Bet es vēlreiz atkārtošu savus argumentus, jo es esmu bijis klāt vēl pirms Bērziņa kunga... ātrāk. Tātad Tautas frontes kongress, 1988.gada 8.oktobris. Kā no Madonas ievēlētam pārstāvim man deva vārdu, un es... tas ir iespiests grāmatā, to vairs, kā krievi saka, ar cirvi neizcirtīsi... es paziņoju, ka Latvijā jādod pilsonība tikai par nopelniem Latvijas valsts labā un ka krievu valodai nevajag piešķirt nekādas citas privilēģijas kā visām pārējām valodām, un uzskaitīju daudzas tautas, kas tajā brīdī Latvijā dzīvoja. Tas nu šiem Tautas frontes vadoņiem bija nepieņemams, jo notika pēc nedēļas nākamā sēde... Tautas frontes dibināšanas sēdē ievēlē 100 domniekus, un šie 100 domnieki sanāk Latvijas Valsts televīzijā, un to, ka visi šie 100 domnieki runā, parāda tajā pašā vakarā Latvijas televīzija, bet neparāda Jāni Rukšānu un Visvaldi Lāci. Kādēļ? Tādēļ, ka šie divi Tautas frontes locekļi, domes locekļi, pateica, ka jāiet nekavējoties uz neatkarību. Bet Īvānam, Kalnietei, Škaparam un pārējiem Tautas frontes vadoņiem tas šķita nepieņemami, un viņi parādīja savu nedemokrātismu. Es aizbraucu mājās, un man sieva sacīja: „Tu nerunāji.” - „Kā tā, es nerunāju? Es runāju!” - „Nē, tu nerunāji. Divus izslēdza.” Un šie paši kungi un dāmas, protams, 1990.gada 4.maijā bija tikpat gļēvi un mīkstčaulīgi, nolēma, ka viņi izvirzīs un teiks tikai to, ko viņi grib, un neko citu. Un aizmirst. Un Dace Reinika nezina to, ka pieņēma Latvijas neatkarību ar pārejas periodu, ar atlikšanu. Demokrātiskā valstī nepieņem ar atlikšanu... Un arī toreiz, 1918.gada 18.novembrī, Tautas padome un Kārlis Ulmanis nepieņēma Latvijas valstiskumu ar atlikšanu, ar pārejas periodu, jo tas būtu bijis ārkārtīgi bīstami, kā to juridiski raksturoja laikrakstā „Atmoda” autoritatīvais Eiropas mēroga jurists Egils Levits. Nu nevajag aizmirst! Nevajag neko sagrozīt! Nevajag ne ko slavēt, ne ko... Viss ir pateikts precīzi šajos trijos, varētu teikt, punktos, ko šeit vēlreiz uzsvēra - pareizi uzsvēra! - Rasnačs, Šadurskis un Šķēle - dažādu partiju pārstāvji. Atbalstīsim viņu priekšlikumu! Tā būs vēsturiska patiesība.".
- 2011_02_24-seq101 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien tāda nemierīga diena... Un man viss šis punkts it kā atgrieza to situāciju, kāda bija toreiz. Tā nebija vienkārša. 4.maijs tiešām bija jauka pacēluma un skaista, vēsa diena, turpretī 21.augusts katrā gadījumā bija, nu, priekš manis ļoti tāda diena... un droši vien mums, tikai cilājot arhīvus, parādīsies tā īstenība. Es nebalsoju tajā 21.augustā tāpēc, ka es biju šajā namā no rīta... Man piezvanīja, ka Valmierā armijas daļas komandieris ir paziņojis, ka viņš ir pārņēmis varu. Tā kā es tajā laikā biju arī Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, tad es devos uz turieni, jo viņš jau bija uzaicinājis pie sevis... tajā laikā viņu sauca par milicijas priekšnieku... arī pilsētas galvu un, protams, arī Valsts drošības komitejas vadītāju... Ierodoties tur Valmierā, izpildkomitejā, tā ziņa bija tāda, ka līdzīgi tai, kāda tā bija jau arī Rīgā pacēlusies, kas tik tā tika pieminēts... ka saraksti ir sastādīti, kapi ir izrakti. Jautājums - kuriem? Tāda bija situācija. Nu, es, protams, devos uz to karaspēka daļu, mēs tur sēdējām tādā jocīgā... Tur bija jauns ukraiņu puisis, kas bija pārņēmis varu... Tas, kurš ir dienējis armijā, ļoti labi zina, kā ukraiņu oficieri... nu, kāda ir viņu uzvedība un kāda slava bija tajā laikā Padomju armijai... Nu, es baidos, ka tā situācija bija vairāk kā nevienkārša. Ja nebūtu pienākusi ziņa no Maskavas, ka tur viss ir beidzies, tad grūti pateikt, vai es te vēl stāvētu. Paldies.".
- 2011_02_24-seq100 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Vidzemes.".
- 2011_02_24-seq99 spokenText "Godātie kolēģi! Es arī gribu izteikt savu viedokli par balsošanas motīviem, ar kādiem es balsošu. Es pilnībā pievienojos Dzintara Rasnača priekšlikumam. Ir jābūt savā garā acīmredzot ļoti lielam, lai mēģinātu pārrakstīt vēsturi. Vēstures pārrakstīšana un dažādu dienu pārsaukšana, pārkristīšana pārsvarā ir bijusi raksturīga personām ar diezgan autoritatīvu vēlmi veidot kaut kādā mērā sev saprotamu vienu vēstures atspoguļojumu. Es pilnībā piekrītu arī Kārļa Šadurska teiktajam, ka svētku dienu nosaukumiem ir jābūt īsiem, lai cilvēki varētu viegli atcerēties un lai viegli identificētu, nejaucot šos notikumus. Mēs zinām jau šobrīd, ka, veicot aptaujas... un tas neko labu neliecina par tiem vēstures skolotājiem, par kuriem runāja arī kolēģe no Zaļo un Zemnieku savienības, kad aptaujā bērnus un jautā, kas ir 11.novembris vai kas ir 4.maijs. Jūs dzirdat, ka tiek minēti šaušalīgi... šaušalīgas interpretācijas katram mums, kas zina, kas šajās dienās ir noticis, un kas vēsturi vairs nemācās... Jau 45 gadus es nemācos vēsturi, bet tie, kas ir tikko mācījušies, tie to nezina. Tāpēc palīdzēsim arī vēstures skolotājiem, lai viņiem atkal nav jāmeklē jauni skaidrojumi, jauni līčloči, jāmēģina atkal kaut ko pārgrozīt savā iepriekš stāstītajā. Veidosim vienkāršus nosaukumus! Veidosim ļoti precīzus nosaukumus, saistītus ar konkrēto notikumu, veidosim tos tādus, kas dzīvos ilgstoši, un tad nebūs vajadzības nevienam nākt klajā ar priekšlikumiem tos atkal grozīt. Lai nerodas tāds kārdinājums, kad ir atkal kāda cita koalīcija, kad ir kāds cits spēku salikums Saeimā, nākt klajā atkal ar jauniem pārgrozījumiem. Ar šiem diviem Rasnača kunga priekšlikumiem, kas iezīmē 21.augustu un 4.maiju, es domāju, mēs varētu pielikt punktu - vēlams, uz visiem laikiem - vēstures pārsaukšanai. Es aicinu atbalstīt Rasnača kunga priekšlikumu.".
- 2011_02_24-seq97 spokenText "Godātie kolēģi! Man personīgi ļoti pievilcīgi šķiet Dzintara Rasnača iesniegtie priekšlikumi - 1. un 4.priekšlikums. Jo, ja mēs padomājam mazliet dziļāk par to, kā mēs saucam savas svētku dienas, tad patiesībā būtu ļoti svarīgi, lai tas, kas ir ierakstīts kalendārā, tiktu arī tautā, sadzīvē lietots. Līdz ar to svētku dienas nosaukumam ir jābūt vienkāršam. Man ļoti pievilcīgs šķiet nosaukums Amerikas Savienoto Valstu svētku dienai - „Pateicības diena”. Nekas konkrēti nav pateikts šajā nosaukumā, bet katram amerikānim viss ir absolūti skaidrs, un katrs amerikānis tieši tā arī šo dienu sauc. Bet neviens Latvijas pilsonis nekad sadzīvē nav nosaucis 21.augustu par konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu. Es domāju, ka nekad un neviens. Un, no šā viedokļa, 4.maijs - „Neatkarības deklarācijas diena” un 21.augusts - „Neatkarības atjaunošanas diena” - ir gan juridiski precīzi, gan ļoti vienkārši nosaukumi, kas ļoti viegli varētu iedzīvoties tautā un ar to veicināt Latvijas iedzīvotāju patriotismu. Tas man šķiet ļoti pareizi, jo saglabāt juridisku precizitāti ir būtiski. Un tāpēc diez vai vajadzētu mainīt mūsu neatkarības atjaunošanas datuma, svētku dienas, nosaukumu, un diez vai mums vajadzētu sekot šai otrā lasījuma redakcijai. Mums ir priekšā trešais lasījums, izdiskutēsim šo lietu vēl un šajā diskusijā nevadīsimies pēc viena aspekta - kurš to ir izdomājis un kuram ļoti gribas savu izdomāto ierakstīt Latvijas kalendārā! Šeit autorība galīgi nav svarīga, šeit ir svarīgs vienkāršs, pareizs, tautā lietots nosaukums. Un, no šā aspekta, man ļoti patīk Rasnača piedāvājums. Paldies.".
- 2011_02_24-seq95 spokenText "Jā, godātie kolēģi! Es domāju, ka pirmajā lasījumā gana daudz par šo jautājumu esam debatējuši, un šķiet, ka šodien vēlreiz atkārtot to nevajag. Es pilnīgi piekrītu kolēģei Dacei Reinikai un praktiski lielākajai daļai tam, ko viņa teica. Te jautājums ir par principu - vai mēs emocionāli vēsturisko nostādām augstāk par vēsturiski juridisko. Te mēs dalāmies divās dažādās daļās, un acīm redzams vairākums ir par labu pirmajam. Es piekāpjos šim vairākumam, taču aicinu atcerēties vienu lietu. Ja mēs grozām šīs dienas mūsu kalendārā, tad mēs radām vēl lielāku jucekli mūsu sabiedrībā, jo tas pats skolēns, lasot vēstures grāmatu, sapratīs, ka neatkarības atjaunošana ir bijusi 21.augustā, bet kalendārā viņš redzēs, ka, izrādās, tas noticis 15 mēnešus ātrāk. Var jau mainīt vēstures grāmatā rakstīto, bet vai mēs mainīsim to, ko ir izveidojuši mūsu kinodokumentālisti? Un viens spilgts piemērs ir 1.februārī Latvijas televīzijā rādītā dokumentālā filma „Atjaunotāji”. Šīs filmas varoņi ir Latvijas pirmie ārlietu ministri, diplomātiskā korpusa pārstāvji. Viens no viņiem ir arī šeit zālē... vismaz viens - godājamais Ojārs Kalniņa kungs... Un šajā filmā, manuprāt, režisore Maija Birzniece ļoti spilgti parādīja šo smago neatkarības atjaunošanas ceļu, kas vilkās... kas nosacīti ilga no 1990.gada 4.maija līdz 1991.gada septembrim, kad beidzās šis plašais atzīšanas process. Šī filma, manuprāt, ļoti precīzi gan emocionāli, gan faktoloģiski, gan vēsturiski, gan arī juridiski parādīja, ka šis smagais ceļš prasīja milzīgu, milzīgu darbu no mūsu diplomātiskā korpusa. Un šī filma neapstrīdami parādīja arī to, ka neatkarību, faktisko neatkarību, mēs esam atjaunojuši 21.augustā, piecpadsmit mēnešus vēlāk pēc 4.maija. Es necentīšos pārliecināt jūs par to, ka juridiski vēsturiskais faktors ir svarīgāks, es aicināšu jūs būt juridiski precīziem un, ja jūs tiešām šādas izmaiņas virzāt, tad izdarīt izmaiņas arī citos likumos, kuros ir ierakstīta šī patiesība (tādi likumi ir), - šī patiesība, ka neatkarība faktiski tika atjaunota 1991.gada 21.augustā un 1990.gada 4.maijā tika deklarēta, pieņemot deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Paldies.".
- 2011_02_24-seq93 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā priekšlikumus par grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, izvērsās diskusija par 4.maija nosaukuma maiņu no „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena” uz „Neatkarības atjaunošanas diena”. Šodien gribu vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma. Daudz par to domāju, pārlasīju dokumentus, tikos ar vēstures skolotājiem. Jā, 1991.gada 21.augustā ir pieņemts likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Jā, tā paša gada, 1991.gada, pavasarī bija tautas aptauja (īstenībā - referendums) par to, vai mēs gribam neatkarīgu valsti, un tauta teica: „Jā!” Arī es biju starp viņiem. Jā, pēc likuma pieņemšanas sākās Latvijas neatkarības atzīšanas vilnis. Juridiski 21.augusts ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Un tomēr arī es esmu par to, ka 1990.gada 4.maijs tiek nosaukts par Neatkarības atjaunošanas dienu. Paskaidrošu, kāpēc. Pirmām kārtām tas ir cilvēku dēļ. Cilvēku vēsturiskās atmiņas dēļ. Jo tagadējie četrdesmitgadnieki un tie, kas vecāki par viņiem, ļoti labi atceras, cik daudz Latvijas cilvēku toreiz atradās pie tagadējā Saeimas nama, kur notika Augstākās padomes sēde, kurā deputāti balsoja par Neatkarības deklarāciju. Mēs atceramies atvērtos logus, deputātu teikto „par” vai „pret”, jo balsoja atklāti, visiem dzirdot. Mēs atceramies sadotās rokas, skaļi skaitot par neatkarību nodotās balsis, mēs atceramies emocijas un asaras, kad tika sasniegts nepieciešamais balsu skaits. Mēs atceramies, kā no sēdes ārā nāca nobalsojušie deputāti ar uzvaras žestā paceltām rokām. Tie bija svētki, tā bija uzvara! Turklāt 4.maija deklarācijā ietvertais teksts būtiski neatšķiras no 1991.gadā pieņemtā likuma teksta. Tas bija ceļa sākums uz nosprausto mērķi - neatkarīgu Latvija. Otrais iemesls, kāpēc saku „jā” 4.maijam, saistās ar 1918.gada 18.novembri. Nevienam neienāk prātā apšaubīt šo datumu, lai gan tie, kas interesējas par vēsturi, zina, uz cik nedrošiem pamatiem tika pasludināta šī neatkarība. Tajā dienā tūkstoši nestāvēja pie Nacionālā teātra durvīm, lai uzzinātu, vai izdosies nodibināt savu valsti. Un tomēr mēs atzīmējam šo datumu kā svētkus, tāpēc ka, neskatoties uz nedrošiem pamatiem, tā bija liela uzdrīkstēšanās un arī slēpta sapņa piepildījums. Netika meklēti citi datumi, lai gan tādus varēja atrast, - kaut vai 1920.gada 11.augustu, kad, noslēdzot Miera līgumu, Krievija oficiāli atzīst Latvijas neatkarību de iure. Nākamais iemesls par labu 4.maijam ir pavisam vienkāršs. Cilvēki 4.maiju tīri emocionāli uztver kā neatkarības atjaunošanas dienu. Toties ļoti daudziem 1991.gada augusts saistās ar apvērsumu un barikādēm Krievijā, ar Jeļcina vārdu, jo tajās dienās jautājums par neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu izšķīrās Krievijā. Tāpēc esmu par 4.maiju kā Neatkarības atjaunošanas dienu, nevis 21.augustu, lai gan 18.novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, bet 4.maijs - Neatkarības atjaunošanas diena, lai gan arī 21.augusts tāpat kā 26.janvāris tiek pieminētas kā vēsturiski ļoti nozīmīgas dienas. Kā teica mana bijusī kolēģe, vēstures skolotāja, viņai ļoti gribētos, lai deputāti nevis strīdētos, kurš divdesmit gadu sens notikums ir svarīgāks, bet sekotu līdzi tam, kā masu mediji atspoguļo svarīgus notikumus Latvijas vēsturē. Pagājušais bija rets gads, kad daudz patriotisku raidījumu bija gan 11., gan 18.novembrī, gan Barikāžu atceres dienā. Tas ir ļoti labi, un viņa atgādināja, ka tā ir jābūt vienmēr, jo tas ir viens no veidiem, kā jauno paaudzi audzināt par patriotiem. Nobeigumā gribu pateikt dažus vārdus tiem, kurus satrauc jautājums par skolu vēstures grāmatām. Pārsaucot 4.maiju par Neatkarības atjaunošanas dienu, nu nebūs taču jāpārraksta vēstures grāmatas, jo šā nosaukuma maiņa nenozīmē vēstures pārrakstīšanu. Lūdzu deputātus balsot par komisijas atbalstīto priekšlikumu, ka 4.maijs ir svētku diena - Neatkarības atjaunošanas diena. Paldies.".
- 2011_02_24-seq92 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Dacei Reinikai.".
- 2011_02_24-seq91 spokenText "Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr.192/Lp10). Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. 1.priekšlikums ir deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_02_24-seq90 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 41, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 40, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 42, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu”. Ir saņemts 40 deputātu - Ņikiforova, Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Zujeva, Tutina un citu - iesniegums, kuri saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 150.panta prasībām lūdz izveidot šādu Saeimas izmeklēšanas komisiju. Tā kā saskaņā ar Satversmes 26.pantu ne mazāk kā viena trešdaļa parlamenta lūdz šādu komisiju izveidot, tā ir izveidojama, bet formāli ir nepieciešams Saeimas balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad varu jūs informēt, ka tiks sasaukta Frakciju padomes sēde (par laiku jūs tiksiet informēti atsevišķi), lai saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu lemtu par pārstāvju skaitu no katras frakcijas un par to, līdz kuram laikam ir jāiesniedz kandidatūras, lai izveidotu šo komisiju, un tad parlaments apstiprinās šīs komisijas sastāvu. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.".
- 2011_02_24-seq89 spokenText "Labdien, kolēģi! Iepriekšējais... noslēdzošā debatētāja parādīja izcilu piemēru tam, kā cilvēki atraujas no reālās pasaules. Cilvēks, kurš pats ir parlamentārais sekretārs, laikam domā, ka katra deputāta pienākums būtu zināt, kas notiek kādā vienā vai otrā ministrijā vai Ministru kabinetā. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Jā, protams, ka vajadzētu!”) Ziniet, vakar tikai Tautsaimniecības, vides un reģionālās politikas komisijā šīs personas pirmo reizi izskanēja! Mums nebija nekādas iespējas viņas uzaicināt un apspriest. Mūsu pienākums nav reaģēt 24 stundu laikā, un, ja kāds to nesaprot, tad ir ļoti žēl. Taču, kas attiecas uz Šadurska kunga izteikto aizrādījumu par to... pamatoti izteikto aizrādījumu, ka kāds iepriekšējā Saeimā - partijas, organizācijas vai kolēģi - ir rīkojušies nekorekti... Es aicinu nemēģināt sacensties kretīnismā. Paldies.".
- 2011_02_24-seq88 spokenText "Paldies. Turpināsim debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2011_02_24-seq87 spokenText "Kolēģi un Šķēles kungs! Jūs neesat mani pareizi sapratis. Es iepriekš runāju, es pateicu... Patiešām es jums varētu arī piekrist, ka šīs ministrijās organizētās konkursa komisijas, ministrijās izstrādātie nolikumi, manuprāt, patiešām ir slēpšanās, maskēšanās, lai fiktīvi dažkārt iedabūtu iekšā vienu vai otru cilvēku. Es teicu, ka šeit, šajās lielajās valsts akciju sabiedrībās... visās nē pie tam... Nu, protams, mums ir „Latvenergo”, ir „Latvijas Dzelzceļš”, lidosta un tā tālāk... Tāpat arī iespējams, ka šajās ļoti svarīgajās iestādēs šo funkciju varētu nodot profesionālām personāla atlases kompānijām, kā tas notiek, piemēram, privātajā sektorā. Privātajā sektorā nekad neviens neņems darbā cilvēku, kaut arī viņš ir radinieks vai draugs, vai drauga draugs, vai bijusī draudzene, vai tamlīdzīgi... Privātajā sektorā, lai varētu dabūt labu cilvēku, kandidāti iziet cauri personāla atlases kompānijai, piemēram, 100 cilvēki... Pēc tam paliek 10, un tad tos 10 vislabākos atlasītos liek priekšā valdei, attiecīgajai privātkompānijai, lai tā izvēlas... Vai no pieciem... Es runāju par to! Es ceru, ka jūs sapratāt.".
- 2011_02_24-seq85 spokenText "Es gribu īsi paskaidrot to, kāpēc mēs neesam devuši tiesības „Saskaņas Centra” frakcijai uzaicināt regulatora padomes kandidātus. Mēs, „Vienotības” frakcija, rādījām priekšzīmi, uzaicinot kandidātus publiski uz „Vienotības” frakciju, iztaujājot viņus, uzdodot jautājumus dažnedažādos rakursos. Viņi ieradās, atbildēja. Arī jums bija dotas šāda veida tiesības - uzaicināt, iztaujāt, sagaidīt atbildes un pēc tam paust savu viedokli. Jūs to nedarījāt! Nu, es nekādā veidā nevaru jūs piespiest uzaicināt padomes locekļus uz savu frakciju (No zāles dep. B.Cilevičs: „Kad tad mēs varējām uzaicināt?!”)... Nē, tas bija izdarāms! (No zāles dep. V.Orlovs: „Šodien sēdē jau bija iekļauts darba kārtībā!”) Tas bija izdarāms visas nedēļas laikā. Veselu nedēļu šis jautājums ir diskutēts... Es atvainojos, ja... Paldies.".
- 2011_02_24-seq83 spokenText "Godātie kolēģi! Paldies Borisam Cilevičam par manu priekšlikumu atbalstīšanu. Būtu labi, ja mēs visi varētu vienoties par šo pieeju, ka tos cilvēkus, kuru amata pilnvaras stājas spēkā ar 2.jūliju... ka mēs varētu šodien neturpināt skatīt šīs kandidatūras un varētu gūt iespēju tomēr frakcijās uzklausīt viņus. Es gribu pateikt savu viedokli, kas dažos jautājumos ir atšķirīgs no tās modes lietas, kas ir šobrīd. Es esmu pretējās domās, es uzskatu, ka ministram nav jāmēģina vienmēr slēpties aiz konkursiem. Ministram ir tiesības iecelt un aicināt darbā, un lūgt apstiprināt paša izraudzītus cilvēkus. Ir svarīgi, protams, lai viņi ir profesionāļi. Tādā ziņā es pret nevienu ministru, kurš ir aicinājis profesionālu cilvēku un iestājies par viņu politiski kā ministrs, nekad neesmu iebildis. Es drīzāk gribētu runāt šodien no tribīnes par to, ka šeit tika lietots vārds „perversi”... laikam tas, jā. Es gribētu runāt par šīm perversijām, kas notiek tieši caur šiem konkursiem... Kur tas nesmukums veidojas? Tas nesmukums veidojas tajā ziņā, ka tiek izveidotas komisijas, tā sauktās, kuras ir lojālas ministram, ļaujot ministram tādā veidā noslēpties no politiskās atbildības. Un tas ir nesmuki, un tas ir varbūt perversi. Tad labāk, lai ministrs tieši un atbildīgi iestājas par šīm personām un nes politisko atbildību, un tad nesaņemsiet no manis personīgi - vismaz jūs ne - kritiku. Bet tagad ir šī spēle „Spēlēsim godīgos”. Izveido komisiju, kurā ir salikts... Jūs apskatiet to komisijas sastāvu! Klāvs Olšteins varbūt nāks kā nākamais debatētājs un izstāstīs... Apskatiet komisijas sastāvu! Nav nekādu šaubu, ka tā komisija ir bijusi speciāli izveidota kā lojāla, lai spēlētu „godīgās spēlītes”. Es esmu par tiem ministriem, kas uzņemas politisko atbildību, ieceļ un nes atbildību, nevis spēlē godīgos. Paldies.".
- 2011_02_24-seq81 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikties Olšteina kungam par to, ka viņš tik veiksmīgi uzstājās kā Lokenbaha kunga advokāts, bet nekādas vajadzības nav. Runa nav par to, vai Lokenbahs ir labs vai slikts. Es arī piekrītu, ka viņš ir ļoti spēcīgs kandidāts. Tas ir cits jautājums. Kāpēc tagad tie cilvēki, kas veido veiksmīgu karjeru biznesā, vēlas strādāt valsts pārvaldē? Cik lielā mērā tas ir saistīts ar krīzi, ar to, ka biznesā tagad nu daudziem neklājas viegli, bet tas ir cits jautājums. Patiešām mums ir vajadzīgi cilvēki ar labu izglītību, ar labu pieredzi arī biznesā, valsts pārvaldē. Bet runa ir par ko citu. Saskaņā ar likumu regulatoru apstiprina Saeima. Saeima ir ne tikai koalīcija, bet arī opozīcija. Mēs iebilstam pret to, ka jūs mums piedāvājat gatavu risinājumu un nedodat pat iespēju pašiem uzklausīt šos kandidātus, uzdot viņiem jautājumus. Varbūt tad, ja mums būtu šāda iespēja, mēs pilnībā jums piekristu un balsojums varētu būt simtprocentīgi atbalstošs, bet jūs nedodat mums šādu iespēju. Kāpēc? Nu, man nav ko piebilst tam, ko Šķēles kungs teica. Viņš izsmeļoši izskaidroja šo situāciju. Jums ir iekšējas problēmas koalīcijā, jūs neuzticaties viens otram. Šeit es gan negribētu lietot tādus vārdus, kādus lieto daži „Vienotības” līderi, - vārdus par politisko tirgu, bet man šķiet, ka šeit patiešām tie būtu vietā daudz vairāk, nekā runājot par tiesībsarga izvirzīšanu. Un tas nevienam nav noslēpums. Šadurska kungam ir taisnība, ka cilvēkam jābūt lojālam pret valsti. Bet vai šajā gadījumā ir runa par lojalitāti pret valsti? Runa ir par lojalitāti pret konkrēto valdību, kas pieņem galīgo lēmumu un nedod opozīcijai iespēju vienkārši izveidot savu viedokli par to. Tātad kārtējo reizi tā ir problēma ar opozīcijas līdzdalību parlamenta darbā. Ja jūs atstājat mūs pilnīgi malā, ja jūs uzskatāt, ka jūs vienojāties koalīcijas iekšienē un mūsu viedoklis jūs neinteresē, tad nu esiet godīgi un to arī atzīstiet! Bet jūs runājat visus tos skaļos un cēlos vārdus par demokrātiju un par to, ka jūsu darbs kvalitatīvi atšķiroties no iepriekšējo valdību darbības. Piedodiet, tā tas nav! „Saskaņas Centrs” nebija iepriekšējās koalīcijās. Mēs, opozīcija, neredzam, ka „Vienotība” šajā valdībā kaut ko patiešām radikāli mainītu. Jūs turpināt tieši tās pašas tradīcijas, kuras jūs kritizējāt pirms vēlēšanām, un uz tā rēķina jūs vēlēšanās ieguvāt tautas atbalstu. Atzīstiet to! Tātad, es domāju, vēl nav par vēlu, jo, kā Šķēles kungs pilnīgi pareizi atzīmēja, laika ir diezgan. Organizēsim beidzot procesu tā, kā tas ir pieņemts demokrātiskajās valstīs! Dosim visiem deputātiem iespēju uzdot nepieciešamos jautājumus visiem kandidātiem un izveidot savu viedokli un beidzot domāsim par to, kā organizēt koalīcijas un opozīcijas sadarbību normālā veidā! Paldies.".
- 2011_02_24-seq80 spokenText "Paldies. Turpināsim debates! Vārds deputātam Borisam Cilevičam,".
- 2011_02_24-seq79 spokenText "... godājamais Jaunupa kungs.".
- 2011_02_24-seq77 spokenText "Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamā Čepānes kundze! Lojalitāte... Tikko to teica Kārlis Šadurskis... pats Kārlis Šadurskis... Lojalitāte... Lojalitāte - kam? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Iestādei!”) Es esmu jau šodien pateicis... Lokenbahs ir profesionāls cilvēks, bet viņš ir bijis Ētikas komisijas vadītājs „Vienotībā”... „Jaunajā laikā”, es atvainojos! Tā ir cita organizācija. Es gan nezinu, kurai organizācijai viņš ir naudiņu ziedojis: „Vienotībai”, „Jaunajam laikam” vai kam... Bet naudu viņš ir ziedojis. Jautājums ir tāds... Ja es izmantotu to retoriku, kuru jūs izmantojat daudzu gadu garumā, tad jautājums ir tāds: vai gadījumā viņa ziedojums nav maksa par šo amatu, ko viņš saņems? Un, ja mēs runājam par korupciju, tad šeit parādās pilna korupcijas ķēde, kādā veidā „Jaunais laiks”, „Vienotība” realizē iespēju likt amatos „savus” cilvēkus, kuri nodrošinās, kā teica godājamais Šadurska kungs, lojalitāti. Un jautājums ir tāds: cik tad šī komisija bija lojāla, pieņemot pareizo lēmumu. Te tika nosaukts valsts sekretārs, kurš, redziet, it kā ir nepolitisks. Protams, viņam laikam nav „Vienotības” biedra karte kabatā, bet viņš ir Jaunupa klasesbiedrs, un šīs saiknes ir vēl ciešākas. Tas nozīmē to, ka pelēkais kardināls Edgars Jaunups šajā gadījumā būs galvenais noteicējs, kādi tarifi būs. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Visiem, kas tajā klasē, jābrauc uz ārzemēm - te nav ko darīt!”) Bet ir viena labā lieta tomēr. Godājamie Saeimas deputāti! Tas, ka „Vienotība” atklāti šoreiz liek amatā savus cilvēkus, vismaz uzliks reālu atbildību uz „Vienotības” pleciem par to, ka elektrība kļūs dārgāka, jo reālā lieta ir tāda, ka jūs varēsiet lojāli pieprasīt pildīt tos uzdevumus, kurus valdība liks darīt. Tā ka es ceru, ka vismaz sabiedrība tagad zinās, ka par jaunajiem elektrības tarifiem beidzot būs atbildīga „Vienotība” ar saviem partijas biedriem, kurus kontrolēs...".
- 2011_02_24-seq75 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Cilinska kungs! Ar jūsu otro uzstāšanos te būs noticis tā, kā savulaik rakstīja Rūdolfs Blaumanis, - ka te ir notikusi „zināma alošanās”. Es nevienu mirkli neesmu piekritis tam, ka „Vienotība” vai valdošā koalīcija virza politiski motivētus kandidātus. Es savā runā gribu tikai uzsvērt augsti ētiskos principus, ka „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir virzījusi tikai profesionāļus, nekādi nesaistītus ar savu partiju, piemēram, Emīlu Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, jo viņam ir autovadītāja apliecība, tātad viņš brauc ar mašīnu, un tas apliecina viņa augsto profesionalitāti. (Zālē smiekli.) Otrs jautājums, ko mans kolēģis Rasnača kungs minēja, - par kritērijiem. Pirmajam kritērijam - profesionalitātei - es absolūti piekrītu. Es domāju, ka tam piekrīt ikviens šeit sēdošais. Otrs kritērijs, ko Rasnača kungs minēja, - politiskā atbildība. Es gan vairāk piekrītu Čepānes kundzes teiktajam: papildus profesionalitātei - lojalitāte. Lojalitāte pret iestādi, ja tā ir valsts iestāde, vai lojalitāte pret savu kapitālsabiedrību, ja tā ir kapitālsabiedrība, vai lojalitāte pret kapitāldaļu turētāju kapitālsabiedrības gadījumā, citiem vārdiem sakot, pret valsti. Tas ir svarīgi papildus profesionalitātei. Partijas piederība, kā mēs visi labi saprotam, nedrīkst būt bonuss, bet nedrīkst būt arī diskreditējošs faktors. Ja mums ir pārliecība par to, ka mūsu virzītais kandidāts pirmām kārtām ir profesionālis un lojāli pildīs tos darba pienākumus, kas viņam ir jāpilda, tad tā ir mūsu izšķiršanās, lai atbalstītu šo kandidātu. Paldies.".
- 2011_02_24-seq73 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vienmēr, kad mēs runājam par amatpersonām un konkrētiem cilvēkiem, izceļas konkrēti strīdi vai konkrēti argumenti par to, kā, kur un kāpēc viņi ir nonākuši. Ja mēs apskatāmies šo konkrēto gadījumu, tad jāatceras, ka šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā darbojas Edvīns Karnīša kungs, kurš ir Tautas partijas biedrs. Tautas partija nekad nav kautrējusies. (No zāles dep. A.Šķēle: „Es arī! Viņš ir profesors!”) Es īstenībā viņam neko nepārmetu, jo viņš ir ļoti kompetents, viņš ir profesors. Tik tiešām! Viņam ir doktora grāds, viņš ir ar izcilām zināšanām apliecinājis sevi darbā. Tāpat strādā šobrīd pienākumu izpildītāja vietā arī Aināra... Šlesera kungs, jūsu bijušais palīgs Ivars Zariņš, kurš pilda pienākumus šobrīd kā vadītājs. Par viņa kompetenci, protams, mēs varētu vairāk diskutēt - vai viņš ir atbilstošs vai nav. Taču viņš ir nostrādājis divus sasaukumus, tieši tāpat kā Karnīša kungs. Un vienkārši likums neļauj viņiem atkārtoti kandidēt par padomes locekļiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Tātad desmit gadus viņi ir tajā nostrādājuši un vairs diemžēl nevar būt tās locekļi. Kā mēs Ekonomikas ministrijā nonācām pie šīm kandidatūrām? Neviens politiķis nepiedalījās konkursa atlases kārtībā, neviens politiķis nebija konkursa komisijā, kura lēma par šiem kandidātiem. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi... Tur ir ne tikai Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai Ekonomikas ministrijas atbildīgās personas, bet arī citu ministriju pārstāvji, kurus diemžēl, lai kā arī politiski mēs to gribētu, iespaidot mums nav izdevies. Katrai ministrijai ir savi cilvēki, pārstāvji un tamlīdzīgi. Nevar būt runa par kādu politisku ietekmi uz šiem cilvēkiem. Viņi savos lēmumos ir patstāvīgi. Viņi tos pieņem, izvērtējot konkrēto cilvēku dzīvesgājumu, - apskata CV, izvērtē pieredzi, izglītību un tamlīdzīgi. Ja mēs runājam par konkrētiem cilvēkiem, tad jāteic, ka Valdis Lohenbahs ir, tieši tāpat kā Karnīša kungs, doktors, vadījis lielu uzņēmumu, dibinājis otro akciju sabiedrību Latvijas vēsturē - akciju sabiedrību SWH. Šobrīd tā sabiedrība, protams, ir... Ja runājam par IT industriju, tad jāteic, ka tā ir pāraugusi pēc tam par „Exigen” grupu, kas šobrīd ir. Pirms tam tā bija DATI grupa. Viņš bija īpašnieks, viņš bija prezidents, pēc tam - viceprezidents. Pēc tam strādājis „Lattelecom Technology” kā valdes priekšsēdētājs, ieņēmis virkni vadošu amatu sabiedriskajās organizācijās, vēl aizvien ir „Eiropas kustības Latvijā” viceprezidents. Par ko mēs šeit runājam? Vai šinī gadījumā biedra kartes esamība ir nosacījums, kura dēļ šis cilvēks nav derīgs šim amatam? Tieši tāpat, kā es nepārmetu Karnīša kungam, ka viņš tiešām... Labi, desmit gadus ir strādājis Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā kā kompetents cilvēks, kurš jomu saprot un zina. Tieši tāpat, kolēģi, aicinu nepārmest arī tiem cilvēkiem, kuriem ir atbilstošs CV un kuri nekautrējas no savas politiskās pārliecības, tieši tāpat kā jūsu biedri. Paldies.".
- 2011_02_24-seq71 spokenText "Godātie kolēģi! Man ir jāpiekrīt kolēģim Rasnača kungam, ka mēs šodien runājam par principiem, kā mēs veidojam vienu neatkarīgu iestādi, kurai būtu jānosaka tarifi daudzās tautsaimniecības nozarēs. Protams, es esmu nonākusi ļoti neērtā situācijā un nepatīkamā situācijā, jo daudzos gadījumos es esmu spiesta uzklausīt bijušās, iepriekšējās, koalīcijas nievas un arī varbūt pašreizējās koalīcijas pārmetumus. Taču es gribu, runājot par regulatoru, pirmām kārtām teikt, ka regulators šajā gadījumā, līdzīgi kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir valsts iestāde, nevis kapitālsabiedrība vai sabiedrība ar... tātad akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tiesiskais statuss šeit ir citādāks, šī neatkarīgā iestāde ietilpst valsts pārvaldē. Es joprojām atgādinu un visus kolēģus vienmēr esmu aicinājusi, ka, nosakot gan šajās iestādēs, gan arī valsts kapitālsabiedrībās amatpersonas... tātad gan akciju sabiedrībās, gan sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, rūpēties, lai šeit strādātu neatkarīgi, profesionāli cilvēki. Šeit tika organizēts konkurss. Es zināmā mērā varu piekrist oponentiem, ka šāds ministrijas iekšēji organizēts konkurss vienmēr metīs ēnu un opozīcija pārmetīs un teiks, ka šajā gadījumā jūs esat paņēmuši tikai politiskos ielikteņus. Taču tajā pašā laikā es vienmēr esmu uzsvērusi, ka visās lielajās valsts akciju sabiedrībās, tāpat, iespējams, arī šajos neatkarīgajos regulatoros, tāpat arī FKTK, būtu nepieciešams šiem kandidātiem iziet cauri neatkarīgai personāla atlases kompānijai. Šajā gadījumā vismaz bija konkurss. Es varu piekrist tam, ka, iespējams, ekonomikas ministram vajadzēja dot iespēju opozīcijas partijām iepazīties ar šiem cilvēkiem. Tas, protams, manuprāt, šajā gadījumā neliecina par mūsu varbūt koalīcijas labu darbību labas pārvaldības jomā, taču, runājot par šo neērto situāciju... Protams, mūsu koalīcijas partneri, Brigmaņa kungs un visi pārējie, nekad jau nav slēpuši, ka viņi šajos visos „atslēgas” amatos bez jebkāda konkursa var ielikt tiešām šīs personas, kurām viņi uzticas. Es arī, no otras puses, nevarētu teikt, ka šos tātad kādām politiskajām apvienībām, partijām piederošus cilvēkus vajadzētu diskriminēt. Absolūti nē! Jo pretējā gadījumā gudri, izglītoti cilvēki nekādā ziņā neiesaistīsies politiskajās partijās. Taču - kas notika tajos treknajos gados? Man patiešām ir ļoti apjomīgi pētījumi šajā jomā. Visas šīs kapitālsabiedrību valdes un padomes faktiski bija tādi perversi veidojumi, jo to sastāvā bija bez jebkādiem konkursiem, bez jebkādu nepieciešamo profesionālo kritēriju ievērošanas iecelti tikai savi cilvēki. Mums vakardien bija frakcijas sēde. Mēs frakcijas sēdē runājām ar Kampara kungu par to, ka mums ir jāatrod kāda izeja. Mums ir jārunā ar koalīcijas partneriem, kā šo lietu atrisināt, jo pretējā gadījumā mēs mētājamies šeit ar apvainojumiem atkarībā no tā, vai mēs esam pozīcijā vai opozīcijā. Pašlaik es aicinu Bērziņa kungu, kurš ievēlēts no Vidzemes (laikam saku pareizi): jūsu komisijā guļ likumprojekts - paredzētie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. To iesniedza Ministru kabinets. Es aicinu šo likumprojektu izskatīt un virzīt tālāk pirmajam lasījumam uz Saeimu, lai mēs varētu iesniegt priekšlikumus par to, kādā veidā šo sāpīgo problēmu atrisināt. Paldies.".
- 2011_02_24-seq69 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es gribu pateikt paldies Šadurska kungam, kurš drosmīgi atzina, ka šie kandidāti ir politiski virzīti. Es domāju, tā bija godprātīga atzīšanās, un paldies par to. Šinī gadījumā gan gribētos tomēr apšaubīt domu, vai šis ir tas amats, kur politiskie kandidāti būtu virzāmi, pat neskatoties uz to, ka kādreiz „tēvzemieši” ir politiski virzījuši kandidātus dažādos amatos. Šaubos, vai šis arguments būtu tas īstais. Bet Čepānes kundze savukārt ir ļoti veiksmīgi sākusi - turklāt pamatotu! - pārbaudi dažādiem protokoliem. Tas arī ir labs darbs, un noteikti to vajag darīt. Bet šinī sakarā es gribu arī paskatīties, kā tad ir ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas protokolu, jo šeit stāv rakstīts, ka Tautsaimniecības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas darba kārtībā un izskatīt šo jautājumu sēdē, šīsdienas sēdē, kaut arīdzan komisija, kā Šlesera kungs pastāstīja, patiešām nobalsoja ar 6 balsīm „par” un 5 atturoties par šīm kandidatūrām. Komisija nekādi nebalsoja par šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā (No zāles: „Ooo!” Dep. A.Šķēle: „Kas par viltojumiem?”), un es patiešām domāju, ka mums, frakcijām, būs jāatrod pienācīgs laiks, lai šos kandidātus sīkāk uzklausītu. Paldies.".
- 2011_02_24-seq67 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs acīmredzot apspriežam nevis Gintu Zeltiņu, bet apspriežam principus. Apspriežam tos principus, kādiem vajadzētu būt, kādus mēs realizējam, un tad jāteic, ka šajos principos konsekventas ir bijušas daudzas tās partijas, kuras ir pārstāvētas gan 9.Saeimā, gan arī šajā un skaidri šos principus ir deklarējušas, ir pateikušas, ka šādos un līdzīgos amatos ir jābūt personām, kuras ir atbildīgas par pieņemtajiem lēmumiem. Un šo atbildību mēs redzam gan profesionalitātē, gan politiskā piederībā. Ja nav viena no šiem aspektiem, tad šī atbildība nevar būt. Taču ir Saeimā politiskais spēks, kurš runā vienu, bet dara ko pilnīgi citu. 9.Saeimā „Vienotības” partijas - „Pilsoniskā Savienība”, „Sabiedrība citai politikai” un „Jaunais laiks” ļoti asi kritizēja šo profesionalitātes un politiskās piederības principu, turpretim šodien tās ir ar to samierinājušās un šodien pašas to realizē. Problēma ir tā, ka tām ir kauns atzīties, ka 9.Saeimas laikā tās ir kļūdījušās. Atzīstiet to, ka tā bija jūsu kļūda! Profesionalitāte un politiskā atbildība - tie ir divi nosacījumi, kas tiek visā civilizētā pasaulē ņemti vērā jautājumā par atbildīgiem amatiem. Paldies.".
- 2011_02_24-seq65 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamā Čepānes kundze! Vakar, starp citu, skatot šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tieši pateicoties manai balsij, kura bija izšķirošā, komisija atbalstīja šā jautājuma virzīšanu tālāk uz Saeimu, jo būtu daudz sarežģītāk, ja pēkšņi tiktu virzīti kandidāti, kuri pat nav saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstu. Un es atbalstīju ne jau tāpēc, ka man šie kandidāti šķita vispiemērotākie, bet tikai tāpēc, ka pēc iespējas ātrāk ir jānonāk līdz skaidrībai, kas tad notiks ar atsevišķām nozarēm valstī. Un viena no tām ir enerģētikas nozare. Un tad, kad es uzdevu arī Lokenbaha kungam šo jautājumu, tad īsti atbildi no viņa nesaņēmu. Es teicu: „Kā var būt tā, ka valdība ar vienu roku pieņem lēmumu, ka ir jāizņem visas dividendes no „Latvenergo” uzņēmuma - visas dividendes! -, bet otrā gadījumā pasaka, ka „Latvenergo” neveic pietiekamas investīcijas, lai nodrošinātu drošību visā savā saimniecībā?” Mēs jau zinām, cik cilvēku bija palicis bez elektroenerģijas ziemas laikā Latgalē daudzu nedēļu garumā. Un tas zināmā mērā parāda, ka ir jābūt skaidrībai, no kurienes tad rodas šie tarifi. Šodien principā... tagad šī jaunā sistēma, kas ir iedibināta, lielā mērā ir saistīta ar to, ka „Latvenergo” ir uzlikti dubultnodokļi, un tas ka enerģētikas politika valstī joprojām nav apstiprināta un Ekonomikas ministrija daudzu gadu garumā nav spējusi skaidri to prezentēt, parāda to, ka iedzīvotājiem tagad būs jāmaksā vairāk par elektroenerģiju. Pirmkārt. Tas, ka dividendes ir izņemtas, - papildu nodoklis „Latvenergo”... Un politiski to reāli var apstiprināt, jo - kurš tad ir saimnieks „Latvenergo”? Tas ir akcionārs, tā ir valsts, valdība, un, ja tā tādu politiku virza, tad šodien sabiedrībai jāmaksā šie dārgie tarifi. Šodien sāk streikot jau arī daudzi ražotāji. Viņi saka: „Piedodiet, nu nevar būt tā, ka valstij vienīgā politika, kas tiek virzīta, ir saistīta vai nu ar izdevumu samazināšanu, neveicot nekādas strukturālās reformas, vai nodokļu palielināšanu.” Un tieši tāpēc... Vienalga, vai ir labi vai slikti tie cilvēki, lai viņi sāk strādāt, lai viņi gatavojas, neskatoties uz to, ko teica Šķēles kungs, četrus mēnešus, lai viņi gatavojas darbam, ja Saeima viņus apstiprinās! Bet ir cita lieta. Protams, ir liela atšķirība starp to, ko es esmu darījis, un to, ko esat darījuši jūs. Es vienmēr esmu atklāti teicis: jā, katrai partijai ir tiesības virzīt amatos cilvēkus no sava vidus. Es neesmu kautrējies to teikt, bet „Vienotība” un, Čepānes kundze, personīgi jūs... jūs vienmēr uzskaitījāt, kādus cilvēkus amatos ir virzījis Šlesers. Bet, ja mēs šodien paskatāmies un saskaitām, cik ir tādu cilvēku, kurus esošā valdība ir salikusi amatos, tad redzam, ka jebkuri nosauktie „astoņkāji” nobāl, viņi par tādiem maziņiem veidojumiem paliek. Šodien principā visa valsts pārvalde tiek politizēta. Iepriekš padomēs lika politisko partiju pārstāvjus, turpretim šodien arī visas valdes ir politizētas, un tā, man šķiet, nav tā labākā valsts pārvaldes forma, un es domāju, ka... Tā kā pirms vēlēšanām Čepānes kundze spēja to visu uzskaitīt un stāstīt par Šleseru, ko tik viņš nav darījis, tad šodien atnāciet, lūdzu, šeit, Čepānes kundze, un pasakiet, vai jūs tiešām atbalstāt to, ka arī šādos amatos tiek likti partijai pietuvināti cilvēki. Lokenbaha kungs ir profesionālis, bet viņš ir „Jaunā laika” cilvēks. Viņš ir bijis, ja es nemaldos, Ētikas komisijā, viņš ir viens no jūsu sponsoriem un tā tālāk. Un, pat ja viņš ir profesionālis, viņš jebkurā gadījumā prasīs partijas viedokli, kā rīkoties. Un problēma ir tā, ka šis amats... konkrēti regulators... Tam nevajadzētu būt tik politizētam, kā jūs esat to teikuši iepriekš, jo šeit būs jāpieņem sensitīvi lēmumi. Un jautājums ir tāds: vai Lokenbaha kungs un viņa komanda spēs nostāties pretī „Vienotības” politiskajam viedoklim un pateikt: mēs neatbalstām valdības pozīciju, un regulators domā citādāk? Man šķiet, ka šodien... šajā gadījumā jūs tomēr esat zināmā mērā nonākuši divkosīgā situācijā, jo šeit nedrīkstēja būt jūsu partiju pārstāvji, bet diemžēl tā ir sanācis, ka viņi būs. (No zāles dep. I.Circene: „Nu jā - visiem jābūt no Pirmās partijas!”)".
- 2011_02_24-seq63 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu no sirds pateikties Cilinska kungam par viņa teikto uzrunu. Nerunāšu šeit par „Visu Latvijai!”, jo šī politiskā organizācija ir pirmo reizi Saeimā, bet „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tiešām līdz šim visos amatos ir virzījusi tikai profesionāļus, nekādi nesaistītus ar viņu politisko organizāciju, un tādus vārdus mēs varam nosaukt desmitiem. (Zālē smiekli.) Paldies, Cilinska kungs, par šo aizrādījumu! Ja mēs runājam par šodienas pretendentiem, tad es, protams, saprotu, ka dažādām frakcijām ir dažādas darba kārtības veidošanas metodes. „Vienotības” Saeimas frakcijai bija laiks un iespējas uzklausīt visus pretendentus. Atzinām tos par profesionāļiem un cienīgiem ieņemt šos amatus, tāpēc atbalstīsim. Un vēl maza replika Šķēles kungam, runājot par labu pārvaldību. Var dažādi iecelt darbiniekus amatos: var rīkot konkursus var nerīkot konkursus kādreiz. Šeit ir rīkots konkurss, un es domāju, ka tieši labas pārvaldības principa realizācija ir viens konkurss, kurā var pieteikties visi pretendenti un no liela pretendentu skaita konkursa komisija var virzīt labākos. Paldies.".
- 2011_02_24-seq61 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu paskaidrot savus motīvus, kuru dēļ iepriekš es balsoju pret iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Mana pārliecība ir, ka tas ir tiešām ļoti nozīmīgs amats, ko ieņems katrs no šiem cilvēkiem. Šī ir ļoti nozīmīga institūcija, tur es pilnībā pievienojos Cilinska kunga teiktajam. Un es būtu bijis priecīgs, ja kaut vienu no viņiem būtu bijis iespējams uzaicināt uz frakciju un aprunāties (No zāles dep. S.Bendrāte: „Bija gan iespējams!”), lai saprastu viņu redzējumu, lai varētu saprast viņu izpratni par lietām, lai varētu mēģināt vismaz īsās debatēs novērtēt viņu profesionālismu. Diemžēl ar Saeimas vairākuma balsojumu tas tika liegts, bet nu runasvīriem ir spēks balsīs. Otra lieta, par ko es gribu runāt, - par labu pārvaldību. Es šādu gadījumu, man liekas... Es, kas savulaik biju ārpus politikas stāvošs, atceros tikai vienu šādu reizi: bija daži aktīvisti, politiķi, kas gribēja Valsts prezidentu ievēlēt, liekas, trīs mēnešus pirms paredzētā laika. Tas bija attiecībā uz Vairu Vīķi-Freibergu. Nu šis rekords šodien tiek „pārsists”: trīs gabalus - Andri Aniņu, Gintu Zeltiņu un Inesi Ikstenu - mēs iecelsim četrus mēnešus iepriekš, pirms viņi stāsies amatā! Kā tad ar labu pārvaldību? Kur tie godīgie principi? Acīmredzot koalīcijas vienošanās ir jāstiprina. Tās ir trauslas. Tās prasa politiskas nodevas: lai apstiprinātu „Vienotības” ļaudis ar garantiju, ir jāapstiprina arī otra koalīcijas partnera piedāvātie cilvēki. Regulatorā mēs ieceļam četrus mēnešus iepriekš cilvēkus, par kuriem nav dots frakcijām, to skaitā arī opozīcijas frakcijām... nav dota iespēja pat uzklausīt. Mums nav bijusi tā iespēja. Šodien mēs saņēmām tikai šo izdalīto materiālu, mums nebija iespējas baudīt to privilēģiju, par kuru priecājās kolēģe Bendrātes kundze. Mums nebija šīs privilēģijas, un mēs uzskatām, ka tas nav labas pārvaldības rādītājs. Es aicinu jūs apdomāt. Varbūt par diviem vēl neievēlētiem kandidātiem - par Gintu Zeltiņu un Inesi Ikstenu, kuriem ir paredzēts, ka viņu pilnvaras stāsies spēkā no 2.jūlija, mēs varam šodien nebalsot. Es vēl sapratu jautājumu par Lokenbaha kunga neatliekamu ievēlēšanu, jo viņa pilnvaras stājas spēkā 25.februārī. Tas pats attiecas uz Rolandu Irkli. Mēs būtu bijuši priecīgi uzklausīt šos abus cienījamos kandidātus, bet pārējiem ir četrus mēnešus ilgs iepriekšējais periods. Tas ir rekords! Es aicinu šādus sliktus rekordus neveikt un pilnībā pievienojos... Es tiešām pievienojos arī visam tam, ko par kvalitātes un neatkarības lietām teica deputāts Cilinskis. Un tas attiecas arī uz kolēģi Ābiķi, kurš runāja par godīgu politiku. Paldies.".
- 2011_02_24-seq60 spokenText "Paldies. Cilinska kungs, Saeimas kārtības ruļļa 138.pants noteic, ka pirms balsošanas par likumprojektu un lēmuma projektu kopumā pēc sēdes vadītāja rīkojuma tiek zvanīts un balsošanas laikā nevienam vārdu nedod. Tajā brīdī, kad jau ir izsludināts zvans, ir uzsākta balsošanas procedūra. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrim Šķēlem.".
- 2011_02_24-seq59 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Īstenībā es nedomāju, ka konkrētais kandidāts speciāli ir sliktāks vai labāks par pārējiem, bet vienkārši šinī brīdī man izdevās šajā pogu ātrspiešanas sacensībā nospiest pogu ātrāk par Āboltiņas kundzi un pieteikties debatēs. Es gan nedomāju, ka šāda pogu ātrspiešanas sacensība ir pats lietderīgākais jautājums, bet katrā ziņā es patrenēšos, lai turpmāk būtu veiklāks šādā gad��jumā. Protams, īstenībā ir vienalga, kad runāt, jo, ko nolēmusi Koalīcijas padome, tas arī notiek, tāpēc var runāt tiklab pirms vai pēc balsojuma. Īpašu starpību tas nerada. Ābiķa kungs droši vien teiks, ka iestāšanās pret koalīcijas izvirzīto kandidātu noteikti ir Austrumu kaimiņu interesēs, bet nu es tomēr riskēšu. Tātad par dažām konsekvencēm, ko rada tas, ka mēs šeit atbalstīsim nevis profesionāli, bet politiski izvirzītus cilvēkus. Es domāju, šīs konsekvences vajag visiem apzināties, pirms mēs tālāk balsojam. Pirmkārt, šīs konsekvences ir tās, ka tas, kas tālāk notiks ar tarifiem... Tie būs nepietiekami kompetenti izvērtēti, un tas diemžēl ietekmēs tautsaimniecību kopumā, kā tas arī šobrīd ietekmē lēmumu elektrības tarifu ziņā. Otrs ir jautājums par regulatora neatkarību, ko zināmā mērā nosaka Eiropas likumdošana un kas faktiski arī atbilst labas pārvaldības principiem un starptautiskajai praksei. Bet tagad padomāsim, vai balsojumi par regulatora neatkarību, kas tālāk tiks skatīta likumdošanā, būs korekti, pieņemami un sabiedrības interesēs, ja šie cilvēki, kas regulatorā ir apstiprināti, ir apstiprināti klaji politiskā veidā, īpaši nerūpējoties par kompetences līmeni! Tātad faktiski šinī gadījumā regulatora neatkarība īstenībā pārvērtīsies savā pretstatā un novedīs pie tā, ka šos lēmumus vispār neviens nevarēs ne koriģēt, ne ietekmēt; tas normālā veidā būtu pareizi, bet tikai tad, ja šie regulatora cilvēki ir zinoši un kompetenti. Tā ka es aicinu par to padomāt pirms atlikušajiem balsojumiem. Paldies.".
- 2011_02_24-seq58 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Zaķa kungs, Lejiņa kungs (No zāles dep. K.Šadurskis: „Brigmaņa kungs!”)... Jā... Turpināsim 24.februāra sēdi. Izskatīsim apstiprināto darba kārtību. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_02_24-seq56 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 9 deputāti: Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš... Ir. Ina Druviete, Māris Dzelzskalns... Ir. Iveta Grigule, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Dana Reizniece... Ir. Guntis Ulmanis un Jānis Vucāns. Paldies.".
- 2011_02_24-seq54 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas kolēģi! Atgādinu, ka mums tūlīt ir Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.".
- 2011_02_24-seq49 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu!... Vai Cilinska kungs vēlējās debatēt? Bija jau izsludināta balsošana... Jā... Tātad balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 37, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 39, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Ir pieteikušies divi deputāti debatēs, bet, tā kā līdz pārtraukumam ir atlikušas divas minūtes, tad turpināsim jautājuma izskatīšanu pēc pārtraukuma. Šobrīd lūdzu zvanu deputātu klātbūtnes reģistrācijai! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu! Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumiem. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.".
- 2011_02_24-seq48 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu un likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7.panta ceturto daļu un 39.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta 15.februāra protokollēmumā iesniegtās kandidatūras iecelšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē un, balsojot kopumā par iesniegtajām kandidatūrām, nolēma virzīt šīs kandidatūras izskatīšanai Saeimas sēdē.".
- 2011_02_24-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš, ievēlēts no Vidzemes.".
- 2011_02_24-seq46 spokenText "Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Normundu Riņķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidātu, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu: apstiprināt Normundu Riņķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.".
- 2011_02_24-seq45 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valtera Poķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_02_24-seq44 spokenText "Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Valteru Poķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidātu, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu: apstiprināt Valteru Poķi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.".
- 2011_02_24-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Valtera Poķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_02_24-seq42 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Irinu Kaļiņinu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir uzklausījusi amata kandidāti, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā ir nolēmusi atbalstīt Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.".
- 2011_02_24-seq41 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Edvarda Ratnieka apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Irinas Kaļiņinas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_02_24-seq40 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja izglītības un zinātnes ministra vēstuli ar lūgumu apstiprināt Latvijas Studentu apvienības domes sēdē ievēlēto kandidātu Ratnieka kungu, balsojot ar 29 balsīm „par”, 4 - „pret”, par Augstākās izglītības padomes locekli. Lūdzu atbalstīt šo mūsu izvirzīto kandidātu.".
- 2011_02_24-seq39 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret, ka likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” tiktu nodots Juridiskajai komisijai, Pilsonības likuma izpildes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Vai ir iebildumi pret nodošanu vispār vai pret nodošanu vairākām komisijām? (No zāles: „Pret nodošanu vispār!”) Tātad mums ir jābalso par to, vai nodot likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām un Grozījumu Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad apsveiksim šodien igauņus viņu nacionālajos svētkos un skatīsim likumprojektu! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīguma starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, un Protokola par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos, denonsēšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas deputāts Guntis Ulmanis ir lūdzis Prezidiju piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.februārī, ko Saeimas Prezidijs ir arī izdarījis, par ko es jūs arī attiecīgi informēju. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāvja Edvarda Ratnieka apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.".
- 2011_02_24-seq37 spokenText "Paldies. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei, kura vēlas runāt par procedūru!".