Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_03_10-seq126 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00, un mēs varam turpināt Saeimas 10.marta sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs izskatījām likumprojektu „Grozījums Darba likumā”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2011_03_10-seq123 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultāta nolasīšanai.".
- 2011_03_10-seq122 spokenText "Godātie kolēģi! Ja jau visi ar tik tālu skatu nākotnē runā par savām komisijām un par to, kas būs pēc sēdes beigām, tad es arī teikšu savu paziņojumu: Frakciju padome tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām būs Sarkanajā zālē. Paldies.".
- 2011_03_10-seq120 spokenText "Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Uzreiz, tiklīdz būs pārtraukums, komisijas telpās notiks komisijas sēde.".
- 2011_03_10-seq118 spokenText "Kolēģi! Es domāju, jūs neaizmirsīsiet pa šo laiciņu, kamēr mēs būsim pārtraukumā, ka pēc tam vēl mazliet pastrādāsim. Mums pulksten 15.00 ir Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Tā ka, lūdzu, ņemiet to vērā!".
- 2011_03_10-seq116 spokenText "Kolēģi! Šodien ir 10.marts. 1959.gada 10.martā Tibetas tauta sacēlās pret saviem apspiedējiem - pret komunistisko Ķīnas režīmu. Lūdzu Tibetas atbalsta grupu sapulcēties Dzeltenajā zālē pēc šā starpbrīža.".
- 2011_03_10-seq114 spokenText "Godātie kolēģi! Es tikai atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde ir ieplānota pulksten 11.30. Es ceru, ka Saeimas sēde būs beigusies. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Aizmirsīsies līdz tam!”) Paldies.".
- 2011_03_10-seq113 spokenText "Paldies. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad, pirms es lūdzu reģistrācijas režīmu, lūdzu, vārds Ilmai Čepānei.".
- 2011_03_10-seq111 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts.".
- 2011_03_10-seq110 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 21.marts.".
- 2011_03_10-seq66 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 21.marts.".
- 2011_03_10-seq109 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_03_10-seq108 spokenText "Tātad balsojums par kopīgo... tātad nav atbalstīts. Un es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_03_10-seq107 spokenText "Par otro lasījumu?".
- 2011_03_10-seq105 spokenText "Tā kā šis priekšlikums attiecas uz termiņu, tad nav atbalstīti arī iepriekšējie priekšlikumi, un tas nav balsojams. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2011_03_10-seq104 spokenText "Un arī 3.priekšlikums, ko iesniegusi nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_03_10-seq103 spokenText "Deputāti neiebilst... Deputāti 1ūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 30, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_10-seq102 spokenText "2.priekšlikums, ko iesniegusi apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, komisijā arī nav atbalstīts.".
- 2011_03_10-seq101 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Verginas kundze vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 30, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_10-seq100 spokenText "Godātie kolēģi! Man patiesībā ir pilnīgi vienalga, vai šie priekšlikumi ir atsaukti vai ne, tā ir formālā puse, ko mēs sakārtosim trešajā lasījumā. Galvenais jau mums ir debates. Nu šis mans teikums gan neattiecas uz iepriekšējiem dažiem debatētājiem, kuri guva patiesu prieku šeit no tribīnes, viens ar otru rotaļājoties. Un es gan nezinu, vai tas ir Saeimas uzdevums... Bet es gribu mazliet atsaukties uz Lāča kunga teikto, kad viņš minēja par Kanādas pieredzi. Un acīmredzot franciskajai Kvebekas provincei ir nepieciešams ļoti stingrs franču valodas lietojuma regulējums, lai neizšķīstu kopējā angliskajā Kanādā. Piemēram, ja mēs atsaucamies uz Francijas Republikas normatīvajiem aktiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, tad arī tur ir ļoti strikts regulējums attiecībā uz citu valodu lietošanu. Es ļoti ceru, ka mums Latvijā, lai aizsargātu latviešu valodas tiesības un vietu publiskajā telpā, nebūs jānonāk līdz tik stingriem regulējumiem. Bet tas ir atkarīgs tīri no mums, kā mēs virzīsimies samērīgi - soli pa solim, un es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs tiešām izveidosim ļoti saprātīgu šā likuma redakciju, lai mums nevajadzētu ķerties turpmāk pie ļoti galējām normām, nu, kā, piemēram, Lāča kungs minēja par Kanādu. Paldies.".
- 2011_03_10-seq98 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Redziet, kopš tās reizes, kad mēs iesniedzām šo variantu pirmo reizi, ir pagājis pietiekami ilgs laiks, un „Vienotības” frakcija, kurai ir arī tieslietu ministrs, kas var darboties un lūgt šos jautājumus juridiski noformēt visdažādākajā veidā... Tā ka tas laiks bija pilnīgi pietiekams un bija iespējams... Taču šobrīd ir otrais lasījums. Un otrajā lasījumā tomēr ir šī ideja... ir runa par konceptuālu viedokli. (No zāles: „Pirmajā lasījumā skata konceptuāli!”) Un uz trešo lasījumu ir pilnīgas iespējas šo lietu uzlabot un sakārtot, ja ir labāki priekšlikumi. Bet, ja šo priekšlikumu nav, tad kur ir pārliecība, ka tie radīsies vēlāk un kādā laika posmā tie radīsies, teiksim? Un ir jau ļoti daudzi priekšlikumi, labi priekšlikumi, kuri it kā ir nodoti komisijām, un tur tie iet cauri šīm komisijām un bieži vien tajās komisijās arī paliek. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs atbalstām šo lietu pēc būtības, tad nav nekādu problēmu nobalsot „par” un trešajā lasījumā tad, protams, var sakārtot, uzlabot, pilnveidot un tā tālāk. Paldies par uzmanību.".
- 2011_03_10-seq96 spokenText "Cienījamie kolēģi! Arī iepriekšējā Saeimā bija tāpat: toreiz deputāts Dobelis visu laiku mēģināja mani izprovocēt un izaicināt uz kaut kādu dialogu. Es ar to netaisos nodarboties. Es netaisos atbildēt, Rasnača kungs! Piedodiet, Rasnača kungs! Mēs esam atšķirīgās svara kategorijās. Jūs esat ļoti provinciāls un ignorants, piedodiet. Ļaujiet man saukt lietas īstajā vārdā. Visu to, ko es teicu ārzemēs, var ļoti viegli pārbaudīt Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas stenogrammās. Es tur strādāju - atšķirībā no jums, kas acīmredzot ņemat informāciju no avīzēm. Man ir citi informācijas avoti. Es saprotu, ka jums nav citu argumentu kā tikai pāriešana uz personībām. Es šādā līmenī diskutēt netaisos. Un to, ko es teicu, es gribu vēlreiz uzsvērt: mums ir zināmas saistības, mums ir likumdošana. Man ļoti žēl, ka daži deputāti negrib lasīt likumdošanas normas, negrib saprast, kā šī likumdošana jāpiemēro, un ziedo mūsu valsts prestižu savu savtīgo interešu dēļ. Neceriet, lūdzu, Rasnača kungs, ka es iesaistīšos publiskās diskusijās ar jums. Piedodiet! Es vēlreiz aicinu jūs, kolēģi, pārdomāt visus šos jautājumus un vēlreiz atgriezties pie tā: kāpēc tomēr Latvija pastāvīgi saņem pārmetumus no visām starptautiskajām organizācijām? Šobrīd mums likumdošana ir sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Jūs gribat atkal izprovocēt kārtējo kritiku, kārtējos pārmetumus un, iespējams, arī kārtējo zaudējumu starptautiskajās tiesās. Un pēc tam jūs atkal meklēsiet vainīgos, teiksiet, ka Cilevičs vai kāds cits tur nodarbojas ar Latvijas nomelnošanu. Jūs paši, kolēģi, nodarbojaties ar valsts nomelnošanu! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2011_03_10-seq94 spokenText "Mums tiešām radās pārliecība, ka viss būs kārtībā un ka šie priekšlikumi tiks atsaukti, jo Laizānes kundze teica, ka viņa tiešām mēģinās runāt ar savu frakciju. Mums tiešām neradās šaubas, ka tas tā varētu būt. Bet „Vienotība” šodien balsojumā atturēsies, jo mēs uzskatām, ka šo pašu problēmu var risināt daudz precīzāk, korektāk, īstajos pantos un īstajā, korektajā, atbilstošajā juridiskajā izteiksmē. Un te nav runa par labiem vai sliktiem latviešiem. Te ir runa par to, cik precīzi mēs spējam valodas pozīcijas nostiprināt. Un mēs to varam daudz labāk izdarīt nekā šajos priekšlikumos.".
- 2011_03_10-seq93 spokenText "Paldies, Rasnača kungs! Šie priekšlikumi ir iesniegti nacionālās apvienības frakcijas vārdā, tātad atsaukt tos ir tiesīgs vien frakcijas vadītājs vai frakcijas vadītāja vietnieks, nevis viens konkrēts deputāts. Turpinām debates. Vārds deputātei Silvai Bendrātei, otro reizi.".
- 2011_03_10-seq92 spokenText "Un pēc tam Borisam Cilevičam, otro reizi. Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mēs principā visi vienprātīgi, izņemot šo te spārnu, atbalstām to, ka principiālas izmaiņas ir vajadzīgas. Viena deputāte Silva Bendrāte, cienījamā kolēģe... viena deputāte nevar atsaukt piecus parakstus. Tā ka diemžēl laikā starp lasījumiem šī vienošanās ir spēkā. Un mēs atbalstīsim to, kā jūs strādāsiet tālāk. Paldies arī jums par atbalstu. Liels! Šie iesniedzēji bija vairāki. Cileviča kungs! Man tiešām ļoti žēl, ka situācijās, kad jums nav argumentu, jūs šeit nākat un no tribīnes balansējat uz nacionālā naida kurināšanas robežas. Te neviens neuzbrūk nevienam citas tautības pārstāvim. Beidziet vienreiz runāt muļķības no šīs tribīnes! Un otra lieta. Man ir patiess prieks par visskaļāko aplaudētāju pēc Cileviča kunga runas, jo es sapratu, ka latviešu valodas prasme Kravcova kungam ir daudz augstākā līmenī. Es ļoti ceru, ka arī šajā jautājumā viņš drīz nāks un runās no tribīnes. Paldies.".
- 2011_03_10-seq91 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Pēc tam Borisam Cilevičam, otro reizi.”)".
- 2011_03_10-seq90 spokenText "Kolēģis Cilevičs kā kārtējo reizi, protams, nevar izvairīties vai nu no neprecizitātēm, vai no meliem. No šīs tribīnes un arī Latvijas televīzijā, LNT, kad vienīgo reizi „Visu Latvijai!” divas dienas pirms vēlēšanu sākuma deva man šo iespēju runāt, es teicu, ka Latvijas valsts ir apdraudēta. Un teicu, ka katra nācija... jebkura nācija! - un to pierāda Eiropas tautu vēsture, te es atceros - būs apdraudēta, ja tās teritorijā dzīvo 40 procenti sveštautiešu, kuru liela daļa skatās uz savu kaimiņvalsti un to uzskata... neskatoties uz šīs kaimiņvalsts spiedienu... Apmēram... precīzi tā! Nevis visi! Visi krievi nav visi. Un visi ebreji arī nav visi. Pagājušajā nedēļā es biju sava drauga ebreja, advokāta Zaļika Dimanta, bērēs. Viņa ģimene mani ielūdza. Tā, Cileviča kungs! Bet par jums jau vairākus gadus Latvijas prese - un pat krievi! - raksta, ka jūs, ārzemēs būdams, uzbrūkat mūsu valstij, ķengājat to. To nesaka Visvaldis Lācis. Es tāpat kā Kabanova kungam gribētu jums ieteikt, ka vajag šos datus man piesūtīt. Tātad vajag atcerēties un precīzi pateikt, ko katrs cilvēks ir teicis. Visi ebreji nav jūsu pusē, un arī visi krievi nav jūsu pusē.".
- 2011_03_10-seq88 spokenText "Cienījamie kolēģi, nekarsēsim tās kaislības! Latvieši nav ne gļēvi, ne kādā citādākā veidā slikti. Latvieši ir ļoti labi valodu zinātāji, varbūt par daudz, kad vajadzētu kādreiz arī padomāt par savas, latviešu, valodas lietojumu un neprasīt varbūt tādas prasības, kādas ir ietvertas dažreiz sludinājumos. Tāpēc mēs Sociālo un darba lietu komisijā patiešām ļoti, ļoti plaši un daudz diskutējām, debatējām par „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iesniegto priekšlikumu. Mēs uzklausījām ekspertus, mēs uzklausījām iesaistītās institūcijas, mēs skatījāmies, vai tiešām pastāv problēma darba tirgū darba ņēmējam... latvietim, darba ņēmējam, visās profesijās, visās jomās. Un mēs redzējām, ka tiešām problēma pastāv. Taču stāsts jau nav par to, bet par to, ka mēs varam šai problēmai rast precīzāku risinājumu, iestrādājot to likumā citos pantos korektākā izpildījumā. Par to mēs arī vienojāmies Sociālo un darba lietu komisijā - kopīgi strādāt pie jaunās redakcijas, un mūsu kolēģi, kas iesniedza šos priekšlikumus, solīja savus priekšlikumus šodien atsaukt. Tieši tā! To var paskatīties arī ierakstītajā stenogrammā, arī protokolā. Tieši tā! Tāda bija mūsu vienošanās, ka mēs visi sēžamies... vēl vienreiz pie šīs problēmas un skatāmies, kā to risināt mūsu likumā, Darba likumā. Šajā sakarā mēs arī noskaidrojām, ka mums iznāk vēl viens Darba likuma atvērums, un par to jūs šodien paši pārliecinājāties pirmajā jautājumā, ka tiešām tā tas arī ir... ka tas nāk no Ministru kabineta, ka mēs veram vēl vienreiz vaļā Darba likumu un ka tur mēs šīs normas sakārtosim. Tā ka, kolēģi, būsim korekti savā darbā un nesakāpināsim šeit... nesakarsēsim gaisotni tur, kur mēs tiešām varam korekti kopā sastrādāties.".
- 2011_03_10-seq86 spokenText "Cienījamie kolēģi! Protams, katram deputātam ir suverēnas tiesības lasīt lekcijas no šīs tribīnes un arī dezinformēt kolēģus. Es, protams, netaisos komentēt tā kolēģa izteikumus, kurš no šīs pašas tribīnes apgalvoja, ka vispār visi krievi Latvijā jau paši par sevi ir apdraudējums valstij. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kurš tas bija?) Nu, šādas lietas... Palasiet stenogrammas! Dažreiz ir vērts klausīties to, ko kolēģi saka. Tātad ar šādiem cilvēkiem es, protams, diskutēt negribu. Es vienkārši gribu atgādināt jums dažas lietas, kas jau ir ierakstītas mūsu likumdošanā. Mums saistošas ir Eiropas Savienības pretdiskriminācijas direktīvas. Saskaņā ar šīm direktīvām mēs iestrādājām gan Darba likumā, gan arī citos likumos atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Darba likuma izpratnē tas - bez visa pārējā - nozīmē to, ka darba devējam nav tiesību izvirzīt kaut kādas... jebkādas prasības, kas nav pamatotas. Tas pilnā mērā attiecas arī uz valodas prasību. Tātad viss, ko jūs gribat panākt, ir jau sen iestrādāts mūsu pašu Darba likumā. Ir faktiski jautājums tikai par izpildi. Ir gan likuma normas, gan īstenošanas procedūras. Es domāju, ka iesniedzēji vai nu to neizlasīja, vai acīmredzot viņiem ir citi mērķi. Nē, nu pilnīgi skaidrs, ka mēs visi, būdami politiķi, saprotam, ka tas ir viens elements no vienas sīkpartijas, piedodiet, kārtējās PR kampaņas, ko šī partija izmisīgi īsteno šobrīd. Nu, bet, piedodiet, sauksim lietas īstajā vārdā! Man nav saprotama nopietnu partiju vēlme vienmēr piekāpties un palīdzēt šai sīkpartijai paaugstināt savus reitingus. Jautājums ir vienīgi par to, vai šī likuma norma, kas jau ir mūsu likumdošanā, tiek pienācīgi piemērota. Kur ir Valsts darba inspekcijas atzinumi? Kur ir tiesas spriedumi? Citās diskusijās daži kolēģi no „Visu Latvijai!” teica, ka, jā, ir sūdzības tiesās. Tiesas šīs lietas izskata. Redzēsim, kā tur būs. Un, ja tiesas iznākums ir tāds, ka mēs redzam, ka šī likumdošana ir jāpilnveido, tad domāsim par to! Bet man grūti iedomāties, ko vēl mēs varētu ierakstīt. Saprotiet, kolēģi, diskriminācija ir juridisks jēdziens, nevis uztveršanas vai jūsu emociju jautājums. Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nepamatota!”) Un viss! Tieši nepamatota! Un katrā konkrētajā gadījumā jebkurām prasībām, ieskaitot arī valodu prasības, ieskaitot arī valsts valodas zināšanas prasības, tām ir jābūt pamatotām. Visos šajos gadījumos tiesiskā valstī spriež tiesa un attiecīgās institūcijas. Tomēr padomāsim par to, ka, nu, ir zināma deputātu uzvedības ētika. Es saprotu, ka jūs visi esat savas partijas patrioti. Bet padomāsim tomēr par Saeimas prestižu! Padomāsim par mūsu darba profesionālo līmeni! Padomāsim par valsts vienotību un visu cilvēku vienotību! Iedomājieties, kā jūsu šīs karstās debates uztvers ne tikai latvieši, kas potenciāli ir jūsu balsotāji, bet uztvers arī pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda. Jūs gribat patiešām par visām varītēm ierobežot viņu tiesības strādāt. Ierakstīsim visur, ka cilvēkiem, kam ir vājas latviešu valodas zināšanas, vispār neļausim viņiem strādāt! Un pēc tam jūs vēl runāsiet par sabiedrības saliedēšanu un iekļaušanu, un tā tālāk. Tā ir sabiedrības šķelšana! Un viss! Tātad, ja ir problēmas ar spēkā esošām likuma normām, tad runāsim par to, bet no juridiskā viedokļa viss likumā ir sakārtots pilnīgi saskaņā ar mūsu starptautiskajām saistībām, ar tiesiskas valsts principiem. Ja ir problēmas ar īstenošanu - lūdzu, palīdziet! Tur var iet tiesā, rakstīt sūdzības... Ja patiešām ir diskriminācijas gadījumi, ir nepamatotas prasības, tad lai tiesa par to spriež. Bet vienreiz tomēr ir jāsāk domāt par valsts interesēm, nevis par savu partiju reitingiem. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_03_10-seq84 spokenText "Mūsu gļēvumam līdz šim nav bijis robežu.".
- 2011_03_10-seq82 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es priecājos par šo priekšlikumu, kuru nacionālā apvienība iesniedza par latviešu valodas lietošanu sarunās starp darba devējiem, darba ņēmējiem un tā tālāk. Bet arī šis priekšlikums, protams, būdams ļoti labs, vēl ir ļoti nepilnīgs. Mums visiem ir baiļu sindroms. Jā, kolēģi! Pierādīsim tūlīt. Pašiem latviešiem ir baiļu sindroms iet tālāk un skatīties, kas notiek pasaulē. Un mūsu apdraudētajā valodas situācijā, ko ir atzinuši arī oficiāli mūsu valodnieki, mēs varam iet un mums ir jāiet daudz tālāk. Daži piemēri. Un mūsu gļēvulības piemērs. Pagājušajā nedēļā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kur es esmu loceklis un kur piedalos, tika izskatīts jautājums par tiem imigrantiem, par kuriem mums ir zināms likumprojekts... ja viņi iesniedz šeit dažādas naudas summas, ka viņi šeit var dabūt uzturēšanās atļaujas. Bet šajā likumprojektā, kuru sagatavojusi Iekšlietu ministrija un kuru lasīja priekšā mūsu tajā komisijā Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Alda Vanaga, atskan vārdi... Un es skatos, vai tiešām tas tā ir... Jā, ir! Ka uzturēšanās atļaujas iesniedzēji var iesniegt šos dokumentus, kas vajadzīgi, latviešu, angļu vai krievu valodā. Pat Ārlietu ministrijas Juridiskais departaments ir nogājis tik tālu, ka atver krievu valodai durvis. Protams, ka es pieklājīgi, kā vienmēr, griezos pie Aldas Vanagas pēc tam, bet arī sēdē... Un prasīju, kādēļ tad šeit ir krievu valoda? Nu, labi, angļu valoda ir Eiropas Savienības darba valoda... tur daži kolēģi vēl pielika klāt, ka var arī franču, vācu... Nu, protams, varbūt varētu pat pieļaut, ka Eiropas Savienības valodā, bet kādēļ krievu valodā? Ko atbildēja juristi, kas vada Ārlietu ministrijas Juridisko departamentu? „Lāča kungs, mums ir...” Es nezinu, nebūdams jurists... „...mums jau ir pieņemts iepriekš Imigrācijas likums, kur tas ir paredzēts...” Nu, iespējams, ka kāds ir pieņemts, ka var iesniegt krievu valodā. Cik tālu mēs ejam gļēvulībā? Nu jāsaka tad no šīs tribīnes, kas notiek pasaulē. Pateicoties kolēģa Šadurska palīga zināšanām, jau pagājušajā gadā es uzzināju (un es esmu reiz jau runājis par to, bet nekas nelīdz), cik tālu ir aizgājuši mums priekšā Kanādas franči autonomā apgabalā Kvebekā - nevis savā valstī! -, kur vairākums ir franču tautības cilvēki, kas ieradās Kanādā pirms angļiem. Viņiem bija savā starpā, kā zināt, karš, un ilgstošā garīgā cīņā Kvebekas franči ir iekarojuši sev tiesības... Klausieties, kādas! Šis spārns, paklausieties, kādas! (No zāles: „Ar roku nerādi!”) Tad... To gan nevajadzēja. Es atvainojos, es ar seju pagriezīšos pret jums... Jā! Kvebekas provincē, autonomā Kanādas provincē, kur valsts valoda ir gan angļu, gan franču pēc likuma, - Kvebekas provincē darba devējam ir tiesības uzrunāt darba ņēmēju tikai franču valodā. Redziet, kur mums jāiet! Mēs te strīdamies par sīkumiem. Latvijā jāpieņem tāds pats likums! Neviens Kanādai, īsti demokrātiskai valstij pasaulē, nav pārmetis, ka tā pieņēmusi šādu likumu. Darba devējam Latvijā jāmāk latviešu valoda, viņš nedrīkst neko citu prasīt, un viņam darba ņēmējs savā kabinetā jāuzrunā latviešu valodā. Ejam vēl tālāk! Tagad ir Imigrācijas likums kuru... Iesniegs krievu valodā... Mani protesti - es neesmu tos vēl izteicis, bet šeit es izsaku protestu - nelīdzēs. Ko tad dara citas Eiropas tautas? Mēs jau mēdzam vienmēr uz to Eiropu atsaukties: eiropeiskās vērtības. Nu, nav tādu vērtību! Ir vērtība dažām atsevišķām tautām, un tās atšķiras. Holandieši. Mūsu un arī ārzemju presē var lasīt, ka viņi ir pieņēmuši tagad likumu par imigrantiem, ka, lūk, imigrantam, kas ierodas Holandē, jau jābūt pašam par savu naudu apguvušam, kādā veidā viņš grib... Viņa izglītības līmenim jābūt tādam, ka viņš darbu var dabūt, ja viņš zina holandiešu valodu. Austrija. Es lasīju Vīnes laikrakstā „Die Presse” pirms dažiem gadiem, ka tur šos jautājumus pārzina - tāpat kā pie mums - Iekšlietu ministrija. Laikrakstā „Die Presse” mēs varam lasīt, ka Austrijas iekšlietu ministrs saka: „Lūk, imigrantam, kas ieradies mūsu zemē, kaut viņš brauc ar autokāru noliktavā, viņam jāmāk paskaidrot... Nepietiek ar to, ka viņš brauc ar autokāru; viņam jāmāk paskaidrot jebkuram cilvēkam, kurš pie viņa vēršas, kādas šeit ir preces, kas šeit notiek, ko šeit pārdod...” Un tā tālāk. Mūsu...".
- 2011_03_10-seq80 spokenText "Godātie kolēģi! Daži vārdi par šo diskriminācijas formu - lingvistiskā diskriminācija. Jā, tā nav atsevišķi izcelta no citām formām, un starp juristiem bieži vien ir debates, vai ir vajadzīgas visas, vairākus desmitus kopskaitā, formas īpaši izcelt likumos un atsevišķi akcentēt. Acīmredzot šajā situācijā Latvijā tas ir jādara, jo absolūtais sabiedrības vairākums uzskata, ka latviešu valoda ir apdraudēta un šī diskriminācijas forma vēršas plašumā. Es aicinu jūs palasīt internetā darba sludinājumu saturu. Aicinu paskatīties mūsu laikrakstos darba sludinājumu saturu, un jūs redzēsiet, ka mežstrādnieki, krāvēji un citas profesijas, kurās varbūt nav saskares... respektīvi, profesijās, kurās nav saskares ar klientiem... ka arī šajās profesijās tiek prasīta pilnīgi nepamatoti krievu valoda. Es gribu teikt paldies Barčas kundzei kā komisijas vadītājai, ka viņa uzņēmās šo ne visai vieglo uzdevumu, un es aicinu vienkārši turpmākajā darbā, ja arī netiks akceptēti mūsu priekšlikumi, jebkurā gadījumā meklēt tādu risinājumu, kura rezultātā par šādiem diskriminējošiem sludinājumiem vai diskriminējošiem nosacījumiem vainīgās personas, konkrētie darba devēji saņemtu atbilstošu sodu. Jo bieži vien diemžēl situācija ir tāda, ka pats darba devējs neko vairāk nezina kā tikai krievu valodu. Tādā gadījumā darba devēja pienākums ir pieaicināt tulku. Ja viņš to nespēj, tad tā ir viņa problēma. Paldies.".
- 2011_03_10-seq79 spokenText "Paldies. Turpināsim debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_03_10-seq78 spokenText "Cienījamie kolēģi! Latvija tik tiešām ir viena no nedaudzajām valstīm, kur normatīvs regulējums darba devēju tiesībām pieprasīt noteiktu valodu prasmi ir nepieciešams. Mēs zinām, ka pastāv gan Valsts valodas likums, gan Ministru kabineta noteikumi Nr.733, kas reglamentē darba devēja tiesības un pienākumus noteikt valsts valodas prasmi. Kopš pagājušā gada spēkā ir jauni noteikumi, kas pašlaik pilnīgi pamatoti un mūsu situācijā nepieciešami nosaka darba ņēmēju pienākumu apmēram 70 procentos amatu un profesiju prast latviešu valodu noteiktā līmenī. Tātad valsts valodas prasību apjoms ir reglamentēts, un, kā redzams, tas nebūt neaptver visas profesijas un amatus. Bet - paradoksāli! - tieši citu valodu prasmes apjoms nav reglamentēts. Tātad esam tādā situācijā, ka valsts valodas prasme mūsu valstī tiek prasīta mazākās pozīcijās, mazākā skaitā pozīciju nekā svešvalodu prasme. Šī situācija, protams, ir jāmaina, un viena no pozīcijām, kur nepieciešami grozījumi, ir tieši Darba likums. Bet Latvijas Valsts valodas likumā pastāv pretstati - valsts valoda un visas pārējās valodas, kas, Valsts valodas likuma izpratnē, nosauktas par svešvalodām. Tātad mums arī šajā likuma panta grozījumā ir jāievēro šis loģiskais pretstats, īpaši neizdalot valodas pēc oficiālā statusa Eiropas Savienībā, ANO, UNESCO vai citās starptautiskās organizācijās. Tātad, nenoliedzot un vēlreiz uzsverot, ka šis pants ir nepieciešams, jo latviešu lingvistiskā diskriminācija pastāv un tā ir jauna problēma mūsu valodas politikā, pie šiem grozījumiem ir jāstrādā. Jautājums - kāpēc tas netika izdarīts agrāk? Tāpēc, ka Latvijas valodu politika joprojām atrodas nepārtrauktas attīstības stadijā. No apmēram 200 dažādu pasākumu kopuma dažus varam uzskatīt par gandrīz pabeigtiem, bet rodas jaunas problēmas. Mēs, piemēram, praktiski esam nodrošinājuši konkurētspējīgu latviešu valodas zināšanu ieguvi vispārējā izglītībā. Centralizētajā eksāmenā arī mūsu mazākumtautību skolu beidzēji ir parādījuši labas un ļoti labas latviešu valodas zināšanas. Valodas prasme mūsu valstī nav problēma. Problēma ir valodas lietojums. Un, protams, ļoti lielā mērā tas saistāms arī ar pašu latviešu lingvistisko attieksmi, ko ir ļoti grūti regulēt likumdošanā. Bet šī jaunā problēma ir tieši šī citu valodu prasmes pieprasījumu ekspansija. Un konkrēti varam runāt par krievu valodu, kam Latvijā ir tieši tāds pats statuss kā, piemēram, poļu, lietuviešu, baltkrievu un citām valodām, kas tātad ir šajā kategorijā svešvalodas. Mēs nerunājam par starptautiskiem ekonomiskajiem sakariem. Mēs nerunājam par tūrismu. Mēs runājam par darbu, kas pat nav saistīts ar iedzīvotāju apkalpošanu. Un ir pilnīgi nepieļaujami, ka inerces, pārprastas demokrātijas vai citu iemeslu dēļ darba sludinājumos jau par normālu tiek uzskatīts prasīt triādi - latviešu, krievu, angļu valodu vai retos gadījumos - latviešu un krievu valodu. Tam nav pamata! Tā tik tiešām ir latviešu diskriminācija, un es esmu ļoti pārsteigta, ka arī arodbiedrības neatbalsta darba ņēmēju tiesības savā valstī noteiktās profesijās un amatos iztikt ar latviešu valodas kā valsts valodas prasmi. Jo mums ir jānodrošina tiesības visā Latvijas teritorijā lietot valsts valodu, tikt saprastam tajā un arī izvēlēties tādus darba pienākumus, kas mums ļauj to veikt. Un, protams, nenovedīsim līdz absurdam! Ikvienas valodas prasme ir tikums. Mums jāprot vismaz trīs vai četras valodas. Latvija ir kopīgas Eiropas un pasaules ekonomiskās telpas sastāvdaļa, bet neviens cits mūsu valodu neaizsargās savā valstī kā tikai mēs paši. Paldies.".
- 2011_03_10-seq76 spokenText "Godātie kolēģi! Es pilnībā pievienojos Ilzes Viņķeles teiktajam, un var būt, ka mana piebilde ir domāta tikai apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas kolēģiem, kuri acīmredzot iesniegs priekšlikumus arī uz trešo lasījumu. Un man ir ierosinājums jums - pārdomāt, vai ir vērts, kā jūs piedāvājat šajā priekšlikumā, otrajā un trešajā daļā noteikt dažādu regulējumu attiecībā uz Eiropas Savienības un citām valodām. Jo patiesībā, ja mēs vadāmies tīri pēc Latvijas tradīcijas, mums ir valsts valoda un svešvalodas. Un izglītības sistēmā mēs neregulējam, kādas svešvalodas pamata un vidējās izglītības periodā persona var iegūt. Tāpēc es iesaku jums to apdomāt, iesniedzot priekšlikumus trešajam lasījumam. Kas attiecas uz regulējumu attiecībā uz nepamatotu svešvalodas zināšanu pieprasījumu, tas, protams, pilnīgi saprotams, un tas ir jāieliek pareizos pantos un pareizā redakcijā. Paldies.".
- 2011_03_10-seq74 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Jā, mēs Sociālo un darba lietu komisijā diskutējām un izvērtējām kolēģu no nacionālās apvienības priekšlikumus, kas mazinātu lingvistisko diskrimināciju Latvijas darba tirgū. Un gribu teikt, ka šī diskusija bija sekojoša. Apzinoties to, ka kolēģu iesniegtais priekšlikums gan pēc Tieslietu ministrijas, gan Labklājības ministrijas atzinuma nebija īsti pareizajā pantā... proti, tas no juridiskās tehnikas viedokļa, ko mēs tomēr nevaram ignorēt, virzoties arī uz labu, cēlu un pareizu mērķu sasniegšanu, būtu piemērojams citiem pantiem un mazliet pārdomātākā redakcijā. Tādēļ gribu uzsvērt, ka gan komisijas vairākuma viedoklis, gan arī pilnīgi noteikti apvienības „Vienotība” frakcijas viedoklis ir tāds, ka šī ir problēma, ko mēs risināsim, bet, neskatoties uz to, tam ir jābūt juridiski korektā veidā. Tātad tas, ko darīs mūsu frakcijas pārstāvji, - mēs gatavosim priekšlikumus šīs problēmas risinājumam, bet juridiski precīzā un korektā veidā. Paldies.".
- 2011_03_10-seq72 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirms mēneša, 3.februārī, nacionālā apvienība nāca klajā ar priekšlikumu - grozījumus Darba likumā par svešvalodu prasmes pieprasīšanu nodot komisijai. Diemžēl „par” nobalsoja tikai 34 deputāti. Ir pagājis mēnesis, un mēs sajūtam gandarījumu, ka esam saņēmuši konceptuālu atbalstu no Sociālo un darba lietu komisijas, no ļoti daudziem deputātiem un atzinumu, ka šī ir problēma Latvijā, ka Latvijā pastāv lingvistiskā diskriminācija. Arī tiesībsarga atzinums ir minēto priekšlikumu atbalstīt. Nacionālā apvienība piedāvā īsāko ceļu - šodien balsot „par” mūsu priekšlikumiem - gan par 1., gan 2., gan 3.priekšlikumu. Bet mēs, protams, atbalstīsim arī viedokli par dziļāku šīs problēmas izzināšanu, nevis tikai par rakstisku atzinumu saņemšanu, bet par diskusiju un par kolēģu ierosinājumiem, ka jāveic grozījumi vairākos Darba likuma pantos. Aicinu šodien atbalstīt mūsu priekšlikumu un arī turpmāk pievērsties šai problēmai. Paldies.".
- 2011_03_10-seq70 spokenText "Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Darba likumā” (Nr.173/Lp10). Ir saņemti trīs priekšlikumi, kā arī saņemti atzinumi par šo likumprojektu no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. 1.priekšlikums, ko iesniegusi apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_03_10-seq69 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Darba likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.".
- 2011_03_10-seq65 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_03_10-seq64 spokenText "Tātad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.174/Lp10). Priekšlikumi nav iesniegti. Komisija ir atbalstījusi, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_03_10-seq63 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.".
- 2011_03_10-seq60 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas datums trešajam lasījumam - 21.marts.".
- 2011_03_10-seq59 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_03_10-seq54 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.175/Lp10). Ir saņemti divi priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumu ar VII C nodaļu - “Militārā paramediķa profesija” (45.4 un 45.5 pants). Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2011_03_10-seq53 spokenText "Tātad 12. vai 13.aprīlis... Tātad 12.aprīlis... Vai deputātiem ir iebildumi pret tālāko termiņu, tātad pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis? Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.".
- 2011_03_10-seq52 spokenText "Ņemot vērā šo diskusiju, kas šodien izraisījās, apspriežot pirmajā lasījumā šo likumprojektu, es tomēr ierosinu to, ko es esmu jau teicis no tribīnes, - pagarināt apspriešanas laiku, priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt par vienu mēnesi, tas ir, līdz 12. vai 13.aprīlim. Paldies.".
- 2011_03_10-seq51 spokenText "Citu priekšlikumu nav? Ja citu priekšlikumu par termiņu nav, tad termiņš ir 31.marts... Ir cits priekšlikums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!".
- 2011_03_10-seq50 spokenText "Termiņš - 31.marts.".
- 2011_03_10-seq49 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Staņas kungs kaut ko vēlas piebilst?... Bet jūs jau aicinājāt atbalstīt pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņam!".
- 2011_03_10-seq48 spokenText "Godātie kolēģi! Es negribu jūs aizkavēt ar tiem argumentiem, kurus minēja iepriekšējie runātāji. Likās, ka faktiski visi runājušie bija vienisprātis, ka likumprojekts nav labs, nav sagatavots precīzi. Faktiski parlaments tiek pārvērsts savdabīgā veidā par tādu papīrgrozu, uz kuru atsūta neveiksmīgus, līdz galam neizstrādātus, nepārdomātus likumprojektus. Es gribu atgādināt tikai divas lietas, lai gari nekavētu jūsu laiku. Savulaik, 1999.gadā, Tautas partija iesniedza priekšlikumu, ka politiskajām partijām latiņu vajadzētu pacelt līdz 1000 biedriem. Tāds bija mūsu priekšlikums ar skaidru un gaišu domu: lai partijas nostiprinās, kļūst lielākas, kļūst nopietnākas, kļūst grūtāk ietekmējamas - un tā tālāk, un tā tālāk. Diemžēl jāteic, ka toreiz, 1999.gadā, mēs saņēmām iznīcinošu kritiku no avīzes „Diena” un citiem, un, tā kā deputāti bieži vien lasīja ceturtdienās to, ko bija uzrakstījusi konkrētā avīze, parlaments, protams, ar balsu vairākumu noraidīja šo mūsu iniciatīvu kā nedemokrātisku. Protams, citām demokrātijas valstīm Baltijā bija ļauts spert šos soļus un padarīt savu sistēmu daudz atbildīgāku, politiskās partijas mazāk ietekmējamas un aiziet projām no kabatas partiju statusa, ko mēs vērojam vēl arvien Latvijā. Un vēl viena lieta, ja jau mums ir vēlme ieviest šādu jaunu normu. Es nerunāšu par tiem aspektiem, par kuriem runāja Zalāns un Rasnačs, un Šlesera kungs, un citi. Es gribu jūs informēt, ka šobrīd likums paredz, ka līdz 1.martam visām politiskajām partijām ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā ziņas par savu biedru skaitu. Uz 1.martu šogad tikai trīs partijas, kas ir šajā zālē, ir izpildījušas šo likuma normu. Tās ir „Sabiedrība citai politikai”, „Saskaņas Centrs” un Tautas partija. Varbūt tiksim galā ar šo niecīgo normu šobrīd un tad domāsim, kā publicēt visu partiju biedru uzvārdus! Paldies.".
- 2011_03_10-seq46 spokenText "Man ir vēlme salīdzināt šos priekšlikumus. Nepārdomātu priekšlikumu virzīšana un pēc tam debatēšana notiek aizvien vairāk un vairāk. Man šķiet, tas ir slikts precedents. Būtu ļoti labi, ka jau līdz nodošanai komisijā būtu sagatavots priekšlikums pēc būtības. Jautājums: vai ir nepieciešams Drošības policijai šodien dot šādu informāciju, kuru, redziet, tai vajag, jo ir kaut kādas ekstrēmas organizācijas? Tātad visas partijas šodien tiek pielīdzinātas iespējamām ekstrēmistu organizācijām un tā tālāk. Man šķiet, ka tomēr būtu svarīgi pēc būtības sagatavot tādu priekšlikumu, kurš būtu atbalstāms. Ziniet, mēs ļoti bieži runājam par to, kādā veidā izrēķinās ar politisko partiju biedriem... cilvēkiem tad, kad viņu partijas nokļūst opozīcijā. Tas ir saprotami. Valsts pārvaldē nāk jauna vara, jauna slota slauka. Tas mani uztrauc vismazāk, tas attiecas uz valsts pārvaldi. Bet mani uztrauc tas, kas notiek privātajā sektorā. Jums ir jāapzinās: ja mēs gribam, lai tie cilvēki, kuri nav saistīti ar valsts pārvaldi, kuriem nav jācīnās par savas „siltās vietiņas” saglabāšanu arī tad, ja vēlēšanās ir cits rezultāts... Savukārt tie cilvēki, kas ir privātajā biznesā, tie, kas strādā kādos privātos uzņēmumos un tiešām grib būt politiski aktīvi... tagad sanāk tā, ka viņi zināmā mērā tiek apdraudēti. Jo, ja viņi ir bijuši vienas vai otras partijas biedri, atbalstītāji un ja pēkšņi darba devējs privātā uzņēmumā ir kādas citas partijas biedrs, ja viņam simpatizē cita partija, tad, ja viņš pēkšņi uzzinās, ka darbinieks ir citās domās, tad tas ir pamats atlaišanai. Kāpēc mums ir nepieciešams šodien atstumt cilvēkus no aktīvās politikas? Un šodien, pasakot: „Labi, nodosim! Tas priekšlikums ir nepareizs, bet varbūt radīsies labāks,” man šķiet, tas ir nepareizs precedents, kuru mēs šodien radām. Šis ir jautājums nevis par to, ka mēs uzlabosim redakciju, bet pēc būtības: vai ir nepieciešams tiešām Drošības policijai visus šos datus nodot? Man šķiet, ka būtu ļoti labi, ja reiz Drošības policija ir nākusi ar šādu iniciatīvu, tad viņiem pašiem arī vajag labot. Nevis tā, ka mēs nododam tagad izskatīšanai komisijā un komisija tad mēģinās „uzcept” kaut kādu priekšlikumu, izejot no tā greizā, nepareizā priekšlikuma, ar kuru nākusi klajā Drošības policija. Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka šodien vajadzētu atturēties un lūgt Drošības policijai nākt ar skaidru savu pozīciju, paskaidrojumu, anotāciju, jebkādā citā formā izteiktu skaidrojumu, ko tad tā grib panākt. Ja runa ir par to, ka vajag zināt visus partijas biedrus, tad nav jau problēmas. Tas nav jau nekas aizliegts - zināt, ja kāda drošības iestāde to grib uzzināt. Bet vai to vajag tādā veidā reģistrēt? Man šķiet, ka ne. Un tieši tāpēc šodien, man liekas, nevajadzētu veidot valsti par policejisku valsti, kur Drošības policija jebkurā brīdī var attiecīgi zināt, kuru represēt, kuru - ne. Tā ka es aicinu, godājamie kolēģi, atturēties. Un tad, kad mēs būsim saņēmuši no Drošības policijas skaidru tās piedāvājumu, pret ko tā grib cīnīties, tad varam vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas. Un es personīgi būšu gatavs atbalstīt. Bet man šķiet, tas viedoklis, ka mēs varam apdraudēt cilvēkus, kas nav saistīti ar valsts pārvaldi... tādu aktīvu iesaistīšanos politikā, tas būtu ļoti slikti. Un tas, ko teica Rasnača kungs par tām biksēm, ko caur galvu velkot... Tas ir ļoti labs piemērs, kas tieši raksturo šo priekšlikumu. Man liekas, ka vajadzētu tiešām palielināt politisko partiju biedru skaitu, lai viņu būtu vai nu 400, vai 500, vai 1000... pacelt to latiņu... tātad dibinātāji. Bet tas, vai visi biedri kaut kādā veidā Drošības policijā jāreģistrē... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Lai ātrāk jūs visus var cietumā sabāzt - vienā kamerā!”) Man šķiet, tas ir nedaudz greizi. Paldies.".
- 2011_03_10-seq45 spokenText "Šlesera kungs, mēs debatējam par likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”.".
- 2011_03_10-seq44 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tāda dīvaina sajūta rodas: tad, kad tiek sagatavots priekšlikums, kurš nav izdebatēts, kurš ir pretrunu pilns, mēs to virzām, lai varētu domāt tālāk, ko tad mēs darīsim. Šis ir viens no tiem precedentiem, kurš diemžēl ir kļuvis raksturīgs šai Saeimai. Mēs redzam to, ka valdība virza priekšlikumu par nodokļu palielināšanu, lai gan šodien eksperti skaidri pasaka, ka nodokļu palielināšana konkrētās pozīcijās nepalielinās ieņēmumus. Tie, kas saka, ka vajag Alkohola likumā veikt grozījumus un pacelt akcīzi un tā tālāk... Tad jau labāk iestāsimies par sauso likumu! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)".
- 2011_03_10-seq42 spokenText "Augstā Saeima! Tiešām, šis likumprojekts izraisīja asas diskusijas komisijas sēdē, jo ir acīm redzamas nepilnības ne tikai pašā likumprojektā, bet arī tā sagatavošanā. Ja jūs palasīsiet likumprojekta anotāciju, tad redzēsiet, ka tās sadaļā, kurā jānorāda iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, runājot par šādu ārkārtīgi svarīgu jautājumu, atzīmēts: „Nav nepieciešams.” Ja ir runa par sabiedriskajām organizācijām, ar kurām notika konsultācijas, apspriežot šo likumprojektu, tad jāteic, ka bija runa tikai par 6.panta apspriešanu ar sabiedriskajām organizācijām „Delna” un „Providus”. Ne ar vienas partijas valdi vai ar partijas aktīvistiem konsultācijas pirms iesniegšanas nenotika. Tas liecina tikai par to, ka Ministru kabineta piemērotā prakse nav pārdomāta, maigi izsakoties, līdz galam un ka tomēr šis aktuālais jautājums - sabiedrībai svarīgs jautājums! - prasa arī zināmu plašu sabiedrības apspriešanu. Tāpēc mans ierosinājums sastāv no divām daļām: pirmkārt, tomēr laist šo likumprojektu tālākā apritē, jo tas jautājums tiešām ir ārkārtīgi svarīgs sabiedrībai; otrkārt, pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un iesaistīt diskusijā ne tikai politiskās partijas, bet arī nevalstiskās organizācijas, uz kuru bāzes ļoti bieži tiek veidotas arī politiskās partijas. Paldies.".
- 2011_03_10-seq40 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kolēģis Zalāna kungs jau diezgan spilgti atspoguļoja tās diskusijas, kas par šo likumprojektu notika komisijā. Patiesi, bija tā, ka vairāki komisijas locekļi izteica pretenzijas pret to, ka Drošības policija, ierosinot šos grozījumus, zināmā mērā varbūt varētu vēlēties kompensēt to, ka tai pietrūkst kapacitātes pilnā mērā kontrolēt dažus ekstrēmus elementus. Tomēr es gribu atgādināt, ka komisijā mēs panācām vienošanos, ka mēs turpināsim strādāt ar šo likumprojektu, labojot un mīkstinot šīs normas. Un arī Juridiskais birojs tanī brīdī, kad mums komisijā bija diskusija par šo, vēl nebija gatavs izteikt spriedumu par to, cik lielā mērā šajās normās ir ievērots samērīguma princips tādā ziņā, ka varam atļaut partijām ļoti svarīgo biedrošanās brīvību, kā arī nodrošināt kontroli pār politisko partiju darbību. Un arī kolēģis Rasnača kungs izteica vairākus labus priekšlikumus. Tā ka es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu un tad domāt par priekšlikumiem otrajam lasījumam. Paldies.".
- 2011_03_10-seq38 spokenText "Godātie kolēģi! Pēc vairāku parlamentu darba pieredzes... arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā... jāsaka, ka šis likumprojekts, manuprāt, ir mēģinājums uzvilkt bikses kājās caur galvu. (No zāles: „Vo, pareizi!”) Problēmas risinājums ir jāmeklē pilnīgi citur. Šis risinājuma veids, kad tiek jaukti divi jēdzieni - „dibinātāju saraksts” un „biedru saraksts” -, tiešām novedīs pie tā, ka faktiskie partiju atbalstītāji un faktiskie biedri šajā reģistrā vienkārši neparādīsies, un novedīs pie tā, ka būs vairāk tādu cilvēku, kuri ir pasīvie atbalstītāji. Aktīvie atbalstītāji šādu likuma grozījumu dēļ noteikti būs ārpus šā saraksta. Nelolojiet ilūzijas, ka viņi tur būs iekšā! Nelolojiet! Mans priekšlikums jau daudzus gadus ir pavisam citāds - partiju dibinātāju biedru sarakstu palielināt no 200 uz 500. Igaunija uz 1000 šo latiņu paaugstināja, to izdarīja jau 90.gadu vidū, un viņiem ir daudz stabilāka daudzpartiju sistēma. Lietuvieši paaugstināja no 200 uz 400, un arī viņiem tomēr ir stabilāka daudzpartiju sistēma. Tas lika partijām... es neteikšu „konsolidēties”... tas lika partijām apvienoties un veidot kopīgas lielas partijas. Tur tas ir noticis. Mums tas viss vēl priekšā. Šis risinājums novedīs pie tā, ka būs šis neīstais biedru saraksts; šis risinājums varētu arī radīt dažādas konfliktsituācijas, kurās savs vārds būs jāsaka Valsts datu inspekcijai un tiesībsargam. Es aicinu vienkārši nevilkt bikses caur galvu kājās. Paldies.".
- 2011_03_10-seq36 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Nemaz jau tik viennozīmīgi un nepārprotami tajā komisijā tas nebija. Mēs diskutējām. Diskutējām par dažiem punktiem, un viens no šiem punktiem bija tas, kas attiecas uz 27.pantu, kuru ir piedāvāts papildināt ar jaunu regulējumu, un tas ir, ka partijas katru gadu līdz 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei partijas biedru reģistru. Sākumā varbūt kādam tas liekas tāds ļoti nevainīgs grozījums. Jā, tiešām, tagad tur kontrolējošās institūcijas varēs vieglāk pārbaudīt, un tā tālāk... Bet tajā diskusijā bija pilnīgi skaidrs, ka šis punkts nekādā veidā nav domāts, lai veicinātu mūsu kā demokrātiskas valsts attīstību, bet lai palīdzētu vienai iestādei, kura pietiekami labi... acīmredzot kaut kādu iemeslu dēļ pietiekami labi netiek galā ar saviem pienākumiem, un šīs iestādes dēļ ir šāds labojums. Un patiesībā tiem, kas nebija komisijā... mums visiem ir iespēja iepazīties ar likumprojekta anotāciju, kurai es tikai nedaudz pieskaršos. Un tur ir rakstīts tieši par šā likumprojekta... par grozījumiem autors saka, ka esošajos normatīvajos aktos ietvertais reģistrēto partiju kontroles mehānisms nav efektīvs un ka Drošības policija ir konstatējusi faktu, ka Latvijā ir virkne partiju - un droši vien domātas ir tās ekstrēmās -, kuras ir reģistrētas, bet kuras neveic politisko darbību, un neviena institūcija pašlaik neveic kontroli, vai partija atbilst likumā noteiktajām prasībām. Nav jau ne vārda par to, kas tad traucē veikt šo kontroli. Vienkārši Drošības policija ir konstatējusi, ka viņi paši šo kontroli neveic. Un tad, Drošības policijasprāt, ir tāda situācija, ka kādā jau esošā partijā ierodas, teiksim, citi cilvēki, kas negrib dibināt savu partiju, bet tad viņi pārņem šīs partijas vadību, attīsta ekstrēmistiskas partijas, un tādā garā. Patiesībā tad, kad mēs komisijā diskutējām, bija pietiekami skaidrs arī Drošības policijas pārstāvja... bija pietiekami skaidra atbilde uz manis uzdoto jautājumu. Viņš teica: „Jā, mums būs vieglāk!” Tātad nevis kādu citu iemeslu dēļ, bet tikai tāpēc, lai vienai iestādei ir vieglāk, tiek radīts šāds regulējums. Nav ne vārda par to, kas tad patiesībā traucē esošo mandātu un pilnvaru ietvaros Drošības policijai veikt partiju darbības uzraudzību. Interesants ir arī, teiksim, anotācijā piedāvātais ietekmes atspoguļojums. Partijām tagad būšot vieglāk, jo tām nebūs 1.martā jāiesniedz... nu, tas apliecinājums par pilsoņu skaitu un par partijas biedru skaitu, bet tās varēs vienkārši iedot vai atjaunot to esošo reģistru, kas ir partijas rīcībā. Vārdu sakot, nekādas papildu birokrātijas. Ļoti vienkārši! Tas esot atvieglojums. Nē, nu kādi kuram ir tie mērķi, protams... Interesanti ir arī tas, ka anotācijā tiek apgalvots: ņemot vērā partiju dibināšanas un darbības mērķi, šīs prasības nodrošina... tātad tās, par kurām runāts... un aizstāv visas sabiedrības intereses kopumā. Es uzskatu, ka patiesībā šā regulējuma ieviešana aizstāv nevis visas sabiedrības intereses, bet tikai vienas intereses un tas ir... šis regulējums izdabā Drošības policijas iegribām un, protams, padara vieglāku šīs iestādes darbu, un patiesībā, kā jau es teicu, to atzina arī Drošības policijas pārstāvis komisijas sēdē. Manuprāt un mūsu frakcijasprāt, sabiedrības intereses ir pavisam citas. Mēs esam partiju demokrātijas veidota valsts, un mēs esam ieinteresēti, lai partijas piesaista arvien vairāk cilvēku, nevis dažādu iemeslu dēļ viņus atgrūž. Un šis var kalpot par vienu no iemesliem, kādēļ cilvēki partijās nestāsies. Jo partiju demokrātija, starp citu, balstās arī uz tiesībām... uz indivīda tiesībām neizpaust savus politiskos uzskatus, ja viņš to nevēlas. Līdz šim cilvēkam, ejot uz darba interviju, piemēram, no potenciālā darba devēja nebija saņemams jautājums... viņam ir tiesības nesaņemt jautājumu: „Kādu politisko partiju jūs pārstāvat vai par ko jūs balsojāt pēdējās vēlēšanās?” Un tādā garā. Jā, šādus jautājumus nedrīkst uzdot, bet pēc jaunās kārtības, ja mēs tādu apstiprināsim, samaksājot 5 latus, jebkurš darba devējs zinās jebkura sava darbinieka partijas piederību, jo to jau varēs noskaidrot, vienkārši ieejot publiski pieejamā reģistrā. Mēs uzskatām, ka principā ar šādas prakses ieviešanu... ar šo likuma regulējumu, ka vienas institūcijas interesēs, kas, iespējams, savu iekšēju vai budžeta, vai citu lietu dēļ nespēj veikt partiju normālu uzraudzību, tiek radīta kārtība, kas principā ir pretrunā ar politiskās sistēmas un arī aktīvas pilsoniskās sabiedrības attīstības interesēm. Mūsuprāt, šādas prakses ieviešana ir principā aplama, un mēs neatbalstīsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Es aicinu arī jūs atbalstīt šo mūsu pozīciju. Kāpēc? Lai mēs simboliski un pietiekami skaidri norādītu likuma grozījumu autoriem, ka viņi tomēr ir pārpratuši Satversmes 116.pantu, kas runā par to, ka valsts atsevišķos gadījumos, protams, var ierobežot cilvēktiesības ar mērķi (tātad citēju): „...lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību”. Manuprāt, autori to ir pārpratuši un izmantojuši atsauci uz šo pantu nevis demokrātiskas valsts attīstības interesēs, bet tikai savas iestādes interesēs. Paldies.".
- 2011_03_10-seq34 spokenText "Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Likuma grozījumi apskata jautājumu par to, lai ekstremāli noskaņotiem cilvēkiem būtu grūtāk dibināt partiju, kā arī sarežģī mazliet partiju dzīvi ar to, ka ir reģistrācija katru gadu pastiprināta, un normalizē finansiālās darbības. Komisija balsoja par atbalstīšanu pirmajam lasījumam. Tātad komisijas vārdā es aicinu visus balsot „par” atbalstīšanu pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_10-seq33 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.marts. Bet tātad neizskatīts mums palika likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_03_10-seq32 spokenText "Termiņš ir šā gada 15.marts.".
- 2011_03_10-seq31 spokenText "Jā, Buiķa kungs! Īstenībā mums tagad vajadzēja skatīt likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”, bet, tā kā jūs noziņojāt par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā un aicināt to atbalstīt, arī es aicinu parlamentu tātad skatīt šo un vienkārši mainīt darba kārtību. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas ir procedūras pārkāpums!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_03_10-seq30 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.228/Lp10). Uz otro lasījumu nav iesniegti priekšlikumi. Līdz ar to es aicinu nobalsot par otro lasījumu.".
- 2011_03_10-seq29 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.".
- 2011_03_10-seq27 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies.".
- 2011_03_10-seq26 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -2011.gada 18.marts.".
- 2011_03_10-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_10-seq24 spokenText "Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.236/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējiem diviem. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” ir saistīts ar Maksājumu pakalpojumu likumu, un tādēļ ir nepieciešami grozījumi, lai Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likuma prasībām varētu realizēt savas tiesības pret visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ ir priekšlikums likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „finanšu iestādēm un kredītiestādēm” aizstāt ar vārdiem „finanšu iestādēm, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem”, kā arī precizēt šo likuma grozījumu spēkā stāšanās kārtību. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šos likuma grozījumus un tos atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Tādēļ komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_10-seq23 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.".
- 2011_03_10-seq22 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tāpat kā iepriekšējam likumprojektam - 2011.gada 18.marts.".
- 2011_03_10-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_10-seq20 spokenText "Šie likumi ir saistīti, un tāpēc, kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.235/Lp10 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir saistīti ar Maksājumu pakalpojumu likumu, tāpēc tajos ir nepieciešami redakcionāli precizējumi - proti, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 17.punkta redakciju saskaņot atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likuma terminoloģijai - papildināt šo 17.punktu ar vārdiem „un maksājumu” pēc vārda „noguldījumu”, kā arī precizēt šā likuma grozījumu spēkā stāšanās kārtību. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šos likuma grozījumus un tos atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā, tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_10-seq19 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.".
- 2011_03_10-seq18 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2011.gada 18.marts.".
- 2011_03_10-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_10-seq16 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr.234/Lp10). Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija sēdes protokola Nr.38 23.paragrāfa 2.punktu, kas paredz pasta komersantiem pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par juridisko personu, Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu, pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā atvērtajiem vai slēgtajiem maksājumu kontiem, kā arī minētās informācijas sniegšanas kārtību, jo atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 17.punktam nodokļu administrācijai jeb Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums uzturēt pieprasījumu un noguldījumu kontu vienotu reģistru. Šobrīd tikai kredītiestādēm saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 74.3 pantu ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par Latvijā atvērtajiem pieprasījumu un noguldījumu kontiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu un to atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā, tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_10-seq15 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.".
- 2011_03_10-seq14 spokenText "Paldies. Es gribu novēlēt biedrībai panākumus īpašuma apsaimniekošanā.".
- 2011_03_10-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".
- 2011_03_10-seq12 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi un klātesošie! Pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.182/Lp10 - „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai”. Līdzīgi kā otrajam lasījumam, arī trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_03_10-seq11 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka lēmuma projekts tiek svītrots no šīsdienas darba kārtības? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt nākamo sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju Biedrībai”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_03_10-seq10 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Kā jūs atceraties, procedūra, kā sasauc izmeklēšanas komisijas, ir precīzi aprakstīta Kārtības rullī. Arī mēs iepriekš rīkojāmies precīzi tā, kā Kārtības rullī bija noteikts. Frakciju padome noteica termiņu, līdz kuram ir iesniedzamas kandidatūras, un pēc tam būtu jābalso par sastāvu kopuma. Tagad mums uz galdiem stāv vēstule no „Saskaņas Centra”, kurš šodien lūdz mainīt sastāvu. Tas nav pēc procedūras! Kolēģi, es aicinu rīkoties korekti! Tādā gadījumā es aicinu šodien šo sastāvu neskatīt, sasaukt Frakciju padomi un noteikt termiņu, līdz kuram visi izvirza savus kandidātus, lai visi normāli var iepazīties un lai mēs varam nobalsot tā, kā to paredz procedūra. Es aicinu šoreiz šodien par komisijas sastāvu nebalsot.".
- 2011_03_10-seq9 spokenText "Paldies. Iesniedzēji ir lūguši pieprasījumu atzīt par steidzamu. Tātad par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Šķēles, Šlesera, Zalāna, Kučinska, Ulmaņa, Bekeša, Cilinska, Ņikiforova, Silova un Agešina iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - nav. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Tātad tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai pēc būtības. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus iesniegumus ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu ir lūgusi komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 10.marta sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zaķa, Smiltēna un citu - iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā - no sadaļas „Lēmumu projektu izskatīšana” svītrot lēmuma projektu „Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu”. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim šā iesnieguma pamatojumam.".
- 2011_03_10-seq8 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēģināšu sniegt motivāciju visu to deputātu vārdā, kuri parakstījuši šo pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam. Šāda tautas skaitīšana notiek reizi desmit gados. Neapšaubāmi, šis ir ministram piekritīgs politiskas atbildības jautājums. Šī tautas skaitīšana notiek ANO programmas ietvaros visā pasaulē. Tā ir pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pamācošs piemērs par to, ka elektroniskās sistēmas drošums ir jāgarantē valstij, nesen ir bijis. VID datu zādzību Neo izpildījumā mēs labi atceramies un līdz ar to varam būt droši, ka ministrs Kampars būs parūpējies par to, lai otrreiz nenotiktu tādas ķibeles, kādas notika ar VID pārziņā esošajiem personu datiem. Tiek izsūtīti atgādinājumi, ko saņem katrs Latvijas iedzīvotājs un kur ir rakstīts skaidri un gaiši: tiek garantēta datu drošība, jo ir izstrādātas īpašas procedūras skaitīšanas laikā iegūto personisko datu aizsardzībai. Īpašas procedūras! Ministram svarīgākais tomēr šķiet iesaistīt šajā programmā „Vienotības” vēlēšanu kampaņas kompānijas un ļaudis. Tas izdodas. Ministrs ir mierīgs, ka „Vienotības” profesionāļi, kas kampaņu veidoja „Vienotībai”, perfekti tiks ar to galā. Savukārt „Vienotības” kampaņas ļaudis saprot: ja kas nebūs tā, tad ministrs gan jau nodrošinās politisku piesegumu. Kas ir noticis? Datiem viegli var tikt klāt. Tikpat viegli tos var pat sagrozīt. Es, Nordea klients, netieku klāt šai programmai, jo izrādās, ka ar Nordea, ar lielāko banku Latvijā, nav noslēgts šāds pieejas līgums. Ko es gribu teikt? Ja šādu pasūtījumu izvietošana saviem draugiem un paziņām notiek vienu reizi, tā ir tīrā nejaušība. Ja tas notiek divreiz, kā tas ir noticis, tā ir liktenīga sagadīšanās. Bet, ja tā notiek trešo reizi, kā ir noticis arī šoreiz, tad tas ir veikals. Nozares ļaudis to sauc par veikalu. Ir divi ieteikumi ministram. Viens ieteikums - nesaukt šos ļaudis par muļķiem, jo tie ir nozares profesionāļi, un otrs ieteikums - varbūt ministrs varētu pusdemisionēt, tā, kā to darījusi ir Mūrnieces kundze. Paldies.".
- 2011_03_10-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Maritas Salgrāves atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamā ir darba kārtības sadaļa „Deputātu pieprasījumi”. Pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai””. Tātad iesniedzēji ir lūguši vārdu pamatojumam. Vārds deputātam Andrim Šķēlem.".
- 2011_03_10-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas iesniegumu ar lūgumu atkārtoti apstiprināt Valsts kontroles padomes locekļa amatā Maritu Salgrāvi, sākot ar šā gada 12.martu. Juridiskā komisija ir uzklausījusi valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu un padomes locekļa amata kandidāti Maritu Salgrāvi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt lēmuma projektu - ar šā gada 12.martu atkārtoti apstiprināt Maritu Salgrāvi par Valsts kontroles padomes locekli.".
- 2011_03_10-seq5 spokenText "Paldies. Tā kā debatēt neviens nav pieteicies, lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 22. Lēmums pieņemts. Nākamā ir darba kārtības sadaļa „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Maritas Salgrāves atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_03_10-seq4 spokenText "Labdien, godātais Prezidij, godājamie deputāti un viesi! Ziņošu jums par koncepcijas izstrādes gaitu un pamatojumu. Atbilstoši Nacionālās drošības likumam Ministru kabinets ir sagatavojis Nacionālās drošības koncepciju, un Nacionālās drošības padome šā gada 2.februāra sēdē to ir izskatījusi un atbalstījusi apstiprināšanai Saeimā. Nacionālās drošības koncepcija definē potenciālos militāros, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbības, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju, starptautiskā terorisma radītos, kā arī informācijas tehnoloģiju apdraudējumus un prioritātes minēto apdraudējumu novēršanai. Koncepcija nesatur valsts mēroga katastrofu pārvarēšanas jautājumus, jo tie ir iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā. Koncepcijā iekļautie apdraudējumi un riski. Pēdējo gadu laikā Latvijas ārējās un iekšējās drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv potenciālie militārie, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientētu organizāciju, starptautiskā terorisma, kā arī kiberapdraudējumu radītie riski. Militārā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais pamatprincips ir NATO kolektīvās aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO. Latvijas prioritātes militārā apdraudējuma novēršanai ir Nacionālo bruņoto spēku kaujasspēju uzturēšana un attīstība, Nacionālo bruņoto spēku dalība NATO un Eiropas Savienības vadītajās starptautiskajās operācijās un militāro mācību organizēšana Baltijas valstu teritorijā. Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veikt pretizlūkošanas pasākumus, identificēt ārvalstu specdienestu darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā arī NATO un Eiropas Savienības interesēm. Latvijas prioritātes ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu novēršanai ir starptautiskā sadarbība, valsts drošības iestāžu savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa, pretizlūkošanas un valsts noslēpumu aizsardzības pilnveidošana. Pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir veicināt nacionālas un vienotas valsts, atbildīgas pilsoniskās sabiedrības un Latvijas valstij piederīgu pilsoņu kopuma attīstību. Latvijas prioritātes sašķeltas sabiedrības radītā apdraudējuma novēršanai ir sabiedrības integrācijas politika, pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšana sabiedrībā, īpaši skolēnos un jauniešos, kā arī vienotas vispārpieejamas informatīvās telpas izveide. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs lasījām! Mēs lasījām!”) Ekonomisko interešu apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ārējos tirgos pieprasītu preču ražošana un valsts ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un nodrošinātu nodarbinātības līmeņa celšanu. Latvijas prioritātes ekonomiskās drošības nodrošināšanai ir stabila un prognozējama ekonomiskā vide, ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšana un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšana. Ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot ekstrēmismu visās tā izpausmes formās. Īpaši vēršoties pret politisko ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma izpausmes galējām formām, veikt preventīvus un izglītojošus pasākumus, lai samazinātu riskus, ko sabiedriskajai kārtībai un drošībai varētu radīt radikāli orientētas organizācijas. Latvijas prioritātes ekstrēmisma apdraudējuma novēršanai ir starptautiskā sadarbība, starpinstitucionālā sadarbība un informācijas apmaiņa un sabiedrības izglītošana. Starptautiskā terorisma apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kura spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus, strauji pieaugot to iespējamībai. Latvijas prioritāte terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas organizācijās, starptautiskā sadarbība, valsts pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbība un terorisma objektu riska drošība. Informācijas tehnoloģiju apdraudējuma novēršanas jomā Latvijas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt informācijas tehnoloģiju drošību, kā arī pilnveidot esošos aizsardzības mehānismus, samazinot tajā skaitā cilvēciskā faktora radītos riskus informācijas tehnoloģiju izmantošanā. Latvijas prioritātes kibertelpā esošo apdraudējumu novēršanai ir tiesiskā regulējuma pilnveidošana, starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana, apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana un informācijas tehnoloģiju lietotāja zināšanu pilnveidošana. Turpmākās darbības. Koncepcijas darbības laiks ir četri gadi, un šajā laika periodā atbildīgajām valsts institūcijām jāīsteno noteikta politika un jākoncentrējas uz tādiem apdraudējumiem kā sašķelta pilsoniskā sabiedrība, īpaši akcentējot pilsoniskās apziņas un vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšanu sabiedrībā, un vienotas vispārpieejamas informatīvās telpas izveidi. Būtiska šajā laika periodā būs arī ekonomiskās drošības nodrošināšana, īpaši akcentējot ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanu. Pamatojoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Drošības policija sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju jau ir izstrādājusi Nacionālās drošības plāna projektu, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi. Pēc nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā Nacionālās drošības plāna projekts tiks nosūtīts uz saskaņošanu atbildīgajām institūcijām. Paldies.".
- 2011_03_10-seq3 spokenText "Paldies. Ministru kabineta vārdā - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Bandonis.".
- 2011_03_10-seq2 spokenText "Godātie kolēģi, labrīt! Es Saeimas Nacionālās drošības komisijas vārdā aicinu izskatīt un šodien apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Nacionālās drošības koncepcija Saeimai ir jāizskata un jāapstiprina ne retāk kā vienu reizi četros gados un tas ir jādara ne vēlāk kā līdz jaunievēlētās Saeimas pirmā darbības gada 1.oktobrim. Nacionālās drošības koncepcija ir dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Tā sastāv no septiņām sadaļām, kas katra veltīta noteiktai drošības prioritātei. Koncepcija ir publiski pieejama informācija, un līdz ar to tā uztverama drīzāk kā programma, kā vīzija, kas izstrādāta ar mērķi noteikt prioritātes, uz kuru bāzes tad tiks izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurš savukārt jau būs klasificēts dokuments, un tajā būs ietverti konkrēti valsts apdraudējumu neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi. Nacionālās drošības koncepcija ir apspriesta un apstiprināta Ministru kabinetā, tā ir apspriesta, detalizēti vērtēta un apstiprināta arī Nacionālās drošības padomē, un tāpat tā ir izskatīta un apstiprināta arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Tā ka Nacionālās drošības komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju.".
- 2011_03_10-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Tas attiecas uz Viņķeles kundzi un uz Seržanta kungu... Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 10.marta sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 10.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.47/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī divus iesniegumus par vienu tēmu – tātad iesniegumu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un iesniegumu no pieciem deputātiem – Tutina, Urbanoviča, Agešina, Ribakova un Radionova ar lūgumu svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības līdz turpmākajam komisijas lēmumam darba kārtības 22.punktu – likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Teritorijas attīstības plānošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Ādamsona, Zemļinska un Klementjeva iesniegto likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto un iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Danas Reiznieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu laikā no 8. līdz 10.martam un šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti. Nākamais darba kārtības jautājums – „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas -nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”. Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.".
- 2011_03_03-seq233 spokenText " Paldies, ministra kungs! Paldies deputātiem par darbu. Uz redzēšanos! ".
- 2011_03_03-seq232 spokenText "5.-8.klašu grupā olimpiādes tiek organizētas tikai tādā priekšmetā kā matemātika, līdz ar to šis priekšmets nav tādā veidā saistīts ar to... Savukārt 9.-12.klašu grupās olimpiādes ir 11 priekšmetos, un es domāju, ka tas ir olimpiāžu materiālu sagatavotāju kompetences jautājums. Bet, protams, es domāju, ka tas ir atbalstāmi.".
- 2011_03_03-seq231 spokenText "Labdien, ministra kungs! Nenoliedzami, viena no valsts ilgtspējīgas attīstības problēmām ir patriotisma trūkums jaunatnē. Daudzi jaunieši aizbrauc prom no Latvijas, jo nav izveidojusies šī saikne ar Latvijas zemi un tautu. Vai olimpiādēs nevajadzētu iekļaut jautājumus, kuri būtu tieši saistīti ar mūsu zemes un tautas vērtībām, ar šo zināšanu pārbaudi? Piemērus es varētu minēt vairākus, bet nu... tieši šādā aspektā skatot šo jautājumu...".
- 2011_03_03-seq230 spokenText "Paldies Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Dombravam. Runas laiks papildjautājumam ir viena minūte. Lūdzu!".
- 2011_03_03-seq229 spokenText "Es jau faktiski atbildēju, ka tulkojuma neesamība ir vistiešākajā veidā saistīta ar valsts budžeta līdzekļu pieejamību Izglītības un zinātnes ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm. Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, kādi ir finanšu līdzekļi... kāda ir finanšu līdzekļu pieejamība.".
- 2011_03_03-seq228 spokenText "Paldies jums, ministra kungs, par atbildi! Gribu atgādināt, ka tas, vai jautājums ir vai nav saistīts ar sākotnēji iesniegto jautājumu, ir vadītāja kompetencē. To es aizrādu attiecībā uz nākotni. Turpinām uzdot jautājumus. Nākamais jautājums ir no deputāta Agešina. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!".
- 2011_03_03-seq227 spokenText "Jā, paldies. Es gribu teikt, ka es nebūtu tik kategorisks, vērtējot, ka neatbilst, jo tomēr ir pietiekami daudz normatīvo aktu, kuri nosaka: gadījumā, ja personas valodas zināšanas neatbilst, viņa šo amatu pildīt nevar. Un, no Izglītības un zinātnes ministrijas viedokļa, pastāv... ir divi Eiropas Savienības fondu finansēti projekti, kuri tiek realizēti arī pašreiz un kuru ietvaros mazākumtautību skolotājiem tiek veiktas apmācības, to skaitā arī vasaras nometnes, kā arī meistarklase. Tā ka pie šiem jautājumiem, lai uzlabotu valodas zināšanas, kvalitāti, tiek strādāts, un es domāju, ka tas norit tā, kā ir ieplānots.".
- 2011_03_03-seq226 spokenText "Jā. Ja ministra kungs uzskata, ka uz šo jautājumu viņš var atbildēt, tad - lūdzu, ministra kungs!".
- 2011_03_03-seq225 spokenText "Šis jautājums ir tieši saistīts ar skolēnu sagatavošanu olimpiādēm un ar viņu dalību olimpiādēs. Vistiešākajā veidā!".