Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_03_31-seq151 spokenText "Paldies. Ir atlikušas piecas minūtes līdz pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Circenes, Reira, Čepānes un Verginas - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 31.marta sēdi, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pārtraukumā neejam. Turpinām debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
- 2011_03_31-seq150 spokenText "Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mēs no tā debašu virziena, kādam vajadzētu būt, esam nedaudz nomaldījušies pēc Kučinska kunga teiktā debatēs, tāpēc centīšos jūs vērst uz to mērķi, kālab vispār ir debates par šo grozījumu Pilsonības likuma pirmajā lasījumā. Jāsaka, ka nacionālās apvienības projekts konceptuāli ir ļoti, ļoti līdzīgs. Mēs neuzskatām, ka te būtu jāskalda mati un jāuzstāj uz balsojumu par mūsu projektu. Mēs konceptuāli atbalstām „Vienotības” sagatavoto projektu, jo pēc būtības tas ir tas pats, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām, un šis solījums ir jāpilda. Savādi šķiet, dzirdot Juridiskās komisijas argumentus par to, ka priekšlikumus varētu iesniegt līdz 1.septembrim un ka tad gan jau mēs kaut kā līdz Ziemassvētkiem pabeigsim šo lielo un smago darbu. Man šķiet, ka te, kā vakar raidījumā teica, vienā grozā ir samesti gan bumbieri, gan āboli, un, protams, tos, kam tā vēlākā raža, mēs varētu atlikt tiešām uz rudeni, bet ir arī lietas, kuras mēs varam risināt ātri un nekavējoties. Un tie ir tieši tie jautājumi, attiecībā uz kuriem mēs solījām saviem tautiešiem ātru rīcību. Tie ir jautājumi par okupācijas laika trimdinieku un viņu pēcnācēju dubultās pilsonības jautājuma atrisināšanu, par okupācijas laika trimdinieku un viņu pēcnācēju dubultās pilsonības atjaunošanu. Kā zināt, 1995.gada 1.jūlijā tika pielikts punkts šai procedūrai. Tā būtu atkal jāatsāk. Un otrs jautājums ir par ārvalstīs dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu statusu. Es domāju, ka to mēs varam līdz Jāņiem pieņemt un ka 1.jūlijā tas jau varētu stāties spēkā, lai Latvijas gan Ārlietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija varētu nopietni sagatavoties šim darbam un to jau uzsākt. Ja runā par visiem pārējiem jautājumiem, kā arī par tā saukto nepilsoņu bērnu reģistrāciju... Jā, tur mums būs smaga politiska diskusija, un mēs nepiekrītam šajā punktā Valsts prezidentam. Un interesanti, ka Valsts prezidentam šajā punktā piekrīt un Valsts prezidentu uzslavē Eiropas Parlamenta deputāte no PCTVL - Tatjana Ždanoka. Tas nav brīnums. Šis punkts tiešām ir pretrunā ar tiesiskās turpinātības principiem. Līdz ar to mēs ierosinām noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 1.maiju. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1.maijs. Juridiskā komisija izveido apakškomisiju un strādā konceptuāli ar visiem ar to saistītiem jautājumiem, kuri ir jāskata paralēli un par kuriem acīmredzot vajadzēs lēmumu pieņemt rudenī. Bet šie jautājumi, pirmie jautājumi, ir jārisina nekavējoties. Tāds bija mūsu solījums vēlētājiem, un tas ir jāpilda. Paldies.".
- 2011_03_31-seq149 spokenText "Paldies, Lāča kungs! Es tomēr aicinu diskutēt par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, jo, ja ir runa par komisiju skaitu un to lietderību, tad to regulē Saeimas kārtības rullis, un arī par to ir iespējams iesniegt attiecīgus... (No zāles dep. V.Lācis: „Bet es neatļaušu sevi apvainot bez iemesla!”) Paldies. Turpinām debates! Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_03_31-seq148 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kučinska kungs! Deputāts Lācis nekad nav teicis... manas komisijas locekļi, domāju, to apstiprinās... vairākums, varbūt pat visi apstiprinās... nekad nav teicis, ka mēs esam šausmīgi aizņemti. Gluži otrādi! Tad, kad bija intervija ar ļoti cienījamo mūsu deputātu Dzelzskalnu, kurš ir ļoti aktīvs arī mūsu komisijas darbā, viņš bija pateicis žurnālistiem vienu frāzi - to, ka viņš neredz gandrīz nekādu jēgu šai komisijai. Tad es tūlīt komisijas sēdē uzstājos un teicu, ka, iespējams, tiešām šai komisijai nav nekādas jēgas. Bet tad ir viens jāsaprot: šai komisijai diemžēl nepārtraukti pienāk vēstules, uzaicinājumi, un tad ar šīs komisijas darbu būs jānodarbojas kādai citai komisijai. Tur būs vajadzīgs kāds cilvēks - varbūt ne pilna komisija, bet, teiksim, divi cilvēki, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem. Lūdzu, neapvainojiet tā nepareizi latviešu tautas priekšā un nesakiet, ka es esmu par to, ka šausmīgi šī komisija ir vajadzīga! Es domāju, ka ar sacīto esmu pierādījis, ka tas ir Saeimas jautājums, ka šī komisija var būt un var arī nebūt, bet šai komisijai, neapšaubāmi, ir pievērsta cilvēku uzmanība. Tur nāk gan sabiedrisko organizāciju, gan arī visādi citi iesniegumi, tostarp individuāli iesniegumi, kuros prasa pilsonību. Mēs jau nepiešķiram pilsonību... Sākumā jau „Saskaņas Centra” cilvēki ļoti nobijās, ka ievēl tādu Lāci par komisijas priekšsēdētāju... Ir zināms, piemēram, ka pie mana kolēģa Loskutova kunga vērsās krievu tautības cilvēki, un mūsu garais, jaunais, staltais pārstāvis Dombrava, kuru toreiz nepazina, stāvēja blakus Loskutova kungam. Un Loskutova kungs bija teicis: „Nu, lai tas Lācis tur kādu laiku pair, tad jau mēs viņu noņemsim!” Nu, ņemiet nost, kolēģi! Ņemiet nost! Taisnība: šī komisija pēc sēžu skaita ir... arī to es pateicu komisijā, Kučinska kungs, visiem dzirdot, ka, pēc Saeimas Prezidija datiem, tā ir otrā vismazāk noslogotā komisija sēžu skaita ziņā. (No zāles: „Likvidēt!”) Tiešām, varbūt bez tās var iztikt? Bet pēc sēžu skaita šo komisiju tikai nedaudz pārsniedz Ārlietu komisija. Tad varbūt arī to likvidēsim? Paldies par uzmanību.".
- 2011_03_31-seq146 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Gari nerunāšu! Es gribu vērsties arī pie Lāča kunga... Uzdodu šādu jautājumu: priekš kam Saeimā ir Pilsonības likuma izpildes komisija, kura it kā reizi nedēļā vienmēr strādā un, kā es esmu dzirdējis, šausmīgi ir noslogota, spriežot pēc Lāča kunga teiktā? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Paldies tev, Māri!”) Tagad nevis Pilsonības likuma izpildes komisija šo likumprojektu virzīs, bet apakškomisija, kuru veidos pie Juridiskās komisijas. Protams, mēs deleģēsim cilvēkus, protams, mēs piedalīsimies, bet jautājums: vai mums nebūtu vērts - īpaši tagad, kad to naudiņu vairs par tām komisijām nemaksā, - drusciņ pavērtēt, kurām komisijām ir jābūt un kurām nav? Nu tad likvidējam šo komisiju un taisām normālu apakškomisiju! (No zāles: „Pareizi! Pareizi!... Jāmaina priekšsēdētājs!”) Paldies.".
- 2011_03_31-seq145 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2010_10_07-seq7 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.".
- 2011_03_31-seq144 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie ārkārtīgi svarīga jautājuma, un šo svarīgumu arī novērtēja Juridiskā komisija, kas šajā jautājumā izvērtēja divus likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta Zatlera kunga vēstuli ar konkrētām redakcijām Pilsonības likuma grozījumu sakarā. Juridiskā komisija hronoloģiskā secībā izvērtēja iesniegtos likumprojektus. Kā mēs zinām, pirmā likumprojektu šajā jomā iesniedza nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Šo likumprojektu komisija neatbalstīja. Pēc tam izvērtēja politisko partiju apvienības „Vienotība” iesniegto likumprojektu, un ar lielu balsu pārsvaru tika atbalstīts apvienības „Vienotība” likumprojekts. Katrā ziņā Juridiskā komisija būtu pateicīga arī deputātiem, kas šodien runātu par šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu. Bez tam es gribu jums darīt zināmu, ka Juridiskā komisija ir akceptējusi īpašas apakškomisijas šā jautājuma izskatīšanai izveidošanu. Man ir iesniegušas gandrīz visas... visas frakcijas ir sniegušas atbildi uz Juridiskās komisijas vēlmi noskaidrot, kuri varētu būt tie deputāti, kas varētu darboties šajā Pilsonības likuma grozījumu izstrādes apakškomisijā. Es redzu, ka pieteicies runāt ir Māris Kučinskis. Droši vien viņš arī par šo lietu runās... Jo es saņēmu vēstuli no Zalāna kunga, kurš uzskata, ka šāda apakškomisija nebūtu veidojama. (No zāles dep. E.Zalāns: „Es aicināju izvērtēt!”) Tātad, protams, es gaidu... arī Juridiskā komisija gaida argumentētus iebildumus „par” vai „pret” šādas komisijas izveidošanu.".
- 2011_03_31-seq143 spokenText "Nākamais - un arī pēdējais - šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_03_31-seq141 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.aprīlis. Paldies.".
- 2011_03_31-seq140 spokenText "Šā gada 11.aprīlis.".
- 2011_03_31-seq139 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikuma iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_03_31-seq136 spokenText "5. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisija atbalstīja.".
- 2011_03_31-seq134 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir precizēts formulējums. Atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq130 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq128 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Skatīsim likumprojektu Nr.220/Lp10. Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti daži priekšlikumi. Pieci no tiem ir jūsu priekšā. 1.priekšlikums, kuru iesniedzis finanšu ministrs Vilks, rosina deleģēt Ministru kabinetam kompetenci noteikt akcīzes preču integrētos Kopienas tarifu nacionālos kodus un to piemērošanas kārtību. Komisija to atbalstīja.".
- 2011_03_31-seq127 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka komisija likumprojektu neatbalstīja. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 13. Likumprojekts nav atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāte Ilma Čepāne jau informēja, ka komisija likumprojektu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 75, atturas - 13. Likumprojekts nav atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.".
- 2011_03_31-seq126 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan arī nākamais likumprojekts, kas paredz grozījumus Krimināllikumā, abi ir skatāmi kopā. Es jums pastāstīšu nelielu vēsturi, kādēļ Juridiskā komisija nav atbalstījusi valdības iesniegtos grozījumus nedz pirmajā, nedz arī otrajā likumā. Un, proti, 2011.gada 18.janvārī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīti šie divi priekšlikumi likumprojektos. Un sēdē deputāti iebilda. Tika norādīts, ka Ministru kabinets ar saviem likumprojektiem mēģina ietiekties Saeimas kompetencē. Līdz ar to diskusiju rezultātā komisija atlika likumprojekta izskatīšanu un uzdeva par likumprojektu atbildīgajai ministrijai, Iekšlietu ministrijai, kas faktiski virzīja abus šos likumprojektus, vienoties par šiem likumprojektiem ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Augstāko tiesu. Tā rezultātā 18.februārī Iekšlietu ministrija bija noorganizējusi starpinstitūciju sanāksmi, taču šajā sanāksmē Tieslietu ministrija un Augstākās tiesas pārstāvji neatbalstīja minētos likumprojektus un piedāvāja alternatīvu risinājumu, kas paredzēja Ministru kabinetam dotā deleģējuma par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtības 3.panta otrās daļas svītrošanu no likuma, tā vietā paredzot atsauci uz likuma „Par tādējādi vienlaikus gan uzskaitīs, kādas narkotiskās un psihotropās vielas Latvijā ir aizliegtas, gan arī noteiks šo vielu lielos un nelielos apmērus. Vienīgā ministrija, kas to atbalstīja, bija Veselības ministrija. Taču Juridiskā komisija tika uzaicinājusi arī ekspertus - Juridiskās fakultātes profesoru Uldi Skrastiņa kungu, kas arī izteica viedokli, ka šie abi likumprojekti nebūtu atbalstāmi, jo faktiski šo apmēru noteikšana būtu nododama Saeimas kompetencē, nevis Ministru kabineta kompetencē. Un līdz ar to es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli, gan runājot par šo likumprojektu, gan arī par nākamo likumprojektu. Paldies.".
- 2011_03_31-seq125 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_03_31-seq123 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Darba likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_03_31-seq122 spokenText "Likumprojekts „Grozījums Darba likumā” (Nr.173/Lp10). Trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_03_31-seq121 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Darba likumā”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.".
- 2011_03_31-seq118 spokenText "Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.174/Lp10). Ir viens - Juridiskā biroja - priekšlikums, kas komisijā atbalstīts, un redakcionāli precizējumi.".
- 2011_03_31-seq117 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.".
- 2011_03_31-seq115 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu par 1. un 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_03_31-seq114 spokenText "Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.175/Lp10), trešais lasījums. Ir iesniegti divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas komisijā ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_03_31-seq113 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.".
- 2011_03_31-seq112 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2007_06_21-seq647 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_03_31-seq110 spokenText "Un pēdējais - 7.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis deputāts Māris Kučinskis. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo uzskata piedāvāto tiesību normu par juridiski līdz galam neizstrādātu.".
- 2011_03_31-seq109 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Seržanta kungs vēlas ko piebilst? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq108 spokenText "Diezgan spilgta uzstāšanās, Kučinska kungs! Es gribu pateikt, ka šī diskusija man liktos loģiska un pamatota, ja mēs šodien diskutētu par jaunu likumprojektu... par jaunu likumu. Šis likums ir spēkā vairākus gadus, un, neskatoties uz daudziem pārmetumiem - gan mūsmājās, gan no ārzemēm -, Latvijas bankām nekad nebija izteikts neviens pārmetums naudas atmazgāšanas kontroles sistēmas sakarā. Es domāju, ka tas jau... tā jau ir laba zīme, ka šī sistēma darbojas labi un efektīvi. Savukārt jūsu priekšlikums ir vērsts uz to, lai būtiski iegrožotu iespējas kontrolēt naudas atmazgāšanu, naudas plūsmas. Vēl vairāk! Faktiski tas liegtu mums, mūsu valstij sniegt informāciju ārvalstīm tajos gadījumos, kad runa nav par darījumu, bet par aizdomīgām personām. Mani tas dara bažīgu, jo nav noslēpums, ka Latvija tiek izmantota naudas atmazgāšanai. Agrāk runa bija par miljoniem, bet tagad, pēdējās dienās, jau runa ir par miljardiem. Es domāju, ka nevajag iegrožot kontroles dienesta iespējas sniegt informāciju mūsu ārvalstu partneriem. Es aicinu neatbalstīt Kučinska kunga priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq106 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Par tām tiesībām... Man gan šķiet, ka jūs tās pārspīlējat. Saeimas Juridiskais birojs atbalstīja šo priekšlikumu, un es aicinu jūs tomēr apstāties un nedaudz ieskatīties, par ko šeit ir runa, jo priekšlikuma būtība ir precīzāks formulējums informācijas pieprasīšanai no Banku kontroles dienesta puses un tās iesniegšanai. Šeit nav runa par to informāciju, ko pieprasa... ko iesniedz pēc ģenerālprokurora vai tā īpaši pilnvarota prokurora pieprasījuma. Šis jautājums jau ir noregulēts likumdošanā, un par to nav šaubu. Priekšlikums ir precizēt kārtību, kādā informāciju pieprasa pēc kādas līdzīgas ārvalstu organizācijas pieprasījuma. Ja šeit būtu runa par NATO vai par Eiropas Savienības valstīm - un tikai! -, tad mēs vēl varētu pieņemt, ka tur likumdošana ir noregulēta, ka tur neviens šādu normu neizmantos, tāpēc ka vienkārši tāda norma jau pastāv, bet te ir runa par visām pasaules valstīm, kur vien atrastos kāds pietiekami turīgs cilvēks, kurš veiktu darījumu kādā no Latvijas bankām. Starp citu, arī konta atvēršana ir darījums. Pēc esošās normas un tās, kas acīmredzot paliek, ja jūs neatbalstāt manu priekšlikumu... jebkuram ārvalstu dienestam ir tiesības griezties pie mūsu kontroles dienesta un saņemt atbildi par jebkura cilvēka visiem darījumiem Latvijā. Ja vien viņš ir kādam licies aizdomīgs, tad bankas, protams, šo apskatu par viņa kontu kustību arī izsniedz. Iespējams, ka... Protams, es neapšaubu, ka blēži tiek arī noķerti, bet man šķiet, ka paliek neatbildēti divi diezgan būtiski jautājumi. Un pirmais ir tāds: vai mēs netieši, pastāvot esošajai normai, nepakļaujam šādai izpētei cilvēkus, kuri kādā no attiecīgajām valstīm ir vienkārši valdības nemīlēti... kuri kaut kādā ziņā ir konfliktējoši ar pastāvošo varu vai vienkārši kādam varbūt ir vajadzīga šā aizdomīgā cilvēka kontu izdruka, nevis tikai kāds darījums. Otrais jautājums, kas pastāv pie esošās sistēmas: vai mūsu banku sistēma kļūst stiprāka un pievilcīgāka, ja Latvijai pastāvēs un būs šī reputācija, ka šeit, pie mums, par katru cilvēku, kurš ir kaut vai - vēlreiz saku! - atvēris kontu, kāds no ārvalstu dienestiem var dabūt izsmeļošu, pilnu informāciju par visiem naudas apgrozījumiem, ko viņš Latvijā dara? Vēlreiz uzsveru, ka šeit nav runa par ģenerālprokurora sankcijām! Ja kādam ir nepieciešams pakļaut izpētei patiešām nozieguma izdarītāju, tad viņš to var arī izdarīt. Tātad priekšlikuma būtība ir vienkārši nomainīt akcentus... novirzīt akcentus no domas: iedodiet cilvēku, un mēs tik un tā kaut ko atradīsim saistībā ar darījumu! Ir apšaubāms darījums... kaut vai konta atvēršana, un, lūdzu, visa informācija saskaņā ar likumu arī tiek dabūta. Ja jūs gribat ko vairāk, tad, lūdzu, prokurora sankciju! Tāpēc es tomēr aicinu šo savu priekšlikumu likt uz balsošanu.".
- 2011_03_31-seq104 spokenText "6.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Māris Kučinskis. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tas būtiski sašaurina spēkā esošo tiesību normu. Līdz ar to šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiktu pārkāptas Latvijas Republikas starptautiskās saistības, kas noteiktas vairākās Eiropas Savienības un Padomes direktīvās.".
- 2011_03_31-seq102 spokenText "5.priekšlikums - iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redakcionāls, un tā mērķis - saskaņot likumprojektu ar Maksājumu pakalpojumu likumu. Komisija atbalsta.".
- 2011_03_31-seq100 spokenText "4. - arī to iesniegusi šī pati komisija. Priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.".
- 2011_03_31-seq98 spokenText "3.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi atbildīgā komisija - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Mērķis ir noteikt veicamās darbības, realizējot klienta vienkāršoto izpēti. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq96 spokenText "2.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi atbildīgā komisija. Priekšlikums ir precizējošs - nosaka, kāda informācija, veicot klienta izpēti, jānoskaidro par patieso labuma guvēju. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq94 spokenText "Strādāsim ar dokumentu Nr.687. Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti septiņi priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 23.marta sēdē. 1.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu to atbalstīt.".
- 2011_03_31-seq93 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
- 2011_03_31-seq92 spokenText "Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums, lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_03_31-seq91 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.".
- 2011_03_31-seq90 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.681. Šā likumprojekta mērķis ir normatīvi noregulēt ugunsgrēku un veikto glābšanas darbu uzskaiti un noteikt deleģējumu... Ir runa par to, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic ugunsgrēku un to seku uzskaiti, kā arī uzskaiti par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veiktajiem glābšanas darbiem. Trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_03_31-seq89 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ugundrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
- 2011_03_31-seq86 spokenText "2.priekšlikums ir par jaunas astotās daļas iekļaušanu likuma 6.pantā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2011_03_31-seq84 spokenText "Labrīt, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.680. Likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”, trešais lasījums. Likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ir saņemti divi priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām likuma 6.panta nosaukumā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2011_03_31-seq83 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2011_03_31-seq81 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autortiesību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_03_31-seq80 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā” (dokuments Nr.676), trešais lasījums. Komisija savā sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu. Priekšlikumi nav iesniegti. Sakarā ar to komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_03_31-seq79 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - 5. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.".
- 2011_03_31-seq78 spokenText "Līdz ar to aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_03_31-seq76 spokenText "16.priekšlikums skar spēkā stāšanās datumu. Te jāsaka ļoti liels paldies vispirms jau iekšlietu ministrei un Tieslietu ministrijai par Latvijas Politiski represēto apvienības iniciatīvas atbalstu. Mēs vienojāmies, ka likuma spēkā stāšanās ir jānosaka iespējami ātrā laikā, jo tas, kas notiek pašvaldībās... Tur tomēr bieži vien notiek šā likuma pārprastā interpretācija. Tā rezultātā ir ļoti daudz tiesvedības procesu, kas valstij nes diezgan lielus zaudējumus. Līdz ar to, protams, šī centralizētā reģistrācijas kārtība varētu sākties jau šā gada 1.jūlijā, ko komisija pilnībā atbalsta. Aicinu atbalstīt 16.priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq75 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret 14. un 15.priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq74 spokenText "14.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas skar administratīvo procesu precizēšanu un ir iekļauts 15.priekšlikumā, ko ir formulējusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.".
- 2011_03_31-seq72 spokenText "Arī 13.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Arī tas ir iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums.".
- 2011_03_31-seq71 spokenText "Deputāti neiebilst pret 12.priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq70 spokenText "Arī 12.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Šis priekšlikums arī nav guvis komisijas atbalstu, jo...".
- 2011_03_31-seq69 spokenText "Deputāti neiebilst. Vai...? Nē, deputāti neiebilst. 12.priekšlikums.".
- 2011_03_31-seq68 spokenText "Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir iesniegusi priekšlikumu, kurā paredzēts pagarināt to termiņu, kas ir noteikts administratīvajā procesā, taču komisija, izvērtējot un uzklausot arī Saeimas Juridiskā biroja viedokli, secināja un, man pat šķiet, pārliecināja pašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadību, tas ir, Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, ka trīs mēneši - tas ir par daudz, jo termiņa tecējums sākas no tā brīža, kad ir saņemts pilns nepieciešamo dokumentu apjoms jeb, kā tagad saka, pakete. Līdz ar to mēs, protams, paliekam pie mēneša termiņa no pilna dokumentu apjoma saņemšanas brīža un neatbalstām šo priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq66 spokenText "10.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas skar šo pašu jautājumu. Atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq64 spokenText "9. ... Un tas ir iekļauts 9.priekšlikumā. Tātad arī 9. ir jau kā komisijas priekšlikums un skar arhīva nosaukumu.".
- 2011_03_31-seq62 spokenText "...atbalsta.".
- 2011_03_31-seq61 spokenText "Komisija...?".
- 2011_03_31-seq60 spokenText "8.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Arī tas attiecas uz redakcionālu precizējumu saistībā ar Valsts arhīva nosaukumu.".
- 2011_03_31-seq59 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 29, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”)".
- 2011_03_31-seq58 spokenText "Komisijas sēdēs regulāri piedalās arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji, un ne tikai šīs apvienības vadība, bet arī viņu juristi, kuri regulāri piedalās arī tiesu sēdēs un pārstāv apvienību dažādās tiesu varas institūcijās... Un tieši Latvijas Politiski represēto apvienība komisijas sēdē pamatoja, kāpēc ir jāpaliek pie šiem gadskaitļiem, un pārliecināja komisiju, ka nav atbalstāms Borisa Cileviča priekšlikums. Paldies. (No zāles: „Kāpēc?! Kāpēc? Paskaidro - kāpēc?!”)".
- 2011_03_31-seq57 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Rasnača kungs...".
- 2011_03_31-seq56 spokenText "Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no maniem iepriekšējiem priekšlikumiem šis ir citas dabas priekšlikums. Šeit ir runa par to, lai neuzliktu laika ierobežojumus. Lai atzītu par politiski represētām tās personas, kas tika izsūtītas piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma laikā. Vēsturnieki, pētot šo jautājumu, secināja, ka šīs akcijas notika 1942. un 1943.gadā, bet praksē, reālajā dzīvē ir vesela virkne cilvēku, kas tika izsūtīti pirms tam vai pēc tam. Un faktiski, pamatojoties uz tīri formālu ierobežojumu, absolūti nepamatotu ierobežojumu, šīm personām tiek atteikta politiski represētās personas statusa piešķiršana. Šobrīd mums ir citas saistības salīdzinājumā ar to laiku, kad šis likums tika pieņemts. Mums saistošas ir Eiropas Savienības direktīvas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi. Tas attiecas ne tikai uz darba tiesībām; tas ir vispārējs juridiskais princips, kas mums jāievēro vispār. Kāds ir pamatojums tam, ka cilvēki, kas atrodas absolūti identiskā situācijā, kas tika izsūtīti un iesaistīti piespiedu darbos Vācijā pret viņu gribu, necilvēciskos apstākļos... Viņi bija absolūti līdzīgās situācijās, vienīgā atšķirība ir tā, ka vienus izsūtīja 1943.gadā, bet citi tur nonāca tikai 1944.gadā... Taču viņu statuss ir absolūti atšķirīgs. Es šeit neredzu absolūti nekādu pamatojumu. Šādu personu noteikti nebūs daudz. Es domāju, ka pat desmit nebūs... Bet katrs cilvēks ir būtisks. Un mums patiešām ir jāizvairās no tā, ka mums likumos, mūsu likumdošanā saglabājas nepamatoti atšķirīga attieksme. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_03_31-seq54 spokenText "7.priekšlikumu iesniedzis deputāts Boriss Cilevičs. Komisija neatbalsta.".
- 2011_03_31-seq53 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq52 spokenText "Komisija neatbalsta.".
- 2008_11_14_a-seq1102 spokenText "Komisija neatbalsta.".
- 2011_03_31-seq51 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_03_31-seq45 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_03_31-seq13 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_03_31-seq50 spokenText "Godātie kolēģi! Galvenajos vilcienos savu argumentāciju es jums izteicu jau savā iepriekšējā uzrunā no šīs tribīnes. Šā priekšlikuma saturs ir tieši saistīts ar nacistiskajā režīmā politiski represētajām personām, ar tām personām, kas bija tieši nacistiskā režīma dēļ nometinātas vai pārvietotas no pastāvīgās dzīvesvietas. Bet, ja šī pārvietošana notika no vietām, kas bija tuvu frontes joslām, šādas personas netiek atzītas par politiski represētām tikai tādēļ vien, ka tās bija tuvāk pie šāvieniem nekā citas, kas bija mazliet tālāk. Un atkal šis apstāklis dod „barību” tiem komisijas locekļiem, kas strādā pašvaldībās, kas vienkārši šā iegansta dēļ atsakās atzīt šīm personām politiski represētā statusu. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka tieši šī atruna paver iespēju manipulācijām un pēc tam iesaista cilvēkus garās debatēs, garā staigāšanā pa iestādēm, un galu galā noved pie tiesāšanās... atkal noved pie mēģinājuma aizstāvēt savu taisnību tiesā. Manuprāt, tas ļoti apgrūtina procesu un vēl otrreiz padara par cietušajiem tos, kas cieta nacistiskā režīma laikos. Es lūdzu atbalstīt 6.priekšlikumu. Paldies jums.".
- 2011_03_31-seq48 spokenText "6. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq46 spokenText "Komisija neatbalsta deputāta Cileviča iesniegto 5.priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq44 spokenText "Paldies, Klementjeva kungs, par emocionālo runu! Taču tad, kad Raivis Dzintars ziņoja par šo likumprojektu, jūs bijāt pagriezis muguru un runājāt ar saviem kolēģiem. Ja man būtu bijusi sēdes vadītāja vara, es jums noteikti būtu aizrādījis. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas vada sēdi?!”) Bet nu par šo priekšlikumu. Klementjeva kungs runāja par to, ka tāpēc, ja cilvēkam ir citāda pase, uz viņu nevajadzētu attiecināt šos nosacījumus. Tad jāsaka, Klementjeva kungs, ka jūsu frakcijā visiem ir vienādas krāsas pases. Kāpēc tad jūs nebļaujat par diskrimināciju?".
- 2011_03_31-seq42 spokenText "Jā, mēs atkal runājam par režīmiem, mēs atkal runājam par to, kas ir vainīgs pie nacisma, pie komunisma, bet reāli mēs nerunājam par cilvēkiem. Es saprotu, ka jaunam cilvēkam ir varbūt viegli iziet naturalizāciju un ir varbūt vieglāk nokārtot rakstisko eksāmenu, un tā tālāk. Bet mēs runājam par veciem cilvēkiem, kuriem šodien ap 80 gadiem. Mēs nevaram tā - humānu žestu... (No zāles dep. I.Čepāne: „20 gadi pagājuši!”)... un nav svarīgi, vai 20 gadus viņi te nodzīvoja. Nu labi, bet, ja cilvēkam... Saprotiet, ka mēs nevaram šodien represēt cilvēku tikai tāpēc, ka viņam pase ir citā krāsā. Jūs kā komisija piedāvājat šim cilvēkam visu mūžu atbildēt par to, ka viņš nav izgājis naturalizāciju. Nu kāpēc? Tās ir tās pašas represijas! Jums nav kauna par to, ka... (Pie runātāja tribīnes pieiet dep. Dz.Rasnačs.) Paldies, Dzintar, ka jūs man traucējat runāt... Redziet, te notiek represijas ne tikai parlamentā. Ir atnācis cits deputāts no citas partijas, radikāls, un traucē runāt. Tas viss ir jūsu stils, kas nemainās. 20 gadus mēs stāvam uz vietas. Mēs runājam par integrāciju. Mums ir ministrijas, ir viss, bet reāli mēs nevaram cilvēkiem piedot. Viņi vienu reizi mūžā jau ir bijuši upuri, bet mēs vēl otro reizi viņus par krāsu mēģinām represēt. Cilvēki, godīgi šodien sagaidiet Lieldienas! Vienu humānu žestu! Cik tad tādu cilvēku ir - simts? Simts piecdesmit Latvijā? Vai mēs kļūsim nabagāki no tā? Lūdzu, cilvēki, domāsim arī par citiem, kas ir blakus mums! Viņi jau varbūt tīri tehniski nevar iziet šo naturalizāciju. (No zāles dep. I.Circene: „Var! Var!”) Viņi no mājas nevar iziet, a jūs runājat par to, ka viņiem atkal vajag iziet visu šo procedūru. Tā nav tik viegla! Ceru, ka nākamie deputāti netraucēs citiem runāt. Paldies.".
- 2011_03_31-seq40 spokenText "Cileviča kungs! Es tiešām gribu teikt kaut ko sliktu par vienu cilvēku. Par jums! Un es lūdzu: turpmāk nekad nenāciet un nemelojiet no šīs tribīnes! Es ne ar vienu vārdu neesmu centies noliegt nacistiskā režīma noziegumus. Ir jābūt pilnīgi trakam, lai tos mēģinātu noliegt. Daži, protams, mēģina noliegt komunistiskā režīma noziegumus. Par viņu mentālās veselības stāvokli es neizteikšos. (Aplausi.)".
- 2011_03_31-seq38 spokenText "Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Šadurska kungs neuzmanīgi izlasīja šo likumu. Runa ir par cilvēkiem, kas ir cietuši no nacistiskā režīma. Un definīcija tur ir pilnīgi skaidra. Un man ir ļoti žēl, ka jūs, Šadurska kungs, gribat noliegt nacistiskā režīma noziegumus. Es domāju, ka tad, ja šo diskusiju klausīsies, piemēram, Krievijas mediji, viņi to tieši tā arī interpretēs. Un pēc tam jūs atkal būsiet... jutīsieties aizvainots, ka, redziet, tur runā par fašisma atdzimšanu Latvijā un tā tālāk. Nedodiet tam ieganstu! Runa ir par tiem cilvēkiem, kas patiešām cietuši no nacistiskā režīma. Un tas, ko jūs teicāt... manā skatījumā, tā, piedodiet, ir zaimošana! Tomēr vajadzētu drusciņ domāt par kaut kādiem principiem. Es saprotu, ka jums ļoti gribas kaut ko tādu sliktu pateikt par tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja Latvijā un kuri netika atzīti par tās pilsoņiem. Nu bet visam ir jābūt zināmām robežām! Paldies.".
- 2011_03_31-seq36 spokenText "Godātie kolēģi! Šī ir tā retā reize, kad kolēģim Cilevičam tiešām ir taisnība (No zāles: „Tieši tā!”), jo tās personas, kuras Cileviča kungs ierosina iekļaut šajā likumā un kuras nav tās personas, kas uzskaitītas 4.panta pirmās daļas sākumā, tiešām - skaidri un saprotami - ir no komunistiskā režīma cietušie, jo tās ir personas, kuras komunistiskā režīma dēļ nonāca Latvijā, visu savu dzīvi nav spējušas šeit iedzīvoties un līdz ar to visu savu dzīvi ir cietušas (No zāles: „Tieši tā!”). Tiktāl, Cileviča kungs, jums ir absolūta taisnība! Vienīgais, kur es jums nevaru piekrist, ir doma, ka tas nav šā likuma jautājums. Un Latvijas valstij droši vien nevajadzētu uzņemties rūpes par šo personu ciešanām, kamēr valsts, kas tās ir represējusi, šādā veidā ieplūdinot citā zemē, nav atzinusi šo kļūdu un pati uzņēmusies rūpes par viņām. Līdz ar to šis priekšlikums, protams, nav atbalstāms, bet idejiski, Cileviča kungs, jums ir liela taisnība, ka šīs personas tiešām ir cietušas.".
- 2011_03_31-seq34 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā jau minēja Cileviča kungs, jautājums ir par būtību, jo 20 gadu laikā jebkuram, kam bija tiesības iegūt pilsonību Latvijā, šīs iespējas vajadzēja realizēt, ja viņš jutās lojāls un piederīgs Latvijas valstij. Latvijas valsts ir nākusi pretī arī tiem, kuriem ir bijušas grūtības viena vai otra, vai trešā iemesla dēļ. Tādēļ ir atvieglojumi valsts nodevai par naturalizācijas procesu, kā arī ir iespējas kārtot mutisku, ne vien rakstisku valodas pārbaudes eksāmenu. Un līdz ar to, ja kādam ir bijusi vēlēšanās justies piederīgam šai valstij, ko noteiktu arī šīs politiski represētās personas statuss, tad 20 gadu laikā bija visas iespējas parādīt šo savu lojalitāti un kļūt par pilsoni.".
- 2011_03_31-seq32 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu savus argumentus, jo lielas jēgas acīmredzot nav, jo neviens negribēja iebilst „pret”; jūs vienkārši nobalsojāt „pret”. Mani tas sarūgtina. Es, protams, nepretendēju uz to, ka es zinu absolūto patiesību, bet, manuprāt, es minēju diezgan nopietnus argumentus. Ļoti žēl, ka diskusija nenotika. Tāpēc es neatkārtošu savus argumentus. Atgādināšu tikai vēlreiz, ka runa ir par personām, kurām reiz jau bija tiesības uz atzīšanu par politiski represētām, par personām, kurām vēl ir... bija savulaik politiski represētās personas statuss un apliecība, kura tika atņemta. Pēc dažiem avotiem, dzīvi palikuši faktiski ļoti nedaudzi no šiem cilvēkiem. Piemēram, vēl toreiz, 1998.gadā, mēs saņēmām vēstules no Latvijas Ukraiņu savienības. Sākotnēji, 90.gadu vidū, kad šis lēmums tika pieņemts, runa bija par aptuveni tūksto�� cilvēkiem, kam tika atņemts šis statuss, turpretim pēdējās vēstulēs runa ir par 100 vai 120 cilvēkiem. Tā ka faktiski viņu vairs nav tik daudz. 1945.gads bija jau ļoti sen, piedodiet! Tad turpinājās nacistiskās represijas... 65 gadi pagājuši kopš tā laika. Jaunākie cilvēki no tiem, par ko ir runa, ir jau vairāk nekā 80 gadus veci. Protams, var jau teikt, kā vienmēr saka: „Nu, lai naturalizējas!” Daudzi to arī dara - tie, kas spēj. Bet neaizmirsīsim, ka ir veselas grupas iedzīvotāju, kam spēkā esošais likums liedz naturalizāciju! Es nenodarbošos ar tā likuma skaidrošanu, to var jebkurš izlasīt. Bet galvenais, ka šie cilvēki ir ļoti, ļoti gados, - tie, kas izgāja nacistu koncentrācijas nometnes, cietumus, un tā tālāk. Veselība viņiem, nu, maigi izsakoties, nav spīdoša. Ļoti daudziem no viņiem vienkārši nav spēka iziet to naturalizāciju. Atkal gribu uzsvērt: tas ir tīri humānas dabas jautājums. Ja mēs patiešām gribam īstenot dzīvē humānisma principus un vienot Latvijas iedzīvotājus, Latvijas tautu, es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_03_31-seq30 spokenText "Deputāts Boriss Cilevičs ir iesniedzis 5.priekšlikumu, viņš ierosina paplašināt politiski represēto personu loku. Komisija neatbalsta, jo līdz ar to likuma mērķis, kāds bija sākotnēji mums, - vienoti, centralizēti veikt šo reģistrāciju... Šis likuma mērķis tiek paplašināts steidzamā likumprojektā, kas konceptuāli nav atbalstāms. Paldies.".
- 2011_03_31-seq28 spokenText "Arī Juridiskais birojs 4.priekšlikumā darījis to pašu. Komisija atbalsta.".
- 2011_03_31-seq26 spokenText "Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, ar kuru tiek precizēti mūsu arhīvu sistēmas nosaukumi. Komisija atbalsta.".
- 2011_03_31-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq24 spokenText "Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (No zāles: „Žēl!”)".
- 2011_03_31-seq22 spokenText "Kolēģi! Man šī argumentācija liekas visai dīvaina. Mēs runājam par grozījumiem konkrētā likumprojektā, kas bija iesniegts Saeimā un pieņemts skatīšanai. Konkrētajā likumā, kur tieši šīs atrunas ir ievietotas. Un šo likumu un šīs normas komisija ir tieši izmantojusi savā darbībā par pamatu lēmuma pieņemšanai. Es vēlreiz atkārtoju, ka politiskā prakse un šo komisiju ikdienas prakse ir tāda, ka šīs personas vienkārši nesaņem savu politiski represētās personas statusu tikai tāpēc, ka ir atrunas un iespējas manipulēt ar esošā likuma normām. Manipulācijas ar likumu nozīmē vienkārši to... izraisa nihilistisku attieksmi vispār pret likumdošanu Latvijā, un līdz ar to es domāju, ka šis ir tāds gadījums, kur šī nejēdzība var tikt pārvarēta. Paldies.".
- 2011_03_31-seq20 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jau komisijā notika diskusija saistībā ar šiem priekšlikumiem, kas nav saistīti ar šā likuma jēgu un būtību. Nosaukums ir „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Šie priekšlikumi no deputāta Igora Pimenova puses abi ir saistīti ar karadarbību. Līdz ar to tie neatbilst likuma būtībai, jo totalitārie režīmi nav saistīti ar karadarbību, un tādējādi komisija tos neatbalstīja tieši tāpēc, ka tie nebija saistīti ar likuma būtību. Paldies.".
- 2011_03_31-seq18 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es runāšu par savu 2.priekšlikumu un arī par 6.priekšlikumu, jo tie ir saistīti ar motivāciju un kopēju argumentāciju. Starp personām, kuras likums atzīst par politiski represētām personām, ir tās, kuras bija nomitinātas vai pārvietotas no pastāvīgas dzīvesvietas, bet ne visas personas, kas bija pārvietotas, tiek atzītas par politiski represētām personām. Tās personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, netiek atzītas par politiski represētajām personām. Bet, cienījamie kolēģi, neviens kara laikā, kā mēs to labi saprotam, neizdeva izziņas par to, ka tā vai cita teritorija ir frontes joslā, par to, ka to vai citu teritoriju apdraudējusi karadarbība. Tās teritorijas kara laikā nebija atzīmētas ne ar karodziņiem, ne arī ar kādām citām līnijām uz zemes. Un līdz ar to šo personu pārvietošanas iemesls tagad var būt viegli pakļaujams interpretācijām un spekulācijām. Tomēr tāda pieeja ir klajā pretrunā ar principu, kas jau šajā likumā ir izklāstīts, proti, ka politiski represētajām personām tiek izsniegta politiski represētās personas apliecība, ja viņu atbilstība šim statusam apliecināta ar dokumentiem. Rīgas pilsētas pašvaldības komisiju darbības prakse to labi apliecina. Komisijas lēmuma pēc daudz cilvēku nevarēja saņemt šo statusu, jo vienkārši viņiem nebija pierādījumu, ka tās teritorijas, no kurienes viņi bija pārvietoti, nemaz nebija frontes josla. Šis jocīgais gadījums tikai apliecina, ka ir nepieciešams šo prasību no likuma svītrot ārā. Šādu rīcību, kuru tagad pašvaldībās vienkārši pieļauj dažas komisijas, protams, var apstrīdēt tiesā, bet tas neattaisnoti un nepieļaujami birokratizē un apgrūtina politiski represētās personas statusa saņemšanu. Es jau nemaz nerunāju par to, ka tas vienkārši nav taisnīgi. Un tāpēc es ierosinu izņemt no likuma atrunu par to, ka politiski represētās personas statuss ir piešķirams personām, kas bija nometinātas vai pārvietotas no pastāvīgās dzīvesvietas... tātad bez tās atrunas, kas tagad likumā atrodama. Lūdzu manu šo 2.priekšlikumu un 6.priekšlikumu atbalstīt. Paldies.".
- 2011_03_31-seq16 spokenText "Arī 2.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Igors Pimenovs, komisija ar absolūtu balsu vairākumu neatbalstīja.".
- 2011_03_31-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq14 spokenText "Komisija neatbalstīja absolūtā savā vairākumā šo priekšlikumu.".
- 2011_03_31-seq12 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu minēt vismaz trīs pamatojumus savam ierosinājumam. Pirmais. Šī problēma - kompensācijas politiski represētajām personām - ir nevis juridiskas, bet humānas dabas problēma. Protams, Latvijas valstij nav pienākuma kompensēt tos zaudējumus un to kaitējumu, ko nodarīja savā laikā totalitāro režīmu represīvās institūcijas, bet, vadoties no humāniem apsvērumiem, Latvijas valsts nolēma to darīt. Tāpēc šis izņēmums, ka nepilsoņi tiek atzīti par politiski represētiem tikai tad, ja represijas notika Latvijas teritorijā, nav pamatots. Jo iznāk tā, ka Latvijas valsts uzņemas atbildību par represijām, ko veica LPSR represīvās institūcijas. Bet tās taču nebija neatkarīgas! Šīm LPSR, VDK un citām represīvām institūcijām nav nekāda sakara ar Latvijas valsti. Bet spēkā esošā norma tieši rada šādu pārliecību, ka it kā mēs to atzīstam un uzņemamies par to atbildību. Otrais. Vairākums deputātu, īpaši gados jaunie, acīmredzot neatceras, ka šā ierobežojuma nebija likumā no paša sākuma. Vēl 1992.gadā, kad tika pieņemts pirmais likums par politiski represētajiem, šis statuss tika piešķirts visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no pilsonības. Un tikai trīs gadus vēlāk - 1995.gadā, kad tika pieņemts jauns likums, - šīm personām politiski represētās personas statuss tika atņemts. Tīri fiziski cilvēkiem gandrīz ar spēku atņēma politiski represētās personas apliecības. Vai tas ir godīgi? Es domāju, ka tomēr taisnīgums būtu jāatjauno. Labāk vēlu nekā nekad. Un trešais. Es domāju, ka tas ir pirmām kārtām morālas dabas jautājums. Es uzskatu, ka neviens nopietns cilvēks nevar apgalvot, ka Latvija atjaunoja savu neatkarību un demokrātisko iekārtu, tikai pateicoties mums pašiem. Nē, protams, tas bija demokrātiski domājošo cilvēku cīņas rezultāts visā bijušajā PSRS. Un tie cilvēki, kas cietuši no komunistiskajām represijām, tie cilvēki, kas cīnījās pret totalitāro režīmu, viņi, neapšaubāmi, deva savu ieguldījumu arī Latvijas neatkarības atjaunošanā. Un tas bija ārkārtīgi svarīgi. Tie disidenti, cilvēktiesību aizstāvji Krievijā un citās bijušajās PSRS valstīs, patiešām izšķirošā veidā mums palīdzēja atjaunot neatkarību. Šobrīd mēs to noliedzam. Mēs neatzīstam represijas pret viņiem. Es domāju, ka tas nav taisnīgi, tas nav humāni. Šo cilvēku palicis ļoti maz. Būsim godīgi! Ja runa ir par finansēm, tad jāteic, ka katru gadu ļoti kritiski samazinās politiski represēto personu skaits, jo viņi vienkārši mirst. Masveida represijas beidzās 1953.gadā. Tie cilvēki, kas tika represēti pēc 1953.gada, bija patiešām tie, kas cīnījās pret komunistisko režīmu. Un es domāju, ka tas ir mūsu morāls pienākums - tomēr atzīt viņu ciešanas un pielīdzināt arī viņus tiem cilvēkiem, kam šobrīd ir tiesības uz politiski represētās personas statusu. Paldies.".
- 2011_03_31-seq10 spokenText "Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam (dokuments Nr.671). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi visus 16 iesniegtos priekšlikumus, un komisijas vērtējums ir šāds: deputāta Borisa Cileviča priekšlikums - 1.priekšlikums - nav atbalstīts.".
- 2011_03_31-seq9 spokenText "Paldies. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara, Laizānes, Parādnieka, Bērziņa un Cilinska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 28, atturas - 57. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Laizānes lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs arī ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ritas Strodes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.".