Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_04_07-seq233 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_04_07-seq232 spokenText "Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura nolūks ir noteikt... ieviest Eiropas Parlamenta direktīvu un noteikt sankcijas par trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu dalībvalstī bez atļaujas. Komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.".
- 2011_04_07-seq231 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.".
- 2011_04_07-seq228 spokenText "Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš -2011.gada 14.aprīlis.".
- 2011_04_07-seq227 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_04_07-seq226 spokenText "Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir lūgums balsot par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā lasījumā!".
- 2011_04_07-seq224 spokenText "Un 22. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanos. Ir lūgums atbalstīt.".
- 2011_04_07-seq222 spokenText "21. - Ministru kabineta priekšlikums, kas nav atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq220 spokenText "20. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikums, kas nav atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq218 spokenText "Tāpat nākamais - 19., kas ir saistīts ar likumprojekta 2.panta izslēgšanu, ir Juridiskās komisijas priekšlikums.".
- 2011_04_07-seq216 spokenText "Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas šobrīd jau ir tehniska rakstura. Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.".
- 2011_04_07-seq215 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq214 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka amatpersonas, kas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts valodas centra kompetencē. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2011_04_07-seq213 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq212 spokenText "16. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas paredz Valsts valodas centra amatpersonām kompetences apmērus soda naudas noteikšanai, un komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.".
- 2011_04_07-seq211 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq210 spokenText "15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas faktiski ir saistīts ar šo soda apmēru palielināšanu, un Juridiskajā komisijā tas ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2011_04_07-seq208 spokenText "14. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā un paredz soda naudas iekasēšanas tiesības Valsts valodas centra... nevis iekasēšanas, es atvainojos, bet noteikšanas tiesības Valsts valodas centra direktoram un viņa vietniekiem.".
- 2011_04_07-seq206 spokenText "Nākamais ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq204 spokenText "Tieši tāpat ir ar 12.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Šis ir tehnisks priekšlikums. Lūgums atbalstīt.".
- 2011_04_07-seq202 spokenText "Nākamais priekšlikums jau ir tehniska rakstura priekšlikums. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.".
- 2011_04_07-seq200 spokenText "10. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar soda apmēriem par atteikšanos no normatīvajos aktos paredzētajām Valsts valodas centra pārbaudēm. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kuru tātad komisija un Saeima jau ir atbalstījusi un kurš daļēji iekļauts arī 17.priekšlikumā.".
- 2011_04_07-seq199 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq198 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz sodu par šādu pašu pārkāpumu, kas ir izdarīts atkārtoti. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt.".
- 2011_04_07-seq197 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq196 spokenText "Nākamais - 8.priekšlikums - ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz tātad sodu par... sodu juridiskajām personām par sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt.".
- 2011_04_07-seq195 spokenText "Par 7.? Deputāti lūdz balsojumu par 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq194 spokenText "Nav iebildumu, jā.".
- 2011_04_07-seq193 spokenText "Nē, neviens neprasīja balsojumu. Nav iebildumu deputātiem.".
- 2011_04_07-seq192 spokenText "Tātad mēs balsosim par 7.priekšlikumu?".
- 2011_04_07-seq191 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu.".
- 2010_12_09-seq39 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu.".
- 2010_06_17-seq1545 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu.".
- 2011_04_07-seq190 spokenText "Godātie kolēģi! Nākamais - 6.priekšlikums - ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz naudas soda palielināšanu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.".
- 2011_04_07-seq189 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst? Debatētāji aicināja balsot par diviem priekšlikumiem. Tātad es atgādinu, ka 4. - nacionālās apvienības priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, ir iekļauts 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, bet mums ir jābalso par katru no priekšlikumiem atsevišķi. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 32, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas izstrādāto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq188 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi deputāti! Mani šodien saniknoja viens vārds, kuru teica kolēģis Rasnačs. Viņš teica, ka santehniķis, protams, nerunāja valsts valodā. Bet, ziniet, viņam ir daļēja taisnība, jo diemžēl ir sanācis tā, ka fiziskā darba cilvēki Latvijā pārsvarā ir krieviski runājošie, bet ierēdņi ir latvieši. Kāpēc ir tāda disproporcija? Tāpēc, ka no paša sākuma Latvijas Otrā republika sāka veidoties kā etnokrātiska valsts - valsts, kurā cilvēka derīgumu valsts amatam vai kādai profesijai definē nevis pēc viņa profesionālajām spējām, bet gan pēc piederības kādai konkrētai tautībai. Šeit, man liekas, notiek institucionāla diskriminācija. Šeit ir arī nevienmērīga attieksme pret pašiem tautiešiem. Vai Rasnača kunga teiktais nenozīmē to, ka, piemēram, latvietis nevar būt labs santehniķis? Var, protams! Es domāju, ka, protams, katrā tautā ir sava... visādas savas profesijas. Bet diemžēl šodien latviešu santehniķi pārsvarā brauc uz Īriju, un tur viņi ir spiesti runāt nevis savā dzimtajā valodā, bet angļu valodā. Man ir priekšlikums neatbalstīt grozījumus. Paldies.".
- 2011_04_07-seq186 spokenText "Godātie kolēģi no „Saskaņas Centra”, es varbūt pietiekami skaidri neizteicos, bet... Es joprojām atsaukšos uz mūsu valstī esošo autoritāti konstitucionālo tiesību jomā, uz profesora Baloža viedokli un viņa vadītās katedras viedokli. Proti, runājot par 206. ... 201.26.1 pantu, viņš saka, ka sods par valsts valodas nelietošanu ir vērsts uz Satversmes 4.pantu un uz šā pamata Valsts valodas likumā nostiprinātās konstitucionālās vērtības - latviešu valodas - aizsardzību. Šim sodam ir leģitīms mērķis, un pienācīga soda noteikšana par šīs konstitucionālās vērtības apdraudējumu ir ne tikai likumdevēja tiesības, bet arī no Satversmes 4.panta izrietošs pienākums. Tātad šis ir šā mērķa jēdziens! Paldies.".
- 2011_04_07-seq184 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kolēģis Cilevičs šeit nupat uzstājās un runāja par mazākumtautībām un pieminēja arī Eiropas Padomi, kur ir runāts par mazākumtautībām. Nedz pasaules līmenī, nedz ANO līmenī, nedz Eiropas Padomes vai Eiropas Savienības līmenī līdz šim nav izdevies vienoties (visām valstīm, tautām nav izdevies vienoties, dažādu tautību pārstāvji tak tur ir), kas tad ir minoritāte. Lieto vai nu šo svešvārdu, vai vārdu „mazākumtautība”. Pastāv dažādi šā jēdziena skaidrojumi. Viens no mūsu vadošajiem juristiem, kas atzīts starptautiskā mērogā, Levits, kā mēs zinām, arī ir rakstījis par šo lietu - nesen! -, ka zināmā daļā... ka pasaules juristu starpā, starptautisko tiesībnieku starpā, šis jēdziens tiek tulkots dažādi, nevis viendabīgi, kā jūs šeit pasniedzat, - ka tas esot Eiropas Padomes viedoklis. Un, proti, Levits pieturas un arī liela daļa - nav teikts, cik liela daļa, - pieturas pie tāda šā jēdziena skaidrojuma, ka mazākumtautība jeb minoritāte kādā valstī ir tā iedzīvotāju, pilsoņu, daļa, kas šajā zemē dzīvo gadsimteņiem ilgi. Bet te vēl viena piezīme: krievi ar’ dzīvo mūsu zemē gadsimteņiem ilgi, kopš vecticībnieki ienāca Latvijā. Viena piezīme: mācieties, Cileviča kungs, ka minoritāte ir atzīta šajā valstī tad, ja tā ir viņas etnoģenētiskās izcelsmes teritorija. Tā kā Latvijā, teiksim, lībieši jeb līvu tauta (vai viņu ir deviņdesmit vai deviņi simti, tas nav svarīgi) dzīvoja šeit jau pirms mums, šī ir lībiešu jeb līvu tautas etnoģenētiskās izcelsmes teritorija. Liela daļa starptautisko tiesībnieku atzīst tikai tādu jēdziena „mazākumtautība” skaidrojuma principu. Mums arī jāpieturas pie tā, un, cik man zināms, mēs esam pie šā pareizā izskaidrojuma pieturējušies. Otrs jautājums, par ko jūs runājāt. Jūs jau ignorējat - turklāt vēl apzināti! - vēl vienu jautājumu. Iepriekšējās Saeimas, 9.Saeimas, darbības laikā Pilsonības likuma izpildes komisijā, kur es biju loceklis, ieradās mums visiem labi pazīstamā Eiženija Aldermane un vienu dienu atnesa, lepni atnesa, Naturalizācijas pārvaldes sastādītu, nu, varētu teikt, biezu brošūru, kurā, kā viņa sacīja, ir minētas - tā, kā pēc jūsu principa, Cileviča kungs, - visas valstis, kāda šajās valstīs ir attieksme pret pilsonību, un paziņoja, tāpat kā jūs, ka, lūk, mums būtu jāpieturas pie šiem principiem, jo lielākajā daļā pasaules valstu esot tā un tā. Ko es varu jums, Cileviča kungs, atbildēt? To pašu, ko Aldermanei toreiz atbildēju: neder šis salīdzinājums! Nevienā valstī pasaulē okupācijas rezultātā, iekarotāju varas rezultātā, nav radušies tik īsā laikā 40 procenti cilvēku, kuru ikdienas sarunu valoda, dzimtā valoda un kultūra ir krievu. Pie 10 procentiem vai 11 procentiem pirmskara Latvijas krievu iedzīvotājiem pieaugums ir šie 30 procenti. Nav tas tā nevienā pasaules valstī! Tādēļ, Aldermanes kundze un Cileviča kungs, jūsu salīdzinājums ir nederīgs (Starpsaucieni.) gan attiecībā uz mazākumtautību jēdzienu (jūs patvarīgi izceļat šo Eiropas Padomi), gan arī attiecībā uz vēstures notikumiem, kas parāda, kā ir radusies šī - jūsu, varētu teikt, viedokļa izpratnē - mazākumtautība. Nekur pasaulē okupācijas varas ievesti cilvēki netiek uzskatīti par mazākumtautību. Ja mēs to neesam līdz šim izdarījuši, mēs esam rīkojušies pareizi.".
- 2011_04_07-seq182 spokenText "Godātie kolēģi! „Saskaņas Centrs” ir atrāvies no realitātes. Es vienkārši gribu pajautāt kolēģiem no „Saskaņas Centra”: vai kāds no jums ietu uz frizētavu pie friziera, kurš jūs nesaprot tajā valodā, kurā jūs runājat? Vai kāds to darītu? Paceliet roku! (Daži paceļ roku. No zāles dep. A.Burunovs: „Mēs mājās griežam matus!”) Divi... Nu, Jāni Ādamsonu es saprotu, bet... Redziet, EDSO Augstais komisārs bija teicis kaut ko līdzīgu - to, ka arī viņš varētu iet pie friziera, kurš nesaprot viņa valodu. Es nezinu, vai lielais vairākums cilvēku to atļautos. Bet es jums īsumā gribu pastāstīt, kā man sanāca.... Gan ne ar frizieri, bet ar santehniķi. Runa ir vienkārši par profesiju sarakstu, ka šim sarakstam ir jābūt vēl plašākam. Redziet, reizi četros gados ir obligāti jāmaina šie ūdens skaitītāji. Un atnāca kāds santehniķis... Nu, privātās firmas apkalpo namu pārvaldes... Atnāca santehniķis, un viņš, protams, ne vārda latviski nesaprot. Es ar viņu runāju latviski, bet viņš ar mani - savā mātes valodā... Tā nu viņš uzliek tos skaitītājus, bet es pēc kāda laika ņemu mērījumus no šiem skaitītājiem un redzu, ka viens no šiem skaitītājiem iet nevis plusos, bet mīnusos... Nu es nesaprotu, kas ir noticis. Izrādās, ka tas cilvēks vienkārši... vai nu tur bija valodas neprasme, vai kas cits, bet, protams, nācās to skaitītāju pārlikt. Pēc tam atnāca no tās firmas cilvēki un atvainojās... Bet šādi mazi pārpratumi, godātie „Saskaņas Centra” cilvēki, ir ar ikdienu saistīti... Un mēs darīsim visu, lai šis profesiju saraksts, kurās ir jāzina vismaz elementārā līmenī valsts valoda, tiktu paplašināts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ar to santehniķi!”) Paldies.".
- 2011_04_07-seq180 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tikko vienam žurnālistam atbildēju uz kādu jautājumu un teicu, ka es varbūt nevaru nosaukt precīzi viņa jautāto lietu, bet es noteikti varu izstāstīt to procesu, kā tas notika, un tas process notika ļoti vienkārši: es, uzklausījis savus kolēģus, izspriedu šo jautājumu, kā man rīkoties, izdomāju, kāda būtu pareizā taktika un kāda būtu mana pareizā rīcība, uz ko es varu mudināt arī citus... Es tagad arī no šīs tribīnes gribu jūs aicināt uzticēties - uzticēties saviem partijas biedriem, saviem frakcijas biedriem un par jebkuru jautājumu pirmām kārtām runāt ar viņiem. Pēc tam, tā kā viņi ir deleģēti jebkurā no komisijām, ļaut viņiem komisijā runāt jūsu vārdā un tad, kad viņi būs izklāstījuši visus argumentus un komisija pamatoti būs pieņēmusi kādu lēmumu, es aicinu uzticēties šim lēmumam. Es gribu pateikt vēlreiz: Juridiskā komisija strādā ļoti nopietni, un arī visi šeit no tribīnes minētie argumenti tika gandrīz pilnā apjomā pateikti Juridiskajā komisijā. Mēs, protams, pieaicinājām cilvēkus, kas par to visu var spriest arī no praktiskās ikdienas, no pielietojuma puses, arī no Valsts valodas centra... Un mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, ka, lai tas nebūtu kaut kāds polarizēts lēmums, mēs precizējām, kādus skaitļus un kādos konkrētos pantos mēs akceptēsim. Un tāpēc, vēlreiz aicinot jūs balsot „par” šo konkrēto piedāvājumu un arī par pārējiem skaitliskajiem rādītājiem, par kuriem mēs runāsim tālāk, es varu uzdot pretjautājumu: kāpēc mums vajag tieši šādu... Man ir jautājums: kāpēc jūs cīnāties tieši pret šādu? Piedāvāti bija vismaz divi varianti, un trešais ir tas, kas ir pastāvošais. Ja profesionāļi, kas ar to strādā, saka, ka lielākoties vai 90 procentos gadījumu - neatceros precīzi, cik viņi teica, - tiek pielietots minimālais sods, tad nevajadzētu baidīties. Ja ir paredzēts... kā profesionāļi saka, situācija reizēm ir tāda, ka tas maksimālais nenosedz to spektru, kas tiek pārkāpts pēc būtības, pēc ideoloģijas, un tad es piekrītu, ka tiem, kuri pārkāpj un apzināti to dara, sodam ir jābūt tādam, ka viņi vairs negrib to maksāt. Nevis tā, ka vienkārši samaksā un dara tālāk. Tas ir tas, kāpēc es uz to aicinu. Paldies.".
- 2011_04_07-seq178 spokenText "... Jā, paldies! Mums būtu jāņem vērā arī citu Eiropas valstu prakse. Aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_07-seq176 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, kas šajā diskusijā jau tika pieminēts vairākkārt. Mani patiešām interesē, kāds ir šo grozījumu mērķis. Kāpēc šie grozījumi tika iesniegti - tas man ir skaidrs. Tur jautājumu nav. Bet ko tie Saeimas deputāti, kas to atbalsta, grib ar to panākt? Labāku valsts valodas lietošanu? Vai tiešām jums ir pamats domāt, ka tā tas arī būs? Nu, es nekomentēšu to, ko Šadurska kungs teica, tas nav nopietni. Es gribu uzsvērt, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas sastopas ar valodu lietošanas problēmu. Ir zināma Eiropas prakse, ir zināmi standarti, ir zināmas starptautiskās saistības, un galvenais dokuments šajā jomā Eiropā ir Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Latvija ratificēja šo konvenciju pirms vairākiem gadiem, un tikai pagājušajā nedēļā beidzot tika publicēts atzinums. Konsultatīvā komiteja savā atzinumā pieskārās arī šiem jautājumiem. Es šaubos, vai visi deputāti to izlasīja, un es domāju, ka pirms balsojuma tas būtu ļoti labi, ļoti vērtīgi - izdarīt to. Jo - priekš kam mums visu laiku būtu jāizgudro velosipēds? Vairākās valstīs ir zināmas metodes, un Eiropas eksperti izvērtēja mūsu situāciju, deva savu atzinumu un rekomendācijas. Protams, tas nav tiesas spriedums, tas nav obligāts, bet es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi ieklausīties šajos padomos. Atgādināšu dažus no šiem atzinumiem. Praksē prasība lietot valsts valodu privātajā sektorā sniedzas ārpus likuma noteiktajām robežām, jo likumā minētais likumīgu sabiedrības interešu jēdziens tiek plaši interpretēts. Jomas un nodarbošanās, kur latviešu valodas lietošana ir obligāta, ne vienmēr atbilst skaidri nosakāmām likumīgām sabiedrības interesēm. Konsultatīvā komiteja ar bažām atzīmē, ka kopš 2006.gada decembra valodas prasmes līmeņa prasības paaugstinātas zināmam skaitam amatu un profesiju un tas radījis grūtības darbaspēka komplektēšanā, it īpaši teritorijās, kur lielākā skaitā dzīvo mazākumtautību pārstāvji. Tiesiskie pasākumi un priekšlikumi latviešu valodas lietošanai seko cits citam un kļūst ievērojami stingrāki nekā valodas inspektoru veiktā uzraudzība, daudzos gadījumos piemērojot sodus dažādās jomās. Konsultatīvā komiteja atzīst, ka valsts valodas aizsardzība pati par sevi ir likumīgs mērķis. Mēs to arī neapšaubām. Tomēr komiteja uzskata, ka ar to saistītās prasības ir pārmērīgi augstas, jo jēdziens par likumīgām sabiedriskajām interesēm tiek pārāk plaši interpretēts, it īpaši attiecībā uz profesijām privātajā sektorā. Tādēļ komiteja uzskata, ka šī politika ieviešama tā, lai respektētu pie mazākumtautībām piederošu personu identitāti un lingvistiskās vajadzības, un ka valsts iestādēm nepārtraukti jātiecas saglabāt līdzsvaru starp valsts valodas aizsardzību un šo personu tiesībām. Tas ir Eiropas Padomes oficiāls atzinums. Es tam piekrītu. Es domāju, ka mums te ir par ko padomāt. Un secinājums - 110.pants... Ja kādu interesē, varu pateikt, ka Konsultatīvā komiteja uzskata, ka ir būtiski dot priekšroku veicinošiem pasākumiem, nevis represīvām metodēm, lai efektīvi īstenotu likumisku mērķi - stiprināt visu sabiedrības locekļu valsts valodas zināšanas un tās lietošanu. Konsultatīvā komiteja rosina valsts iestādes atbalstīt pozitīvu un konstruktīvu pieeju. Un pēdējais citāts. Domāju, ka tas ir ļoti būtiski. 213.pants. Konsultatīvā komiteja uzskata, ka ir būtiski darba tirgū izvairīties no diskriminācijas uz valodas pamata pret personām, kas pieder pie mazākumtautībām, un aicina valsts iestādes izvairīties piemērot nesamērīgas valsts valodas prasmes prasības kandidātiem uz noteiktiem amatiem sabiedriskajā sektorā. Komiteja pauž nopietnas bažas par to, ka šīs prasības tiek arvien biežāk piemērotas, it īpaši attiecībā uz nodarbinātību privātajā sektorā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet par to jau tagad nav runa, draugs!”) Kolēģi! Es to nolasīju, jo es, godīgi sakot, neceru, ka jūs visi to izlasīsiet. Es domāju, ka tas būtu tiešām ļoti lietderīgi. Jāņem vērā arī citu Eiropas valstu piemērs. Ziniet, neesam mēs pirmie, kas sastopas ar šo problēmu. Un tā tieksme visu laiku tikai palielināt sodus... Un par veicinošiem pasākumiem es gan pastrīdējos, un arī Eiropas eksperti par to visai skeptiski izsakās. Tā ka es visus aicinu tomēr pārdomāt visas šīs lietas vēlreiz. Šis ziņojums ir pieejams arī latviešu valodā. Tā ka es domāju, ka mums, pieņemot lēmumu, būtu jāņem vērā...".
- 2011_04_07-seq174 spokenText "Augstā Saeima! Man liekas, ka mēs kārtējo reizi jaucam dažādas lietas. Izskatās tā, ka, spriežot pēc Šadurska kunga loģikas, visi tie, kuri nostājas pret šo grozījumu, ir arī pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Bet es domāju, ka ir tā, kā Druvietes kundze teica: katrai lietai ir divi gali un divas pieejas! Viņa stāstīja par neskaitāmiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai stiprinātu latviešu valodu un tās pielietojumu praksē. Jā, es būtu gatavs šodien daudz runāt par šiem neskaitāmajiem pasākumiem, par budžeta finansējumu šim mērķim, un tā tālāk un tā joprojām, bet tā ir atsevišķa tēma, kura ir ārkārtīgi svarīga, ja mēs runājam par valsts valodas pozīciju stiprināšanu. Šeit mēs runājam par konkrētiem sodiem, nevis par sodiem kā tādiem, jo visi šie sodi, kas šodien ierakstīti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jau darbojas, un, starp citu, nebūtu slikti paanalizēt, kā tie darbojas, jo šodien, pielietojot to sodu skalu, kas patlaban pastāv, ļoti reti tiek izmantots tās augstākais līmenis, visbiežāk tie ir minimālie sodi. No vienas puses, tas ir normāli, bet, no otras puses, ja tas ir tā, tad kāpēc mēs rādām zīmi, ka, lūk, ar to nepietiek, un gribam šo soda apmēru palielināt? Kur te ir loģika? Es nerunāju šeit par samērīgumu vai par kaut ko citu. Bet kur te ir loģika? Ja mēs runājam par valodas stiprināšanu, tad vienlaicīgi būtu jāapspriež abas puses, jo šeit tas viss skan... Un tāpēc arī tie argumenti, kas ir „pret” šāda veida grozījumiem, ir tādi, ka mēs, izmantojot pātagu un saldo pīrādziņu, tomēr sliecamies uz to, ka pātaga ir daudz svarīgāka un ka, pielietojot to, mēs panāksim labākus rezultātus. Man šķiet, ka šeit ir jābūt lielākai labestībai, un tikai tad var panākt zināmus rezultātus, pielietojot arī tās normas, kas ir ietvertas kodeksā. Es neatbalstu šāda veida priekšlikumus un ierosinu tos neapstiprināt arī balsojumā. Paldies.".
- 2011_04_07-seq172 spokenText "Godātie kolēģi! Kā ļoti precīzi norādīja Druvietes kundze, šajā priekšlikumā ir runa nevis par tām personām, kas neprot valsts valodu, bet par tām, kas valsts valodu prot, bet apzināti vai neapzināti to nelieto. Pretējā gadījumā, ja tās to neprastu, tās nevarētu ieņemt šos amatus. Es uzskatu, ka ir ļoti pareiza šo sodu diferenciācija, sākot no ļoti maza soda - 25 latiem - līdz 250 vai 200 latiem, kā tas ir Juridiskās komisijas ierosinājumā, jo neapzināts pārkāpums var gadīties katram. Un acīmredzot tad, kad šis sods būs minimāls vai tuvu minimālajam, soda augšējās robežas lielums pierādīs tikai to, ka šī lieta ir svarīga un ka valsts to uzskata par svarīgu esam. Un arī persona, kas vienreiz pieļāvusi pārkāpumu, sapratīs šo kodeksa pantu un atkārtotus pārkāpumus vairs nepieļaus. Godātie kolēģi, tie, kuri iestājas pret bargākiem sodiem! Man šķiet, ka nepateikta paliek viena frāze, - tas, ka viņi atbalsta sistēmisku un regulāru šādu pārkāpumu esamību, kur personai ir ērtāk maksāt sodu nekā mainīt savu attieksmi pret tiem amata pienākumiem, kas viņai ir jāveic. Un nu viens piemērs: Stokholmā karaļa pilī ir publiskā zona, kas ir pieejama apmeklētājiem, un ir karaliskās ģimenes privātā zona, un par šīs zonas robežas pārkāpšanu, es vairs neatceros skaitliski, bet toreiz, izlasot šos noteikumus, man šis sods likās absolūti nesamērīgs - milzīgs. Bet tas nozīmē tikai to, ka valstij tas ir svarīgi - cieņa pret savām institūcijām. Un nevienam plānprātiņam nenāks prātā pārkāpt šo robežu. Godātie kolēģi! Es aicinu uz to, lai mūsu Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu skaidri un gaiši pateikts, kas valstij ir svarīgi un ka mēs negribam iekasēt milzīgas soda naudas, bet ka mēs gribam vienkārši parādīt, ka šīs lietas ir nepieļaujamas. Paldies.".
- 2011_04_07-seq170 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā šīs problēmas ļoti pamatīgi tika diskutētas. Es pateicos visiem, kas runā par savu personisko pieredzi Rietumos un Austrumos, un es esmu gandarīta, ka iepriekšējie runātāji tik labi runā latviešu valodā, un tas acīmredzot ir piemērs, ka var arī savus profesionālos pienākumus, amata pienākumus pildīt nepieciešamajā līmenī. Juridiskā komisija neaprobežojas ar emocijām, ja runājam par šo samērīgumu. Es zināju, ka būs tāda ļoti plaša diskusija, tāpēc mēs nolēmām pieprasīt atzinumus no vairākām valsts institūcijām, tostarp arī no akadēmiskās vides, un nu manās rokās ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras atzinums (mans lūgums tika izskatīts katedras sēdē), un te konstitucionālo tiesību eksperts profesors Ringolds Balodis, kas vada katedru, ir patiešām norādījis, ka šeit ir ļoti plaša rīcības brīvība šajā ziņā. Un mēs varam piekrist, ka ne jau bargie sodi ir panaceja visai šai situācijai, taču es gribu jums teikt, ka taisnīguma un tiesiskas valsts principi, kā viņi saka, paredz, ka valsts noteiktajām sankcijām par pārkāpumiem jābūt samērīgām ar tiesību pārkāpumu un jāatbilst leģitīmiem un vispārsvarīgiem mērķiem. Viņi atsaucās uz Satversmes tiesas spriedumu, taču viņi saka, ka šāds palielinājums pats par sevi neliecina par nesamērīgumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka šīs Valsts valodas likumā nostiprinātās konstitucionālās vērtības, tātad latviešu valodas aizsardzība, patiešām ir viena no neatkarīgas valsts sastāvdaļām. Protams, te var arī atrast dažādus citus... mazlietiņ citādas sentences, bet šeit nevajadzētu izraut tās no konteksta. Es vēl gribu pieminēt Igaunijas pieredzi. Mēs parasti skatāmies uz mūsu kaimiņiem tad, kad mums kaut kas šeit neiet, un es vairākkārt jau publiski esmu paudusi, kas tad notiek Igaunijā šajā jomā. Igaunijas Valodas likuma 26.panta 1. paragrāfu jeb pirmo daļu es tagad citēšu: „Igauņu valodas lietošanas nosacījumu pārkāpšana publiskajā administrācijā, korespondencē, ziņojumos, komunikācijā, ar darbu saistītas informācijas nodošanā darbiniekiem valsts aģentūrās, publisko tiesību juridiskajās personās vai to aģentūrās, vietējās pašvaldībās vai to aģentūrās, kompānijās, sabiedriskā labuma organizācijās vai fondos, kā arī igauņu valodas lietošanas nosacījumu pārkāpšana uz zīmogiem, spiedogiem vai vēstuļu veidlapām ir sodāma rīcība, par kuru ir paredzēts naudas sods līdz 800 eiro. Tā pati rīcība, ja tā ir veikta vismaz divreiz, ir sodāma ar sodu līdz 1200 eiro. Un, ja to pašu rīcību ir veikusi juridiskā persona, tās rīcība ir sodāma ar naudas sodu līdz 2600 eiro.” Tātad šajā gadījumā es tomēr aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu un arī turpmākos, tātad Juridiskās komisijas priekšlikumus. Un nevajadzētu domāt, ka šie sodi patiešām ir nesamērīgi. Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_04_07-seq168 spokenText "Godātie deputāti! Es pateicos Druvietes kundzei par viņas zinātnisko analīzi un vērtējumu. Es pateicos kolēģim Lejiņam par viņa liecībām, kas bija ļoti vērtīgas tiešām, jo ļoti svarīgi ir paskatīties uz to, kas notiek mūsu valstī, ar tās personas acīm, kura iebraukusi mūsu valstī pavisam nesen un kura nes sevī citas valsts pieredzi. Bet es šeit gribētu... Es arī saprotu to rūgtumu, par kuru Rasnača kungs mums stāstīja, kā gadās Latvijas iedzīvotājam, latvietim, iebraucot Rīgā, kad viņš vai viņa saduras ar necieņu pret latviešu valodu, un cik slikti tas ir. Tam es patiesi piekrītu un nepieņemu nekādu augstprātību attiecībā uz citu cilvēku tikai tādēļ, ka viņš vai viņa runā citā valodā vai ir citas etniskās izcelsmes cilvēks. Bet mīļie latviešu tautieši! Dažreiz man liekas, ka arī mēs nesam sevī savas sāpes, īsti pat nezinot, kā patiesībā jūtas citas etniskās izcelsmes cilvēki, kā viņi dzīvo un kā viņi pārdzīvo situāciju šeit, mūsu Latvijas Republikā. Kad es klausos Rasnača kungu, man liekas, ka es dzirdu tādas pašas runas, kādas es biju dzirdējis pirms gadiem divdesmit - Tautas frontes laikā, kad pats biju tautfrontietis. Redziet, šajā periodā, pa šiem divdesmit gadiem, laiks ir krasi mainījies. Mūsu bērni kļuvuši jau par 20 gadiem vecāki, viņi jau vairs nav bērni, viņi jau ir pieauguši cilvēki, un arī situācija, vismaz Rīgā, ir mainījusies. Ļoti bieži, ienākot veikalā, kad es sāku runāt ar pārdevēju, tikai pēc trešā, piektā teikuma es saprotu, ka es runāju ar krievu vai ar krievieti. Mēs nepārtraucam runāt latviešu valodā, mēs turpinām runāt vismaz citā valodā, lai gan tā nav mūsu dzimtā valoda... Patiesībā tā ir jau kļuvusi par mūsu otro valodu. Un šī situācija ir visai raksturīga. Es negribu dot šai parādībai nekādu vērtējumu. Tas nav nedz slikti, nedz labi. Tas vienkārši ir tāds fakts. Tas ir tikai apliecinājums tam, ka mūsu sabiedrība ir integrējusies ļoti, ļoti, ļoti stipri šo divdesmit gadu laikā... Pa šo laiku ir izauguši arī jaunie latvieši. Piemēram, manas meitas draugi, kuri zvana pa telefonu katru vakaru, 90 procentos gadījumu runā latviešu valodā, un arī viņa viņiem atbild latviešu valodā. Un tas nav izņēmums noteikumos. Tā ir realitāte, tā ir ikdiena! Tāpēc šajos apstākļos mēģinājumi ieviest vēl bargākus sodus, manuprāt, patiešām ieviesīs skarbumu mūsu starpetniskajās attiecībās mūsu valstī. Un es šeit gribu atbalstīt mana kolēģa Valērija Agešina nepiekrišanu šim konkrētajam priekšlikumam un arī nākamajam - 5.priekšlikumam. Man liekas, ka vārds „samērīgums”, kuru viņš izmantoja kā galveno pamatojumu (tātad sodam ir jābūt samērīgam), ir galvenais. Un, man liekas, vismaz esošajā formulējumā samērīgums ir ievērots. Es lūdzu kolēģus 4.priekšlikumu un nākamo, 5. priekšlikumu, neatbalstīt. Paldies jums par uzmanību.".
- 2011_04_07-seq166 spokenText "Cienījamie kolēģi! Atļaušos pateikt dažus vārdus par šo. Vienkārši no manas dzīves pieredzes. Es izaugu Austrālijā, kur dažu gadu laikā ieceļoja viens miljons iedzīvotāju. Viens miljons! Un tad bija tikai 7 miljoni iedzīvotāju. Tas bija tūlīt pēc kara. Ieceļoja lielākoties no Austrumeiropas un Dienvideiropas, bet bija arī briti, kas mācēja angļu valodu, protams. Bet tie, kas nemācēja... Mani vecāki bija izņēmums, viņi mācēja... viņi bija angļu valodas skolotāji šeit, Latvijā, bet tie, kas nemācēja, - un tas īpaši attiecās uz vecāko paaudzi -, viņi dažu gadu laikā vienkārši aiz cieņas pret zemi, kas deva viņiem patvērumu, un arī darba vajadzību dēļ ļoti ātri iemācījās angļu valodu. Jaunajai paaudzei tas bija ļoti viegli, jo viņi gāja skolā, kur vienkārši bija jāzina angļu valoda. Tas pats attiecas uz Zviedriju. Es gribētu arī aizrādīt, ka vecākiem cilvēkiem jaunu valodu iemācīties ir visai grūti... visai grūti, bet tomēr, tomēr... Un tas pats attiecas arī uz Vāciju, uz Ameriku, kur mūsu vecākā paaudze iemācījās valsts valodu pietiekami lielā ātrumā. Tomēr es jums pateikšu, kāpēc es nebalsošu „par” šo 4.priekšlikumu, bet balsošu „par” nākamo, jo tieši šis priekšlikums daļēji ir iestrādāts jau nākamajā, tāpēc es atbalstu Juridisko komisiju un balsošu „par” 5.priekšlikumu un par to, ka mums tomēr kaut kas ir jādara, lai izrādītu mazliet lielāku cieņu mūsu valodai, nekā tas ir bijis līdz šim. Paldies par uzmanību.".
- 2011_04_07-seq164 spokenText "Cienījamie kolēģi! Droši vien jau nebūtu vērts runāt, jo tie, kuri saprot, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami, tos atbalstīs, bet tie, kuri nesaprot vai izliekas, ka nesaprot, acīmredzot būs „pret”. Es tikai gribu jau iepriekš pievērst uzmanību dažiem argumentiem, kas droši vien izskanēs, izskatot arī turpmākos priekšlikumus, kuri saistīti ar Valsts valodas inspekcijas aktivitātēm. Kā zināms, mūsu situācija tik tiešām ir tāda, kad valodas politikā ir jāizmanto viss pasākumu spektrs, sākot no valodas apguves veicināšanas, iespēju radīšanas, apkārtējās lingvistiskās ainavas sakārtošanas un, protams, arī zināmas atbildības nodrošināšanas par Valsts valodas likuma prasību neizpildīšanu. Šādā situācijā mēs, protams, būtu ļoti priecīgi, ja varētu iztikt tikai ar valodas politikas veicinošo daļu, bet diemžēl jārēķinās ar to, ka ne visi pilnībā izprot vai arī atbalsta mūsu valsts pamatnostādnes, mūsu pārliecību, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts un vienīgajai oficiālajai valodai, ka latviešu valodas prasme ir saliedētas sabiedrības priekšnoteikums, tāpēc šādiem cilvēkiem ir nepieciešams arī stimuls administratīvo sodu formā. Par ko tad ir stāsts? Vienkāršā valodā sakot, šajos grozījumos tiek noteikta finansiāla atbildība par valsts valodas nelietošanu, ja to prasa amata pienākumi, nevis par valsts valodas neprasmi. Valsts valodas neprasme finansiāli nav sodāma; šiem cilvēkiem atbildība izpaužas tādējādi, ka viņi nevar ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē vai arī apkalpojošā sfērā. Savukārt šis grozījums ir vērsts pret tiem cilvēkiem, kuri valsts valodu prot (jo citādi viņi nebūtu varējuši ieņemt šo amatu), bet valsts valodu nelieto vai nu apzināti, vai principa pēc, vai arī tādēļ, ka gluži vienkārši viņiem valsts valodas prasme nav pietiekamā līmenī. Atgādināšu, kā strādā Valsts valodas inspekcija. Vispirms tiek objektīvi konstatēts pārkāpuma fakts un tiek izteikts brīdinājums, pēc tam ir paredzēta atbildība ar naudas sodu līdz 200 latiem (sākumā pietiekami), bet, ja gada laikā šāds pārkāpums tiek izdarīts vairākkārt - un tas nu nekādā gadījumā nevarētu būt nejauši! -, tad, protams, šī soda summa tiek palielināta - un samērīgi palielināta! -, jo tiek aizskartas sabiedrības intereses, tiek taču aizskartas ikviena latvieša intereses. Un galu galā - valsts valoda un tās prioritāte taču ir visu mūsu sabiedrības locekļu interesēs. Turpmāk mēs skatīsim arī priekšlikumu palielināt sodus juridiskajām personām par valsts valodas nelietošanu informācijā. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Lai nevajadzētu otro reizi nākt tribīnē, pamatošu, kāpēc ir nepieciešams par Valsts valodas likuma neievērošanu sodīt ne tikai fiziskās, bet arī juridiskās personas. Līdzšinējā prakse ir tāda: ja liels tirdzniecības uzņēmums - veikals, firma - pārkāpj Valsts valodas likumu, parasti vienmēr atrodas konkrēts atbildīgais, kuram ar vieglu roku tiek iedota noteikta naudas summa, sods tiek samaksāts, bet pārkāpumi turpinās. Un tāpēc mums joprojām ir instrukcijas, kurās ir informācija tikai svešvalodās; tāpēc mums joprojām valsts valoda netiek lietota informācijā. Un acīmredzot par šādiem pārkāpumiem ir jāpiemēro sods arī juridiskajām personām, lai netiktu izmantotas iespējas apiet likumu. Varu apliecināt, ka šie piedāvātie grozījumi ir pilnīgā saskaņā ar valsts valodas politikas vadlīnijām, šie noteiktie sodi ir samērīgi, tie ir nepieciešami pašreizējā situācijā, un tie iet roku rokā ar neskaitāmiem pozitīviem pasākumiem mūsu valodas stiprināšanai un tās ilgtspējas veicināšanai. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.".
- 2011_04_07-seq163 spokenText "Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 7.aprīļa sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.159/Lp10) otrajā lasījumā un sākām debates par 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu. Circenes kundze, varbūt jūs tomēr varētu apsēsties! Brigmaņa kungs!... Kolēģi! Tātad turpināsim debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.".
- 2011_04_07-seq161 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksejs Loskutovs... Bet viņš nupat te bija... (No zāles dep. A.Lejiņš: „Viņš ir šeit!”) Vitālijs Orlovs... Nav. Inese Šlesere un Ainārs Šlesers. Paldies.".
- 2011_04_07-seq159 spokenText "Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.".
- 2011_04_07-seq158 spokenText "Vārds deputātei Ilmai Čepānei... Rasnača kungs, Čepānei vēl vārds!".
- 2011_04_07-seq157 spokenText "Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es gribu jūs informēt, ka nākamnedēļ mums sēde notiks nevis otrdien no rīta, bet gan trešdien pulksten 12.30 Sarkanajā zālē kopā ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Paldies.".
- 2011_04_07-seq156 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_10_21-seq353 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_09_23-seq325 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_07_12_as-1-seq183 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_06_10-seq139 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_06_03-seq415 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_04_22-seq92 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_03_18-seq322 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_01_28-seq282 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2009_12_03-seq113 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2009_11_19-seq163 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2009_11_12(05)_a-seq75 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2009_10_29-seq295 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2009_09_17-seq134 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2009_09_10-seq248 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2008_05_15-seq75 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2007_02_08-seq106 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2006_05_25-seq45 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2005_06_30_as-seq318 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2005_04_14-seq541 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2003_11_06-seq57 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2011_04_07-seq155 spokenText "Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kolēģi, notiks pēc 5 minūtēm 106.telpā.".
- 2011_04_07-seq154 spokenText "Paldies. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem. Vārds Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_04_07-seq153 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Droši vien tas nebūs jaunums, jo es esmu jau vairākkārt izteicies, ka, manā skatījumā, stingrība un principialitāte no valsts vadītāja puses nes augļus. Un es kāpu tribīnē vienīgi tādēļ, lai pateiktu, ka tieši šī sēde ir labs piemērs tam, kādus augļus šī principialitāte nes, jo tā uzstāšanās, kas bija... tika demonstrēta no Kravcova kunga puses, bija skaidrs piemērs un apliecinājums tam. Tā ka visu cieņu Kravcova kungam! Un liels paldies par to, ka jūs vēlreiz pierādījāt, ka principialitāte nacionālos jautājumos iedarbojas! Paldies.".
- 2011_04_07-seq152 spokenText "Paldies. Vēl ir pieteikušies trīs debatētāji, bet, tā kā ir atlikušas vairs tikai divas minūtes līdz pārtraukumam... Vai jūs vēlaties izmantot tās divas minūtes? Lūdzu! Vārds Raivim Dzintaram.".
- 2011_04_07-seq151 spokenText "Godātie kolēģi! Es dzirdēju vārdus, ka neesot apdraudētas valsts un sabiedrības intereses. Varbūt „Saskaņas Centrs” neredz, ka latvieši, daudzi desmiti tūkstošu, brauc prom no šīs valsts; varbūt „Saskaņas Centrs” neredz, kā tiek pazemoti cilvēki sabiedrisko pakalpojumu vietās. Varbūt viņi to neredz, varbūt viņi dzīvo savā vidē un neredz nekādu apdraudējumu. Bet šis apdraudējums ir reāls! Un tie trimdas latvieši, kuri grib atgriezties šeit, Latvijā, sastopas ar necieņu pret valsts valodu tieši sabiedrisko pakalpojumu vietās. Tie latvieši, kuri no laukiem pārceļas uz pilsētu - no latviskās vides uz daudzvalodu vidi -, arī viņi šeit, Rīgā un citās pilsētās, sastopas ar šo necieņu. Tas ir vistiešākais apdraudējums! Protams, šādā diskomforta stāvoklī cilvēki nevēlas dzīvot. Viņi vai nu atgriežas turpat atpakaļ, vai arī dodas prom uz citām zemēm pelnīt iztiku sev un ģimenei. Tā ka apdraudējums ir vistiešākais, un mēs ļoti labprāt iestātos par vēl daudz, daudz lielākiem sodiem. Paldies.".
- 2011_04_07-seq150 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vai Rasnača kungam pietiks ar četrām minūtēm?".
- 2011_04_07-seq148 spokenText "4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, un paredz soda apmēra palielināšanu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.".
- 2011_04_07-seq147 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 25, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_04_07-seq146 spokenText "3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz mainīt apmēru sodam par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu.".
- 2011_04_07-seq144 spokenText "2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz sodu par būvju un telpu grupu nereģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.".
- 2011_04_07-seq142 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.159/Lp10. Komisija ir saņēmusi 22 priekšlikumus. 1.priekšlikums ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2011_04_07-seq141 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_04_07-seq140 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. I. Čepāne. Paldies par vienbalsīgo atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis.".
- 2011_04_07-seq137 spokenText "4.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums... Piedodiet, ka es sākumā kļūdījos... Tātad tas paredz izslēgt likumprojekta 7.pantu.".
- 2011_04_07-seq136 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2008_04_17-seq362 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2004_11_25-seq683 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2004_10_07-seq77 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2004_06_03(02)-seq216 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2004_05_27-seq311 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2004_05_27-seq283 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2004_05_27-seq225 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2003_04_10-seq410 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2003_01_23-seq59 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2002_10_31-seq2384 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".
- 2002_10_09-seq214 spokenText "Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.".