Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2010_04_15-seq566 spokenText "91. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_01_21-seq337 spokenText "91. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_01_29-seq419 spokenText "91. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_10-seq220 spokenText "91. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq734 spokenText "90. - deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq732 spokenText "89. - izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq730 spokenText "88. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq728 spokenText "87. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_06_09-seq726 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_16_a-seq252 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_09_30-seq254 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_12_20-seq1121 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq724 spokenText "85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_16_a-seq250 spokenText "85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2005_04_14-seq406 spokenText "85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_12_20-seq1119 spokenText "85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2000_05_18-seq252 spokenText "85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 1999_06_10-seq335 spokenText "85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq722 spokenText "84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_16_a-seq248 spokenText "84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_04_15-seq552 spokenText "84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_12_20-seq1117 spokenText "84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 1999_06_10-seq333 spokenText "84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq720 spokenText "83. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 84.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq718 spokenText "82. - deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq714 spokenText "80. - deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 81.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq712 spokenText "79. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq710 spokenText "78. - deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 79.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq708 spokenText "77. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq706 spokenText "76. - deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 77.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq702 spokenText "74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq150 spokenText "74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_10_21-seq222 spokenText "74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_12_20-seq1097 spokenText "74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq700 spokenText "73. - deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 74.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq696 spokenText "71. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 72.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq694 spokenText "70. - deputātes Druvietes priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_06_09-seq690 spokenText "68. - deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 69.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq687 spokenText "Deputāti neiebilst..".
- 2009_12_01-seq121 spokenText "Deputāti neiebilst..".
- 2011_06_09-seq686 spokenText "66. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 67.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq682 spokenText "64. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 65.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq680 spokenText "63. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq678 spokenText "62. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_06_09-seq676 spokenText "61. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq674 spokenText "60. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq672 spokenText "59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq670 spokenText "58. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 59.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq669 spokenText "Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq668 spokenText "Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā Pimenova kungs aicina mainīt valodu politiku, kā viņš raksta, tajās programmās un to daļās, kurās netiek piesaistīti valsts budžeta līdzekļi. Es būtu bezgala pateicīgs, ja priekšlikuma iesniedzējs kaut cik orientētos tajā jomā, par kuru viņš iesniedz priekšlikumus. Godātais Pimenova kungs, Latvijā nefinansē studiju programmas, bet budžeta vietas. Tāpēc es gribētu redzēt tomēr vismaz elementāru profesionālismu, un tai partijai, kas šodien maina savu valodas politiku... es gribētu, lai vismaz cienījamajiem profesoriem nav kauns balsot par pilnīgi neprofesionāli sagatavotiem priekšlikumiem. Paldies.".
- 2011_06_09-seq667 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Godātie kolēģi, es tiešām jūs aicinu ievērot kārtību zālē. Šadurska kungs, jums vārds.".
- 2011_06_09-seq666 spokenText "Kolēģi, es ceru, ka mēs saprotam, ka no šīs dienas radikāli ir mainījusies Latvijas valodas politika, un to es saku pilnīgi bez ironijas. Izlasiet rūpīgi šo priekšlikumu! Padomājiet, ko nozīmē plūsmu sistēmas atjaunošana augstskolās, un daudz kas kļūs skaidrāks. Bet mums vēl ir iespēja šo kļūdu labot. Bet nu par šo priekšlikumu. Pimenova kungs, nu nav jau tā, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenotas tikai tās programmas, kurās ir maksas studenti. Par valsts budžeta līdzekļiem tiek uzturēta arī augstskolu infrastruktūra, tātad valsts augstskolās īstenot jūsu nosacījumu gluži vienkārši nav iespējams. Juridiski nav iespējams! Tātad aicinu neatbalstīt un atgādinu, ka arī komisijas viedoklis bija neatbalstīt.".
- 2011_06_09-seq664 spokenText "Paldies. Mūsu augstskolās ir studiju programmas, kurās nav nodrošināta neviena budžeta vieta. Visas vietas ir apmaksājamas uz studējošo rēķina. Līdz ar to atšķirība starp tādu apmācību... starp tādu valsts iestādi, kas nodrošina mācības un zināšanas šajās programmās... tās maz ar ko atšķiras administratīvi no tām programmām, kuras nodrošina privāt�� augstskolā. Es zinu Druvietes kundzes iebildumus šajā sakarā, jo tomēr valsts iestāde ir iestāde, kuras esamību (visas komunikācijas, infrastruktūru) nodrošina valsts budžets. Un līdz ar to tomēr studentiem, kas mācās valsts augstskolā, ir pavisam citi apstākļi nekā tiem, kuri mācās privātā augstskolā. Bet tomēr es gribu pievērst uzmanību tam faktam, ka praktiski apstākļi ir vienādi. Un līdz ar to gadījumā, ja - atkal, vēlreiz, saku! - studijas, mācības notiek tikai uz studentu rēķina, vajag atļaut izmantot svešvalodas visās bez izņēmumiem. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_06_09-seq663 spokenText "Godātie kolēģi, lūdzu ievērot kārtību zālē! Ja kaut kas diskutējams, tad, lūdzu, vai nu dariet to klusām, vai atrodiet kādu vietu, kur par to var diskutēt. Pimenova kungs, turpiniet, lūdzu!".
- 2011_06_09-seq662 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ar savu priekšlikumu es ierosinu atcelt ierobežojumus, kurus uzliek esošā norma gadījumos, ja studiju programmas un to daļas tiek realizētas, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus. Es gribu pamatot savu priekšlikumu ar šādu secinājumu. Mums ir valsts dibinātās augstskolās programmas...".
- 2011_06_09-seq660 spokenText "57. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq659 spokenText "Staņas kungs, Saeimas kārtības rullis paredz to, ka grozījumus darba kārtībā var ierosināt vismaz pieci deputāti. Es saprotu, ka jūs aicināt neatbalstīt piedāvātos darba kārtības grozījumus. Līdz ar to mēs jautājumu izšķirsim balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, pārceļot likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” uzreiz aiz šā likumprojekta, ko mēs esam iesākuši skatīt, un pēc tam izsludinot pārtraukumu līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta, un pēc šodienas darba kārtības likumprojekta „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” tiks izsludināts pārtraukums līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00. Ir saņemts vēl piecu deputātu iesniegums, kurā ierosināts tagad neiet kārtējā pārtraukumā, kas mums pienāktos saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ik pēc nostrādātām pusotrām stundām, bet turpināt izskatīt šo likumprojektu un arī otru piedāvāto, kamēr abi likumprojekti būs izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: „Nav! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to arī šis jautājums mums jāizskata balsojot. Tātad jautājums... Es atvainojos! Lūdzu zvanu! Balsosim par šodienas sēdes turpināšanu bez pārtraukuma, kamēr tiek izskatīts likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” un likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to mēs turpinām bez pārtraukuma. Turpinām ar 57. - deputāta Pimenova priekšlikumu. Druvietes kundze, jums vārds! 57.priekšlikums.".
- 2011_06_09-seq658 spokenText "Tā kā lietas notiek ļoti strauji, man tomēr ir aicinājums: šodien izskatīsim arī grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.".
- 2011_06_09-seq657 spokenText "Debates beidz ar āmura piesitienu, bet pieteikušies jūs bijāt pēc tam, cienījamie kolēģi! Cienīsim cits citu! Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.) Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus. (No zāles neskaidra dep. K.Šadurska replika.) Pirmais iesniegums ierosina... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kas tas ir par signālu?”) Es atvainojos, Šadurska kungs... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Es ļoti atvainojos!”)... vēl viena tāda frāze, un es likšu uz balsošanu jūsu izraidīšanu no zāles! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Vo!”) Tātad pirmais priekšlikums, ko ir iesnieguši pieci deputāti, ierosina grozīt šodienas sēdes darba kārtību un pabeigt izskatīt jau iesākto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”, bet uzreiz pēc tam skatīt darba kārtības 49.punktu, kas ir šodien nobalsotais steidzamais likumprojekts, kam ir tikai vairs otrais lasījums palicis, - tas ir likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” -, bet pēc tam varētu izsludināt pārtraukumu līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: „Nav! Ir!”) Staņas kungs, viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” darba kārtības grozīšanu! Ja jūs gribat runāt „par” vai „pret”, lūdzu, nāciet tribīnē!".
- 2011_06_09-seq656 spokenText "Varu tikai vēlreiz atgādināt, ka komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.".
- 2011_06_09-seq654 spokenText "Kolēģi! Es kā šobrīd studējošs cilvēks tiešām arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ļautu mums saņemt kvalitatīvu izglītību, kvalitatīvāku nekā varam piedāvāt šobrīd. Jo Rietumu pasniedzējus bieži vien augstskolas pat fiziski nevar atļauties. Tad kādēļ lai mēs tiešām nepaņemtu tās zināšanas, kuras mums ir pieejamas no Austrumu valstīm? Balsosim par kvalitatīvu izglītību Latvijā! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Aizbrauc uz Maskavu! Tur saņemsi kvalitatīvāku!”)".
- 2011_06_09-seq653 spokenText "Paldies. Vai Reiznieces kundzei pietiks ar trim minūtēm? Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.".
- 2011_06_09-seq652 spokenText "Godātie kolēģi! Es savā runā nevienu brīdi nerunāju par augstskolu peļņu un par iespēju kaut ko nopelnīt. Es centos runāt par kaut ko citu - par mūsu jaunatnes konkurētspēju, par iespēju paņemt zināšanas ne tikai no Rietumiem, bet arī no Austrumiem. Tie, kas to nesaprot, - tie varbūt tiešām ir tie, kuri nepareizi vēlas izlemt šobrīd Latvijas augstākās izglītības nākotni. Padomājiet par to!".
- 2011_06_09-seq651 spokenText "Paldies. (Aplausi.) Es apbrīnoju jūsu svešvalodu zināšanas. Viss kārtībā! Vārds deputātam Jānim Vucānam, otro reizi.".
- 2011_06_09-seq650 spokenText "„Trīsdesmit astoņi profesori, Tēvzeme, tu esi pagalam!” Acht und dreißig Professoren, Vaterland, du bist verloren. Nu viss tak skaidrs!".
- 2011_06_09-seq649 spokenText "Man gan jāpiezīmē, Lāča kungs, ka arī vācu valoda ir svešvaloda un ka būtu jāiztulko... Iztulkojāt? Es atvainojos tādā gadījumā. Es arī esmu te pusdienu...".
- 2011_06_09-seq648 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirms Pirmā pasaules kara, 20.gadsimta sākumā un 19.gadsimta beigās, Vācijas Reihstāgā ievēlēja 38 profesorus. Un kāds bija iznākums? Vācu valodā tas ir palicis visu laiku vēstures grāmatās: „Acht und dreißig Professoren, Vaterland, du bist verloren.” („Tēvzeme, tu esi pagalam!”) Es pirmo reizi jūtu - neapvainoju cienīgos profesorus, jūsu milzīgās zināšanas, par to nav runa! -, ka es sāku baidīties arī no Rektoru padomes. Tēvzeme var būt pagalam, ja mēs viņiem klausīsim.".
- 2011_06_09-seq646 spokenText "Es tiešām šoreiz gribu uzrunāt kolēģus no ZZS frakcijas. Vai tiešām Liepājas Universitātes un Ventspils augstskolas peļņas dēļ jūs esat gatavi pakļaut riskam Latvijas valodas politiku? Tas tiešām ir nopietni. Ja jūs man kaut reizi mūžā būtu gatavi noticēt, tad lai tā reize būtu šoreiz! Tik tiešām šis priekšlikums ir ārkārtīgi bīstams. Tas apdraud visu, ko 20 gadus esam darījuši Latvijas valodas politikā, un turklāt tas ir nevajadzīgs, nebūs šīs peļņas. Tā ka es jūs vēlreiz lūdzu apzināties, cik šis balsojums ir svarīgs. Jūsu rokās pašreiz ir Latvijas valodas politika.".
- 2011_06_09-seq644 spokenText "Godātie kolēģi! Manuprāt, tā ir vislielākā tuvredzība, ko mēs šeit redzam, - uz Kazahstānas studentu rēķina nopelnīt 30 grašus un tā vietā izmest... piedodiet, Zīda kungs, izmest miskastē visu valsts politiku izglītības jomā, valodu politikas jomā. Nu tak pelniet tos 30 grašus! Mīļie kolēģi! Beigu beigās... (Aplausi.) Es arī pārstāvu valsts augstskolu - Rīgas Tehnisko universitāti, un, ziniet, arī mūsu ārzemju studiju programmas vadītājs ir tieši tikpat tuvredzīgs, staigā man pakaļ: „Nu tak ņemsim taču, ņemsim tos mūsu krievu studentus! Mums studentu skaits samazinās. Paskaties uz demogrāfiju! Kā mēs konkurēsim ar privātajām augstskolām?” Protams, vienmēr nodevībai ir kaut kāda cena. Vienmēr ir, un to vienmēr var izrēķināt. Godātie kolēģi! Kur mēs integrējamies ar savu augstāko izglītību? Eiropas Savienībā vai NVS? Neizdarīsim šo milzīgo muļķību!".
- 2011_06_09-seq643 spokenText "Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.".
- 2010_09_30-seq199 spokenText "Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.".
- 2009_12_17-seq535 spokenText "Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.".
- 2009_09_17-seq105 spokenText "Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.".
- 2008_12_18-seq20 spokenText "Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.".
- 2008_12_11-seq319 spokenText "Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.".
- 2011_06_09-seq642 spokenText "...līdz ar to valodas ziņā augstskolās mēs atgriezīsimies tajā situācijā, kurā mēs bijām, es saku, pirms 20 gadiem. Padomāsim nopietni par šīm lietām!".
- 2011_06_09-seq641 spokenText "Ābiķa kungs, jūs esat runas laiku pārsniedzis par pusminūti.".
- 2011_06_09-seq640 spokenText "...tad kāda būs šo mūsu vietējo krievu reakcija? Reakcija būs elementāra: kāpēc viņi var mācīties krieviski, bet mēs nevaram? Kā mēs to norobežosim? Un līdz ar to...".
- 2011_06_09-seq639 spokenText "Ābiķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Lai runā!”)... Mēģiniet pabeigt domu!".
- 2011_06_09-seq638 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jūs redzat, es reti uzstājos debatēs, bet šis ir ārkārtīgi nopietns jautājums. Es ļoti cienu profesorus, es cienu akadēmisko vidi, bet šis jautājums ir jāskatās plašākā kontekstā. Tas nav tikai augstākās... pareizāk sakot, tas ir valodas jautājums augstākajā izglītībā. Tas ir valsts valodas politikas jautājums, tas ir sabiedrības integrācijas jautājums, tas ir nācijas vienotības jautājums. Lai kolēģiem varbūt paskaidrotu vēlreiz piezemētākos toņos, es jums vēlreiz pateikšu kādu piemēru. Šobrīd Daugavpils Universitātē tikai apmēram 20 procenti studentu... tātad apmēram piektā daļa ir studenti, kuri ir beiguši latviešu mācībvalodas skolas. Aptuveni 80 procenti studentu nāk no skolām, kurās īsteno mazākumtautību programmas jeb, kā mēs kādreiz teicām, no krievu skolām. Un tagad stādieties priekšā... Šobrīd Daugavpils Universitātē... Jā, viņi, protams, gribētu varbūt plašāk piesaistīt sev studentus no Baltkrievijas, varbūt no pierobežas rajoniem, varbūt no Krievijas, bet tanī pašā laikā... stādieties priekšā... Šobrīd šajā augstskolā, neskatoties uz šo proporciju, visas mācības, praktiskās nodarbības notiek latviešu valodā. Un tad nu stādieties priekšā... Ja šajā augstskolā parādīsies 20 studenti no Baltkrievijas vai Krievijas, kuri apgūs mācības krievu valodā...".
- 2011_06_09-seq637 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.".
- 2011_06_09-seq636 spokenText "Es katrā gadījumā balsošu „par” Pimenova kunga priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq634 spokenText "Godātie kolēģi! Šoreiz es gribu runāt kā šīs jomas pārstāvis, jo augstskolu vidē es esmu nostrādājis vairāk par 30 gadiem, to skaitā 10 gadus par vienas augstskolas rektoru. Šis jautājums par svešvalodu pielietošanu augstākajā izglītībā ir bijis visu Latvijas valsts augstskolu sāpjubērns vismaz pēdējos 10 gadus, ja ne ilgāk. Un vienmēr šo jautājumu par valodām mēs kā karstu kartupeli no Rektoru padomes esam metuši uz Saeimu un tāpat kā karstu kartupeli dabūjuši atpakaļ. Un, godīgi sakot, tā tas bija arī šoreiz, kad tika rosināti grozījumi Augstskolu likumā. Tā vienošanās bija tāda, ka šo karsto jautājumu varbūt neaiztiksim, jo šobrīd mums ir daudz būtiskāki jautājumi. Tie ir jautājumi par kopīgām studiju programmām, par kopīgiem diplomiem, par Eiropas kredītpunktu pārneses ieviešanu Latvijas augstākās izglītības sistēmā, par pieredzē apgūtās izglītības atzīšanu un diplomu izsniegšanu uz tās bāzes un vēl pāris tikpat būtisku jautājumu, kuros Latvija no mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas - atpaliek ļoti būtiski. Bet, teiksim, no tādām valstīm kā Norvēģija, Lielbritānija un Francija mēs atpaliekam ļoti likumdošanas ziņā. Taču, ja ir izvirzījies jautājums par valodām, ja tas tomēr šodien šeit tika skarts, tad es gribu teikt, ka Latvijas augstskolu Rektoru padomes viedoklis... es domāju, ka tas nav mainījies kopš tā laika, kad mēs ar Zīda kungu esam šo organizāciju pametuši, tāpēc ka esam kļuvuši par Saeimas locekļiem. Rektoru padomes viedoklis vienmēr ir bijis tāds, ka, protams, valsts augstskolās visās studiju programmās ir jānodrošina izglītības iespēja valsts valodā, bet, ja šī iespēja jau ir nodrošināta, tad augstskolām pašām ir jādod opcija, jādod papildu izvēles iespēja nodrošināt arī papildpakalpojumus. Un runa jau, kā es saprotu arī Pimenova kunga priekšlikumā, pēc būtības ir par šo papildpakalpojumu. Tas varbūt nav atbilstoši noformēts, tāpēc, ja vajag, tur var pielikt vienu palīgteikumu klāt. Un tad tā lieta būs sakārtota. Bet, tā kā vairāki kolēģi šeit jau minēja piemērus, tad arī es varu minēt piemēru no savas vadītās augstskolas, konkrēti, no maģistru programmas, kas ir saistīta ar kosmosa tehnoloģijām. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar zinātniskajiem centriem Ņižņijnovgorodā, bijušajā Gorkijā, un Krimā, kur ir pasaules līmeņa speciālisti, kurus mēs uzaicinām kā vieslektorus. Bet tad, ja mēs gribam ievērot šo likumdošanu, mums vajadzētu vai nu tulkot visas viņu lekcijas uz latviešu valodu, kaut arī visi studenti brīnišķīgi saprot krievu valodu, vai tulkot caur angļu valodu. Un jūs taču saprotat, ka tās ir nevajadzīgas papildu izmaksas, ka tā ir nevajadzīga šķēršļu likšana komunikācijai. Šis priekšlikums ir jāskata arī tādā plāksnē, jo runa jau ir tikai par to, ka vienu piekto daļu no studiju programmas vajadzētu atļaut realizēt ne tikai Eiropas Savienības valodās, bet arī citās svešvalodās. Paldies.".
- 2011_06_09-seq632 spokenText "Es gribu izstāstīt piemēru. Tas pats Kazahijas piemērs. Tad, kad es biju Liepājas Universitātes rektors... Mums ir kontakti ar Kazahiju. Atradām studentus, kuri būtu gatavi mācīties Liepājas Universitātē programmu, kura nebūt nav sliktāka kā citās Latvijas augstskolās, bet Augstskolu likuma dēļ mēs šo programmu nevarējām īstenot. Varēja šo programmu varbūt piedāvāt franšīzē... Šos studentus pārņēma Baltijas Starptautiskā akadēmija. Nauda, kura būtu ļoti noderējusi Liepājā, aizgāja uz privāto augstskolu. Es aicinu balsot „par” kolēģa Pimenova priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq631 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Oskaram Zīdam, otro reizi.".
- 2011_06_09-seq630 spokenText "Godātie kolēģi! Profesori Šadurska kungs, Zīda kungs! 2004.gadā notika izglītības reformas pirmā kārta, kurā vidusskolēni mazākumtautību skolās pārgāja uz mācībām daļēji latviešu valodā. Procentuālā attiecībā. Zīda kungs, es cenšos speciāli priekš jums runāt, jo jūs esat viens no skaļākajiem krievu valodas un citu valodu, ne Eiropas Savienības valodas, ieviešanas aizstāvjiem valsts augstskolās. Redziet, kas ir par stāstu. Stāsts ir ļoti vienkāršs. Tie jaunieši... Zīda kungs, tie jaunieši, kuri ir beiguši šo vidusskolu, samērā labā līmenī - vēl ne tik labā, bet tomēr labā līmenī - runā un raksta latviski. Varbūt viņi lieto latviešu valodu mazāk, bet viņi ir spiesti lietot augstskolā. Un Barčas kundzei un Zīda kungam es varu parādīt vienu spilgtu piemēru. Un tas spilgtākais piemērs sēž man aiz muguras, un tas ir mans kolēģis Prezidijā - Andrejs Klementjevs, kurš beidzis Latvijas Universitātes... beidza Latvijas Universitātē maģistra studijas - nolika visus priekšmetus un aizstāvēja arī maģistra darbu. Aizstāvēja. Kā jūs domājat, Zīda kungs, ar kādu atzīmi? Pieci? Seši? Septiņi? Astoņi? Nē, viņš saņēma devītnieku! Un jūs gribat, lai viņš nemācās Latvijas Universitātes latviešu plūsmā?! Nevajag aizstāvēt šādus priekšlikumus! Viņš saņēma devītnieku, un tas ir labs piemērs.".
- 2011_06_09-seq628 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es nebūtu nācis jūsu priekšā, bet uz to mani pamudināja mans kolēģis Zīda kungs, kurš, manuprāt, nedaudz kļūdās šajā jautājumā. Tātad, ja mēs akceptēsim šo priekšlikumu, tad tam būs diezgan traģiskas sekas. Nevis diezgan, bet pat ļoti traģiskas sekas! Kāpēc? Es mēģināšu ļoti īsi to pamatot, pavisam vienkārši raksturojot iespējamo situāciju, kāda var izveidoties. Pirmā lieta, protams, ir mūsu ģeopolitiskā orientācija. Par to jau šeit diskutēja, un es domāju, ka lielākajai daļai šī patiesība ir saprotama. Bet tagad stādieties priekšā praktisku situāciju, kāda var izveidoties augstskolā, ja mēs atbalstīsim šo Pimenova kunga priekšlikumu! Daugavpils Universitātē vai Rīgas universitātē ierodas šie studenti no Kazahijas vai no Krievijas, vai no Ukrainas, un tagad viņiem tiek dota iespēja klausīties lekcijas un darboties arī praktiskajās nodarbībās krievu valodā. Ko tas izraisīs? Tas izraisīs to, ka jau burtiski nākamajā dienā visi tie studenti, kas Latvijā ir beiguši mazākumtautību skolas, kur pamatā mācās krieviski, izvirzīs jautājumu: „Kāpēc mūsu augstskolā studenti no Kazahijas vai no Ukrainas, vai no Krievijas var mācīties krieviski, bet mēs nevaram?” Un, nepārprotami, uzreiz sekos vēstule uz visām... uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un citām institūcijām. Un kādas būs konsekvences šajās lietās? Es par tām stipri šaubos. Nebūs iespējams nodalīt augstskolā Latvijas krievu no Kazahijas vai Krievijas krieva, un mēs nonāksim atpakaļ pie tās situācijas, kāda bija... Kad valsts augstskolās atkal ienāks krievu valoda, līdz ar to vairs vidusskolās nebūs stimula mācīties latviski, un mēs atgriezīsimies tanī situācijā, kāda bija pirms 20 gadiem. Dieva dēļ, nepieļausim šo traģisko kļūdu, neatbalstīsim šo priekšlikumu!".
- 2011_06_09-seq626 spokenText "Godātie kolēģi! Zīda kungam, protams, ir taisnība par konkurences kropļojumu. Tiesa gan, šeit šīs runas lielākoties ir dzirdētas no privāto augstskolu pārstāvjiem, kuri saka, ka valsts augstskolās ir budžeta finansējums, bet privātajās tā nav, ka ir dažāda situācija un tā joprojām. Bet es gribu pateikt citu lietu. Paskatīsimies, kāds ir privāto augstskolu ieguldījums kaut vai vienā ļoti būtiskā augstskolu misijā - akadēmiskā personāla sagatavošanā un atjaunošanā. Praktiski tuvu nullei! Tātad šo funkciju pilnībā ir uzņēmušās - un tā nav lēta funkcija! - valsts augstskolas. Jā, regulējums ir dažāds! Bet, runājot konkrēti par Pimenova kunga priekšlikumu, gribu pateikt, kāpēc tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti nepareizs. Mēs visur runājam par sistēmisku pieeju, mums ir savi mērķi un sava gan valsts valodas politika, gan integrācijas politika. Tātad, ja mēs runājam par konsekventu pieeju valodas politikai izglītībā, tad... ja mēs runājam par mazākumtautību skolēniem, tad jāteic, ka viņi mācības 1.klasē var uzsākt ar praktiski nulles zināšanām valsts valodā. Pamatskolas izglītības posmā viņi pakāpeniski nonāk līdz tam, ka ir apmēram 50 procenti valsts valodā... Vidusskolā ir 60 procenti, bet valsts augstskolā ir tuvu pie 100 procentiem, līdz ar to šis ir... Ņemot vērā to, ka tikai valsts augstskolās var iegūt valsts finansētu augstāko izglītību, šis ir ļoti, ļoti būtisks stimuls apgūt valsts valodu ikvienā izglītības pakāpē, ikvienā mazākumtautību izglītības programmā. Godātie kolēģi! Noņemiet šo stimulu, un jūs redzēsiet, kā mums pasliktināsies valsts valodas prasme pamatskolā un vidusskolā! Un tad sāksies atkal runas par to, ka varbūt mums vairs nevajag paturēt šos 60 procentus. Godātie kolēģi! Neizjauksim sistēmu! Noraidīsim Pimenova kunga priekšlikumu!".
- 2011_06_09-seq624 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu valsts valodas politiku, taču attiecībā uz augstskolām mums pastāv divas valsts valodas un divas valodas politikas: viena - privātajām augstskolām, otra - valsts augstskolām. Privātajām augstskolām ir tiesības īstenot programmas, piedāvāt programmas krievu valodā, valsts augstskolām - nav. Līdz ar to... tātad ar šādas normas pieņemšanu mēs izkropļojam konkurenci starp abu veidu augstskolām. Man nevajadzētu to īpaši pieminēt, bet privātās augstskolas ir miljonāri, turpretī valsts augstskolas cīnās par izdzīvošanu. Es aicinu atbalstīt kolēģa Pimenova priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq622 spokenText "Pēdējie divi teikumi. Mēs turpinām šo sarunu, bet es aicinu tomēr neiekļaut filozofiju tādās vietās, kur mēs runājam par ekonomiku. Paldies.".
- 2011_06_09-seq620 spokenText "Godātais Lāča kungs! Nu, dvēsele gan nemaksā naudu. Ne par to ir runa. Ne šajā likumprojektā, ne manā priekšlikumā katrā ziņā nav runa par to, ka latviešu tauta vai Latvijas rezidenti vispār būs piespiesti runāt vai mācīties krievu valodā augstskolā. Runa ir tikai un vienīgi par ārzemju studentiem, kas izvēlas, kur braukt mācīties: uz Čehiju - angļu valodā vai uz Latviju - krievu valodā. Un tikai tāpēc, ka Čehijā nav tādu speciālistu, kas prot latviski mācīt... krieviski, piedodiet, mācīt, bet Latvijā joprojām ir tādi speciālisti, viņi varētu izvēlēties tieši Latviju, nevis Čehiju, un līdz ar to atvestu 15 tūkstošus latu gadā viens students. Man kolēģis, kuram ir liela pieredze attiecībās ar citām ārvalstīm tieši izglītības jomā, liecina, ka Kazahstānā pastāv valsts fonds, kurš piešķir lielus kredītus apmācībai ārpus Kazahstānas, ja ir nodrošināta atgriešanās no ārzemēm Kazahstānā; līdz ar to ir ieķīlāts nekustamais īpašums, un, ja šie noteikumi ir izpildīti, studentam ir izsniegta nauda, un viņš vai viņa var to ieguldīt patiesībā jebkurā ārzemju... jebkurā universitātē ārpus Kazahstānas. Visi kazahi prot krieviski runāt. Vai viņi runā tikpat raiti un žigli angļu valodā, es šaubos. Viņi izmantos Latvijas Universitāti tikai kā iespēju gūt Eiropas Savienības diplomu un nekā citādāk. Viņu klātbūtne šeit, Latvijā, neietekmēs latviešu dvēseli tāpat kā Latvijas krievu dvēseli. Viņi tikai gūs izglītību un neko citu. Un vēl. Cienījamā Druvietes kundze, runa par to, kāda ir vieta krievu valodai vai latviešu valodai mūsu valstī, nekad nenoslēgsies. Es tā domāju.".
- 2011_06_09-seq619 spokenText "Paldies. Vārds Igoram Pimenovam, otro reizi.".
- 2011_06_09-seq618 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedr! Cienījamie kolēģi! Pirms pieciem gadiem - 2006.gadā - es teicu dažus vārdus iepriekšējai Saeimai, bet, tā kā šajā Saeimā ir 60 jauni kolēģi, es vēlos tos atkārtot. Proti, zviedriem ir tāds lielisks romānu rakstnieks Norbergs - sen jau es viņu lasīju -, un viņš saka: „Pasaulē ir ļoti daudzas sievietes, kas pārdod savu miesu par naudu, un mēs ļoti nicinoši un pat ar riebumu dažreiz izsakāmies par viņām, bet tajā pašā laikā ir pasaulē abu dzimumu dvēseļu prostitūtas, kas par naudu pārdod savu dvēseli, un mēs mierīgi sastopamies ar viņiem un pat slavējam viņus un draudzējamies ar viņiem.” Runa jau nav par naudu, Pimenova kungs, par krievu valodu! Cik tā ienes? Tā var ienest miljonus varbūt. Runa ir par citām vērtībām, un, lūk, Norbergs mums māca tālāk: „Bet dvēsele ir kaut kas vērtīgāks par miesu.” Miesa - tā ir tā naudiņa. Dvēsele - garīgais - ir kaut kas vērtīgāks, un šeit vietā ir kataloņu sakāmvārds - tauta, kas atdod savu valodu, atdod arī savu zemi. Mēs jau esam atdevuši ar 320 tūkstošiem krieviski runājošo, kuru lielākā daļa nevēlas latviski runāt, Austrumlatviju. Mēs nevaram pārdot savu dvēseli. Tā nauda, ko mums solāt, mums nav vajadzīga, un jūs to labi saprotat, bet spiežat ar naudas palīdzību iekšā latviešu tautas dvēselē krievu naudu. Es noraidu tādu priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq616 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, ietaupītu laiku, ja būtu paņēmuši līdzi iepriekšējo divu Saeimu un šīs Saeimas stenogrammas, kurās šī diskusija acīmredzot ir atspoguļota ar apmēram 95 procentu precizitāti. Bet, tā kā cienījamais Pimenova kungs tomēr minēja arī kādu jaunu argumentu, respektīvi, runāja par valsts augstskolu lobēšanu, tad tomēr ir jātērē laiks šā priekšlikuma apspriešanai. Valsts dibinātām augstskolām lob��šana nav aizliegta, bet valodas politika ir jāskata plašākā kontekstā. Ja mēs skatītos tikai no vienas augstskolas šauru ekonomisko interešu viedokļa, pilnīgi ignorējot visu citu, kas ir apkārtējā telpā, tad mēs šajā priekšlikumā arī varētu saskatīt racionālu graudu, bet es šādu un līdzīgu priekšlikumu uzskatu par noraidāmu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt. Tā ir mūsu valsts filozofija. Kā zināms, esam Eiropas Savienības valsts, orientējamies uz Rietumu telpu, un līdz ar to arī mūsu augstākās izglītības sistēma organiski iekļaujas tieši šīs telpas valodu spektrā. Otrkārt. Kā jau to arī vairākas reizes esmu uzsvērusi un ar skaitļiem pierādījusi, paredzamais izglītības eksports krievu valodā būtu niecīgs vai ļoti niecīgs, jo arī šajās Austrumu bloka valstīs tomēr prestižākas ir studijas angļu valodā, un arī daudzu jūsu minēto valstu studenti - ukraiņi, gruzīni, azerbaidžāņi - ierodas Latvijā, studē angļu valodā, jo tāda ir arī viņu vēlme. Treškārt. Ir ļoti svarīgi apzināties, ka mēs nedrīkstam valodas jautājumus skatīt tikai kādā norobežotā sfērā - vai nu izglītībā kā tādā, vai arī tikai augstākajā izglītībā, jo no šīs augstskolā lietojamās valodas var būt atkarīgi procesi gan pa vertikāli, gan pa horizontāli. Tie, protams, ietekmēs motivāciju apgūt valsts valodu visā mūsu izglītības sistēmā, tā ietekmēs zinātnes valodu, tā ietekmēs arī mūsu augstskolu mācībspēku valodu zināšanas, zinātniskās literatūras izvēli. Tas viss kopumā, protams, mūs aizvien vairāk var attālināt no Eiropas zinātniskās telpas, no Eiropā citējamiem izdevumiem, un tamlīdzīgi. Tieši tādēļ es aicinu neturpināt šo diskusiju. Mēs zinām jūsu argumentus un tos cienām, un jums ir zināmi mūsu argumenti. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir ekonomiski un politiski nepamatots un tāpēc noraidāms.".
- 2011_06_09-seq614 spokenText "Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mans priekšlikums ir par svešvalodu izmantošanu studiju programmu īstenošanā valsts dibinātajās augstskolās. Spēkā esošā norma nosaka studiju programmas, kurās ārvalstu studenti studē Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros, un šī norma paredz, ka šīs programmas drīkst apgūt svešvalodās, ja tās ir Eiropas Savienības oficiālās valodas. Es ierosinu atcelt šo ierobežojumu un daru to ar nolūku nodrošināt iespēju nosauktās programmas apgūt visās svešvalodās atkarībā no tā, kuru no tām izvēlējusies konkrētā mācību iestāde. Es šeit lobēju Latvijas augstskolu mācībspēkus, kas joprojām prot un grib mācīt krievu valodā studentus studiju programmās starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros, kā arī ārvalstu studentus. Es lobēju šeit valsts augstskolas, kuras var uzņemt papildu studentus un pelnīt lielāku naudu. Šeit ir nepārprotami... runa ir ne par svešvalodām kā tādām, bet konkrēti par krievu valodu, kuru joprojām izmanto Latvijas augstskolās, kur ir pieprasījums pēc šīs valodas izmantošanas arī turpmāk. Patlaban ārvalstu studentus krievu valodā var mācīt privātās augstskolās, bet nevar mācīt valsts augstskolās. To aizliedz likums. Līdz ar to valsts skolas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī salīdzinājumā ar privātajām augstskolām. Es vairākkārt esmu dzirdējis apsvērumus par to, ka šā ierobežojuma atcelšana palielinās draudus latviešu valodai. Bet par ko mēs runājam, kolēģi? Ārzemju studentu skaits Latvijas augstskolās ir niecīgi mazs. Atbilstoši informatīvajam ziņojumam, kuru sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija, - par Pasākumu plāna nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam izpildi - 2010.gadā šis skaits ir 1,9 procenti no studentu kopskaita. Kādi vēl argumenti par labu manam priekšlikumam? Vai ārvalstu studentu vidū ir pieprasījums pēc tādas apmācības krievu valodā? Noteikti ir. Saskaņā ar to pašu informatīvo ziņojumu, kuru sagatavojusi ministrija, 47 procenti no visiem studentiem mācās krievu valodā. Tie ir studenti, kas atbraukuši no pašas Krievijas, no Lietuvas, droši vien arī no Ukrainas un no Gruzijas. Pārējie mācās angļu valodā. Vai ir pasūtījums? Noteikti ir! Jo ministrija uzskata, ka ārvalstu studentu mums tomēr ir maz, un līdz ar to divu gadu laikā šis skaits tiks palielināts no 1,9 procentiem uz 3 procentiem. Un šie studenti ir jāmeklē ne vien Eiropas Savienībā, kā mēs labi saprotam, bet, proti, arī Austrumos - jau nosauktajās valstīs. Tālāk. Aizliedzot mācīt krievu valodā ārvalstu studentiem, mēs atņemam tirgu valsts augstskolām un atdodam to privātajām skolām. Te mani oponenti droši vien iebildīs, ka ar savu priekšlikumu es kropļoju pakalpojumu tirgu. Bet augstskolas jau sen strādā augstākās izglītības tirgū, un to dalīšana valsts un privātajās skolās ir visai relatīva, jo studenti apmaksā savas mācības gan privātajās skolās, gan valsts dibinātajās augstskolās. Tāpēc ir jādod augstskolām vairāk iespēju pelnīt naudu un pašām noteikt mācību valodu. Vēl vairāk tas attiecas uz apmācību sociālo zinātņu programmās, kur budžeta vietu skaits ir tikai 11 procenti. Vēl viens, manuprāt, ļoti svarīgs arguments. Apmācība krievu valodā Latvijas augstskolās attiecībā uz ārvalstu studentiem ir ļoti liels un neapgūts augstskolu ienākumu avots no ārzemēm. Eiropas Savienības universitāšu diplomi ir ļoti prestiži ārpus Eiropas. Piemēram, Anglijā, lai mācītos, mūsu studentiem vai arī no Austrumiem atbraukušajiem studentiem ir jāsamaksā aptuveni 25 tūkstoši latu, bet Čehijā - 15 tūkstoši latu. Skolēni un studenti būtu gatavi maksāt arī vēl lielāku naudu, ja būs iespējams apgūt zināšanas un iegūt to pašu diplomu, mācoties krievu valodā, jo Austrumos, kā mēs labi saprotam, teiksim, Kazahstānā vai Turkmēnijā, labāk tomēr runā krievu valodā nekā citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Līdz ar to mēs ar šo priekšlikumu varam krietni palielināt mūsu augstskolu kapacitāti un arī budžeta ienākumus. Es lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_06_09-seq612 spokenText "56. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq610 spokenText "55. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq606 spokenText "53. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 54.priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq604 spokenText "52. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_01_29-seq343 spokenText "52. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".