Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_06_16-seq36 spokenText "Paldies. Deputāts Ainārs Šlesers ir pieteicies runāt „pret”. Lūdzu!".
- 2011_06_16-seq35 spokenText "Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz apmaksātas politiskās reklāmas aizliegumu 30 dienas pirms vēlēšanām. Politiskā reklāma, apmaksāta politiskā reklāma, ir aizliegta tādās valstīs kā Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Francija, Čehija un daudzās citās valstīs, kas rūpējas par savas demokrātijas veselību, ja tā varētu teikt. Piemēram, Vācijā ir ļoti normāli, ka vienas lielas politiskās partijas vadītājs pavada 10 stundas ielās, runājoties ar vēlētājiem un dalot savas partijas bukletus. Vācijā politisko partiju vadītājiem nav iespējas izveidot spilgtu, ietekmīgu, emocionāli cilvēkus manipulējošu politisku reklāmu. Viņiem ir jāiet ielās, jārunā ar cilvēkiem, jādala bukleti. Šādus ierosinājumus par apmaksātas politiskās reklāmas ierobežošanu un pat aizliegšanu 30 dienas pirms vēlēšanām „Vienotību” veidojošās partijas Saeimā ir iesniegušas vairākkārt, tajā skaitā divas reizes 2010.gadā. Kolēģi! Pirms nedēļas mēs diskutējām par to, ka mums vajadzētu ierobežot politisko reklāmu, iespējams, uz vienu stundu televīzijās un uz divām stundām - radio. Tieši tāpēc, lai mazinātu lielas naudas ietekmi uz Saeimu, uz valdību, uz Saeimas un valdības darbu. Toreiz šī iniciatīva atbalstu neguva, bet es šoreiz ceru, ka tomēr, kolēģi, jūs balsosiet „par” to, lai šo ierosinājumu nodotu komisijām, jo ir neapšaubāmi un skaidri redzams, ka naudas ietekme uz politisko procesu mums ir jāmazina, un viens ļoti efektīvs veids, kā to darīt, ir samazināt politiskās reklāmas apjomu. Paldies.".
- 2011_06_16-seq34 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu mēs nododam Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāte Lolita Čigāne ir pieteikusies runāt „par”.".
- 2011_06_16-seq33 spokenText "Kolēģi! Šim likumprojektam ir ļoti sena vēsture. Pirmkārt, pirmo reizi, proti, 2008.gada 8.maijā, līdzīgu likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību, lai novērstu deputātu atkarību no nelikumīga finansējuma avotiem, iesniedza „Jaunais laiks”, taču 2008.gada 30.jūnijā Saeimas sēdē tas tika noraidīts. Otrkārt, 2009.gada 15.jūnijā Ministru kabinets Saeimai iesniedza līdzīgu likumprojektu. Saeimas pirmajā sēdē tas tika nodots komisijai. 2009.gada 1.jūlijā tas tika skatīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Komisija to atbalstīja, taču līdz Saeimas sēdei tas nenonāca, jo mums nezināmu iemeslu dēļ tālaika Juridiskās komisijas priekšsēdētāja izskatīšanai Saeimas sēdē šo projektu nevirzīja. Treškārt, „Vienotības” frakcija, precizējot projektā paredzētās sankcijas, iesniedza šo projektu atkārtoti. Saeimas šā gada 31.marta sēdē šis projekts netika atbalstīts un netika nodots komisijai. Un ceturtkārt. Šodien Saeimai ir jālemj par Valsts prezidenta iniciatīvu. Es ceru, ka jūs visi esat iepazinušies ar Valsts prezidenta teikto šā likumprojekta anotācijā. Un es gribu atgādināt šeit dažas lietas. Pirmkārt. Valsts prezidents pilnīgi pamatoti norāda, ka spēkā esošajās tiesību normās par partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem īpaši netiek izdalīta atbildība par partiju vai to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, izlietojot finanšu līdzekļus lielos apmēros. Es uzsveru - lielos apmēros. Kā mēs zinām, šeit pastāv administratīvā atbildība, bet, manuprāt, administratīvā atbildība nav pietiekami efektīva šajā jomā. Otrkārt. Es varu piekrist Valsts prezidentam, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un partiju finansēšanas kultūra Latvijas politiskajā vidē un regulējuma nepilnības šobrīd pieļauj iespēju veikt būtiskus partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumus un nesaņemt par to adekvātus sodus. Un treškārt. Partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumi var pārsniegt vairākus tūkstošus latu, bet personas atbildība ir ierobežota vien ar 500 latiem. Šāda neadekvāta sodu sistēma rada vien simboliskas atbildības iespaidu. Es jau vairākkārt esmu runājusi no šīs tribīnes un aicinājusi jūs atbalstīt šo likumprojektu un arī šodien to daru. Proti, aicinu nodot šo likumprojektu Saeimas Juridiskajai komisijai. Paldies par uzmanību.".
- 2011_06_16-seq32 spokenText "Paldies. „Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem nav iebildumu... Deputātiem tomēr ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Laizānes, Dzintara, Kursītes-Pakules, Druvietes, Hiršas, Parādnieka un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_06_16-seq31 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atkal un joprojām par grozījumiem Darba likumā sakarā ar valodas diskrimināciju. Es esmu par to, ka katram no mums ir jāzina vairākas valodas, jo katra valoda ir vērtība. Un nevis tāpēc - tikai tāpēc! -, lai apkalpotu ārzemju tūristus un veikalā prastu pārdot produktus, bet gan tāpēc, lai Šekspīru lasītu angliski, lai Puškinu, Čehovu, Ļermontovu, Bulgakovu, Pjatigorski lasītu krievu valodā. Bet es esmu pret to, ka Latvijas jaunietim ir jādodas darba meklējumos uz ārvalstīm. Un viens no iemesliem ir tāds, ka šeit viņam tiek nepamatoti prasītas svešvalodu zināšanas. Var jau argumentēt, ka ļaunais darba devējs vienmēr atradīs iemeslu, kāpēc to vai citu cilvēku nepieņemt darbā, bet, kolēģi, manuprāt, mēs nepieņemam likumus priekš ļaunajiem - mēs likumus pieņemam priekš savējiem, priekš mūsējiem, priekš mūsu tautas! Kuri ir tie likumi, kurus šajā laikā, 10.Saeimas laikā, mēs esam pieņēmuši, lai teiktu sabiedrībai: „Brauciet mājās! Atgriezieties un nebrauciet prom!”? Droši vien tādu nebūs daudz. Un šis ir viens no tiem, kur mēs varam pieņemt grozījumus, lai uzrunātu sabiedrību. Sociālo un darba lietu komisijā mēs konceptuāli atzinām, ka tā ir problēma, ja notiek šī diskriminācija. Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo priekšlikumu iesnieguši gan nacionālās apvienības deputāti, gan „Vienotības” deputāti, un arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir piekritusi tam, ka sludinājumos tiek aizliegts šis nepamatotais valodas prasījums. Ir pirmsvēlēšanu laiks, bet nekārsim sev ordeņus, nespodrināsim spalvas! Vienosimies vienu likumprojektu nodot kompetentai komisijai, kompetentiem mūsu kolēģiem izskatīšanai, juridiskai izsijāšanai un tad pieņemsim vienu likumprojektu, kas patiešām būs ar pozitīvu vēstījumu mūsu sabiedrībai! Paldies.".
- 2011_06_16-seq30 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Parādnieka un Gaida Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 31, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Laizānes, Dzintara, Kursītes-Pakules, Druvietes, Hiršas, Parādnieka un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāte Inese Laizāne ir pieteikusies runāt „par”.".
- 2011_06_16-seq29 spokenText "Godātie latvieši un latviešu tautas draugi! Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums tiesām paredz atcelt Imigrācijas likuma normu, kas nosaka, ka uzturēšanās atļaujas mēs piešķiram par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Es negribu atkārtot neskaitāmas reizes no šīs tribīnes jau paustos argumentus, jo par šo normu mēs esam jau debatējuši vairākkārt un arī balsojuši vairākkārt. Es domāju, ka visiem klātesošajiem ir zināms, ka šī norma pēc būtības izsaka to, vai mēs vēlamies paši veicināt to, lai šajā zemē vairāk mitinātos sveši cilvēki, bieži vien apšaubāmi, sveši cilvēki, vai mēs vēlamies veicināt to, lai Latvijas zemi, Latvijas īpašumus izpirktu svešinieki - pārsvarā ārzemnieki, pārsvarā cilvēki no Krievijas. Iepriekšējā reizē, kad bija balsojums par līdzīgu priekšlikumu, pietrūka tika dažas balsis. Pozitīvam iznākumam pietrūka tikai dažas balsis - dažas balsis, kuras atdodot, mēs saviem pilsoņiem varētu lepni teikt: „Jā, ir tādi, kas ir gatavi pārdod savu pilsonību, ir tādi, kas ir gatavi pārdod arī savu morāli vai pārdot savas daudzās paaudzēs no senčiem mantotās mājas. Ir tādi! Taču viņi ir mazākumā - mazākumā gan Latvijas valstī, gan šajā Latvijas parlamentā.” Tikai dažas balsis, un tautas dižgars Ernests Brastiņš nebūs veltīgi mūs mudinājis trīs lietas turēt augstāk par visām citām - turēt Dievu, turēt savu ģimeni un turēt savu zemi. Tikai dažas balsis, un mēs, jau praktiski atlaistās Saeimas deputāti, tomēr būsim atsaukušies Andreja Eglīša reiz pravietiski teiktajiem vārdiem: „Turiet savu zemi ciet! / Zeme taisās projām iet, / Prom ar šūpuļiem un mājām, / Prom ar svešu ļaužu kājām.” Vai šīs dažas balsis var mainīt Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Saeimu? Droši vien tik viegli nemainīs. Bet, iespējams, kaut ko tas mainīs pašos balsotājos. Varbūt ne vienmēr savas vainas dēļ, bet mēs esam zaudējuši Saeimas labo vārdu, mēs esam zaudējuši cilvēku mīlestību, ar ko tie bija gatavi aizstāvēt šo ēku barikāžu laikā, taču mēs esam saglabājuši pēdējo brīvību sevī - brīvību sev, saviem bērniem, saviem vecākiem pateikt vārdus: „Es savu zemi nepārdodu!”".
- 2011_06_16-seq28 spokenText "Paldies. Deputāts Raivis Dzintars ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!".
- 2011_06_16-seq27 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kārtējo reizi tiek piedāvāts grozīt Imigrācijas likumu. Un kārtējo reizi tiek runāts par to, vai ir iespējams ārzemniekiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Es vēlos atgādināt, ka jebkurš ārzemnieks neatkarīgi no tā, no kuras valsts viņš nāk, ir tiesīgs šeit to iegādāties. Jautājums ir tikai par to, ka, ja viņš ir iegādājies šo nekustamo īpašumu, kādā veidā viņš ir tiesīgs apmeklēt Latviju. Un jāsaka, ka pirms vairāk nekā gada, kad bija lielas diskusijas konkrēti par šo normu, ka investori saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, ja viņi investē konkrētu naudas summu, proti, 100 tūkstošus latu nekustamajā īpašumā Rīgā un 50 tūkstošus latu - citos Latvijas attālākos reģionos, daudzi teica, ka nekādu investīciju Latvijā jau nebūs, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. Un jau pagājušā gada septembrī, pēc tam, kad jūlijā... Ir jāsaprot tas, ka jūlijs un augusts ir tādi atvaļinājumu mēneši, bet jau septembrī teica: „Redziet, nav nekāda efekta!” Tagad, apmēram pirms nedēļas, es skatījos Latvijas ziņu pārraidi „Panorāma”, kurā informēja par pēdējiem datiem attiecībā uz investīcijām, kuras ir saistītas ar konkrēto likuma grozījumu, tātad saistībā ar uzturēšanās atļaujām investoriem, kuri investē šos līdzekļus Latvijas ekonomikā. Cik tad lielas vai mazas ir šīs investīcijas? Tas, ko teica „Panorāma”: kopš 1.jūlija ir pagājis... apritējis nepilns gads, un Latvijas ekonomikā ir investēti jau 55 miljoni latu. Tas ir principā vairāk nekā 110 miljonu dolāru. Bez jebkādas reklāmas, bez jebkādas aģitācijas notiek reālas investīcijas! Tas, ko mēs esam piedzīvojuši un redzam, ir fakts, ka šīs investīcijas ļoti daudziem cilvēkiem, kas ir kļuvuši par banku upuriem, ņemot kredītus, pērkot nekustamos īpašumus, ir ļāvušas izdzīvot, viņi spēj kaut kādā veidā tikt vaļā no šiem īpašumiem, atdot bankai kredītu un noteikti arī nepalikt uz ielas par bomžiem, jo vēl kaut kur dzīvot viņiem bija iespēja palikusi. Otra lieta. Tas, ko šis konkrētais likuma grozījums ir devis, ir iespēja arī attīstīties būvniecības sektoram. Jā, varbūt Jūrmala ļoti bieži tiek minēta, ka tur, redziet, cilvēki dzīvo labāk nekā citur, lai gan jāsaka, ka nav svarīgi, kur notiek būvniecība, - Jūrmalā, Rīgā, Ludzā vai Rēzeknē... Jebkura būvniecība, kas notiek Latvijā, rada darba vietas Latvijā. Būvniekiem nav jābrauc projām. Jā, Jūrmalā notiek tagad būvniecība daudzos objektos. Jā, notiek būvniecība daudzos objektos arī Rīgā. Mēs arī zinām, ka būvniecība ir tā, kas rada pievienoto vērtību ar darba vietām, ar nomaksātiem nodokļiem. Tagad, kad ir investēti vairāk nekā 55 miljoni latu Latvijas ekonomikā, mēs teiksim - mums to nevajag! Godājamie kolēģi! To vēl varēja apstrīdēt pirms gada, bet šodien, tad, kad mēs redzam, ka reāli ienāk investīcijas, ka cilvēkiem tā vietā, lai brauktu projām uz Lielbritāniju vai kaut kur citur, ir iespēja palikt Latvijā, tad, man šķiet, būtu vairāk nekā bezatbildīgi kaut kādā veidā grozīt šo likuma normu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas fakts, ka 55 miljonu latu apmērā reģistrētās investīcijas ir ienākušas pirmajā gadā, nozīmē to, ka nākamo gadu laikā investīcijas ienāks vēl vairāk. Mēs tagad dzirdam, kādā veidā... Runājot par demogrāfiju, arī eksperti demogrāfi saka, ka pēc pieciem gadiem mums nāksies ievest cilvēkus Latvijā, jo daudzi būs aizbraukuši. Godājamie kolēģi! Nu tad izdarīsim izvēli - vai nu mēs ļausim brīvi cilvēkiem braukt projām, vai tomēr daļai dosim iespēju palikt šeit uz vietas un strādāt tātad gan būvniecības sektorā, gan arī, iespējams, pārdot kādu īpašumu, kurš ir apķīlāts bankā un kuru banka vēlas atņemt! Es uzskatu, ka šī norma sevi ir attaisnojusi. Labāk tā vietā, lai cīnītos ar imigrantiem, kas iebrauc no Āfrikas valstīm, no Lībijas un citurienes, kā tas ir Itālijā un Spānijā, kuras nezina, ko ar to darīt, - labāk ļausim turīgiem cilvēkiem tiešām investēt Latvijas ekonomikā! Un jaunā norma, ko mēs esam nesen vēl grozījuši... Mēs esam paplašinājuši iespēju investēt - ne tikai nekustamajā īpašumā investēt, bet arī jebkuros uzņēmumos investēt kapitālā, un tā nauda viennozīmīgi paliks Latvijas ekonomikā. Godājamie kolēģi! 55 miljoni - dzīvās investīcijas, kas jau fiziski ir ienākušas. Es domāju, ka daudzi simti miljonu varēs ienākt nākamo gadu laikā, un es uzskatu, ka šodien ir jāsaglabā tā norma, kas ir. Līdz ar to es aicinu balsot „pret” priekšlikumu, ko ir iesnieguši nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāti. (No zāles: „Pareizi!”) Paldies.".
- 2011_06_16-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs ieņemt vietas. Varbūt var lūgt vēlreiz zvanu, lai atgādinātu deputātiem, ka sēde sākas? Tā, paldies! Tātad turpināsim Saeimas 16.jūnija sēdi. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Parādnieka un Gaida Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.".
- 2011_06_16-seq24 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Aleksandrs Jakimovs, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Klāvs Olšteins, Jānis Reirs un Uģis Rotbergs... Ir uz vietas.".
- 2011_06_16-seq22 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Pulcēsimies uz Juridiskās komisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās. Paldies.".
- 2011_06_16-seq20 spokenText "Kolēģi, pēc piecām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde komisijas telpās.".
- 2011_06_16-seq18 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.".
- 2011_06_16-seq17 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rasnača, Bērziņa, Laizānes, Parādnieka un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 65, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots. Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Bet, pirms mēs reģistrējamies, noklausīsimies paziņojumus. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.".
- 2011_06_16-seq16 spokenText "Kolēģi! Es nebūtu runājusi, ja te ar tādām vīģes lapām nestāvētu priekšā, jo, manuprāt, patiešām šī vīģes lapa ir jānoņem pašam Rasnača kungam (Zālē smiekli, aplausi.)... no acīm. Es saprotu, ka patlaban ir priekšvēlēšanu laiks un ka populisms sit augstu vilni, tāpēc es vakar, ņemot vērā šo priekšlikumu, izpētīju, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs. Proti, es paskatījos Lietuvas... iepazinos ar Lietuvas Republikas Seima statūtu 119.panta pirmo daļu „Jautājumu likšana uz balsošanu”. Proti, arī tur ir visi šie „par”, „pret” un „atturas”. Tālāk es paskatījos Igaunijas Rīgikogu procesuālās kārtības un iekšējo noteikumu akta 86.paragrāfa otro daļu. Līdzīga situācija! Treškārt, es sazinājos ar ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām - gan pati, gan ar savas palīdzes starpniecību; proti, es noskaidroju, ka Polijā, Somijā, Vācijā un Čehijā ir tāda pati balsošana kā pie mums. Turklāt es noskaidroju, sazinoties ar Kalnietes kundzi Eiropas Parlamentā, ka arī Eiropas Parlamentā ir tieši tāda pati procedūra - „par”, „pret” un „atturas”. Līdzīga procedūra ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijā. Protams, ir arī institūcijas, kur šāda iespēja nav pieļaujama. Proti, es desmit gadus nostrādāju Satversmes tiesā. Satversmes tiesā tiesnesis var balsot tikai „par” vai tikai „pret”; proti, gadījumā, ja tiesnesis balso pret kāda nolēmuma pieņemšanu, tātad sprieduma pieņemšanu, un nepiekrīt vairākumam, tad tiesnesim ir jāraksta savas atsevišķās domas. Es saprotu, ka sabiedrībā ir ļoti populārs viedoklis, ko tikko minēja Rasnača kungs, taču nevajadzētu maldināt sabiedrību, jo faktiski tas „pret”... tas „atturas”, Rasnača kungs, ir pilnīgi tas pats, kas „pret”. Pilnīgi tas pats! Iespējams, ka deputāts vienkārši... tas gan nav varbūt pieļaujams, bet var būt tā, ka ir viņam tāda situācija, ka viņš nav iepazinies ar konkrēto jautājumu un nevar skaidri un gaiši pateikt „par”. Tas ir tas pats „pret”! Jūs aizmirsāt vēl vienu lietu, kas šeit notiek. Tātad ir „par”, „pret”, „atturas”, „nebalso”; citreiz varbūt speciāli nebalso, citreiz varbūt deputātam ir arī kāds iemesls, ka viņš nevar būt klāt. Bet šeit ir vēl viena situācija: mazāk dūšīgie deputāti izņem ārā karti un ir balti un pūkaini konkrētā jautājuma risināšanā. Tādā gadījumā runāsim patiesu valodu un nestāstīsim... nemaldināsim cilvēkus! Es faktiski... šodien noteikti no iedzīvotāju vairākuma puses izpelnīšos mīnusus, jo cilvēki patiešām uzskata: kas tad tie deputāti? Rasnača kungs te, jurists būdams, populistiski runāja, ka nav spējīgi noorientēties - „par” vai „pret”... kas viņš īsti ir. Tagad būs tūlīt likums „Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz kriminālatbildību par politisko ziedojumu nelikumīgu ziedošanu. Šeit bija situācija, ka bija ļoti skaidra bilde, kuri bija „par”. Viens bija „pret”, visu cieņu Līdakas kungam! Visi pārējie atturējās. Tas bija pilnīgi tas pats... pilnīgi tas pats, kas „pret”. Pie tam es runāju ar Kusiņa kungu. Viņš teica, ka Norvēģijā esot īpaša kārtība un ka patiešām var būt, ka ir tāda situācija, ka šos „atturas” neskaita. Par to mēs varam diskutēt. Bet es šodien aicinu balsošanu uzticēt tiem nākamajiem jaunajiem „kumeļiem”, kas tiks Saeimā, un arī tiem vecajiem, kas tiks. Lai tad viņi paši izspriež, kā viņi šeit strādās! Paldies.".
- 2011_06_16-seq14 spokenText "Godātie kolēģi! Laikrakstos, internetā un radio mēs nepārtraukti saņemam pārmetumus par to, ka balsojumos esam atturējušies. Vēlētāji nekādi nevar saprast, par ko deputāts saņem algu, ja viņš spiež pogu „atturas”. Protams, deputātam pašam ir skaidri saprotams, ka balsojums „atturas” ir tā sauktais pasīvais „pret” balsojums. Skaidrs. Taču vēlētājiem tas nav izskaidrojams un nav saprotams. Tikko kolēģis no „Par Labu Latviju” Andris Šķēle minēja šādus vārdus: „Mums katram ir sava skaidra, precīza pozīcija.” Tie ir deputāta vārdi: „Mums katram ir sava skaidra, precīza pozīcija.” Tad jautājums: vai šī skaidrā pozīcija parādās dzeltenajā pogā ar nosaukumu „atturas”? Ja kāds deputāts neorientējas konkrētajā jautājumā, tad viņš var nepiedalīties balsojumā, līdz ar to vēlētājiem apliecinot, ka viņš neorientējas šajā jautājumā vai arī nav pietiekami informēts, bet, ja deputāts, slēpdamies aiz vīģes lapas (Demonstrē pārējiem vīģes lapu. Zālē smiekli, starpsaucieni, aplausi.)... Šī vīģes lapa ir balsojums „atturas”. Kolēģi! Es jums minēšu vienu statistiku no frakcijas „Par Labu Latviju” balsojumiem pavasara sesijā. Pavasara sesijas statistika ir šāda: 8 deputāti, 21 balsojums. Kopā 168 balsojumi, no tiem 23 - „par”, 39 - „pret”, 62 - „atturas”, 39 - „nebalso”. Tātad tikai 62 balsojumos ir pateikta skaidra attieksme „par” vai „pret”! Es negribu nekādā ziņā aizskart kolēģus no konkrētās frakcijas, bet es vienkārši paņēmu šos skaitļus piemēra pēc. Es aicinu jūs savos balsojumos turpmāk ievērot šo principu: „Mums katram ir sava skaidra, precīza pozīcija!” Paldies. Aicinu balsot „par”.".
- 2011_06_16-seq13 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Smiltēna, Viņķeles, Zaķa, Loskutova un Lejiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Bērziņa, Laizānes, Parādnieka un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāte Ilma Čepāne pieteikusies runāt „pret”. Čepānes kundze, jums vārds, lai runātu „pret” grozījumiem Saeimas kārtības rullī. (No zāles: „Kurš viņas vietā nospieda pogu?”) Čepānes kundze, jūs atsakāties no vārda? Runāt „par” pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!".
- 2011_06_16-seq12 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu motivēt, kāpēc es balsošu „pret”, un jaunajam kolēģim, gados jaunajam kolēģim Smiltēna kungam vēl vienu niansi norādīt, kas ir svarīga un ko jūs aizmirstat, šo likumprojektu Saeimai priekšā ceļot. Šeit nav runa tik daudz par deputātiem; aizklāti balsojumi attiecībā uz tiesnešiem, prokuroriem un citām tiesībsargājošo institūciju amatpersonām ir vispirmām kārtām domāti ne jau deputātu pēc, bet tādēļ, lai tās personas, taisot lēmumus, nekad nenonāktu kārdinājumā zināt, kas „par” tām balsoja un kas balsoja „pret”. Tā galvenā lieta ir ne jau aizsargāt deputātu. Deputāts var paskaidrot savu viedokli, nākot šeit, tribīnē, - kā jūs savu pozīciju, tā es savējo. Mums ir katram sava skaidra, precīza pozīcija. Runa ir par tām personām, kuras ieceļ amatā un kurām radīsies agri vai vēlu, iespējams, situācijas, kad būs jālemj par personām, kuras ir „par” tām balsojušas vai balsojumā atturējušās, vai balsojušas „pret”. Tā doma ir pasargāt tās, lai tām nekad nebūtu šāda interešu konflikta. Tāda ir būtība. Un daudz dīvaināk man šķiet... Kāpēc nevarētu balsot par Saeimas Prezidiju atklāti? Tur nu gan nav nekāda interešu konflikta un tur nebūtu ko slēpties, jo te mēs esam visi 100 kolēģi un mēs uzticamies Saeimas Prezidijam, to ievēlot. Kādēļ tad tur ir jābalso slepeni? Taisni par Saeimas Prezidiju varētu balsot atklāti! Bet, par tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem domājot, nākotnē ir svarīgi par viņiem balsot aizklāti. Paldies.".
- 2011_06_16-seq11 spokenText "Paldies. Deputāts Andris Šķēle ir pieteicies runāt „pret”.".
- 2011_06_16-seq10 spokenText "Godātie kolēģi! Šobrīd Saeimas kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām, ko mēs, deputāti, esam nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un - galvenais - arī to motīvus. Līdzšinējā bēdīgā pieredze, ka deputātu vārdi atšķīrās no darbiem (kā tas ir bijis, piemēram, balsojot par Māra Vīganta, par Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā, gan arī balsojot par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti), ir ne vien mazinājusi sabiedrības uzticību mums, Saeimai, un politiķiem, bet arī radījusi grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, jo viņi nevēlas iziet šo necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā. Un tādēļ šie izstrādātie grozījumi paredz, ka Saeimai būs atklāti jāievēlē visas amatpersonas, tostarp tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Mēs, „Vienotības” deputāti, rosinām saglabāt aizklātu balsojumu tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūrai, kā arī ievēlot Saeimas Prezidija locekļus. Kolēģi! Šis ir jautājums par uzticību Saeimai, un es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.".
- 2011_06_16-seq9 spokenText "Paldies. „Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputāti piekrīt, ka deputātu sagatavotais likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Viņķeles, Zaķa, Loskutova un Lejiņa sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt... Nav neviens. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Vi��ķeles, Zaķa, Loskutova un Lejiņa sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_06_16-seq8 spokenText "Labdien! Es, ja man tiks atļauts, runāšu par 13. un 14.likumprojektu, kas savstarpēji ir saistīti, proti, par grozījumiem Krimināllikumā un par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Šie grozījumi ir saistīti ar vienas tiesiskas problēmas atrisināšanu, par kuru tika runāts jau ļoti sen un kura būtiski mazinātu iespēju izmantot prettiesiski iegūtus līdzekļus, proti, ar legālās prezumpcijas principa ieviešanu krimināltiesības un attiecīgi kriminālprocesuālajās tiesībās. Priekšlikuma būtība attiecībā uz grozījumiem Krimināllikumā ir noteikt kriminālatbildību par tādu finanšu līdzekļu vai citas mantas, kuras izcelsmes vai piederības likumību persona bez dibināta iemesla nespēj vai atsakās pamatot, izmantošanu, uzkrāšanu vai glabāšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Tāpat ir piedāvāts izslēgt no Krimināllikuma 219.panta trešo daļu un papildināt likumu ar jaunu pantu, kura nosaukums „Finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes avotu neuzrādīšana”. Es atkārtošos. Šādi grozījumi ir būtiski, lai mazinātu iespēju izmantot tā saukto pelēko naudu vai melno naudu - tātad naudu, kas iegūta pilnīgi pretēji likumam vai iegūta varbūt arī likumīgā veidā, bet nemaksājot par to nodokļus. Un attiecīgi arī nepieciešams izdarīt grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai nostiprinātu legālās prezumpcijas principu, lai nostiprinātu personas pienākumu pierādīt savu finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumīgo raksturu. Es ierosinu šos abus likumprojektus nodot Juridiskajai komisijai.".
- 2011_06_16-seq7 spokenText "Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cilinska, Dombravas, Laizānes, Parādnieka un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 49, atturas - 22. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ”Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Astoto papildprotokolu un Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ”Par 2008.gada Pasaules Pasta konvenciju, 2008.gada Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu un 2008.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl veselu virkni lūgumu izdarīt izmaiņas tajā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļautu deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 30, atturas - 5. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 33, atturas - 4. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 32, atturas - 3. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu izstrādāto likumprojektu ”Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 25, atturas - 2. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā iekļautu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 27, atturas - 4. Darba kārtība ir grozīta. Tātad turpināsim izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums ir par likumprojektu nodošanu komisijām. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Viņķeles, Zaķa, Loskutova un Lejiņa izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2011_06_16-seq6 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Nacionālā apvienība šobrīd jau papildinātā veidā... atkārtoti liek priekšā jūsu balsojumam likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Var jau būt, ka iepriekšējā reizē varēja domāt, ka mēs šādā veidā cenšamies kaut kā reglamentēt un atvieglot referendumu, ko bija ierosinājusi nacionālā apvienība. Šobrīd nacionālā apvienība vairs neplāno tuvākajā laikā rosināt referendumus. Mēs domājam, ka ir ļoti svarīgi sakārtot sistēmu. Un sistēmai vajadzētu virzīties uz Šveices modeli, proti, ka nozīmīgākos jautājumus tauta izskata referendumā, un faktiski tā ir pilnīgi normāla sistēma. Taču, lai šie referendumi nenotiktu pārlieku bieži, kas varētu radīt ļoti lielas izmaksas... un arī šobrīd mēs redzam, ka vairākas iniciatīvas ir dažādās stadijās, tāpēc mūsu ierosinājums ir reglamentēt to, ka šīs tautas nobalsošanas notiek divas reizes kalendārā gada laikā, turklāt, ja tas ir iespējams, apvienojot tās ar kādām no vēlēšanām tajā gadā, kad tās notiek. Līdz ar to būtu iespējams daudz precīzāk plānot finansējumu šo referendumu norisei, un arī, teiksim, šiem referendumiem būtu lielākas iespējas, ka tomēr sabiedrība iet un vēlas izteikties par visiem šiem jautājumiem. Otra lieta, ko mēs esam ierosinājuši, ir tomēr plašāk izmantot mūsdienu elektroniskās iespējas, jo nevajadzētu būt tā, ka referendumu iniciēšana lielā mērā ir apgrūtināta un ka arī parakstīšanās ir apgrūtināta gluži ar tehniskiem ierobežojumiem - gan finansiāliem, gan tehniskiem. Līdz ar to mēs rosinām: ja tomēr ir 100 balsstiesīgu pilsoņu iesniegts likumprojekts Centrālajai vēlēšanu komisijai, tad tālākā parakstu vākšana ir iespējama ne tikai notariāli, bet arī elektroniskā formā, tātad sekojot līdzi mūsdienu aktivitātēm. Godājamie deputāti! Protams, ka referenduma rosināšana lielā mērā ir opozīcijas funkcija, jo pozīcijai ir iespējams savas idejas īstenot citādā veidā, virzot un panākot apstiprinājumu Saeimā un arī valdībā. Taču šobrīd, es domāju, mēs neviens nezinām, kurš no mums nākotnē nākamās Saeimas sastāvā būs pozīcijā un kurš - opozīcijā. Tāpēc aicinu domāt no šā viedokļa. Un es domāju, ka Latvijas valstī lielāka sabiedrības aktivitāte un lielāka sabiedrības līdzdalība nāks tikai un vienīgi par labu. Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt mūsu ierosinātos grozījumus. Paldies.".
- 2011_06_16-seq5 spokenText "Paldies. Deputāti lūdz balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Rasnača, Laizānes, Parādnieka, Gaida Bērziņa un Dombravas iesniegto likumprojektu „Tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas finansēšanas un aģitācijas pirms tām likums” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 24, atturas - 49. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Dombravas, Laizānes, Parādnieka un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.".
- 2011_06_16-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi, vēlreiz! 1994.gadā stājās spēkā 5.Saeimas pieņemtais likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Šis likums darbojas jau 17.gadu, un šā likuma darbības laikā, protams, tajā ir veikti vairāki uzlabojumi, precizējumi, taču nav veikts pats galvenais darbs, par ko vairākkārt ir arī publiski minējis mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers, tas ir, nav reglamentēta kārtība, kādā tiek finansēta šī procedūra, sākot jau ar notariāli apstiprināto parakstu vākšanu, turpinot ar vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu un noslēdzot ar trešo posmu - referendumu. Līdz ar to, nepastāvot šai reglamentācijai, pastāv visai reāla iespēja, ka kāds negausis no austrumu kaimiņvalsts... Kā zināms, viņi ir izpletušies gan Viduseiropā, gan arī Baltijas valstīs kā īpašnieki dažādos plašsaziņas līdzekļos, viņi laužas iekšā arī tranzītuzņēmumos, un viņiem ir ģeopolitiska interese Latvijā nostiprināties arvien vairāk, un, protams, nav izslēgts, ka šī ģeopolitiskā interese tiek realizēta arī caur tautas nobalsošanu. Līdz ar to, protams, šī reglamentācija... šī reglamentācija ir kā obligāts pavadošs likums; tāpat kā vēlēšanu likumam ir obligāts pavadošs likums par aģitācijas kārtību, tā arī šeit, runājot par tautas nobalsošanu, vajadzētu šo kārtību ieviest. Līdz ar to nacionālās apvienības vārdā es aicinu šo likumprojektu atbalstīt, un tad arī kolēģiem no „Saskaņas Centra”, kuri šausmīgi norūpējušies par finansēšanas kārtību, būs iespēja iesniegt savus priekšlikumus un nākotnē apmaksāt vismaz to, ko dara viņu „bruņinieki” Osipovs un Lindermans. Paldies.".
- 2011_06_16-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai... (No zāles dep. E.Smiltēns: „Ir! Ir iebildumi!”) Ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „„Vienotība” – liekuļi! Divkoši!”) Deputātiem ir iebildumi, tātad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dolgopolova, Agešina, Rubika, Radionova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Agešina, Klementjeva, Zujeva, Pimenova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dolgopolova, Agešina, Klementjeva, Zujeva, Pimenova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 31. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Laizānes, Parādnieka, Gaida Bērziņa un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu „Tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas finansēšanas un aģitācijas pirms tām likums”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Dzintars Rasnačs pieteicies runāt „par”.".
- 2011_06_16-seq2 spokenText "Augstā Saeima! Šodien ir iesniegti divi likumprojekti, kur paredzēts grozīt divus likumus. Jāsaka, ka, iekams parādījās šis priekšlikums, pirms tam bija diezgan gara vēsture. 90.gadu sākumā denacionalizācijas procesā parādījās īpašnieku kopa, kas bija zemes īpašnieki, un daļa no viņiem saņēma mantojumā vai īpašumā zemes gabalus, uz kuriem bija uzbūvētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1995.gadā, uzsākot privatizācijas procesu, mājokļu privatizācijas procesu, sāka veidoties jauna īpašnieku kopa, un tie ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Taču šodien esošā likumdošana aizsargā tikai vienu no īpašnieku daļām, proti, zemes īpašniekus, jo likums paredz, ka zemes nomas piespiedu līgumos, ja netiek panākta vienošanās, ir noteikta zemes nomas maksa – 6 procenti no kadastrālās vērtības – plus zemes nomnieks maksā vēl arī zemes nodokli, kura likme ir pusotra procenta apmērā. Godīgi sakot, gan šinī likumprojektā, gan nākamajā loģika un jēga ir izlīdzināt attiecības starp divām īpašnieku kopām, jo citādāk iznāk tā, ka ekonomiskās krīzes un maksātspējas samazināšanas laikā vieni ir nostādīti diezgan smagā situācijā. Šis palīdz panākt zemes nomas noslēgšanu, tikai pusēm vienojoties, un strīdus šinī gadījumā risina nevis likums, bet tiesa, kas balstās uz likuma normām un prasībām. Es aicinu atbalstīt šos piedāvātos grozījumus šinī likumā un arī nākamo likumprojektu, jo tas aizstāv daudzu tūkstošu cilvēku intereses, kuri ir nonākuši diezgan grūtā ekonomiskā situācijā. Paldies. ? propos, budžetu tas neietekmē ne pozitīvi, ne negatīvi.".
- 2011_06_16-seq1 spokenText "Sākam Saeimas 16.jūnija sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemta vesela virkne iesniegumu ar lūgumu papildināt šīsdienas sēdes darba kārtību. Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingunas Helmanes iecelšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Juridiskā komisija lūdz arī papildināt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Rozes Paegles apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tās sadaļā „Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts kontroles likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimas Prezidiju izdarīt izmaiņas un iekļaut Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā komisijas sēdē izskatīto likumprojektu „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Nodokļu atbalsta pasākuma likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dolgopolova, Agešina, Artūra Rubika, Rodionova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
- 2011_06_16(09)-seq45 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 9.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_06_16(09)-seq44 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Rīgā ievēlētais Andris Bērziņš... Ir uz vietas. Jānis Klaužs... Nav. Māris Kučinskis... Nav. Klāvs Olšteins... Nav. Vitālijs Orlovs... Ir uz vietas. Jānis Reirs... Nav. Atgādinu, ka Klāvam Olšteinam vēl joprojām saglabājas mandāts, kamēr nav stājies cits deputāts viņa vietā.".
- 2011_06_16(09)-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai par Saeimas 9.jūnija sēdes noslēgumu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos informēt, ka ir, protams, sasaukta Saeimas kārtējā, 16.jūnija, sēde, kura sāksies nekavējoties - pēc tam, kad Saeimas sekretāra biedrs paziņos reģistrācijas rezultātus. Un pārtraukumā mēs dosimies pulksten 10.30. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jāveido arodbiedrība! Tas vairs nav paciešams!”) Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_06_16(09)-seq42 spokenText "Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.".
- 2011_06_16(09)-seq41 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais un arī pēdējais šīs sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_06_16(09)-seq40 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es jau dzirdu, kā šovakar, kad aiziešu mājās, zvanīs mana māmiņa un teiks: „Kārli, Kārli! 50 gadus tu esi nodzīvojis, bet tādus podus neesi gāzis... Bet pietika tev aiziet uz Saeimu uz pusgadu - un gatavs! Administratīvais sods, un netīri papīri!” (No zāles dep. U.Rotbergs: „„Degpunktā” izstāsti!”) „Degpunktā” nu... Par laimi, man šodien tas nav jāvada, tā ka es atvainoties tautai nevarēšu. Bet, ņemot vērā to, ka mums šodien ir tāda revolucionāra sēde, tad arī es gribētu dot zināmu devumu varbūt šajā revolūcijā. Tad, kad mēs balsojām par šiem sarakstiem, mums teica: „Tas ir formāli! Tas ir formāli, viss tur ir, viss tur ir!” Izrādās, ka tomēr nav formāli, jo prese pēc tam atrada tās lietas, ko mēs nepamanījām, - gan to, ka, teiksim, tie pabalsti ir piešķirti... transporta izdevumi ir piešķirti tiem, kuri brauc uz darbu ar riteņiem, tātad Saeima apmaksā gaisu riepās... vai kādam citam, kuram pat mašīnas nav un tiesību nav. Viņš tagad varbūt palīdz maksāt līzingu kādam draugam, kas viņu ved, kur vajag. Un tad es nolēmu vēl paskatīties, ko tad mēs tajā Saimnieciskajā komisijā esam izdarījuši septiņu mēnešu laikā. Un, atceroties mūsu prezidenta Zatlera vārdus par to, ka galvenais nav strādāt, bet galvenais ir produktīvi strādāt, man jāsecina, ka ne velna jau mēs tur neesam izdarījuši, jo mēs esam skatījušies izprintēto papīru sarakstu... skaitu, mēs esam pāris sēdes runājuši kaut ko par Saeimas autobāzi... Tā ka es it kā neredzu tur nevienu jautājumu, ko nevarētu lemt vai nu Prezidijs, vai kāda no jau esošajām komisijām, pieņemsim, Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Un tāpēc mans tas priekšlikums ir tāds, ka varbūt šādu Saimniecisko komisiju vispār vairs nevajag, jo tas jautājums par tiem pabalstiem tagad ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, cik tālu deputāts dzīvo, un nekāda lēmuma tur vairāk nav... Mēs neesam skatījuši ne īres līgumus konkrētus sev uz galda priekšā, vai tur viss ir kārtībā... Tā ka... nu, es vienkārši neredzu vajadzības tērēt 15 deputātu enerģiju šādā komisijā. Tas ir mans viedoklis, un es mēģināšu arī savākt piecus parakstus. Jo viens, manējais vismaz, tur jau ir. Tā ka saudzējiet sevi! Paldies.".
- 2011_06_16(09)-seq38 spokenText "Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
- 2011_06_16(09)-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_06_16(09)-seq36 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.".
- 2011_06_16(09)-seq35 spokenText "21.jūnijs. Deputāti neiebilst. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_06_16(09)-seq33 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_06_16(09)-seq32 spokenText "Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Jau pirms divām Saeimas sēdēm mēs skatījām lielu un apjomīgu grozījumu likumā „Par tiesu varu”, un, skatot šo likumprojektu, mēs, protams, kārtējo reizi diskutējām par to, ka viena no lielākajām problēmām attiecībā uz tiesu varu ir ilgie tiesvedības procesi. Un tiesu vara pati savā starpā ir vienojusies un sagatavojusi šos priekšlikumus, kuri tiek šodien piedāvāti arī jums, - ka zemesgrāmatu tiesneši no nākamā gada 1.janvāra varētu skatīt arī veselu virkni lietu, kas saistītas ar saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu, un tādējādi darbs tiktu atvieglots un paātrināts, jo pirmās instances tiesā vesela virkne lietu tomēr tiktu izskatītas ātrāk. Tas ir saistīts ar to, ka ekonomiskā krīze, protams, ir ietekmējusi arī zemesgrāmatu tiesnešu darbu, ir samazinājies darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. Un tātad šie ir tiesneši, kuri jau pieder tiesu varai un kuri pēc attiecīga eksāmena nokārtošanas varētu papildināt vispārējās jurisdikcijas tiesnešu saimi. Tātad šis likumprojekts, kā jau es teicu, ir tapis pēc pašu tiesnešu iniciatīvas, un tas ir skaņots arī visās darba grupās, bet starplaikā, kā to prasa likums, tas tiks saskaņots arī ar Tieslietu padomi. Tātad šis ir viens no tiem likumprojektiem, kuru mums vajadzētu pieņemt vēl šīs Saeimas sastāvā, lai, kā es jau minēju, zemesgrāmatu tiesneši jau no 1.janvāra varētu sākt savas jaunās darbības un šajā laikā paspētu arī nokārtot šos kvalifikācijas eksāmenus. Tātad Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to. Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_16(09)-seq31 spokenText "21.jūnijs. Deputāti piekrīt. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2011_06_16(09)-seq30 spokenText "Tad 21.jūnijs.".
- 2011_06_16(09)-seq29 spokenText "20.jūnijs. Deputāti neiebilst... Es atvainojos, 20.jūnijs - šāds termiņš ir par īsu. Termiņam jābūt vismaz 21.jūnijam, jo piecas dienas ir vajadzīgas.".
- 2011_06_16(09)-seq27 spokenText "Kurš jūnijs, es atvainojos?".
- 2011_06_16(09)-seq26 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.jūnijs.".
- 2011_06_16(09)-seq25 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_06_16(09)-seq24 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” tika sagatavots sakarā ar to, ka šobrīd tiesību aktos nav noteikta konkrēta institūcija, kurai ar likumu būtu noteikts pienākums nodrošināt vienotu diplomātiskā protokola praksi Latvijas Republikā. 2010.gada novembrī pēc Valsts prezidenta rīkojuma Nr.3 tika izveidota darba grupa, kuru vadīja Rets Plēsums - Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs. Apkopojusi visas iniciatīvas, Saeimas Ārlietu komisija piedāvā likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” un aicina jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_16(09)-seq23 spokenText "Tātad ir divi priekšlikumi: ir priekšlikums, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 10.00, un ir arī priekšlikums, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 11.00. Tātad tas mums ir jāizšķir balsojot. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jāveic balsojums par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” ir pulksten 11.00! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 24. Tātad atbalstīts ir priekšlikums, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 11.00. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_06_16(09)-seq22 spokenText "Godātie kolēģi! Ievērojot to, ka likums tiešām ir ļoti nozīmīgs un svarīgs, mēs ierosinām priekšlikumu iesniegšanai 15 minūšu ilgu termiņu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas mazāk?”) Mums pilnīgi pietiek ar to. Paldies.".
- 2011_06_16(09)-seq21 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodiena, 16.jūnijs, pulksten 11.00, un izskatīšana Saeimas šīsdienas kārtējā sēdē. Vai ir iebildumi? Vai Rasnača kungam ir cits priekšlikums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rasnačam.".
- 2011_06_16(09)-seq20 spokenText "Nē, šajā... nu, nākamajā.".
- 2011_06_16(09)-seq19 spokenText "...nākamajā Saeimas sēdē, jā?".
- 2011_06_16(09)-seq18 spokenText "Un izskatīšana šodien. Aicinājums iekļaut...".
- 2011_06_16(09)-seq16 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodiena, pulksten 11.00.".
- 2011_06_16(09)-seq15 spokenText "Vai debates... Par procedūru? Tātad jūs esat „pret”, jā? Tātad nav vienprātības attiecībā uz šo lēmumu. Līdz ar to ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.".
- 2011_06_16(09)-seq14 spokenText "Komisijas vārdā aicinu visus tūlīt izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā un to pieņemt.".
- 2011_06_16(09)-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.".
- 2011_06_16(09)-seq12 spokenText "Tālāk. Tātad es ļoti ceru, ka visi deputāti pirmajam lasījumam ar likumprojektu ir iepazinušies, jo tas ir gana aktuāls, tāpēc ka vēlēšanas ir ļoti, ļoti iespējamas. Vai man to vajag pārstāstīt? Es domāju, ka tas nav nepieciešams, jo lietas būtība diezgan vienkārša - runa ir par periodu, kas ir šis priekšvēlēšanu periods, un par to, ka priekšvēlēšanu tēriņi partijām tiek ierobežoti uz pusi. Tāds ir komisijas atzinums, gatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam. Tāpēc komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_06_16(09)-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2011_06_16(09)-seq10 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Pirmām kārtām komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu šo likumprojektu.".
- 2011_06_16(09)-seq9 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tā kā balsojums par šo jautājumu nav paredzēts, tad jautājums uzskatāms par izskatītu. Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_06_16(09)-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Godātie Saeimas deputāti! Runājot par šīs komisijas darbu, protams, ir jāskatās arī uz pagātni, uz tām komisijām, kas ir bijušas līdz šim, un jāsecina, ka parlamentāro komisiju darbs var būt veiksmīgs tikai tad, ja šo komisiju darbā tiek pieaicināti tiešām augstākā līmeņa eksperti. Kolēģis Imants Parādnieks jau minēja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvi un prokuratūras pārstāvi. Taču vēlos jums minēt dažus vārdus par Īslandi. Ir tāds forums, ko sauc Ziemeļu un Baltijas valstu astotnieka parlamentu spīkeru sanāksme. Pagājušajā gadā šī sanāksme mums kopā ar toreizējo Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzes kungu bija Reikjavīkā, un viens no ziņojumiem bija tieši Īslandes Augstākās tiesas tiesneša ziņojums par izmeklēšanas gaitu saistībā ar finanšu krīzi. Šis ziņojums bija ļoti interesants un parādīja to, ka Īslandē šī parlamentārās izmeklēšanas sistēma ir nedaudz citādi strukturēta. Tātad pirmais solis, ko Īslandē dara, – tā apstiprina pavisam nelielu komisiju, trīs cilvēku komisiju, Īslandes Augstākās tiesas tiesneša vadībā. Šī komisija saņem finansējumu, šī komisija pieaicina... Tā bija pieaicinājusi 50 finanšu ekspertus, un šie 50 finanšu eksperti kopā ar komisiju strādāja vairāk nekā pusgadu. Kā atceros, tie bija kādi 8 vai 9 mēneši. Komisija sagatavoja milzīga apjoma ziņojumu. Šis ziņojums nonāca parlamentā, Īslandes parlamentā, un jau tikai pēc tam šim darbam pieslēdzās parlamentāriešu izveidota komisija, kura šim ziņojumam deva likumdevēja slēdzienu, kas būtu jādara, lai Īslandes vēsturē turpmāk nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos. Šodien ir sākusies tiesvedība, un tā acīmredzot turpināsies. Skaidrs, ka bez vainas nav arī finanšu uzraugi, taču Latvija nav mācījusies nedz no „Bankas Baltija”, nedz no „Rīgas Komercbankas”, nedz no „Parex bankas”, un komisijas darba neturpināšana ir vienkārši zaļā gaisma tādiem precedentiem arī turpmāk Es aicinu tomēr padomāt par to, vai, startējot nākamajās vēlēšanās, vienam no solījumiem vēlētājiem nebūtu jābūt šīs bankas lietas izmeklēšanai. Paldies.".
- 2011_06_16(09)-seq6 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Manuprāt, viena daļa kolēģu īsti neapzinās, ka Saeimas pašiznīcināšanās process aizsākās daudz ātrāk. Daudzi lēmumi tika pieņemti visai dīvaini. Un viens no pirmajiem soļiem, kam sekoja Saeimas 26.maija sēdes lēmums par neizdošanu kratīšanai, bija Saeimas 19.maija sēdes lēmums par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laika nepagarināšanu. Kāpēc es velku šādas paralēles? Arī šinī komisijā darbojās tiesībsargājošo struktūru pārstāvji (Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne un Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova), un viņiem, tāpat kā pārējiem Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem, nebija iespējas... šāda iespēja netika dota – veikt tālāku izmeklēšanu, lai atbildētu uz tiem jautājumiem, kuri interesē sabiedrībai. Šos jautājumus daļēji jau es uzdevu iepriekšējā reizē, kad šis lēmums tika pieņemts, bet šodien es uzdošu vēl pāris jautājumu, uz kuriem, es ceru, atbildes tiks meklētas jaunajā Saeimā. Ceru, ka jaunā Saeima citādāk skatīsies uz lietām un pieņems lēmumu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības atjaunošanu jaunā sastāvā. Šeit jau pieminētais Īslandes piemērs bija zīmīgs ar to, ka tās īpašā izmeklēšanas komisija darbojās pusotru gadu un tās darbs noslēdzās ar to, ka... tās darba rezultāts bija tas, ka atbildīgo personu sarakstā nonāca divi bijušie premjerministri, Centrālās bankas vadītājs, finanšu ministrs, banku lietu ministrs un vairākas uzraugošo institūciju amatpersonas. Ir uzsākts tiesas process, kas liecina par Īslandes valsts varas spēju godprātīgi izvērtēt iesaistīto personu un atbildīgo amatpersonu atbildību. Vai Latvijā nevēlas noskaidrot atbildīgos par vienu miljardu vērto, no visiem aspektiem visnotaļ apšaubāmo darījumu? Vēlas! Bet šīs Saeimas vairākums diemžēl ne. Jautājums, kas, manuprāt, ir viens no būtiskajiem un kas arī šodien joprojām ir darba kārtībā, jo notiek Latvijas Hipotēku un zemes bankas restrukturizācijas process (ja to tā var nosaukt), ir tāds: kāda bija vienošanās ar zviedru konsultantiem vai kādas bija šīs grupas prasības, kas tika pieņemtas pirms starptautiskās palīdzības nodrošinājuma kā tāds buferis, līdz šī nauda ieplūda valsts kasē? Varbūt šīs prasības un šī cena bija iznīcināta valsts banka, kas bija kā konkurents lielajām zviedru bankām? Arī daudzus citus jautājumus mēs esam noformulējuši un iekļāvuši savā ziņojumā, un es ceru, ka nākamā Saeima komisijas darbu atjaunos, atbildi atradīs. Paldies.".
- 2011_06_16(09)-seq4 spokenText "Paldies, priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar galaziņojumu noslēdzas parlamenta mēģinājums savu vēlētāju vārdā tikt līdz skaidrībai par „Parex bankas” pārņemšanu valsts īpašumā nepieredzētas finanšu krīzes apstākļos ar ļoti smagām sekām valsts budžetam un ar no tā izrietošo nepieciešamību aizņemties starptautiskajās finanšu organizācijās. Un tie mūsu kolēģi, kuri ierosināja komisijas izveidošanu, labi saprata, ka informācijas apjoms, kurš bija jāanalizē, ir milzīgs un ka turklāt tam būs atvēlēts ļoti īss laiks, un ka šis jautājums sastaps ļoti lielu nelabvēļu skaitu kaut vai tāpēc, ka pie lietas komisijā ķērās klāt opozīcijas deputāti. Un arī par to, ka komisijas darbību nepagarināšot, mēs dzirdējām jau uzreiz pēc tās izveidošanas. Esmu pārliecināts, ka „Parex bankas” pārņemšanas parlamentārā izmeklēšana bija pārbaudījums Saeimas briedumam un pārbaudījums tam, vai Latvijas parlamentam ir patstāvīga vara, vai tam ir sava griba, pašcieņa un lepnums vai tā uzdevums ir vienkārši reducēts uz politiķu katapultēšanu izpildvarā un tālāko valdības pasūtījumu apkalpošanu. Es uzskatu, ka parlaments šo pārbaudījumu neizturēja. Un vai ne tāpēc tādu lielu pretestību sastapa Saeimā parlamentārā izmeklēšana, ka tā varētu izvilkt dažus skeletus no Latvijas elites skapjiem? Es gribu atgādināt, kā pilda savus pienākumus deputāti citos Eiropas parlamentos, kad valsts saduras ar tādiem izaicinājumiem, kas līdzīgi tiem, ko piedzīvoja Latvija. Īslandē neilgi pēc finanšu krīzes sākšanās bija izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura secināja, ka trīs Īslandes banku sabrukumā, kas izraisīja valstī vēl nepieredzētu finanšu krīzi, ir vainojama tieši valdības īstenotā politika. Īslandes premjeram bijis pa spēkam novērst šo finanšu krīzi, bet viņš to neesot izdarījis – tā secināja izmeklēšanas komisija. Tā bija izveidota 2008.gada beigās, strādāja līdz 2010.gada aprīlim un iesniedza parlamentā ziņojumu, kura apjoms bija ap 2000 lappusēm. Iepriekšējā nedēļā Augstākajā tiesā Īslandē tika iesniegta prasība pret bijušo valsts premjerministru, kuru apsūdz nolaidīgā valsts naudas tērēšanā, kā arī pret viņa vadītās valdības finanšu ministru, banku ministru un ārlietu ministri. Tiesas sēdēs tikšot uzklausīti vairāk nekā 40 liecinieku, to skaitā bijušie ministri, ministriju darbinieki, Centrālajā bankā strādājošie un triju bankrotējušo banku direktori. Es lūdzu jūs nesaskatīt manis teiktajā draudus mūsu bijušajam premjeram. Es pieminēju Īslandes piemēru tādēļ, lai nodemonstrētu Īslandes parlamenta deputātu apņēmību patstāvīgi un pēc vēlētāju norādījuma risināt savai dzimtenei liktenīgus jautājumus. Un kā šajā sakarā uzrakstīja interneta portālā kāds „Latvijas Avīzes” lasītājs: „Latvija, mācies!” Es gribu pateikt to, ka mēs savukārt darījām tā, rīkojamies tā, labi saprotot, ka atvēlētajā laikā mums nebūs iespējas patiešām kaut ko uzzināt no konkrētām amatpersonām. Galvenais bija sagatavot fundamentu, balstoties uz kura, jūs, kolēģi, (tad mēs vēl nezinājām, ka mums būs pārvēlēšanas valstī) vai citi deputāti tomēr tiks pie skaidrības un paskaidros gan sev, gan saviem vēlētājiem, kas tad tieši notika ar „Parex banku”, kā varēja notikt tā, ka liela summa no valsts pārvaldītās bankas, kuru mēs jebkurš varējām uzskatīt par drošu, jo valstij piederēja kontrolpakete, tomēr aizgāja, bija izņemta, jo pašvaldības vai valsts iestādes tai nezināmu iemeslu dēļ jau neuzticas. Es domāju, jautājums ir uzdodams un pētāms jau jaunajā Saeimā. Un es gribu aicināt jūs visus būt ievēlētiem jaunajā Saeimā un turpināt šo darbu tādā veidā, kā jūs to saprotat un ko uzskatāt par taisnīgāko. Paldies jums par uzmanību!".
- 2011_06_16(09)-seq3 spokenText "Paldies. Tā kā neviens nav pieteicies debatēs, jautājums uzskatāms par izskatītu... Ā, jā... Lūdzu, Pimenova kungs! Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_06_16(09)-seq2 spokenText "Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Es tagad runāšu komisijas vārdā, bet ar savu personīgo viedokli uzstāšos pēc tam debatēs. Šobrīd netaisos lasīt galaziņojumu no tribīnes, jo deputātiem ir iespēja ar to iepazīties tāpat kā ikvienam valstī, jo ziņojums ir ievietots Saeimas mājaslapā. Galaziņojumu parakstīja visi desmit komisijas locekļi. Daži komisijas locekļi saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.panta trešo daļu pievienoja savas atsevišķās domas, par kurām sacīšu vēlāk. Mūsu komisijai atvēlētajā laikā bija jāsagatavo secinājumi, kā arī jautājumi valsts amatpersonām, kurus varēs uzdot tie, kas pēc mums turpinās parlamentāro izmeklēšanu. Uzsveru, ka piecu nedēļu laikā tas bija viss, kas bija iespējams, lai uzsāktu nopietnu izmeklēšanu, saistītu ar iespējamo finanšu noziegumu analīzi. Eksperti, kuri bija uzaicināti darbam komisijā, apliecina, ka tāda veida izmeklēšana prasot vismaz sešus mēnešus. Mēs nolēmām uzsākt darbu no dokumentu saņemšanas brīža un ķērāmies pie secinājumiem, kurus izdarīja liela informācijas apjoma analīzes rezultātā Valsts kontrole savos revīzijas ziņojumos. Mūsu otrs uzdevums bija prokuratūras lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu analīze, tātad kriminālprocesa par valsts amatpersonu rīcības likumību un atbilstību valsts interesēm, gatavojot bankas pārņemšanu. Kriminālprocess bija uzsākts tieši uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma pamata, ilga 10 mēnešus un tika izbeigts, jo prokuratūra tika konstatējusi, ka valdība rīkojusies savas kompetences ietvaros savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākās sekas Latvijas valstij, finanšu sistēmai un tautsaimniecībai. Un tas bija viss, ko sabiedrība uzzināja no prokuratūras par paveikto darbu, taču no prokuratūras saņemtais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu rada jaunus jautājumus, nevis sniedz atbildes uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem. Es nosaukšu piecus secinājumus par prokuratūras paveikto, kuros izpaužas komisiju locekļu vairākuma neapmierinātība ar prokuratūras paveikto. Pirmkārt. Prokuratūra atstāja bez ievērības to, ka, kaut gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2008.gada 7.novembrī lūdza sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus „Parex bankai”, ierobežojumi tika uzlikti tikai pēc 24 dienām, kad no 2008.gada 7.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim no „Parex bankas” kontiem bija aizplūdusi ievērojama naudas summa. Kāpēc tam netiek dots vērtējums prokuratūrā? Otrkārt. Nav analizēts un noskaidrots, kurām valsts amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība par bezdarbību, pieļaujot, ka šajā laika periodā valsts un pašvaldību uzņēmumi, iestādes un organizācijas nekontrolēti izņēma lielā apmērā naudas līdzekļus no kontiem „Parex bankā”. Treškārt. Nav noskaidrots, vai ilgstoša ierobežojumu nepiemērošana nav tieši vai pastarpināti saistīta ar nepieciešamību nodrošināt iepriekš minēto iespēju ne tikai attiecīgajām iestādēm, organizācijām, bet arī kādām citām Latvijas un ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām. Ceturtkārt. Komisija secināja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Adlera lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pamatā balstīts uz Finanšu ministrijas, FKTK un Latvijas Bankas atzinumiem, slēdzieniem un viedokļiem, kā arī šo iestāžu amatpersonu liecībām, bet tieši Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanas procesu. Un piektais secinājums. Nav skaidrs, vai prokuratūra, veicot resorisko pārbaudi un turpmāko izmeklēšanu, izmantoja iespēju analizēt, atlasīt faktus un noskaidrot aizplūdušo naudas līdzekļu patiesos labuma guvējus un viņu iespējamo saistību ar tām personām, kuras bija iesaistītas „Parex bankas” pārņemšanā. Ir sagatavoti jautājumi valsts amatpersonām, tie nav publicējami izmeklēšanas interesēs, kura, ceru, turpināsies 11.Saeimā. Galaziņojumu parakstīja, kā jau teicu, visi desmit komisijas locekļi, no tiem viens ziņojumam nepiekrita, četri komisijas locekļi nepiekrīt galaziņojumā ietvertajam secinājumam, ka, sākot rudens sesiju, darbs jāturpina, izveidojot jaunu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, bet pieļauj turpinājumu pēc „Parex” un „Citadeles” pārdošanas. Tomēr atdalīsim ķīseli no kompota, kolēģi! Viena lieta – pārdot tirgū biznesus ar apliecinātiem objektīviem finanšu rādītājiem, cita lieta – saprast, kā valsts tika līdz lielākās komercbankas nacionalizācijai un turpmākai sadalīšanai divās pārdodamās iestādēs. Es, tāpat kā komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks un komisijas locekļi Viktors Jakovļevs un Dzintars Rasnačs, atbalstu jaunas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, bet nu jau pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas. Mūsu komisija, uzskatu, ielika kāju durvīs, bet jaunās komisijas uzdevums būs atvērt šīs durvis vaļā. Paldies.".
- 2011_06_16(09)-seq1 spokenText "Saskaņā ar darba kārtību mums ir jāturpina 9.jūnijā pārtrauktā Saeimas sēde. Nākamais darba kārtības jautājums – „Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā galaziņojums”. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_06_09-seq773 spokenText " Paldies. Līdz ar to tiek sēdē izsludināts pārtraukums līdz 16.jūnija pulksten 9.00. (Pārtraukums.) ".
- 2011_06_09-seq772 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīspadsmit deputāti: Solvita Āboltiņa, Jānis Ādamsons, Rīgā ievēlētais Andris Bērziņš, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Andis Caunītis, Ingrīda Circene, Ina Druviete... Ir uz vietas. Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa... Ojārs Ēriks Kalniņš? Druviete ir, jā. Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Imants Viesturs Lieģis, Jānis Reirs un Ainārs Šlesers.".
- 2011_06_09-seq771 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība, ievēlēts no Zemgales)... Nē, viņš tomēr vairs negrib neko paziņot. Līdz ar to lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.".
- 2011_06_09-seq770 spokenText "Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_06_09-seq768 spokenText "Godātie kolēģi! Uz likumprojekta otro lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq767 spokenText "14.jūnijs. Nākamais un līdz ar to pēdējais šodien izskatāmais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.".
- 2011_06_09-seq766 spokenText "Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.jūnijs. Paldies.".
- 2011_06_09-seq765 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 23. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_06_09-seq764 spokenText "Paldies, kolēģi! Aicinu jūs balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_06_09-seq763 spokenText "Bet, godātais Rasnača kungs, man gan jums ir jāaizrāda, ka jūs šobrīd nerunājāt par tēmu, par kuru jums tika dots vārds. Jūs varējāt runāt vai nu „par”, vai „pret” pārbalsošanu. Bet jebkurā gadījumā tātad pirmais balsojums ir par to, vai tiek pārbalsots 56.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu pārbalsot 56. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 25, atturas - 4. Tātad priekšlikums pārbalsot ir atbalstīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 56.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Igors Pimenovs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 4. (Aplausi.) Priekšlikums noraidīts. Vārds deputātei Inai Druvietei - komisijas vārdā.".
- 2011_06_09-seq762 spokenText "Godātie kolēģi! Šeit ir katra jūsu vieta. Un man ir lūgums (sevišķi pēdējās rindās sēdošajiem): atcerieties, ka tā vieta ir tā, kur ir jūsu aparatūra un kur jūs spiežat savas aparatūras pogu! Un, lūdzu, tā nedariet vairs!".
- 2011_06_09-seq761 spokenText "Deputāti piekrīt. Godātie kolēģi! Pirms mēs balsojam par likumprojektu kopumā, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, ko parakstījuši pieci... es atvainojos, seši deputāti - lūgumu pārbalsot šā likumprojekta 56.priekšlikumu sakarā ar to, ka visi deputāti... nevaru salasīt... ne visi deputāti bija zālē un piedalījās balsojumā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli papriekš mums ir jābalso par to, vai mēs pārbalsojam vai nepārbalsojam. Un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” pārbalsošanu. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.".
- 2011_06_09-seq760 spokenText "103. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq758 spokenText "102. - izglītības un zinātnes ministra Broka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_06_09-seq756 spokenText "101. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_01_21-seq357 spokenText "101. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_06_12-seq708 spokenText "101. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq754 spokenText "100. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_01_21-seq355 spokenText "100. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_01_29-seq435 spokenText "100. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_10_30-seq594 spokenText "100. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq750 spokenText "98. - deputātes Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 99. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq748 spokenText "97. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq746 spokenText "96. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 97. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq744 spokenText "95. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_01_21-seq345 spokenText "95. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq742 spokenText "94. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 95. - komisijas priekšlikumā.".
- 2011_06_09-seq740 spokenText "93. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq738 spokenText "92. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq736 spokenText "91. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".