Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_11_24-seq34 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 8.decembris.".
- 2011_11_24-seq33 spokenText "Paldies Čepānes kundzei. Debatēs nav neviens pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” izskatīšana tiks turpināta 11.Saeimā. 10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai ir citi ierosinājumi? Ja deputātiem citu ierosinājumu nav, tad atbildīgā komisija šim likumprojektam arī 11.Saeimā būs Juridiskā komisija. Vai ir ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Ieslēdziet mikrofonu, lūdzu, deputātei Čepānei.".
- 2011_11_24-seq32 spokenText "Labrīt, kolēģi! Ministru kabinets 10.Saeimā bija iesniedzis izskatīšanai nozīmīgu likumprojektu - Oficiālo publikāciju likuma projektu. Šis likumprojekts bija tapis ilgstoša Tieslietu ministrijas darba rezultātā, ar dažādām valsts pārvaldes institūcijām un sociālajiem partneriem saskaņojot likumprojektā ietverto regulējumu. Likumprojekts paredz valsts oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis”, kas šobrīd iznāk papīra formātā, pārveidošanu par oficiālo elektronisko izdevumu, un tas atspoguļo mūsdienu Eiropai raksturīgo tendenci atteikties no papīra par labu elektroniskajam formātam. Es vēlos pievērst uzmanību vairākām svarīgām lietām, kuras ir piedāvājuši likumprojekta sagatavotāji un kuras ir atbalstījusi Juridiskā komisija. Pirmkārt. Normatīvo tiesību aktu un citas oficiālas valsts informācijas izsludināšana un publicēšana ir valsts funkcija. To nevar deleģēt privātiem uzņēmējiem, nodot koncesijā vai privatizēt. Valstij pašai ir jākontrolē un jānodrošina normatīvo tiesību aktu izsludināšanas un publicēšanas process. Otrkārt. Valstij, godātie kolēģi, bez maksas un ērti lietojamā veidā ir jānodrošina ne tikai normatīvo tiesību aktu teksti, bet arī konsolidētās normatīvo tiesību aktu versijas. Mums jau ierastais portāls likumi.lv ir nevis lieka greznība vai iejaukšanās privātuzņēmēju komercdarbībā, kā daži privātuzņēmēji uzskata, bet... tas ir valsts konstitucionāls pienākums. Un treškārt. Likumprojektā precīzi iezīmēta oficiālās publikācijas nodrošināšanas nākotne un oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis” statuss. Arī tam šajā likumā ir jābūt skaidri noteiktam. Pēc likumprojekta iesniegšanas 10.Saeimā Juridiskā komisija gan pirms pirmā, gan pirms otrā lasījuma bija saņēmusi ļoti daudz priekšlikumu un viedokļu. Tie visi tika izvērtēti, un šo iemeslu dēļ, sanākot 11.Saeimai, Juridiskā komisija pirms lemšanas par iespējamo likumprojekta pārņemšanu aicināja likumprojekta sagatavotājus - Tieslietu ministriju - apspriest ar Valsts prezidenta kancelejas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem šo institūciju izteiktos iebildumus. Tika izveidota īpaša darba grupa, un šī darba grupa, ilgstoši strādājot - samērā ilgstoši strādājot -, nonāca, manuprāt, pie pareizā rezultāta. Un, atkārtoti skatot šo jautājumu Juridiskās komisijas sēdē, institūciju pārstāvji mūs informēja, ka panākta ir vienprātība par likumprojekta turpmāku pilnveidošanu. Un tāpat pēc diskusijām Juridiskajā komisijā mums ir skaidrs, ka tieši uz Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta bāzes mēs varētu ieviest šo oficiālo elektronisko publikāciju Latvijā. Un tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.".
- 2011_11_24-seq31 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Nākamais darba kārtības punkts. Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_11_24-seq29 spokenText "Tātad Kalniņa kungs aicina veikt balsojumu. Un attiecīgi lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu - Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča, Viktora Jakovļeva, Sergeja Dolgopolova, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas, Ivana Klementjeva, Mihaila Zemļinska, Nikolaja Kabanova, Sergeja Potapkina un Raimonda Rubika pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 14. Pieprasījums ir noraidīts.".
- 2011_11_24-seq28 spokenText "Es aicinu veikt balsojumu.".
- 2011_11_24-seq27 spokenText "Paldies Parādnieka kungam. Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Tātad debates ir pabeigtas. Pieprasījumu komisijas vārdā - komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2011_11_24-seq26 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Ziniet, var nepatikt iesniedzēji, var nepatikt forma, kādā viņi to dara. Tas viss var radīt kādu nepatiku, un tas tā kā būtu tīri cilvēcīgi saprotams. Bet mani tiešām patiesi uztrauc attieksme pret to. Pēc būtības tas, kas tiek prasīts, ir tikai normāli un atbilstoši tam, kā mēs katrs saprotam lietu kārtību. Nevar būt tāda situācija, ka četrus gadus netiek izpildīts Ministru kabinetam uzdotais uzdevums. Nevar būt tādas situācijas! (No zāles: „Var! Tā ir!”) Un tie, kuri... Ja mēs būtu mainītās lomās ar kādu no šiem... bet mēs nebūsim nekad mainītās lomās... (Troksnis zālē.) ar kādu no citām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, tad iedomājieties, kā mēs pret to attiektos tanī brīdī. Tad mēs uzskatītu: jā, šīs prasības ir pamatotas! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Tas ir par dubultmorāli! Vienu runā, citu dara!”) Līdz ar to es uzskatu, ka Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra atbilde nebija pēc būtības, jo šeit tiešām bija divas daļas. Un es runāju tikai par vienu daļu. Es patiesi ceru, ka tas atbalsts, kas ir nepieciešams un kas ir jāsniedz, tiks arī sniegts Mālpils traģēdijā cietušajiem, bet par likuma izpildi es aicinu koalīciju un arī mūs uzņemties atbildību par to, ka vistuvākajā laikā šī likuma norma... šis uzstādījums ir jāizpilda, un tieši tāpēc es konkrēti šajā balsojumā atturēšos... balsojumā atturēšos, jo pieprasījumu pēc formas atbalstīt nevaru. Bet būtība šajā jautājumā ir skaidri saprotama un atbalstāma. Paldies.".
- 2011_11_24-seq25 spokenText "Paldies Zariņa kungam. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2011_11_24-seq24 spokenText "Labdien, kolēģi! Es piedalījos šinī Pieprasījumu komisijas sēdē. Notikušais mani samulsināja. Arī tagad tas, ko es klausos, mani mulsina. Es esmu jaunpienācējs Saeimā. Varbūt jūs, godājamie kolēģi, kuri esat pieredzējušāki, palīdzēsiet man tikt skaidrībā, kā tad man šinī situācijā tagad būtu jārīkojas. Manuprāt, situācija ir ļoti vienkārša. Es varbūt atgādināšu, ka pieprasījumā bija divas daļas. Viena bija konkrēti par Mālpili, bet otra bija par konkrētu faktu - par to, ka ir likums un ka likums nav izpildīts. Un, manuprāt, tas ir... Ja mēs tiešām runājam par tiesisku valsti, tad, manuprāt, tas ir pamatots pieprasījums, pamatots fakts, par kuru tad vajadzētu atskaitīties. Neskatoties uz to, ka šāds fakts tiešām eksistē un ka Saeima lūdz par šo faktu skaidrojumu, cilvēks, kuram tas ir adresēts, neierodas. Labi, viņš var neierasties, viņš var atsūtīt kādu citu, bet es pieņemu, ka šis cits varētu nākt tikai tad, ja viņš ir kompetentāks par to, kuram ir adresēts šis pieprasījums. Un tad viņš varētu pastāstīt, kas tad īsti notiek un kāpēc tas nav noticis. Tas, kas notika Pieprasījumu komisijas sēdē, izskatījās apmēram tā, ka vecākais brālis izņirgājas par jaunāko brāli (dotajā gadījumā mēs runājam par koalīciju). Dombrovskis atsūta savā vietā Sprūdža kungu, kurš, protams... Ko tad nabaga Sprūdžs var pateikt par to? Viņš tur nekad nav bijis! Nav piedalījies visā šinī procesā... Viņš godīgi un vaļsirdīgi atzīstas un pasaka: jā, es nezinu, kāpēc tas nav izpildīts! Un ko tālāk dara Saeima? Saeima pasaka: „Labi, viss ir skaidrs, jūs esat atbildējuši! Mums viss ir skaidrs, pieprasījumam nav pamata.” Nu, atvainojiet, ja mēs runājam par tiesiskumu tagad, tad kur tas šeit ir? Paskaidrojiet man, jaunajam deputātam, kurā brīdī mums ir jāievēro tiesiskums un kurā brīdī mēs no tā atsakāmies. (No zāles: „Kauns!”) Es to īsti neesmu sapratis. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_11_24-seq23 spokenText "Paldies Elksniņa kungam. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2011_11_24-seq22 spokenText "Ābiķa kungs, paldies, ka jūs novērtējāt to, ka esmu jurists. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Vājš jurists!”) Liels prieks ir par minēto. Bet man ir tāds jautājums, tāds retorisks lielā mērā: vai jūs bijāt viens no deputātiem, kuri atteicās no rakstveida dokumentiem attiecībā uz Saeimas sēdēm? Un, ja jūs atteicāties, vai elektroniski jūs vispār esat iepazinies ar tā dokumenta saturu, par kuru mēs tagad runājam? Par kādu Ministru kabineta demisiju, par kādu Ministru prezidenta demisiju... Par ko jūs runājat? Jūs jocīgs esat, vai? (Zālē smiekli. No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Kā viņš runā?! Tā jau nedrīkst runāt!” Dep. A.Klementjevs: „Drīkst! Drīkst!”) Šajā gadījumā es domāju tā: kāpēc balsojums Šlesera lietā būs labāks par balsojumu šajā lietā? Es patiesībā aicinātu Valsts prezidentu... Ja šajā gadījumā šāda veida pieprasījums Ministru prezidentam tiks noraidīts un ja deputāti ar attiecīgu savu balsojumu paudīs, ka viss ir mūsu valstī kārtībā un viss ir likumīgi, tad es patiesībā iniciētu atlaist Saeimu. (No zāles: „Pareizi!”) Es neuzskatu, ka šajā gadījumā Šlesers un viņa gadījums ir kaut kādā mērā labāks par to cilvēku dzīvēm un dzīvībām. Ir runa par valsts attieksmi pret visiem iedzīvotājiem valstī kopumā. (Aplausi.)".
- 2011_11_24-seq21 spokenText "Paldies Dolgopolova kungam. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.".
- 2011_11_24-seq20 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nav tik vienkāršs, kā tas izskatās. Un man šķiet, ka... Ja jau mēs runājam par tiesisku valsti, par tiesiskumu, par visu pārējo, tad es gribu atgādināt tikai vienu no diviem jautājumiem, kas bija pieprasījumā. Proti, - kādēļ Ministru prezidents Dombrovskis, kurš ieņem šo amatu jau trešo reizi, nav nodrošinājis atbilstošu Ministru kabineta noteikumu izstrādi, kas ir paredzēta likumā? Atbilde: noraidīt šo pieprasījumu, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma normas nav pārkāptas! Piedodiet, laikam es nemāku lasīt likumus un nesaprotu, par ko ir runa, bet man šķiet, ka tomēr šeit, melns uz balta, ir rakstīts, ka likuma norma ne tikai pārkāpta, bet vienkārši ir ignorēta, nav ievērota. Vai tas nav pieprasījuma jautājums? Kur ir tā tiesiskuma prasība no to deputātu puses, kuri ir noraidījuši šo pieprasījumu? Es neredzu to loģiku. Man šķiet, ka tomēr šeit jautājums ir ne tikai par to, ka jāapdrošina savs īpašums - tas ir pareizi! -, bet arī par to, ka katastrofas un nelaimes gadījumi tomēr prasa īpašu pieeju. Un mēs katru dienu sastopamies ar šāda veida precedentiem, kuros valsts ir bezspēcīga. Tā tas ir arī ar to pašu „Latvijas Krājbanku”. Kas tagad notiek? Mēs esam aicinājuši Ministru prezidentu ierasties šodien Saeimā un pastāstīt, izstāstīt šo situāciju. Kas tur tiek darīts, un kāda tā situācija ir? Es saprotu, ka Kārtības rullis neparedz šo lietu, bet godīgums un arī atsaucība pret cilvēku rūpēm, man liekas, mudinātu premjeru vadīties pēc ētikas viedokļa un tomēr ierasties šeit un pateikt i deputātiem, i visai tautai par to, kas notiek. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu. Tas nav mēģinājums atstādināt Ministru prezidentu no amata. Tas ir mēģinājums ieviest taisnīgumu un tiesiskumu mūsu valstī. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_11_24-seq19 spokenText "Paldies Ābiķa kungam. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2011_11_24-seq18 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienījamais Elksniņa kungs! Jūs esat jurists, un es gribu jums atgādināt, ka laba īpašuma pārvaldība paredz arī īpašuma apdrošināšanu. Un šī traģēdija ir kārtējais apliecinājums tam... šīs traģēdijas sekas ir apliecinājums tam, ka īpašumi ir jāapdrošina. Valdība, ievērojot to, ka tiešām laukos sociālā situācija ir smaga, neskatoties uz manis iepriekš teikto, ir sniegusi palīdzību. Tad kāds gan var būt šeit pieprasījums par neuzticības izteikšanu valdībai? Paldies.".
- 2011_11_24-seq17 spokenText "Paldies Klementjeva kungam. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2011_11_24-seq16 spokenText "Augsti godājamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie deputāti! Es esmu jau trešo reizi ievēlēts no Vidzemes saraksta un gribu pateikt paldies visiem vidzemiešiem, kas mani atbalstīja. Šeit, zālē, ir 29 deputāti, kas ir ievēlēti tieši no Vidzemes. Mūsu pienākums ir atbalstīt visus Vidzemes iedzīvotājus, tāpēc ka viņi uzticas mums. Šajā gadījumā sešas ģimenes palika bez savām mājām, un, tā kā tuvojas ziema, tad tas ir sarežģīti, ka vēl neko nevar izdomāt. Maija mēnesī prezidenta kungs Zatlers atlaida Saeimu tikai par to, ka mēs it kā slikti strādājot. Tagad jau drusciņ vairāk nekā mēneša laikā, kad mēs visi esam devuši zvērestu, mēs gribam sākt strādāt un domāt kaut ko pa jaunam. Sāksim tad ar sevi! Domāsim, kā palīdzēt cilvēkiem! Cilvēki mūs ievēlēja šeit, lai mēs sāktu domāt pa jaunam un domātu arī par viņiem - nepalielinātu nodokļus un nesamazinātu pensijas, lai viņiem dzīve būtu labāka. Tā ka lūdzu to atbalstīt visiem tiem, kuri gribēja šeit taisīt reformas! Paldies.".
- 2011_11_24-seq15 spokenText "Paldies Elksniņa kungam. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.".
- 2011_11_24-seq14 spokenText "Labdien, godājamie deputāti! Manā skatījumā, jautājums ir ļoti vienkāršs. Pašreiz ir izveidota tiesiskuma koalīcija. Tika solītas reformas, bet jautājums patiesībā ir ļoti... tiek nostādīts tādā ļoti sekundārā plāksnē. Kāpēc? Liela daļa Saeimas deputātu pēc profesijas ir juristi. Katrā frakcijā ir juristi - gan Zatlera Reformu partijas frakcijā, gan VIENOTĪBAS frakcijā, gan Nacionālās apvienības frakcijā, gan arī „Saskaņas Centra” frakcijā. Tagad parunāsim, godājamie deputāti, par juridiskām lietām! Ir likums. Ikviens no mums zina, kas tas tāds ir - likums. Es nedomāju, ka būtu detalizēti jāskaidro, cik tas ir svarīgs, kas to ir pieņēmis. (No zāles starpsaucieni.) Pareizi! Šajā gadījumā, godājamie deputāti, ir runa par likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Minētajā likumā 2007.gada 15.novembrī tika pieņemti grozījumi, kuri noteica, ka... paralēli tika papildināts viens pants un tika paredzēts, ka šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto palīdzību valsts sniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Mēs varam runāt par to, ka Saeima ir deleģējusi Ministru kabinetam uzdevumu izstrādāt noteiktu kārtību, kādā likumdevēja pieņemtais normatīvais akts darbosies. Ļoti zīmīgi, ka šo likumu ir izsludinājis Valsts prezidents, kas tajā laikā bija Zatlera kungs. Man patiesībā ir tāds ļoti interesants jautājums: vai 2007.gada 22.novembrī, izsludinot minēto normatīvo aktu, tajā laikā prezidents bija paredzējis, ka viņš izsludinās tādu normu, kura netiks pildīta četrus gadus? Tas tad arī ir šajā gadījumā, godājamie deputāti, tas absurds saistībā ar šo situāciju un ar to valsti, kurā mēs dzīvojam. Man patiesībā ir ļoti liels kauns - tik tiešām kauns! - par to cilvēku viedokli, kuri pārstāvēja valsts iestādes, šajā gadījumā - ministrijas... par viņu pozīciju, ka mums valstī nav jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, jo mums nav līdzekļu. Piedodiet, par ko tad mēs runājam?! Par tiesisku valsti? Par tiesisku koalīciju? Par to, ka mēs sekosim līdzi normatīvo aktu prasībām? Vai primāri mēs norādām uz to, ka mums nav līdzekļu un ka tikai tādēļ, ka mums nav līdzekļu, mēs neapmierināsim iedzīvotāju prasības? Jūs iedomājieties! Būtībā mums līdzekļu valstī kā tādā vispār nav daudz, bet mēs sevi pozicionējam kā cilvēkus, kuri ievēros likumību un kuri darbosies attiecīgo tiesību normu robežās un ietvaros. Kāds tas ir absurds! Man patiesībā būs ļoti interesanti paskatīties šajā gadījumā, godājamie deputāti, kā katrs no jums balsos minētajā jautājumā. Un es ar prieku paņemšu arī izdruku pēc minētā balsojuma, lai izvērtētu, cik lielā mērā mēs varam degradēt to, ko likumdevējs ir noteicis. Kāda nozīme šajā gadījumā ir mūsu tik cītīgajai un čaklajai tautai un čaklajiem deputātiem arī, kuri ir juridiski tik tiešām čakli nekompetenti? Un ne tikai šajā jautājumā, bet arī virknē citu jautājumu! Diemžēl par to mums būtu jārunā. Kāpēc mums no tā būtu jāslēpjas? Godājamie deputāti! Šajā gadījumā bija runa par deputātu pieprasījumu. Uz Pieprasījumu komisiju, kurā notika attiecīgā sēde par minēto jautājumu, Ministru prezidents bija deleģējis savu pārstāvi Sprūdža kungu. Nu, Sprūdža kungs komisijā atklāti pateica, ka viņš nav kompetents atbildēt uz minētajiem jautājumiem. Par ko mēs varam runāt? Par kādu tiesisko kārtību? Tās ir pilnīgas muļķības! Un es domāju, ka šajā gadījumā mums tik tiešām ir jāparāda mugurkauls un sava griba un jāvirza minētais pieprasījums Ministru prezidentam, lai viņš sniedz skaidrojumu likumdevējam - ne man, ne jums, bet likumdevējam! - par to, kādēļ minētie Ministru kabineta noteikumi nav izstrādāti. Es ceru, ka balsojumā šajā jautājumā jūs vadīsieties pēc tiesiskuma principiem, nevis pēc kaut kādām politiskā avantūrisma idejām. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_11_24-seq13 spokenText "Paldies Ādamsona kungam. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2011_11_24-seq12 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! No sākuma neliela replika. Ja mēs septiņu dienu laikā nevaram sagatavot vienu vēstuli Ministru prezidentam vai sazināties ar Mālpils domi, tad gribu atgādināt, ka septiņu dienu laikā Izraēla uzvarēja karu. Mums nekādi laika nepietiek. Runājot par šo pieprasījumu, diemžēl man nebija iespēju piedalīties šīs komisijas sēdē, bet man kolēģi pastāstīja, kas tur notika. Taču es aicinu jūs rūpīgi iepazīties arī ar to tekstu, kas mums ir priekšā. Secinājumos ir pateikts, ka pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgajā likumā paredzētās normas nav pārkāptas un ka līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu. Ļoti labi! Varētu jau teikt, ka tas tik tiešām ir ļoti labi, bet es gribu tomēr atgādināt to situāciju, kāda tur bija izveidojusies un kāda tā ir mūsu valstī kopumā. Valstī atbilstoši Civilās aizsardzības likumam ir izveidots dažādu pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos. Gadījums Mālpils novadā atbilstoši likumam klasificējams kā cilvēku izraisīta katastrofa, kuras seku likvidēšanai būtu jānotiek atbilstoši likumā paredzētajam. Minētais likums paredz civilās aizsardzības sistēmas darbību, un tieši par tās darbību un izpildi ir atbildīgs Ministru prezidents. Par rīcību no viņa puses masu informācijas līdzekļi klusē, un tas izraisa jautājumus, vai Ministru prezidentam rūp atsevišķas pašvaldības iedzīvotāju traģēdija un kā viņš īsteno Civilās aizsardzības likumā doto uzdevumu. Runājot par to, ir vai nav pārkāpts likums. Atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.2 panta pirmajai daļai valsts sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī tādas mājas renovācijai, kurā jālikvidē nelaimes gadījuma vai citas katastrofas sekas. Kāda ir bijusi reakcija? Vai jums neliekas smieklīgi: 16.oktobrī notika traģēdija, cilvēki gāja bojā... 16.oktobrī šī traģēdija notika, 2.novembrī beidzot iesākās kaut kādas pārrunas. Nepagāja ne divarpus mēneši līdz brīdim, kad, pateicoties tikai tam, ka ir šis pieprasījums, beidzot valdība piešķīra šo naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Jautājuma būtība ir vienkārša. Kāpēc Ministru kabinets un arī konkrētie ierēdņi nepilda likuma prasības? Ja ar likumu ir noteikts, ka jau 2007.gadā bija jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, tad, es atvainojos, rodas jautājums: kāpēc vēl līdz šim šie noteikumi nav pieņemti, kāpēc pašvaldības vadītāji un arī iedzīvotāji nezina šos spēles noteikumus, kādos gadījumos, kad un kādā veidā valsts sniegs šo palīdzību cilvēkiem? Aizbrauciet uz to māju un paskatieties! Tur cilvēki ir sākuši atgriezties, dzīvot tajā graustā. Jautājums — kā viņi pārziemos? Mālpils novada dome dara visu iespējamo savu iespēju robežās, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, un bieži vien dara to, balansējot uz likuma robežas. Bet kur ir valsts loma? Kāpēc cilvēkiem jāmaksā nodokļi, ja viņi zina, ka kritiskā gadījumā valsts viņiem nekā nepalīdzēs? Man jau visvairāk „patika” ierēdņu atbilde komisijas sēdē un arī tas, ko mēs šodien dzirdējām no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra: redziet, mums līdzekļu nav, tāpēc Ministru kabineta noteikumi nav jāizstrādā. Jautājums - vai likums šajā valstī kādam ir jāpilda vai nav? Ja nav jāpilda likums, nu tad ko mēs visi šeit darām?! Ejam mājās! Ierēdņi mūsu vietā pieņems visus lēmumus. Nākamais. Mūsu pieprasījums bija adresēts Ministru prezidentam, nevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Sprūdža kungam. Iemesls ir ļoti vienkāršs: mēs, parakstīdami šo pieprasījumu, sapratām, ka cilvēks, kurš tikko stājies amatā, nevar atbildēt par to, kas ir noticis līdz šim. Valdis Dombrovskis jau trešo reizi ir Ministru prezidents. Vai tiešām nevar sakārtot elementāras lietas un piespiest ierēdņus sagatavot un izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus? Kolēģi, tas man ir absolūti nesaprotams, un es uzturu spēkā šo pieprasījumu un uzskatu, ka Ministru prezidentam beidzot ir jānāk šeit priekšā un jāpasaka... Ja viņš nav spējīgs vadīt ierēdņu armiju, nu lai tad viņš iet mājās! Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_11_24-seq11 spokenText "Paldies Cilinska kungam. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.".
- 2011_11_24-seq10 spokenText "Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs lūdz atvainot viņu par to, ka viņš nevar piedalīties šajā sēdē, jo arī viņš patlaban aizstāv Latvijas intereses neformālajā Vides padomē par kohēzijas politikas jautājumiem. (Zālē troksnis un starpsaucieni.) Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcību konkrētajā gadījumā. Ministrija tikai 11.novembrī saņēma Mālpils pašvaldības vēstuli ar lūgumu palīdzēt iedzīvotājiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un, zinot šo jautājumu, jau sākot no 2.novembra, notika neformāla komunikācija gan ar Mālpils pašvaldību, gan ar Finanšu ministriju, gan ar Ekonomikas ministriju par iespējamo valsts atbalstu. Tas arī ļāva ministrijai savlaicīgi sagatavot rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kuru valdība jau izskatīja un pieņēma 15.novembrī. Un šis rīkojums paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai finansējumu 10 tūkstošu latu apmērā pārskaitīšanai Mālpils novada pašvaldībai, lai segtu 50 procentus no pabalstiem, ko pašvaldība izmaksāja katastrofā cietušajiem iedzīvotājiem saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta otro daļu un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 13.panta 27.2 panta piekto daļu. Līdz ar to uzskatu, ka valdība šajā konkrētajā gadījumā ir rīkojusies savlaicīgi un operatīvi. Paldies par uzmanību.".
- 2011_11_24-seq9 spokenText "Paldies Ķirša kungam. Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.".
- 2011_11_24-seq8 spokenText "Prezidij! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Dāmas un kungi! Ekonomikas ministrs Pavļuta kungs ļoti vēlējās šodien uzrunāt jūs, taču pašlaik viņš atrodas Briselē un aizstāv Latvijas valsts intereses Eiropas Savienības Enerģētikas Ministru padomes sēdē. (No zāles: „Paldies viņam!”) Vispirms vēlos izteikt līdzjūtību Mālpils traģēdijā cietušajiem, kā arī bojā gājušo tuviniekiem. Ministru kabineta noteikumu izstrāde par kārtību un apmēru, kādā sniedzama palīdzība šādos un līdzīgos gadījumos, primāri ir valsts budžeta jautājums. Ekonomikas ministrija vairākkārt ir virzījusi šā jautājuma izskatīšanu, tomēr... Mēs visi labi zinām, cik saspringtā situācijā pēdējos gados ir bijušas valsts finanses. Uz valsts maksātnespējas fona, sabiedrībai jau tā piedzīvojot skaudrus konsolidācijas pasākumus, nebija iespējams papildus atrast vēl vairāk nekā 20 miljonus latu, kas būtu nepieciešami, lai ieviestu šādu regulējumu. (No zāles: „Bet 5 miljoni mīnu kuģa iegādei ir!”) Apzinoties, ka budžeta līdzekļi šādu noteikumu iedzīvināšanai būs rodami ne ātrāk kā 2013.gadā, to izstrāde tika atlikta. Tas gan nenozīmē, ka valsts nav sniegusi palīdzību avāriju, stihisku nelaimju vai citu katastrofu seku novēršanai. Valsts iespēju robežās vienmēr ir centusies rast risinājumu un sniegt palīdzību. Tas no valdības puses tika darīts arī šoreiz, piešķirot 10 tūkstošus latu katastrofā cietušajiem. Tomēr konkrētais gadījums liek meklēt arī citus risinājumus - ārpusbudžeta risinājumus. Citu valstu pieredze rāda, ka efektīvākais veids, kā pasargāt savu īpašumu, ir to apdrošināt. Tāpēc Ekonomikas ministrija iecerējusi sākt kampaņu, aicinot cilvēkus domāt par savu mājokļu drošību un apdrošināt tos pret iespējamiem negadījumiem. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_11_24-seq7 spokenText "Paldies Kalniņa kungam. Ministru prezidenta vārdā - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.".
- 2011_11_24-seq6 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! 16.novembrī Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem”. Mēs uzklausījām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Sprūdžu. Bija plašāka diskusija, bet galu galā komisija nobalsoja šādi: 8 - „pret” pieprasījuma virzīšanu tālāk, 5 - „par” un 1 nebalsoja. Tomēr gribu paziņot, ka mēs solījām sazināties ar Mālpils pārstāvjiem, lai noskaidrotu turpmāk, kas ir noticis, kā arī gatavojam vēstuli Ministru prezidentam, lai noskaidrotu, kāpēc atbilstoši Ministru kabineta noteikumi par palīdzības sniegšanu vēl nav izstrādāti vai kādā stadijā tie patlaban ir. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu, un es aicinu kolēģus balsot „pret”! (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Elksniņš: „Kauns!”)".
- 2011_11_24-seq5 spokenText "Paldies Orlova kungam. Pa šo laiku ir saņemts iesniegums no deputāta Dzintara Ābiķa ar lūgumu kā līdzatbildīgo par šo likumprojektu noteikt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Tātad uz šo brīdi piedāvājums ir nodot likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju kā atbildīgo, bet kā līdzatbildīgo – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Tā kā esam debatējuši par šo jautājumu, tad ir jābalso par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Jā, zvanu! Un tagad balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts ir nodots komisijām. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”. Deputātu Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča, Viktora Jakovļeva, Sergeja Dolgopolova, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas, Ivana Klementjeva, Mihaila Zemļinska, Nikolaja Kabanova, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem”. Šajā gadījumā neredzu nevienu, kas būtu pieteicies ziņot komisijas vārdā. Kas ziņos Pieprasījumu komisijas vārdā? Vai ir ziņotājs? Pieprasījumu komisijas vārdā - komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2011_11_24-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Līdzīgus grozījumus likumā mēs skatījām jau iepriekšējā sasaukumā, un – kā parasti to dara komisija – mēs pieprasījām viedokli no sabiedriskajām organizācijām, no ministrijām. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Jūs tagad pieprasījāt?”) Un gribu ziņot jaunievēlētajiem deputātiem to, ka gan Tieslietu ministrijas, kuru vadīja Štokenberga kungs, gan Labklājības ministrijas, kuru vadīja Jurševskas kundze, viedoklis bija tāds, ka jau esošā likumdošana pilnībā ļauj nediskriminēt cilvēku un pilnībā atbilst mūsdienu prasībām. Vienīgā institūcija, kura bija uztraukta, bija Valsts valodas centrs. Līdz ar to... Turklāt es gribu atgādināt, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gan pārņēma šo likumprojektu, taču pieņēma lēmumu neturpināt tā izskatīšanu 11.Saeimas darbības laikā. Aicinu balsot „pret”, tāpēc ka jautājums ir izdiskutēts. Nekāda diskriminācija nav iespējama, tāpēc ka neviens darba devējs speciāli negrib taisīt kaut kādus ierobežojumus cilvēkiem. Viņš pieprasa no darbinieka tikai to, kas ir nepieciešams, lai pildītu darba pienākumus. (No zāles dep. J.Dombrava: „Pamosties!”)".
- 2011_11_24-seq3 spokenText "Paldies Latkovska kungam. Vārds Vitālijam Orlovam.".
- 2011_11_24-seq2 spokenText "Cienījamie kolēģi deputāti! Jautājums par šiem grozījumiem Darba likumā ir arī valsts valodas jautājums. Būtībā tas ir viens apliecinājuma balsojums latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, kas ir aktuāls jautājums patlaban. Jautājums ir par to, ka pat situācijās, kurās darba specifika to neprasa... pat gadījumos, kuros nav nekādu īpašu prasību attiecībā uz valsts valodas zināšanu līmeni, tiek izvirzītas vai var tikt izvirzītas prasības noteiktā līmenī pārvaldīt kādu citu valodu. Praksē visbiežāk tā ir krievu valoda, taču teorētiski – un jo īpaši nākotnē – var būt runa arī par angļu valodu vai – vēl tālākā nākotnē – par ķīniešu vai kādu citu valodu. Šeit nav runa par darbu ar ārzemju tūristiem vai sadarbības partneriem vai par kādiem citiem specifiskiem gadījumiem, kad darba pienākumu izpilde to prasa. Šeit ir runa varbūt par tādiem gadījumiem, kad šādas prasības tiek izvirzītas šoferiem, pavāriem, frizieriem, kantoru darbiniekiem, autoservisa darbiniekiem, saldējuma pārdevējiem. Un viens aspekts ir diskriminācijas novēršanas jeb pretdiskriminācijas aspekts, jo daudziem jauniešiem, kuri ir beiguši latviešu skolas, tas apstāklis var sašaurināt darba tirgu Latvijā, un kā sekundāra parādība no tā izriet, ka Anglijā vai Vācijā ir vieglāk atrast darbu valodas dēļ – tieši valodas dēļ! – nekā dzimtajā Latvijā. Un otrs aspekts. Šeit ir runa par tiem gadījumiem, kad krievu valoda vai arī kāda cita valoda teorētiski tiek prasīta, lai apkalpotu vietējo darba tirgu, lai tiktu varbūt izdabāts tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kā apgrūtinājumu vai pat nepatiku izjūt valsts valodas zināšanas un tās lietošanu. Nav šaubu, ka jebkuru valodu labāk ir zināt nekā nezināt – krievu, angļu, vācu. Un tajā pašā laikā nav arī šaubu, ka nav pieļaujama tāda situācija Latvijā, ka tu, Latvijas pilsonis vai Latvijas iedzīvotājs, mierīgi vari iztikt bez latviešu valodas, bez valsts valodas, bet tajā pašā laikā tu nevari iztikt bez kādas citas valodas. Latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju nostiprināšana veicinās sabiedrībā arī brīvāku un cieņpilnāku attieksmi pret citām valodām – pret krievu valodu, pret angļu valodu –, kuras, bez šaubām, zināt ir labi. Un ar šo balsojumu es aicinu iestāties gan pret diskriminācijas nosacījumiem, gan arī stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Paldies.".
- 2011_11_24-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Sāksim Saeimas sēdi. Tātad sākam Saeimas 24.novembra sēdi. Un, pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā. Uz šo brīdi Prezidijs ir saņēmis piecus grozījumus. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 24.novembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no ceturtās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” tās 1.punktu – likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” izskatīšanai otrajā lasījumā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 24.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai ir iebildumi (No zāles: „Nav iebildumu!”) pirmām kārtām tātad pret likumprojekta izslēgšanu un šobrīd arī pret lēmuma iekļaušanu? Nav. Paldies. Trešais. Tātad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Iebildumu nav. Saeimas deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Gunārs Igaunis, Jānis Ozoliņš, Juris Viļums, Valdis Zatlers, Guntars Bilsēns un citi deputāti lūdz iekļaut Saeimas 24.novembra sēdes darba kārtībā jautājumu „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Iebildumu nav. Un pēdējais. Saeimas deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Gunārs Igaunis, Jānis Ozoliņš, Juris Viļums, Valdis Zatlers, Guntars Bilsēns un citi lūdz iekļaut Saeimas 24.novembra sēdes darba kārtībā jautājumu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tad darba kārtība ir grozīta un minētais jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Nākamā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Cilinska, Čaklā, Kursītes-Pakules, Līdakas, Laizānes un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Es saprotu, ka šajā gadījumā viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”. Aicinu deputātu Ilmāru Latkovski.".
- 2011_11_18_s-seq4 spokenText " Līdz ar to Saeimas svinīgo sēdi, veltītu Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienai, pasludinu par slēgtu. Bet es aicinu visus klātesošos uz Sarkano zāli, lai kopīgi iedzertu glāzi šampanieša. ".
- 2011_11_18_s-seq3 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! „Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs” – šos Latvijas Republikas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdus es aicinu glabāt dziļi savās sirdīs, jo tajos ir pateikts daudz – ka valsts – tie esam mēs paši, ka atalgota tiek modrība, ka nākotne ir iespējama, ja neapstāsimies pie sasniegtā un tieksimies arvien tālāk. Jauna valsts – Latvija – pasaulē nāca pirms deviņdesmit trīs gadiem. Šīs radības nebija vieglas. Latvijas valsts dzima smagu vēsturisku notikumu virpulī, karu, revolūciju un politisku pārmaiņu iespaidā. Taču, neskatoties uz ārkārtīgi sarežģītajiem apstākļiem, mūsu valsts dibinātāju roka nenotrīcēja un viņu prātos neiezagās šaubas par sava soļa pareizību un nozīmību. Jo viņus vienoja ideja par Latvijas valstiskumu. Un šī ideja ir dzīva joprojām – mūsu ikdienā, mūsu darbā, svētku brīžos un vēlmē padarīt savu valsti labāku. Neatkarīgi no ieņemamajiem amatiem, no politiskajām domstarpībām un vēsturiskās pieredzes mēs visi zinām, ka mūsu lielākā vērtība ir brīvi ļaudis, pār kuru galvām plīvo neatkarīgas Latvijas karogs. Vārdā „patriotisms” mēs mēdzam ielikt katrs savu nozīmi, taču šis vārds mūs tik un tā vieno, tāpat kā mūs vieno sarkanbaltsarkanā lentīte pie mūsu mēteļa atloka. Būt patriotam taču nozīmē – vēlēties būt kopā ar cilvēkiem, kas dzīvo šajā zemē. Būt starp cilvēkiem un zināt, ka mēs domājam un jūtam līdzīgi. Zināt, ka šī zeme un šī valsts ir svarīga un kaut ko nozīmē ne tikai tev vienam, bet arī daudziem citiem. Latvijas ideja turpina dzīvot un dod mums spēku strādāt tās labā. Sveicot mūs visus Latvijas dzimšanas dienā, es vēlos atgādināt, ka mūsu valsti mēs esam saņēmuši mantojumā no saviem vecākiem un vecvecākiem. Mums par to ir jābūt viņiem pateicīgiem. Latvijas valsts dibinātāji un veidotāji nav un nebija mums sveši cilvēki, tie ir mūsu tuvinieki, mūsu priekšgājēji, mūsu radinieki. Latvija ir maza valsts, un mums jāprot tajā sadzīvot tā, kā sadzīvo liela ģimene – pieņemot un izprotot arī tos, kas ir atšķirīgi. Un gluži tāpat kā lielā ģimenē mums ir jāspēj mantot un nest tālāk tās idejas, tos sapņus, kas iedvesmoja mūsu priekšgājējus. Latvijas valsts nav tikai tās robežas, tās Satversme un varas institūcijas. Latvijas valsts pirmām kārtām ir tajā dzīvojošie cilvēki ar kopīgu pagātni, kultūru, valodu, nezūdošām vērtībām un kopīgu skatu uz nākotni. Un, domājot par Latvijas nākotni, mana sirds ir mierīga. Šo pārliecību es guvu pirmo reizi rīkotajā visas Latvijas Jauniešu Saeimā. Es sastapu ideju pārpilnus, gudrus, darboties gribošus jauniešus, kuriem ir degsme sirdī un lepnums par savu valsti. Katrs jaunietis Saeimā ienāca ar savu viedokli un uzskatiem, bet darba dienu noslēdza ar izcīnītām „mazajām” uzvarām. Tieši šīs it kā „mazās” uzvaras viedokļu cīņās, darbā un ikdienā veido mūs stiprus. Jauniešu Saeima manī nostiprināja pārliecību, ka mums ir Latvijas zelta kalve, no kuras jau drīzumā redzēsim jaunas zvaigznes uzmirdzam pie Latvijas politikas debesīm. Godātie klātesošie! Pirms gada, uzrunājot šajā dienā 10.Saeimas deputātus, es atgādināju – mēs visi pārstāvam Latvijas vēlētājus, kas ir uzticējuši mums savas cerības, taču nav atteikušies no tiesībām lemt par to, kā ievēlētais parlaments strādā. Šīs tiesības tika izmantotas. Pirmo reizi Latvijas vēsturē parlaments tika atlaists un ārkārtas vēlēšanās ievēlēts no jauna. Vai tas ir kļuvis labāks? No politiskās skatuves ir aizgājušas dažas partijas, kas bija zaudējušas vēlētāju uzticību. Dažs jauns politisks spēks ir tajā ienācis. Un tas viss ir noticis ātrāk, nekā ierasts. Tomēr šķiet, ka jau šajās dienās mēs skaidri redzam – pārmaiņu straujums ne vienmēr nozīmē arī ātrāku mērķu sasniegšanu. Vienlaikus tautas lēmums par parlamenta atlaišanu ir bijusi patiesi nozīmīga demokrātiska pieredze, kas Latvijai bija vajadzīga. Tas skaidri parādīja, ka ikviens Latvijas cilvēks var ietekmēt politiskos procesus, un tās ir gan plašas demokrātiskas tiesības, gan liela atbildība par pieņemto lēmumu un tā sekām. Godātie klātesošie! Jebkurš jauninājums nozīmē pārmaiņas. Un šeit es vēlos dalīties ar jums savos novērojumos. Mums visiem raksturīga kāda iekšēja pretruna – mēs alkstam pārmaiņas, taču vienlaikus tām pretojamies, jo baidāmies, ka tās varētu skart mūsu komfortu un labklājību. Pieprasījums pēc tūlītējām pārmaiņām paradoksālā kārtā spēj sadzīvot ar iekšēju pretestību un neticību tām. Pārvarēt šo iekšējo pretrunu ir iespējams divējādi – to var panākt ar pārliecinošu politisku vadību, bet var arī ar plašāku sabiedrības līdzdalību. Un esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama gan viena, gan otra. Runājot par sabiedrības līdzdalību, jāuzsver, ka Latvijas parlamentam ir jābūt atvērtam ikvienai idejai un ikvienam cilvēkam. Tādēļ sabiedrības līdzdalība politikā un tās formu dažādība ir svarīgs arī šīs Saeimas darba virziens. Mūsdienu sabiedrība vēlas ne tikai vērot un vērtēt likumdevēju un valdības darbu, bet arī būt aktīvākiem politiskajos procesos, ierosināt, uzdot jautājumus, piedāvāt likumdošanas iniciatīvas, piedalīties likumprojektu izstrādē un apspriešanā, aktīvi iesaistīties amatpersonu izvēles procesos, izmantot savas tiesības uz tautas nobalsošanu. Mūsdienās tas kļūst aizvien vairāk iespējams, pateicoties jaunām tehnoloģijām un jaunām pilsoniskās sabiedrības tradīcijām. Par to mēs varam pārliecināties ikdienā, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un citiem Saeimas sadarbības partneriem. Es patiesi priecājos, gan ka Saeimas nams ir kļuvis atvērts cilvēkiem ar invaliditāti, gan ka nevalstisko organizāciju pārstāvji ir kļuvuši par pastāvīgiem Saeimas komisiju dalībniekiem, gan ka Saeimā notiek stratēģiskas diskusijas par valsts attīstību, gan ka Saeimā notiek ārpolitikas debates. Mēs esam sākuši izvērtēt iespēju paplašināt iedzīvotāju līdzdalību likumdošanas procesā, kas paredzētu kolektīvu likumdošanas iniciatīvu iesniegšanu elektroniski. Ir svarīgi diskutēt par veidiem, kā sabiedrībai ietekmēt politiskos procesus un kā iesaistīties likumdošanas procesā ikdienā, nevis tikai reizi četros gados vēlēšanās. Un tieši parlaments ir tā vieta, kur šādām karstām debatēm notikt. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Saeimas ārkārtas vēlēšanas un valdības veidošanas process saasināti parādīja vēl kādu sasāpējušu problēmu. Šī problēma ir joprojām sadalītā valodas un informācijas vide, kas noved pie mēģinājumiem izmantot valodas jautājumu kā politisku instrumentu un novērš uzmanību no Latvijas tautas identitātei patiesi svarīgā. Mūsu valstī vienmēr ir dzīvojuši un dzīvo latvieši, lietuvieši, igauņi, krievi, poļi, ebreji, čigāni, ukraiņi un vēl daudz dažādu tautību ļaudis. Mēs visi esam dažādi, mēs runājam dažādās valodās, un mums, iespējams, ir dažāda kultūrvēsture. Taču mūs vieno kas ļoti svarīgs – tā ir kopīga ideja par mūsu Latviju. 1990.gadā, pēc 50 prettiesiskas okupācijas gadiem, tika atjaunota 1918.gadā proklamētās valsts neatkarība. Uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un pilsonības pēctecības principu pamata mēs 20 gadus esam veidojuši mūsu sabiedrību. Tas ir mūsu identitātes pamatu pamats. Tādēļ, atzīstot valodu par svarīgu katras nacionālās kultūras sastāvdaļu, mums jāciena un jāgodā latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīme Latvijas valstiskuma un vienotas nācijas stiprināšanā. Par politisku diskusiju objektu nedrīkstētu kļūt arī reģionālo dialektu lietošana, it īpaši – latgaliešu valoda kā svarīga nacionālās identitātes un vietējās kultūras tradīciju nesēja. Dažādi dialekti un izloksnes padara mūsu valodu bagātāku, krāšņāku un skaidri parāda mūsu latviešu valodas spēku. Šeit vietā ir bijušā prezidenta Jāņa Čakstes teiktais – „Daugava nešķir latviešus!”. Mēs dzīvojam abpus Daugavai, mēs runājam dažādos dialektos un izloksnēs, bet mēs esam vienoti. Mēs esam latvieši abpus Daugavai. Latvijā nekad nav piedzīvoti vērienīgi sociāli, reliģiski vai nacionāli konflikti. Latvija vienmēr ir bijusi miermīlīga ziemeļu valsts. Miera laikos Latvijas iedzīvotāju ģimenes vienmēr ir varējušas justies drošas par savu rītdienu, stabili uzlabot savu dzīvi, un tikai ārēju varu konflikti ir spējuši šo mieru izjaukt. Spēja dzīvot saticībā un cienot citam citu ir liela vērtība. Tā bija izšķiroša 1918.gadā, kad tika dibināta Latvijas valsts, un tāda tā ir arī šobrīd. Mēs nevaram atļauties nesaskaņas, jo visi zina, ka valstis, kurās sabiedrība tiek konfrontēta, piedzīvo lejupslīdi – visu tās iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanos. Latvija vēl tikai atgūstas no globālās ekonomiskās krīzes, un mums ir jāpieliek lielas pūles, lai kopīgiem spēkiem un pēc iespējas ātrāk no šīs krīzes izkļūtu. Kopā sargāsim to, kas mums ir, un neļausim mūsu ģimeņu drošības sajūtu un valsts nākotni provocētājiem sašūpot. Godātie klātesošie! Mūsu valstsvīrs Kārlis Ulmanis ir teicis: „Ko tu no savas puses esi darījis, lai palīdzētu Latvijai nostiprināties saimnieciski un politiski? Vai tikai kritizējis, citu kļūdas – patiesas un izdomātas – meklējis un skaitījis, jeb vai arī pats smadzenes un rokas pie darba licis, nebaidīdamies no kļūdām, neizdevībām un citu kritikas uzbrukumiem? Nu saki, ko tu esi darījis?” Atzīmējot Latvijas valsts proklamēšanas 93.gadadienu, atcerēsimies ne tikai kritizēt, bet arī novērtēt un uzslavēt. Šodien es vēlos atzīmēt tos sasniegumus, ar kuriem Latvija var lepoties gan pašmājās, gan starptautiski. Man ir prieks, ka Latviju pasaulē atzīst kā izcilu operdziedātāju, diriģentu un koru dzimteni, kā vietu, no kurienes nāk jaunas teātra tradīcijas un ievērības cienīgs dokumentālais kino. Man ir prieks par katru veiksmes stāstu – un tādus mēs uzzinām aizvien biežāk, kad Latvijas uzņēmēji ar jauniem, inovatīviem produktiem spēj iekarot starptautiskos tirgus. Tā mēs pierādām, ka mūsu valsts ekonomikas attīstība ir iespējama ražošanas un eksporta virzienā, kas ļauj nostiprināt pārliecību par stabilu un ilgtspējīgu labklājības pieaugumu valstī. Man ir prieks par Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kas sarežģītā pēcvēlēšanu situācijā spēja uzņemties valdības veidošanu un gūt Saeimas atbalstu jau trešajam Ministru kabinetam pēc kārtas. Tādējādi ir nodrošināta pēctecība tām iestrādnēm un uzsāktajiem darbiem, kas pievērsuši pasaules ekspertu uzmanību Latvijai kā veiksmīgam krīzes pārvarēšanas piemēram. Latvijas pieredze ir svarīga daudziem mūsu kaimiņiem, un mums ar to ir jālepojas, it īpaši ņemot vērā ekonomisko jautājumu aktualitāti Eiropas Savienībā un pasaulē. Paveiktais ļauj mums aktīvi iesaistīties augsta līmeņa politiskajās diskusijās, jo mūsdienās vairs nav iespējama kādas valsts izolētība ne ekonomiskajos, ne politiskajos procesos. Šodien – 18.novembrī – vairāki godājami cilvēki saņems valsts augstākos apbalvojumus. Tas ir cildenākais no veidiem, kā valsts var pateikties par īpašu ieguldījumu neatkarīgas un brīvas Latvijas labā. Ordenis ir valsts cieņas un suverenitātes apliecinājums. Tas paliek mūžam ģimenē kā atzinība par paveikto, kā atgādinājums – gan varonīga rīcība, gan godprātīgs ikdienas darbs ir augstākais, ko katrs no mums var sniegt savai valstij. Šogad arī mēs svinam lielas jubilejas ļaudīm, ar kuriem lepojamies un kurus varam saukt par savas tautas dižgariem. Tie ir brāļi Kokari, Knuts Skujenieks, Uldis Auseklis, Oļģerts Kroders, jā, arī Latvijas brīvības cīnītājs Gunārs Astra. Viņš 1983.gadā sacīja savu „Pēdējo vārdu”: „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.” Šie vārdi ir nākuši no sirds, tie iedvesmo un pārliecina, ka īstais spēks mīt mūsos pašos, mūsu ticībā, mūsu pārliecībā. Godātie klātesošie! Šis gads iezīmē 20 gadus kopš jaunas, skaidri eiropeiskas vēstures lapas atšķiršanas Baltijas valstu nebūt ne vienkāršajā vēsturē. Latvija, Lietuva un Igaunija plecu pie pleca un roku rokā ir stājušās Baltijas ceļā, ir pārcietušas barikādes un okupācijas armijas uzbrukumus un ir nodibinājušas savas neatkarīgas un demokrātiskas valstis. Bērniem māca, ka grūtos laikos cilvēkiem ir jāturas cieši kopā, jāsavelkas kā pirkstiem dūrītē. Un tieši tā arī mēs esam visai pasaulei pierādījuši, ka trīs draudzīgu Baltijas valstu vienotība var mainīt pasaules vēstures gaitu, pārvarēt dažādus šķēršļus, politiskās realitātes un totalitāro režīmu savstarpēju vienošanos. Arī mēs paši tagad zinām – ja cilvēki vienojas kopīgam un taisnīgam mērķim, garīgi un fiziski iesaistās vienotas idejas īstenošanā, tad vardarbībai un agresijai neglābjami pienāk gals. Nākamnedēļ Tallinā kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem mēs atzīmēsim Baltijas Asamblejas divdesmitgadi. Šis ir piemērots brīdis sev atgādināt, ka Baltijas sadarbība ir veiksmes stāsts. Tā ir izdevība, kuru mums vajadzētu vēsturiski godāt, arvien kopt un stāstīt par to, lai mūsu sasniegtais būtu kā iedrošinošs paraugs citiem. Sava vieta uz pasaules kartes mums nav ne jāmeklē, ne vairs kādam jāpierāda. Mūsu vieta ir bijusi un būs Rietumu demokrātisko un transatlantisko valstu saimē. Man pašai ir gandarījums, ka arvien plašāk izvēršas sadarbība ar Ziemeļvalstīm. Šis ir virziens, kurš noteikti būs aktuāls tuvākajā desmitgadē, un tieši parlamentārā līmenī mums ir iespējams to gan stiprināt politiski, gan arī piepildīt to praktiski. Nedaudz pieskaroties praktiskajiem ārpolitiskajiem uzdevumiem, īpaša prioritāte ierādāma Latvijas gaidāmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Šī Saeimas sasaukuma laikā būs jāvienojas par mūsu mērķiem un interesēm prezidentūras ietvaros. Eiropas Savienības prezidentūra mums ir jāuzlūko kā vēl viena iespēja ar reģionāla ietvara palīdzību būt tiem, kas ietekmē globālus procesus. Tas vienlaikus ir gan izaicinājums, gan atbildība. Tā būs mūsu iespēja veicināt mūs interesējošu jautājumu virzību kopējā Eiropas līmenī, likt skanēt Latvijas vārdam ne vien Eiropas, bet arī plašākā mērogā. Latvijas ārpolitikas kontekstā jāuzsver arī sarunas par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kuras aktīvi norisēs visa nākamā gada garumā Briselē un visās pārējās galvaspilsētās. Jau iepriekšējā sasaukumā Saeima pieņēma divas rezolūcijas, kurās likumdevējs pauda neapmierinātību ar pašreizējo piedāvājumu. Mēs turpināsim uzstāt uz lielākiem finanšu līdzekļiem savas valsts attīstībai un zemkopības tiešajiem maksājumiem. Tā ir mūsu atbildība ne tikai pret mums pašiem, bet arī pret mūsu bērniem, jo tieši viņiem nāksies dzīvot ar mūsu panākumiem vai neveiksmēm. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mēdz teikt, ka cilvēks ir tik stiprs, cik stipra ir viņa apņēmība sasniegt savu mērķi. Tas pats vēl jo vairāk attiecas uz valsti un nāciju. Pasaules vēsture pierāda, ka spēcīgas un plaukstošas ir bijušas tās nācijas, kas spējušas vienoties par kopīgu mērķi. Un izšķirošais nav tas, cik šis mērķis ir tāls un vai tas vispār ir sasniedzams. Svarīgākais ir, lai tas būtu patiess. Lai mēs tam ticētu un spētu šo ticību nodot saviem bērniem. Jo Latvija nepieder mums, tā pieder bērniem, kas vēl tikai piedzims. Bērniem, kas dzīvos šajā valstī, kuru būsim cēluši, sargājuši un izkopuši mēs. Es ļoti gribētu ticēt, ka viņi varēs pateikt mums paldies. Paldies par Latviju. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.) (Tiek atskaņota valsts himna.)".
- 2011_11_18_s-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas svinīgo sēdi, veltītu Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienai, pasludinu par atklātu.".
- 2011_11_17-seq124 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 17.novembra sēdi pasludinu par slēgtu. Saeimas darbinieki un arī deputāti ir aicināti šodien pulksten 12.30 Sarkanajā zālē uz svinīgu brīdi pirms valsts svētkiem, kurā būs iespējams noskatīties ierakstā koncertu, kas bija veltīts 20.gadadienas atcerei Nacionālajā teātrī 21.augustā. Tā ka, ja deputātiem ir interese, laipni tiekat aicināti piedalīties! Atgādinu, ka rītdien notiks Saeimas svinīgā sēde un pasākumi, kas veltīti mūsu valsts dzimšanas dienai. Paldies. ".
- 2011_11_17-seq123 spokenText "Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča... nav, Boriss Cilevičs... arī nav, Ina Druviete... nav, Jānis Dūklavs... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Klaužs... nav, Jānis Reirs... nav... un Kārlis Seržants... nav. Paldies.".
- 2011_11_17-seq121 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļus uz sēdi pulksten 10.30 Jēkaba ielā 10/12.".
- 2011_11_17-seq120 spokenText "Paldies. Paziņojumam vārds deputātei Elīnai Siliņai.".
- 2011_11_17-seq119 spokenText "Godātie kolēģi! Man ir lūgums tām frakcijām, kuras vēl nav deleģējušas savus pārstāvjus darbam Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijā, to izdarīt līdz pirmdienai, 21.novembrim.".
- 2011_11_17-seq118 spokenText "Paldies. Paziņojumam vārds deputātei Inārai Mūrniecei.".
- 2011_11_17-seq117 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tūlīt pat, pēc sēdes beigām, Dzeltenajā zālē tiks dibināta Deputātu grupa sadarbībai ar Polijas parlamentu un Deputātu grupa sadarbībai ar Armēnijas parlamentu. Lūdzu!".
- 2011_11_17-seq116 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris. Līdz ar to visi Saeimas 17.novembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, dodu vārdu deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus. Paziņojumam vārds deputātam Ivanam Klementjevam.".
- 2011_11_17-seq115 spokenText "22.novembris.".
- 2011_11_17-seq111 spokenText "22.novembris.".
- 2011_11_17-seq107 spokenText "22.novembris.".
- 2011_11_17-seq114 spokenText "Deputāti atbalsta. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq113 spokenText "Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Likuma grozījumi saistīti ar nāves soda izslēgšanu no attiecīgā normatīvā akta, un ir arī viens priekšlikums, kas attiecas uz liela apmēra noteikšanu... Juridiskā komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_11_17-seq112 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris. Paldies. Nākamais un arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2011_11_17-seq110 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apžēlošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq109 spokenText "Likumprojekts ir saistīts ar iepriekš minētajiem grozījumiem Krimināllikumā un paredz nāves soda izslēgšanu no likuma. Juridiskā komisija atbalstīja.".
- 2011_11_17-seq108 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apžēlošanas likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2011_11_17-seq106 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq105 spokenText "Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Likumprojekts paredz nāves soda izslēgšanu no Krimināllikuma. Priekšlikumi nav saņemti. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu. Aicinu balsot „par”!".
- 2011_11_17-seq104 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2011_11_17-seq103 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris.".
- 2011_11_17-seq55 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris.".
- 2011_11_17-seq39 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris.".
- 2011_11_17-seq35 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris.".
- 2011_11_17-seq29 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris.".
- 2011_11_17-seq25 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris.".
- 2011_11_17-seq21 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.novembris.".
- 2011_11_17-seq102 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq101 spokenText "Šie ir visi priekšlikumi. Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_11_17-seq99 spokenText "Un arī 3.priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanos un ko ir iesniegusi pati Juridiskā komisija. Es aicinu kolēģus atbalstīt to.".
- 2011_11_17-seq95 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Atgādinu, ka šie grozījumi ir saistīti ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu, kas stājas spēkā no šā gada 1.decembra. Un līdz ar to Satversmes tiesai būs jāvērtē arī lokālplānojuma atbilstība augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem. Mēs esam saņēmuši trīs Juridiskā biroja priekšlikumus. 1.priekšlikums. Tajā nedaudz tiek precizēta šā lokālplānojuma procesuālās izskatīšanas kārtība. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_11_17-seq94 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.novembris, izskatīšana - Saeimas 1.decembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_11_17-seq93 spokenText "Priekšlikumi tiek gaidīti līdz 24.novembrim, un es lūdzu akceptēt likumprojekta izskatīšanu Saeimas 1.decembra sēdē.".
- 2011_11_17-seq92 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2011_11_17-seq91 spokenText "Lūdzu to apstiprināt pirmajā lasījumā.".
- 2011_11_17-seq90 spokenText "Paldies. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2011_11_17-seq89 spokenText "Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Grozījumos tiek paredzēts, ka ietekmes uz vidi novērtējums būs jāveic arī ģeoloģiskajās struktūrās ierīkotos oglekļa dioksīda uzglabāšanas objektos. Nu, tas, protams, nenozīmē, ka šādi objekti Latvijā tuvākajā laikā tiek paredzēti. Vienkārši šī atkal ir Eiropas direktīvas prasība. Un līdz ar to, tā kā atkal tiek kavēta šīs regulas ieviešana, atbildīgās komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.".
- 2011_11_17-seq88 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_11_17-seq87 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.novembris.".
- 2011_11_17-seq86 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq85 spokenText "Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Grozījumiem ir tehnisks raksturs. Vienīgā problēma bija saistīta ar 2.panta trešās daļas formulējumu, kurš bijis drusciņ neskaidrs, bet Finanšu ministrija apsolījusi to izlabot uz otro lasījumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.".
- 2011_11_17-seq84 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2011_11_17-seq83 spokenText "24.novembris.".
- 2011_11_10-seq43 spokenText "24.novembris.".
- 2011_11_17-seq82 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq81 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”. Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu, kurā tiek paredzēts, ka vienkārši mainās datu iesniedzējs - no Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta uz SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. SIA, jā! Tātad lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_11_17-seq80 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_11_17-seq78 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 17.janvāris.".
- 2011_11_17-seq77 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 17.janvāris.".
- 2011_11_17-seq76 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq75 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi! Klātesošie! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” un nolēma atbalstīt šos grozījumus, kuri nosaka to, ka tiks papildināts likuma 7., 15. un 16.pants. Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_11_17-seq74 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inga Vanaga.".
- 2011_11_17-seq73 spokenText "Arī šim likumprojektam aicinu noteikt vienu mēnesi ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, proti, 16.decembri.".
- 2011_11_17-seq72 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq71 spokenText "Juridiskā komisija ir izskatījusi arī šo likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šis ir tiešām apjomīgs likumprojekts saistībā ar manis jau minēto reformu - nodot administratīvo pārkāpumu lietas no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām. Ir paredzēti gan procesuālie noteikumi, kā tas notiek, gan arī iestrādāta virkne nozīmīgu procesuālo tiesību principu, kas līdz šim administratīvajā procesā nebija paredzēti. Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2011_11_17-seq70 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2011_11_17-seq69 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, proti, 1.decembris.".
- 2011_11_17-seq68 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq67 spokenText "Juridiskā komisija ir izskatījusi arī likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Minētais likumprojekts paredz atbildību par virkni administratīvo pārkāpumu - atbildību par pārkāpumiem, kas pieļauti, veicot dzīvnieku barības, pārtikas aprites, dzīvnieku labturības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu jomu uzraudzību, kā arī to, ka... Dzīvnieku aizsardzības likums jau paredz atbildību, sodu par dzīvnieku dāvināšanu publiskos pasākumos, kas veikta bez saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu, un šī kārtība būtu jānosaka arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_11_17-seq66 spokenText "Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
- 2011_11_17-seq65 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt vienu mēnesi ilgu, proti, 16.decembri.".
- 2011_11_17-seq64 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Paziņošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_11_17-seq63 spokenText "Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta virzīto likumprojektu „Grozījums Paziņošanas likumā”, un šā likumprojekta būtība ir saistīta ar iecerēto apjomīgo reformu, kas paredz administratīvo pārkāpumu lietas no administratīvajām tiesām nodot vispārējās jurisdikcijas tiesām. Aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_11_17-seq62 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Paziņošanas likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".