Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_05_17-seq311 spokenText "Es paturpināšu visu šo tēmu. Vai tik tiešām mūsu valstī mēs esam tik tālu aizgājuši, ka nacionālās drošības apdraudējums, kas ir ietverts tai pašā pārskatā – nejēdzīgā – atvainojos! – ir Latvijas jauniešu organizāciju pārstāvju un Krievijas jauniešu organizāciju sadarbība, apmaiņas braucieni un tikšanās? Vai saistībā ar šiem pasākumiem būtu jātērē līdzekļi un jāveic pretizlūkošanas pasākumi? Un kādēļ Drošības policijas pārskatā tas ir minēts kā apdraudējums konstitucionālās iekārtas aizsardzībai? Bērni?!".
- 2012_05_17-seq310 spokenText "Paldies par atbildi. Otrais deputāta Andreja Elksniņa jautājums.".
- 2012_05_17-seq309 spokenText "Paldies par jautājumu. Protams, es gribētu norādīt, ka to informāciju, ko Drošības policija savas kompetences ietvaros ir nolēmusi publiskot, tā ir publiskojusi. Jautājumā par to, kāpēc ir pieminētas konkrētas organizācijas un personas vai procesi, es, protams, nevaru iejaukties, tā ir Drošības policijas kompetence. Šajā gadījumā argumenti un pamatojums tam ir parlamentārā kontrole... parlamenta kontroli pār drošības iestādēm realizē Nacionālās drošības komisija. Šajā gadījumā ir iespēja... šajā komisijā ir pārstāvētas visas Saeimas frakcijas, tās var izsaukt uz Saeimu Drošības policijas priekšnieku un iegūt pamatojumu tam, kāpēc ir šādi vai tādi argumenti, lai kādus procesus pieminētu vai nepieminētu.".
- 2012_05_17-seq308 spokenText "Ministra kungs, lūdzu!".
- 1997_05_15-seq419 spokenText "Ministra kungs, lūdzu!".
- 1997_05_15-seq415 spokenText "Ministra kungs, lūdzu!".
- 1997_05_15-seq381 spokenText "Ministra kungs, lūdzu!".
- 1997_05_15-seq373 spokenText "Ministra kungs, lūdzu!".
- 1997_02_20-seq276 spokenText "Ministra kungs, lūdzu!".
- 2012_05_17-seq306 spokenText "Paldies par jautājumu. Lūdzu ievērot disciplīnu. Jums būs iespēja vēl uzdot papildjautājumu.".
- 2012_05_17-seq305 spokenText "Jā, paldies. Visu cieņu ministra kungam, bet es nedaudz arī pakomentēšu. Būtība ir šāda. Neskatoties uz to, ka Drošības policija sagatavo sava veida pārskatu, politisko atbildību Drošības policijas vadītājs, kurš ir iecelts, neuzņemas... politiski atbildīgs par jebkāda veida šādiem iznācieniem ir iekšlietu ministrs. Un kādēļ iekšlietu ministram, piemēram, būtu jāskaidro Drošības policijas gada darbības pārskatā ietvertā informācija attiecībā uz valsts nacionālās drošības apdraudējumu sakarā ar to, ka, piemēram, Krievu valodas centrs ir Daugavpils Universitātē? Vai tas apdraud Latvijas neatkarību? Taču jūs neņemat vērā to, ka, piemēram, arī Latvijas Universitātē ir tāds pats centrs, kas izveidots ar Krievijas vēstniecības atbalstu. Un kādēļ Drošības policija pieļauj tik nevienlīdzīgu attieksmi pret vienveidīgiem centriem un to darbību? Un kā ieceltās amatpersonas atļāvās cenzēt un mērīt lojalitātes līmeni atsevišķiem centriem Daugavpilī un, piemēram, ignorēt Latvijas Universitāti? Kādēļ...".
- 2012_05_17-seq304 spokenText "Paldies par atbildi. Andrejs Elksniņš kā deputāts neparakstīja šo iesniegumu. Sakarā ar to viņam ir tiesības uzdot vēl trīs jautājumus kā neiesniedzējam. Lūdzu, Elksniņa kungs, jautājumi!".
- 2012_05_17-seq303 spokenText "Paldies par jautājumu un ieskatu vēsturē. Tātad es gribētu teikt, ka kopumā Krievijas kultūras veicināšana un krievu valodas stiprināšana nevar tikt uzskatītas par draudu Latvijas nacionālajai drošībai. Šajā gadījumā mēs varētu tikai uzsvērt un atkārtot vēlreiz, ka Drošības policija, norādot šīs aktivitātes, ir gribējusi vērst uzmanību uz to, ka šo aktivitāšu, pozitīvo aktivitāšu ietvaros šīs atsevišķās personas un organizācijas to izmanto, lai iegūtu sev politiskās dividendes, un rezultātā šī aktivitāte arī rada nestabilitāti. Tāpēc es gribētu uzsvērt, ka šajā gadījumā runa ir par sabiedrības radikalizāciju un man kā iekšlietu ministram ir ļoti svarīgi, lai mūsu valstī būtu stabilitāte un un nebūtu dalījuma latviešos un krievos, kas ilgtermiņā varētu novest pie lielām problēmām.".
- 2012_05_17-seq302 spokenText "Paldies par jautājumu. Lūdzu, ministra kungs, jums divas minūte atbildei.".
- 2012_05_17-seq301 spokenText "Paldies. Tajā pārskata sadaļā, kurā ir aprakstītas Krievijas aktivitātes Latvijā, ir minētas Krievu kultūras dienas. Vai jums ir zināms, ka Krievu kultūras dienu tradīcija radās 1925.gadā un ka visās aktivitātēs piedalās tikai Latvijas krievu organizācijas un vienīgā Krievijas iesaistīšana bija Krievijas vēstnieka apsveikums atklāšanā? Un vai jūs neuzskatāt, ka tā ir klaja sabiedrības maldināšana, un vai jūs neuzskatāt, ka vajadzētu minēt arī citas personas, kas piedalījās šajā apdraudošajā pasākumā, piemēram, toreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kas līdzās Krievijas vēstniekam arī apsveica Krievu kultūras dienu dalībniekus atklāšanas ceremonijā? Paldies.".
- 2012_05_17-seq300 spokenText "Paldies par atbildi. Boriss Cilevičs. Jums kā iesniedzējam ir tiesības uzdot otro jautājumu. Lūdzu!".
- 2012_05_17-seq299 spokenText "Labdien, godājamie deputāti! Paldies par jautājumu. Drošības policija saskaņā ar tās kompetencē esošajiem jautājumiem ir uzskatījusi par vajadzīgu norādīt šīs atsevišķās personas savā publiskajā pārskatā. No savas puses es varētu teikt to, ka šīs atsevišķās personas, kas minētas, un organizācijas, kuru darbības rezultāts, kā jūs teicāt, ir apdraudējums nacionālajai drošībai... Manā skatījumā viena no nacionālās drošības sastāvdaļām ir stabilitāte valstī. Un tas rezultāts, kas bija šis referendums par latviešu valodu, par latviešu valodas statusu, principā ieviešot otru valsts valodu, rada nestabilitāti valstī. Un ilgtermiņā var radīt nestabilitāti valstī. Tāpat šajā gadījumā es negribētu uzsvērt, ka „Saskaņas Centrs” kā politiska partija kopumā rada apdraudējumu nacionālajai drošībai. Pilnīgi noteikti ne.".
- 2012_05_17-seq298 spokenText "Paldies Borisam Cilevičam par jautājumu. Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.".
- 2012_05_17-seq297 spokenText "Paldies. Ministra kungs, jūs savā atbildē rakstāt, ka pārskata mērķis ir identificēt tos indivīdus un organizācijas, kuras īsteno mērķtiecīgu rīcību savas popularitātes celšanai, kas ir pretrunā ar Latvijas interesēm un rada konkrētus riskus nacionālajai drošībai. Pārskatā šie indivīdi un organizācijas ir minētas, tajā skaitā Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs un Nikolajs Kabanovs un apvienība „Saskaņas Centrs”. Sakiet, lūdzu, kādā veidā šie konkrētie deputāti un apvienība „Saskaņas Centrs” rada konkrētus riskus nacionālajai drošībai? Paldies.".
- 2012_05_17-seq296 spokenText "Paldies ministra kungam par atbildēm. Paldies deputātiem par jautājumiem. Mēs izskatījām otro jautājumu. Trešais ir deputātu Cileviča, Kabanova, Rubika, Ņikiforova, Ādamsona, Nikonova, Meļņikova, Lazarevas, Tutina, Potapkina un citu deputātu jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par Drošības policijas darbību”. Lūdzu, ministra kungs! Vai jums ir vēl kaut kāda informācija, kuru jūs gribat sniegt? Es saprotu, ka deputāti nav apmierināti ar rakstīto atbildi. Sakarā ar to ir papildu jautājumi. Gribu atgādināt, ka jautājums var būt tikai vienu minūti garš. Iesniedzējiem ir tiesības uzdot divus jautājumus. Tie, kas neparakstīja, var uzdot vēl trīs papildjautājumus. Lūdzu, ministra kungs! Deputāti! Var pieteikties, ja... Pirmais jautājums. Boriss Cilevičs. Lūdzu, viena minūte!".
- 2012_05_17-seq295 spokenText "Jā. Jāsaka, ka iemesls, kāpēc parlamentārā republikā jums nav pieejams šis konkrētais pētījums, ir tieši tāds pats, kāds būtu jūsu jautājumam: kāpēc mums nav pieejama komercinformācija no jebkura uzņēmuma, kas darbojas Latvijā? Kāpēc jūs nevarat aiziet, piemēram, uz... nezinu... Stendera ziepju fabriku vai vēl kādu citu uzņēmumu – es nezinu, kas vēl varētu ienākt prātā... teiksim, kaut vai uz „Rīgas siltumu” – un pieprasīt viņu konfidenciālo informāciju? Šie uzņēmumi, būdami valsts uzņēmumi, darbojas pēc Komerclikuma, tātad tās ir komercsabiedrības ar visu, kas no tā izriet. Tām mēdz būt komerciāli aizsargāta informācija. Tā nav valsts pārvalde. Un šajā gadījumā ir būtiski saprast, ka šie dati, kas ir komercdati, attiecīgi tiek arī paturēti noslēpumā. Tagad par to, vai ministrijai ir pieejams šis pētījums. Jā, „Latvenergo” atbilstoši tam apjomam, kas ir šim regulējumam pieņemams, ir iepazīstinājusi ministriju ar pētījuma secinājumiem. Tas, ko mēs varbūt detalizēti neredzam, ir sīkāki finanšu aprēķini, kas skar tieši „Latvenergo” situāciju, kas skar finanšu jomu, kur ir „Latvenergo” atbildība, teiksim, informēt mūs par šiem apstākļiem, kas ir vai nav attiecīgi iespējams, pieņemams, un tā tālāk. „Latvenergo” ir valsts nacionālā energokompānija, ne tikai elektrības piegādātāja vai ražotāja. Tātad „Latvenergo” kā nacionālā energokompānija ir deleģēta piedalīties... nu, teiksim, īstenot šo projektu, īstenot priekšizpētes stadiju, kurā mēs šobrīd atrodamies, un attiecīgi sadarbībā ar ministriju, kuru pārstāv attiecīgi tās darbinieki un arī es, veikt nacionālās nostājas vai sarunu platformas izstrādi. Tā ka mūsu sadarbība ir absolūti pietiekama, lai, neredzot katru pēdējo skaitli tur daudzu simtu lappušu garā dokumentā, mēs spētu adekvāti pārstāvēt Latvijas intereses šajā nozīmīgajā projektā.".
- 2012_05_17-seq294 spokenText "Paldies par jautājumu deputātam Elksniņam. Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!".
- 2012_05_17-seq293 spokenText "Jā. Vienā no savām atbildēm jūs norādāt, ka pētījums par termināļa iespējamo būvniecību Latvijā ir veikts – lai gan ministrijas uzdevumā – tomēr pēc „Latvenergo” pasūtījuma, bet „Latvenergo” ir klasificējusi šo pētījumu kā konfidenciālu, tas satur komerciāli jutīgu informāciju, un deputātiem uz jautājumiem nav atbildēts arī minēto apstākļu dēļ. Bet tad man ir tāds jautājums: vai Ekonomikas ministrijai ir pieejams šis „Latvenergo” pētījums? Kādēļ tas parlamentārā republikā nav pieejams Saeimas deputātiem, un vai šādos apstākļos, kad tas nav pieejams, piemēram, parlamenta locekļiem, tas ir pieejams ministrijai? Un vai, pastāvot šādai pieejamībai vai nepieejamībai (bet mums nav skaidrs, vai tas pat jums ir pieejams), jūs varat veiksmīgi aizstāvēt Latvijas Republikas intereses?".
- 2012_05_17-seq292 spokenText "Paldies ministra kungam par atbildi. Lūdzu, vēl jautājumi! Jā, pēdējais, trešais, būs Andreja Elksniņa jautājums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!".
- 2012_05_17-seq291 spokenText "Vispirmām kārtām es vēlreiz atkārtošu savu faktos balstītu pārliecību, analīzē balstītu pārliecību, ka Latvijas priekšrocības ir acīmredzamas, lai tā tiktu izraudzīta par labāko vietu terminālim. Kas attiecas uz lietuviešu projekta virzību... Nu, par to ir runāts, tas ir vispārzināms fakts, ka šā projekta virzība ir klajā pretrunā ar triju Baltijas valstu ministru prezidentu noslēgto vienošanos. Par to mēs nebeidzam kaimiņiem pārmest un uzdot jautājumus. Es uzskatu, ka, lai arī šobrīd ir veikti atsevišķi projekta sagatavošanas stadijas darbi, tomēr šis Klaipēdas terminālis ir vēl tālu no realizēta. Tā ka šobrīd jāsaka: mēs neesam sasnieguši tādu punktu, no kura, manuprāt, kaimiņiem nebūtu atpakaļceļa. Kas attiecas uz to, vai mēs būtu gatavi ieguldīt citā valstī. Pirmkārt, mēs šobrīd esam solidāras Baltijas valstu pozīcijas aizstāvji enerģētikas politikā. Jāteic, ka, vedot pārrunas Eiropas Komisijas līmenī, šobrīd man ir lepnums, redzot, ka Latvija faktiski ir tā valsts, kas ir gatava pildīt solījumus un īstenot savas intereses, ņemot vērā arī Baltijas un Eiropas enerģētikas politikas kopējās intereses. Un mēs esam apņēmušies ievērot šos Eiropas Komisijas ekspertu secinājumus tad, kad tie būs saņemti. Tas varētu nozīmēt – ar ļoti nelielu varbūtību, bet varētu nozīmēt, ka tad, ja projekts tiks īstenots citur, Latvija tajā piedalīsies. Es domāju, ka tas būtu principā pieņemami, vienīgi izmaksas, manuprāt, būtu stipri mazākas, nekā jūs nosaucāt, jo sadalīt mūsu nosauktās projekta izmaksas uz trijiem šajā gadījumā nav adekvāti. Pirmkārt, reģionālā projektā būs Eiropas finansējums. Otrkārt, tur, visticamāk, būs stratēģiskais investors ar finansējuma daļu. Es noteikti nedomāju, ka tas būtu tik liels skaitlis, kā jūs nosaucāt.".
- 2012_05_17-seq289 spokenText "Paldies par godīgo atbildi. Par to, ka mums ir tomēr jārēķinās ar to, ka var būt papildu izmaksas gan mūsu lietotājiem, gan valstij. Un šajā aspektā man ir jautājums, ņemot vērā to, ka Lietuva jau reāli ir izsludinājusi tenderi par šo termināļa iepirkšanu... par kuģi, kā mēs zinām. Ja nu pēkšņi iznāk... nu, tā var gadīties... ņemot vērā to, cik mēs esam „sekmīgi” savu nacionālo interešu aizstāvībā. Ja runa ir par trim Baltijas valstīm, – Latvija vienmēr ir bijusi zaudētāja. Ja tomēr sanāks tā un pieņems variantu, ka Latvija nebūs tā valsts, kurā jāceļ šis reģionālais terminālis, bet mēs rēķināmies, ka tie varētu būt aptuveni 100 miljoni eiro, kas mums būs jāiegulda, vai šajā gadījumā Latvija būs gatava tad šos 100 miljonus ieguldīt citā valstī, atdot šīs investīcijas tā vietā, lai tomēr padomātu, kā tos izmantot efektīvāk un risināt savus energoapgādes jautājumus citādāk.".
- 2012_05_17-seq288 spokenText "Paldies par atbildi. Nākamais jautājums. Ivars Zariņš. Lūdzu!".
- 2012_05_17-seq287 spokenText "Paldies. Tātad, vispirms precizējot par to, ko es teicu, atbildot uz iepriekšējo jautājumu. Mans nolūks bija pateikt, ka mēs centīsimies par katru cenu izvairīties no situācijas, kurā mums būtu kaut kas jādara, piemēram, ar sadales tarifu vai kā tamlīdzīgi, radot gāzes patērētājam, kas pērk šo gāzi, kaut kādas papildu izmaksas. Tas ir mērķis. Es neapgalvoju, ka valsts kaut kādā formā ar atbalsta instrumentiem, fondu līdzekļiem ar kohēzijas fonda līdzekļiem vai ar energokompānijas līdzdalību vispār nepiedalītos projektā. To nu gan es negribētu teikt. Tādā vai citādā formā valsts, visticamāk, piedalīsies, tāpat mēs aicināsim arī kaimiņvalstis piedalīties. Kāpēc tas varētu būt investoriem pievilcīgi? Tāpēc jau mēs runājam par to, ka ir tik svarīgi, lai šis projekts būtu reģionāls, tātad – lai šim terminālim būtu reģionālas apgādes iespējas. Par Lietuvu runājot, jāteic, ka Lietuva savu termināli, piedodiet, vēl nav uzcēlusi. Un pastāv pietiekami daudz iemeslu uzskatīt, ka arī neuzcels. Savukārt, kas attiecas uz Igauniju, tad Latvija šajā stadijā ir tikusi krietni tālāk ar savām priekšizpētēm un analīzi nekā Igaunija. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos ir pausti vēstījumi par to, ka ir uzsākts vai plānots uzsākt šo priekšizpēti, bet mēs esam tikuši krietni tālāk. Tā ka atkal uzskatīt, ka Igaunija kaut ko uzcels ļoti, ļoti ātrā laikā, ir absolūti nepamatoti. Tātad šobrīd mūsu galvenais uzdevums, pie kura mēs strādājam, ir panākt, lai šis ir tik tiešām reģionāls terminālis, lai tam ir potenciāls apgādāt visu reģionu, kur ir pietiekams tirgus, bet Baltijas gadījumā tie ir pieci miljardi kubikmetru, tā, lai ieguldījumi būtu pietiekami pamatoti un attaisnoti, lai galarezultātā gāzei būtu konkurētspējīga cena. Ja gāzei būs konkurētspējīga cena, tad investīcijas atmaksāsies un stratēģiskajam investoram būs interese šajā projektā piedalīties.".
- 2012_05_17-seq286 spokenText "Paldies par jautājumu deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu, ministra kungs!".
- 2012_05_17-seq285 spokenText "Paldies. Un tomēr, noklausoties jūsu atbildi, man ir jautājums. Kādā veidā tad tiks nodrošināta šā investora piesaiste, kā viņš tiks motivēts šajā projektā ieguldīt, jo viņš ieguldīs tikai tad, ja redzēs, ka var nopelnīt? Es saprotu tā, ka valsts no savas puses neko neieguldīs un arī mūsu energokompānijas neko neieguldīs. Tā es sapratu no jūsu apgalvojuma, kā jūs tikko minējāt. Un arī ka papildus tās tarifā kā infrastruktūras izmaksas lietotājiem netiks ieliktas iekšā. Tad kādā veidā jūs to domājat izdarīt, ja paši šajā atzinumā rakstāt, ka jaudai ir jābūt... tam patēriņam jābūt ne mazākam par 2,5 miljardiem kubikmetru. Mēs zinām, ka Latvijas kopējais patēriņš vispār ir aptuveni pusotra miljona kubikmetru... pusotra miljarda, es atvainojos, un Lietuva ceļ savu termināli, Igaunija arī domā par savu termināli. Tad kādā veidā mēs domājam realizēt šo projektu un piesaistīt tam investoru? Ar ko jūs viņu dabūsit šeit?".
- 2012_05_17-seq284 spokenText "Paldies par atbildi. Vēl papildjautājumi ir? Ivars Zariņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu. Jūsu jautājums.".
- 2012_05_17-seq283 spokenText "Paldies. Tas ir tiešām būtisks jautājums, un es esmu priecīgs par iespēju to izskaidrot. Jāsaka, ka šobrīd ir mazliet pāragri ļoti stingri noteikt, kāds šis izraudzītais finansēšanas modelis varētu būt. Bet, ņemot vērā pausto vēlēšanos neapgrūtināt mūsu nodokļu maksātājus, dabasgāzes patērētājus ar kādiem papildu maksājumiem, tā tiešām ir ļoti būtiska nostādne, kuru, mūsuprāt, šobrīd mēs nevaram īsti novērot pie mūsu kaimiņiem, kuri tā kā ir iecerējuši citu – suverēnu, nacionālu – projektu, kurā mēs redzam lielu potenciālu, ka tieši šādas sekas varētu būt, proti, papildu slogs patērētājiem. Tā, piemēram, likumprojekts, kas ir iesniegts Lietuvas Seimā par to, ka gadījumā, ja šis Klaipēdas projekts tiktu realizēts, katrs rūpnieciskais gāzes patērētājs būtu spiests ceturtdaļu savas gāzes pirkt no šā termināļa. Šī ir tipiska tāda valsts atbalsta forma, kas potenciāli sadārdzina gāzes lietojumu, un mēs Latvijā nekādā gadījumā negribētu to pieļaut. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai šim projektam, kurš tiktu īstenots, reģionālajam projektam, būtu pieejams, pirmkārt, Eiropas finansējums, otrkārt, kā jūs minējāt, tiktu piesaistīti stratēģiskie investori, kuru daļu projektā var attiecīgi variēt – tā var būt arī pietiekami būtiska, lai galarezultātā nevajadzētu iesaistīties valsts energokompānijām. Trešā iespēja ir tāda, ka projekta īstenošanā iesaistās, un, cerams, ka tas tā arī būs, kaimiņvalstis ar savām energokompānijām. Un, visbeidzot, pats svarīgākais ir, ka projekta kopējam finansējumam jātiek organizētam tādā veidā, lai iegūtās gāzes cena ir konkurētspējīga konkrētajā situācijā un lai mēs nebūtu spiesti papildus radīt kaut kādus valsts atbalsta instrumentus, kas šo gāzes cenu attiecīgi caur sadales tarifiem vai kā citādi sadārdzinātu patērētājiem. Tas ir nepieļaujami, un finansējums ir jāorganizē tādā veidā, lai tā nenotiktu.".
- 2012_05_17-seq282 spokenText "Paldies deputātei. Lūdzu, ministra kungs!".
- 2012_05_17-seq281 spokenText "Otrs jautājums ir šāds. Atbildē par iespējamo finansējuma modeli projekta realizācijai minēts, ka galvenais mērķis ir nepalielināt finansiālo slogu, kas tiek uzlikts patērētājiem. Vienlaikus tajā pašā atbildē ir teikts, ka Latvijas valsts neparedz valsts atbalstu projekta realizācijai. Ņemot vērā to, ka kopējais projekta finansējums būs apmēram 350 miljonu eiro apmērā un tikai daļu no šā finansējuma būs iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības, jautājums ir: kā plānots piesaistīt atlikušo finansējumu? Un, ja tas ir, es pieņemu, privātais investors, tad uz kā rēķina mēs radīsim interesi šādam privātajam investoram iesaistīties, ja vienlaikus netiek paredzēts finansiālais slogs patērētājiem un valsts atbalsts?".
- 2012_05_17-seq280 spokenText "Paldies par atbildi. Vēl papildjautājums? Jums ir tiesības uzdot vēl vienu. Es neredzu... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Danai!".
- 2012_05_17-seq279 spokenText "Paldies par uzdoto jautājumu. Jāsaka, ka atbilde uz šo jautājumu jau ir ietverta mūsu rakstveidā sniegtajās atbildēs, tātad būtībā... manuprāt, ir gan... Bet, ja tas nav bijis nepārprotami, tad šī pamatpieeja šobrīd ir tāda, ka centrālais un būtiskākais jautājums, protams, ir gūt pārliecību par ekonomisko pamatojumu un ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocībām, gāzes sistēmas īpatnībām, kas padarītu to vai citu valsti par pievilcīgāku sašķidrinātās gāzes termināļa izvietošanai. Latvija šobrīd notikumu secību plānojusi tādu, ka lēmums par to, tieši kur būtu jāatrodas sašķidrinātās gāzes terminālim, tiks pieņemts, vadoties no rekomendācijām, no pētījumu secinājumiem, ko sniegs Eiropas Komisijas nolīgtā konsultāciju kompānija. Starpziņojums būs pieejams jau šā gada jūnijā un galaziņojums tiks saņemts, cerams... tātad rudenī ir solīts. Kaut arī, kā jūs minējāt, mums ir pateikts, ka konsultanti neminēs konkrētu vietu, tai pašā laikā mums ir pilnīga pārliecība, ka no šīs analīzes, metodoloģiskās pieejas, kuru izmantos Eiropas Komisijas nolīgtie konsultanti, būs nepārprotami skaidrs, kuras priekšrocības, kas vedina domāt par termināļa novietojumu, viņi uzskata par izšķirošām. Mūsuprāt, šā pētījuma secinājumi sniegs pietiekami skaidras norādes arī par to, kurš novietojums jeb kuras priekšrocības varētu būt izšķirošās.".
- 2012_05_17-seq277 spokenText "Pavļuta kungs! Eiropas Komisija ir piesaistījusi ekspertus, lai tie izvērtē, kurā no trim Baltijas valstīm būtu visizdevīgākā termināļa atrašanās vieta, vienlaikus pasakot, ka tā pati nenorādīs uz ekonomiski izdevīgāko atrašanās vietu valsts ietvaros. Līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums: kad, kādā formā Latvija lems par ekonomiski izdevīgāko termināļa atrašanās vietu, salīdzinot šobrīd pieejamos variantus un to izdevīgumu, lai savukārt brīdī, kad tiks pieņemts lēmums un piedāvājums par Latviju kā iespējamo termināļa būvniecības vietu, mums jau būtu skaidrs viedoklis par to, kura konkrētā projekta atrašanās vieta mums ir izdevīgāka?".
- 2012_05_17-seq276 spokenText "Paldies. Ar to mēs beidzam pirmā jautājuma izskatīšanu. Otrais ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Vējoņa, Līdakas, Seržanta un Auguļa jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību”. Es piedāvāju ministram divas minūtes, ja ir papildu informācija. Cik es saprotu, deputāti saņēma atbildi rakstiski, bet nav apmierināti ar to. Viņiem ir tiesības uzdot jautājumus. Bet, ja jums ir papildu informācija... Nav... Paldies, tad mēs pārejam pie jautājumiem. Lūdzu! Dana Reizniece-Ozola, jums ir minūte jautājuma uzdošanai, un ministram ir divas minūtes atbildei. Paldies.".
- 2012_05_17-seq275 spokenText "Paldies. Jā, nu jāsaka, ka valsts interešu sardzē es tiešām cenšos būt katru mirkli, ko es aizvadu šajā darbā, un dažādos jautājumos. Un no tā viennozīmīgi izriet arī atbilde: ja būtu šādi apstākļi, kas liktu domāt, ka Latvijas valstij ir pamats un izredzes panākt, teiksim, pozitīvu risinājumu, tas būtu pilnīgi noteikti darāms. Tā kā neesmu jurists, un to vēlos uzsvērt, jo juridiskajā ziņā šis ir ārkārtīgi komplicēts jautājums, manā izpratnē situācija ir tāda, ka, izveidojot uzņēmumu un ieguldot tā pamatkapitālā, proti, nododot tam cauruļvadu, vienlaikus nav tikusi nodota arī šī tehnoloģiskā nafta, kas ir bijusi šajā cauruļvadā. Tātad šis ir tas galvenais jautājums un esence. Tātad tie pierādījumi, ko mēs šobrīd nespējam iegūt, ir par to, vai tas ir kaut kur īpaši atrunāts. Ja nav, tad ir visi iemesli uzskatīt, ka naftas vads ir nodots kopā ar šo tehnoloģisko naftu. Tātad šeit ir būtiski, ka tad, ja Latvija šobrīd šajā situācijā celtu prasību un apstrīdētu, teiksim, interpretāciju par to, ka 18 gadu garumā šī nafta ir bijusi konkrēti „LatRosTrans” valdījumā, tā varētu, es uzsveru, varētu uzsākt investīciju aizsardzības procesu, kas Latvijai varētu radīt pietiekami lielus zaudējumus, kuri galarezultātā varētu būt kā minimums ekvivalenti tam ieguvumam, kāds varētu būt, piesakot savas pretenzijas uz naftu. Tātad vēlreiz uzsveru, ka juridiskajā ziņā šis ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums, bet, ja manā rīcībā būtu šādi apsvērumi, kas liktu domāt, ka mums ir izredzes, es pilnīgi noteikti būtu gatavs atbildēt uz jautājumu un šo jautājumu skatīt.".
- 2012_05_17-seq274 spokenText "Paldies deputātam Zariņam par jautājumu. Lūdzu, ministra kungs, divas minūtes.".
- 2012_05_17-seq273 spokenText "Pavļuta kungs, man ir jautājums jums kā ministram, kura rīcība manī izraisa cieņu, redzot, ka jūs tiešām cīnāties par valsts interesēm. Varbūt kā jautājums un arī kā viela pārdomām. Tas viss, ko jūs minējāt, kā es saprotu, ir jūsu ierēdņu dotā interpretācija par pašreizējo situāciju. Es vēlētos jums piedāvāt paskatīties uz šo jautājumu mazliet citādi un atbildēt: vai jūs būtu gatavs cīnīties par valsts interesēm, zinot, ka 1991.gadā Latvijas Augstākā padome pieņēma lēmumu, ka šī manta pieder Latvijas valstij. Neviens šo lēmumu līdz šim nav apstrīdējis. Tālāk. Kā jūs pareizi minējāt, nav neviena dokumenta, kas apliecinātu to, ka Latvija būtu kādam šo bufernaftu atdevusi vai kaut kur ieguldījusi. Nav tādu dokumentu. Tātad, ja vien jūs neapstrīdat Latvijas Augstākās padomes 1991.gadā pieņemto lēmumu par to, ka šī manta pieder Latvijas valstij, un zināt, ka nav neviena dokumenta, kas to apstrīdētu, vai jūs būtu gatavs, ņemot vērā šos jaunos apstākļus, par kuriem tagad uzzinājāt, sākt vismaz apsvērt un aizstāvēt Latvijas valsts intereses šajā jautājumā un pieprasīt, lai kāds cits tomēr pierāda, ja viņam pieder šī nafta, lai viņš nāk un pierāda, ka šī nafta kādam ir atdota.".
- 2012_05_17-seq272 spokenText "Paldies par atbildi. Saeimas kārtības rullis paredz vēl vienu jautājumu, ja deputāts nav parakstījis vēstuli, par ko mēs jau runājām. Cik es saprotu, Ivars Zariņš nepiedalījās parakstīšanā. Sakarā ar to, lūdzu, jums pēdējais jautājums.".
- 2012_05_17-seq271 spokenText "Es, jāsaka, būšu spiests jau trešo reizi atkārtoties, sakot, ka šo jautājumu valdība pastiprināti un padziļināti ir skatījusi sešas reizes Ministru kabineta sēdēs vēl iepriekšējās valdības laikā. Un man šobrīd ir grūti komentēt, kāpēc uz jūsu uzdotajiem jautājumiem šī reakcija bijusi tieši tāda. Šobrīd, jautājumam nonākot valdības dienas kārtībā atkārtoti, mēs pilnīgi noteikti pievērstos arī šim jūsu uzdotajam jautājumam, bet tagad man nav nekā jauna, ko piebilst. Kas attiecas uz jautājumu par dokumentu izprasīšanu Krievijai, jāteic, ka manā rīcībā nav tādas pārliecinošas informācijas, ka šādi dokumenti Krievijas pusei tiešām būtu un Latvija varētu tos iegūt. Ja tā izrādītos, tas pilnīgi noteikti būtu uzskatāms par jauniem apstākļiem, proti, ja šie pierādījumi būtu iegūstami, kā es jau iepriekš minēju, Latvijas puse pilnīgi noteikti varētu apsvērt iespēju kļūt par prasītāju šādā lietā. Te gan ir daži priekšnoteikumi. Tātad pirmām kārtām būtu svarīgi, lai tiktu pabeigta spēkā esošā tiesvedība, kurā ir bijusi tikai pirmās instances tiesvedība starp „LatRosTrans” un Baltkrievijas uzņēmumu. Tas tātad pirmais priekšnoteikums. Un otrais – mums ir jābūt pietiekami dziļai pārliecībai, ka valsts rīcībā iegūstamie pierādījumi par šīs tehnoloģiskās naftas piederību būs pietiekami, lai valdībai būtu vērts uzņemties finanšu risku, visas izmaksas, iesaistoties tiesvedībā. Te ir jābūt zināmai pārliecībai, ka mēs valsts līdzekļus šādā tiesvedībā tērējam pamatoti.".
- 2012_05_17-seq269 spokenText "Es saprotu, tomēr precizēšana... Varbūt vēlētos arī skaidru atbildi, kura interesē gan mūs, gan sabiedrību. Kādi varētu būt konkrēti valdības soļi, lai vērstos pie Krievijas Federācijas ar lūgumu noskaidrot pazudušo dokumentu atrašanās vietu? Krievijai ir kopijas, tām ir jābūt. Kādi būtu konkrēti soļi un, teiksim tā, jūsu vīzija un plāns? Tas ir viens. Un otrs. Neviens vēl nav izslēdzis civiltiesisko atbildību tām amatpersonām, tiem ierēdņiem, kuri kādreiz bijuši. Un šajā gadījumā mēs varam runāt par 10 gadu noilguma termiņu, bet, ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, – par 15 gadu noilguma termiņu. Kādēļ, pastāvot šiem apstākļiem, valsts necenšas nekādā veidā ietekmēt un pat izanalizēt šo situāciju, lai reaģētu atbilstoši tām tiesību normām, kuras šobrīd ir spēkā?".
- 2012_05_17-seq268 spokenText "Paldies par atbildi. Deputātam Andrejam Elksniņam ir tiesības uzdot vēl vienu jautājumu. Paldies.".
- 2012_05_17-seq267 spokenText "Jā, paldies par uzdoto jautājumu. Es vēlreiz atkārtošu, ka šī analīze, uz kuru mēs balstāmies šobrīd, šajā stadijā, ir pieņemta vēl iepriekšējās valdības laikā, tātad šī valdība šo jautājumu kabineta sēdēs nav skatījusi. Ja rastos lietā jauni apstākļi, kas liktu šo jautājumu atkārtoti izskatīt, mēs pilnīgi noteikti to darītu. Kas attiecas uz šo dokumentu pazušanu, ko ir konstatējusi speciālistu komisija, kas strādāja iepriekšējo gadu un divus, tad šie secinājumi bijuši tādi, ka, visticamāk, dokumenti no arhīviem pazuduši vēl deviņdesmito gadu sākumā. Tas ir bijis, kā var noprast, diezgan juceklīgs laiks, kad notikušas daudzas šobrīd diezgan grūti izskaidrojamas lietas. Personas, kas tobrīd ar šiem jautājumiem strādāja, kā liecina manā rīcībā esošā informācija, vairs nestrādā valsts pārvaldē, tātad to saukšana pie atbildības šobrīd faktiski ir neiespējama. Un lielā daļā gadījumu ir iestājušies visādu veidu noilgumi. Tagad ir pagājis ļoti ilgs laiks kopš šiem notikumiem, un attiecībā uz šo vainīgo konstatāciju var teikt, ka droši vien ir iespējams identificēt cilvēkus, kas strādāja ar šiem jautājumiem, bet sodīt viņus faktiski ir neiespējami. Tas ir tas, ko es šobrīd varu teikt jautājumā par atbildību. Attiecībā uz dokumentu izprasīšanu no kaimiņvalstīm jāteic, ka šāda iespēja man papildus jāizanalizē, jo neesmu detalizēti iepazinies ar speciālistu secinājumiem.".
- 2012_05_17-seq266 spokenText "Paldies deputātam. Lūdzu, ministra kungs, atbildi.".
- 2012_05_17-seq265 spokenText "Nu ja, jūs tik tiešām aizskārāt ļoti interesantu jautājumu attiecībā uz to, ka Latvijas valsts rīcībā nav materiālu un dokumentu, lai iesniegtu prasību. Ir palaista garām arī iespēja iesaistīties tiesvedībā kā trešajai personai, un arī šajā gadījumā mums ir visas tiesības uzskatīt, ka būtu jāmeklē tās atbildīgās personas, kuras neveicināja ātrāku lēmuma pieņemšanu valdībā. Bet jautājums ir šāds. Šobrīd nav to pierādījumu, dokumenti no arhīva ir pazuduši nenoskaidrotu apstākļu dēļ. Sabiedrībai nav zināms neviens cilvēks, kurš ir atbildīgs par īpašuma dokumentu pazušanu – valsts īpašuma dokumentu pazušanu. Un tad man ir jautājums: vai šajā gadījumā ir kaut kādi vainīgie, kādi ir valdības spertie soļi attiecībā uz personām, kuras ir atbildīgas par dokumentu pazušanu, un kādēļ valdība un atbildīgie, piemēram, ministri vai personas, nerīkojas, lai izprasītu dokumentus, teiksim, no Krievijas, kuras rīcībā ir īpašumu apliecinoši dokumenti? Un kādēļ ir tāda bezdarbība, kāpēc mēs attaisnojamies vienīgi ar to, ka mūsu rīcībā nav nekā?".
- 2012_05_17-seq264 spokenText "Paldies ministram. Vai ir vēl papildu jautājumi par šo jautājumu? Lūdzu pieteikties laikus. Jā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam jautājumam. Jums ir minūte laika uzdot jautājumu.".
- 2012_05_17-seq263 spokenText "Jā. Labdien, cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedra kungs! Godātās dāmas, kungi! Deputāti! Attiecībā uz uzdoto jautājumu varu paskaidrot, ka jautājums par Latvijas Republikas valsts iesaistīšanos šajā tiesvedībā, tāpat kā virkne citu jautājumu, kas ir saistīti ar tehnoloģiskās naftas piederību maģistrālajā cauruļvadā Polocka-Ventspils, ir vairākkārt skatīti Ministru kabinetā. Jāsaka gan, ka iepriekšējās valdības laikā. Tātad tās valdības laikā, kurā piedalījās arī jūsu partijas biedri. Tātad tas ir jautājums, kuru izlemšanā kaut kādā mērā ir piedalījušies arī jūsu kolēģi. Šīs valdības laikā šis jautājums kabineta sēdēs nav skatīts, un visi lēmumi, kas ir pieņemti, konceptuāli izriet no analīzes un secinājumiem, ko izdarījuši speciālisti iepriekšējās valdības darba laikā. Šie secinājumi kopumā bijuši tādi, ka Latvijas Republikai nav lietderīgi iesaistīties šajā tiesvedībā starp „LatRosTrans” un Baltkrievijas pusi par šīs naftas piederību, un šobrīd ir noticis... pieņemts spriedums pirmajā instancē, kurš gan vēl nav stājies spēkā, jo ir pārsūdzēts. Tāpēc līdz šīs tiesvedības beigām Latvijas Republikai nav lietderīgi iesaistīties šajā tiesvedībā. Attiecībā uz citas, alternatīvas tiesvedības uzsākšanu, kurā kā varbūtējā prasītāja puse varētu būt Latvijas valsts, jāteic, ka tas ir saistīts ar būtiskiem valsts budžeta izdevumiem. Ņemot vērā to, ka analīze nav parādījusi, ka Latvijas Republikai būtu pieejami pierādījumi par pretenzijām uz īpašumtiesībām, šādu lēmumu valdība ir atturējusies pieņemt.".
- 2012_05_17-seq262 spokenText "Paldies par jautājumu. Nākamais – lūdzu laikā... Mums ir paredzēta tikai viena minūte jautājuma uzdošanai. Paldies jums, ka ievērojat disciplīnu. Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.".
- 2012_05_17-seq261 spokenText "Labdien, ministra kungs! Pavļuka kungs... droši vien nepareizi rakstīts. Jā, jautājums ir tāds. 2011.gada 9.decembrī ir pasludināts Latgales apgabaltiesas spriedums starp „LatRosTrans” un „Polocktransņeft Družba” lietā. Pirms šīs lietas nodošanas tiesai valdības vadītājs un valdības pārstāvji, tajā skaitā Satiksmes ministrija un Tieslietu ministrija, izvērtēja iespēju valstij iesaistīties tiesvedībā kā trešajai personai bez tiesībām.... respektīvi, bez prasījuma tiesībām, bet vienlaikus arī bez papildu izdevumiem. Acīmredzot šīs tiesības netika izmantotas, un šobrīd, atkārtoti izvērtējot, lieta ir zaudēta. Līdz ar to ir zaudēta arī iespēja cīnīties par valsts finansējuma atgūšanu. Jautājums ir: vai ir noskaidrots, kuras ir atbildīgās personas par šādu lēmumu, kas gatavoja atzinumu par šādu lēmumu – valstij neiesaistīties tiesvedībā, kad tas bija izdarāms bez maksas, un kādi soļi ir paredzēti turpmāk, lai šīs personas noskaidrotu un, iespējams, prasītu no tām atbildību?".
- 2012_05_17-seq260 spokenText "Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi. Pirmais ir deputātu Auguļa, Vējoņa, Bērziņa, Grigules un Reiznieces-Ozolas jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”. Vēstule ir adresēta ekonomikas ministram Pavļuta kungam. Lūdzu, ministra kungs, uz tribīni! Es tikai saprotu, ka uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar to un vēlas uzdot papildu jautājumus. Es gribu atgādināt, ka ministram ir tiesības atbildēt divas minūtes. Tiem, kas uzdos jautājumu, – viena minūte. Lūdzu! Pirmais jautājums... Lūdzu pieteikties. Dana Reizniece-Ozola – pirmais jautājums. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!".
- 2012_05_17-seq259 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas 17.maija sēdi pasludinu par slēgtu. Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2012.gada 17.maijā".
- 2012_05_17-seq258 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aija Barča... nav zālē, Irina Cvetkova... nav, Iveta Grigule... nav, Sergejs Potapkins... nav.".
- 2012_05_17-seq257 spokenText "Paldies. Pirms mēs reģistrējamies, daru zināmu, ka šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde, jo, kā jūs atceraties, ir jautājumi no iepriekšējās nedēļas. Bija saņemtas rakstiskas atbildes... Uz jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tehnoloģiskās naftas piederības jautājuma virzību”, kurš tika pāradresēts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, tika saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierināja iesniedzējus. Tātad ministrs šodien pulksten 17.00 ieradīsies. Otrs jautājums no iepriekšējās nedēļas ir jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Ir labklājības ministres rakstiska atbilde, bet... Ir informācija, ka ministre diemžēl nevar piedalīties. Tātad šī atbilde tiks pārnesta uz 24.maiju. Par vēl diviem pagājušās nedēļas jautājumiem. Atbildes sniegšana uz jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Sašķidrinātās gāzes termināļa projekta virzību” ir deleģēta ekonomikas ministram Pavļutam. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas neapmierina. Ministrs ieradīsies, tātad būs iespējams uzdot papildu jautājumus. Savukārt ceturtais jautājums ir adresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim - „Par Drošības policijas darbību”. Arī uz šo jautājumu saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs pulksten 17.00 ieradīsies uz atbildes sniegšanu. Tā. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2012_05_17-seq256 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es vēlos informēt, ka šodien pulksten 14.00 notiks Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde, ko apmeklēs Ungārijas delegācija, kuras sastāvā ir ģimenes lietu ministrs, Ungārijas vēstnieks... Kopumā piecu cilvēku sastāvā būs šī delegācija, un būs iespēja iepazīties ar Ungārijas pieredzi ģimenes valsts politikā un demogrāfijas lietu risināšanā. Tā ka es laipni aicinu pirmām kārtām, protams, Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātus piedalīties, un arī pārējie kolēģi laipni aicināti! Mūsu telpās, 221.telpā. Paldies.".
- 2012_05_17-seq255 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00, izskatīšana - Saeimas 24.maija sēdē. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam”. Termiņš tiek pagarināts līdz šā gada 21.maijam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr.235/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 21.maijam. Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2012_05_17-seq254 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00, izskatīšana - 24.maijā.".
- 2012_05_17-seq253 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2012_05_17-seq252 spokenText "Jā, kolēģi! Tas ir mīts. Anotācijā ir teikts, ka šis solis samazinās inflāciju par 0,4 procentiem, pēc aprēķiniem. Un praktiski... Jā, ir daudzas tādas preces, kas... kur nesamazināsies inflācija, bet inflācijas noteikšanas grozā ir ļoti liels īpatsvars tām precēm, kas ir regulējamās preces, kas ir energopreces, un visām šīm precēm PVN noteikti samazināsies par 1 procentu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt, nerunājot jau par citām izskanējušām monitoringa lietām un iespējamām citām lietām. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_05_17-seq250 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Neiet man kaut kā šodien. Vienreiz vārdu neiedod, un tagad likumprojekts parādās... tāds, kuram tā kā nebija jāparādās... Jo es biju tā kā nolēmis... pat parakājos internetā un atradu, ko par šiem likuma grozījumiem bija teikuši, piemēram, Jānis Ozoliņš, Vjačeslavs Dombrovskis - VIENOTĪBAS izcilākais ekonomists! -, Krišjānis Kariņš... Bet nu diemžēl tas man jāatliek uz otro lasījumu, bet nu tad... es apsolos... apsolos, ka... Nu nekas, gan jau es atradīšu, kā parunāt. Ko es gribu teikt? Šis 1 procents PVN... Vai tas tiešām kaut ko dos vai tomēr īsti neko nedos? Man ir viena laba paziņa, kura vada nelielu kafejnīcu, kas baro vienas iestādes darbiniekus un kas ir apmēram tikpat liela kā Saeimas kafejnīca. Un viņa man teica tā: „Nu, ja tu satiec Dombrovski, tad pasaki viņam, ka nevajag man to 1 procentu tā PVN.” Viņa sacīja: „Lai pārprogrammētu kases aparātu, man vismaz 40, 50 latus vajadzēs un vēl kādu nedēļu vajadzēs rindā stāvēt. Tad nu padomā, kā man šo iztērēto naudu un nervus atpelnīt ar šo te 1 nabaga procentiņu!” Un viņa teica: „Labāk nevajag! Labāk vēlāk, bet drusku vairāk.” Otra lieta, par ko mēs it kā runājam, - ka samazinās cenas veikalos. Nu, nesamazinās! Jāņem vērā, ka paši veikalnieki ir pateikuši, ka cenu samazinājumu varēs varbūt sajust tikai tad, ja preces cena ir virs lata. Tanī pašā laikā viņi paziņoja: „Jā, jā, jā, mūsu veikalā jau 70 procenti preču maksā virs lata.” Diemžēl veikalnieki mēra kilogramos, bet cilvēki, kas iepērkas, savus pirkumus mēra gramos - 100 vai 200 gramos (Zālē smiekli un starpsaucieni.), es domāju, un šie viņu pirkumi ļoti reti... Ja kāds nezina, varu pateikt, ka jau gadus padsmit nelietoju vispār, jā... Tā ka es domāju, tas trūcīgais cilvēks diemžēl nekā no šī 1 procenta neizjutīs. Un trešā lieta, ko es gribu pateikt, - ka tomēr mums joprojām ir milzum daudz iespēju, kā ietaupīt valsts līdzekļus, un varbūt mēs varētu pagaidīt līdz rudenim, pārliecināties, ka tomēr premjers nav „nogulējis” vilcienu iepirkumu un ka mums te nenāksies pēkšņi izvilkt, atrast kaut kur kādus 500 miljonus. Un varbūt tad rudenī mēs šiem cilvēkiem varētu tos procentus tā kā lielākus iedot un iepriecināt viņus vairāk. Paldies.".
- 2012_05_17-seq249 spokenText "Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tātad tagad par pirmo lasījumu mēs varam uzsākt debates. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
- 2012_05_17-seq248 spokenText "Komisija ir izskatījusi valdības iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un ir atbalstījusi to. Likumprojekta mērķis ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi, kā arī celt konkurētspēju, izlīdzināt šo likmi ar kaimiņvalstīm, jo Igaunijā un Lietuvā PVN ir attiecīgi 20 un 21 procents. Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja un lūdz Saeimu atbalstīt tā steidzamību.".
- 2012_05_17-seq247 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, 17.00, izskatīšana - Saeimas 24.maija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_05_17-seq245 spokenText "24.maija sēdē?".
- 2012_05_17-seq243 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00... Un izskatīšana...?".
- 2012_05_17-seq242 spokenText "Es domāju, ka Auguļa kungs laikam ir kļūdījies, jo komisijā viņš atbalstīja šo likumprojektu... Termiņš - 18.maijs, pulksten 17.00.".
- 2012_05_17-seq241 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nevajag! Tik labi jau pateica!”) Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2012_05_17-seq240 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nesteidzies, Igor!”) Labdien vēlreiz! Pirmais lasījums vienmēr dod iespēju parunāt garāk, bet diez vai es izmantošu šo iespēju tagad. Bet es vēroju, ka tagad visi tik ļoti noskaņoti līdz vēlam vakaram šeit sēdēt, vēl jo vairāk tāpēc, ka temats, kas ir skarts šajā likumprojektā, ir ļoti svarīgs. Es ceru, ka mēs visi esam uz laba ceļa tagad un sasniegsim labus rezultātus. Bet es vienīgi gribētu brīdināt un pateikt vēlreiz... par to arī netieši teica arī Reira kungs. Samazinot vienā vietā, vajag kaut kur palielināt, lai tomēr būtu fiskālais efekts mūsu budžetam. Un šeit ir nepieciešama nopietna reforma. Ar vienu likumprojektu mēs nevaram to atrisināt. Arī „Saskaņas Centrs”, es gribētu pateikt, jau trešo programmu pēc kārtas piedāvāja - pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamā īpašuma nodokli, bet vēl precīzāk - uz zemi. Un līdz ar to, mēģinot grozīt darbaspēka nodokļus (šeit es ietvertu arī PVN), ir nopietni jāpēta, kādā virzienā mēs grozīsim un reformēsim nodokli uz zemi. Tas ir ceļš, kurš prasa papildu laiku un spēkus. Paldies par uzmanību.".
- 2012_05_17-seq239 spokenText "Paldies. Pirms mēs turpinām mūsu plaši pieteiktās debates, es esmu saņēmusi piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Zatlera, Ozoliņa un Bišofas - iesniegumu ar lūgumu turpināt 17.maija sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi tiks izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: „Nav!” Dep. J.Urbanovičs: „Ir!”) Deputātam Urbanovičam ir iebildumi. Pēc viņa priekšlikuma veiksim balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas 17.maija sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26. Tātad piecu deputātu priekšlikums atbalstīts. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma - līdz visu jautājumu izskatīšanai. Turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2012_05_17-seq238 spokenText "Es domāju, ka šeit jau nav runa par to, kuram labāka programma. Ir runa par to, kas tiek piedāvāts. Protams, ir ļoti labi aizbildināties un virzīt priekšlikumus, sakot, ka tās ir rūpes par iedzīvotājiem un tā tālāk. Bet patiesībā... Mēs to publiski nepasakām, bet īstenībā tas ir izmisuma solis, kas tiek sperts, lai mēs 2014.gadā sasniegtu eirozonu. Un ja šie pasākumi, kas pašlaik tiek virzīti... gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas, gan PVN samazināšana... Ja tā netiek veikta, tad īstenībā tā eirozona mums „nespīd”. Un īstenībā tas ir valdības izmisuma solis - tagad nākt ar šiem steidzamajiem priekšlikumiem, ka jāmaina nodokļi, jo citādi mums „nespīd” eirozona. Būsim atklāti! Virzot šo priekšlikumu, ne tik daudz mums rūp tie iedzīvotāji, cik tas, ka mēs gribam par katru cenu būt eirozonā.".
- 2012_05_17-seq237 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raimondam Vējonim, otro reizi.".
- 2012_05_17-seq236 spokenText "Kolēģi! Es gribu pateikt, ka kompensācija pašvaldībām būs un to risinās Ministru kabinets likumos noteiktā kārtībā, veidojot nākamā gada budžetu, kas iesniedzams Saeimā līdz 1.oktobrim, kā ir noteikts. Tālāk. Es gribu pateikt, ka neapliekamo minimumu nosaka Ministru kabinets, izvērtējot - nopietni izvērtējot! - budžetu. Un, tā kā esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, es gribētu kolēģus arī nedaudz brīdināt par eiforiju attiecībā uz tiem 9 procentiem. Man ļoti patīk, ka zaļie zemnieki mūsu programmu vienmēr piemin. Viņiem laikam nav savas programmas uz vēlēšanām, bet mūsējā vienmēr ieskatās... (Aplausi.) Tur tiešām bija konkrētas apņemšanās. Arī Valdības deklarācijā ir konkrēta apņemšanās, izvērtējot reformas. Un es gribu atgādināt, kolēģi, ka mūsu darbā jāņem vērā tas, ka budžets sastāv no divām daļām. Budžets sastāv gan no ieņēmumiem, gan no izdevumiem. Ir divas daļas, kolēģi! Demonstrēšu. 2008.gada krīze bija saistīta ar to, ka izdevumu daļā izveidoja nepamatoti augstus izdevumus, turpretim tagad mēs, kolēģi, nonākam pie tā, ka mēs veidojam krīzi, nepamatoti daudz samazinot budžeta ieņēmumu daļu. Kolēģi, es domāju, ka tas nu gan nebūtu pieļaujams! Jebkurš nepamatots samazinājums... Mēs varam mazināt nodokļus ļoti labi, bet varam to darīt tikai tādos apstākļos, kad mūsu skolotāju algas ir konkurētspējīgas, kad mūsu policistu algas ir konkurētspējīgas, kad mūsu mediķu algas ir konkurētspējīgas. Diemžēl pie mums tas tā nav. Mēs izlīdzinām nodokļus ar Baltijas valstīm, bet mums ir arī jādomā par to, lai mēs izlīdzinātu algas pedagogiem, algas policistiem, algas medicīnā strādājošajiem. Un tad mēs varēsim nozīmīgāk samazināt. Līdz ar to mans pienākums ir brīdināt par to... par pārlieku lielo optimismu. Tāpat arī 2007., 2008.gadā bija optimisms, palielinot izdevumus. Es gribētu brīdināt kolēģus no optimisma, samazinot izdevumus. Šie ir izsvērti priekšlikumi - izsvērti! -, cipariski, aprēķināti, lai mēs varētu virzīties gan uz konkurētspējas uzlabošanu, no vienas puses, gan, no otras puses, arī celt algas tiem cilvēkiem, kuriem tās ir mazākas un kuriem tas ir nepieciešams. Mūsu pienākums ir strādāt ar šīm abām pusēm, kolēģi! Kā jau es teicu, ir jāņem vērā gan ieņēmumu puse, gan izdevumu puse. Paldies.".
- 2012_05_17-seq234 spokenText "Sveicināti, Prezidij! Sveicināti, kolēģi! Gribu teikt, ka ar šā likumprojekta virzību mēs norādām, ka valsts strādā gan ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, gan arī atbalsta tos, kas nodokļus maksā. Un man ir prieks atzīt to, ka koalīcija ir savstarpēji vienojusies un ZRP ir panākusi darbaspēka nodokļu samazināšanu: 2013.gadā - par 1 procentu, 2014. - par 2 procentiem un 2015.gadā - par 2 procentiem. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq232 spokenText "Zaķa kungs! ZZS ir ļoti konstruktīva opozīcija: mēs palīdzam pildīt valdības rīcības plānu, kura 12.punktā ir teikts, ka prioritāte ir... noteikt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti, veicināt bērna piedzimšanu ģimenē. Un atsauce ir uz Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem. ZZS priekšlikums ir tieši saistīts ar šiem paredzētajiem pasākumiem - atbalstīt ģimenes, kurās dzimst bērni, ar lielākiem nodokļu atvieglojumiem.".
- 2012_05_17-seq230 spokenText "Protams, mēs arī atbalstīsim to, ka beidzot valdība ir saņēmusies samazināt nodokļus. Tomēr veids, kā valdība to piedāvā darīt, ir viens no tādiem... nu, neveiksmīgākajiem piemēriem. Sekojot šai diskusijai, kas bija par to, kā varētu sadalīt šos samazinājumus, ir redzams, ka, protams, valdība iet savu klasisko ceļu: ja tā kaut ko izdomā izdarīt, tad domā, kā to izdarīt uz citu pleciem. Jo dotajā gadījumā tā jau nav problēma - visu šo samazinājumu... tomēr, ņemot vērā, ka pašvaldībām šie ienākumi ir ļoti nozīmīgi, pārcelt šo samazinājumu uz valdības budžetu, jo šis samazinājums vismaz šajos pirmajos gados ir mazāks nekā tas ienākumu apmērs, ko valdība saņems no šī nodokļa. Tātad tā jau nav problēma - atrisināt šo jautājumu tā, lai pašvaldības neciestu. Un, ja to atrisina, tad nav problēmas arī pacelt šo neapliekamo minimumu, jo tas būtu principā visefektīvākais un vispareizākais veids, kā sākt darbaspēka nodokļa samazināšanu. Jo pretēji visiem šiem skaistajiem apgalvojumiem, ka šis 1 procents kaut ko mainīšot, ka tas nu, lūk, likšot uzņēmējiem iziet laukā no ēnu ekonomikas... Tas ir vienkārši smieklīgi, un es domāju, ka paši šīs idejas autori tam netic. Ja mēs tiešām gribam radīt kaut kādu motivāciju, tad, koncentrējot šīs nodokļa izmaiņas tieši uz neapliekamā minimuma pacelšanu, mēs varētu panākt šo efektu, ka mazajām algām šie nodokļa samazinājumi jau būtu jūtami. Piemēram, ja mēs paceltu neapliekamo minimumu... Principā, ja mēs visu fiskālo efektu vērstu tieši uz neapliekamā minimuma pacelšanu, mēs to varētu pacelt gandrīz līdz 100 latiem, un tas jau būtu nopietni, tas jau būtu jūtami priekš mazajām algām. Tad mazajai algai, teiksim, šiem 200 latiem, reālā ienākuma nodokļa likme būtu 12,5 procenti, un tas jau būtu kaut kas jūtams, tad tas reāli strādātu. Tagad atkal tā vietā, lai mēs radītu reālus efektus, lai tiešām reāli dotu kaut kādu motivāciju ekonomikai, mēs atkal taisām kaut kādus bezjēdzīgus priekšlikumus un sauksim tos par reformām. Tās nav nekādas reformas!".
- 2012_05_17-seq228 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Ļoti īsi. Šodien mums ir diena, kurā ir vesela virkne ar kurioziem: Cileviča kungam te tika pieminēts... un tamlīdzīgi... Zaļie zemnieki! Pirms apmēram nieka stundas jūs bijāt tribīnē un stāstījāt par to, kā vajag palielināt neapliekamo minimumu, respektīvi, samazināt pašvaldībām ienākumus, un nevienu vārdu neminējāt par to, kā vajadzētu pašvaldībām kompensēt... un tā tālāk, un tā tālāk. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Tas bija stundu atpakaļ! Tas bija tik sen!”) Paiet stunda - un tagad jūs esat tribīnē un stāstāt to, ka pašvaldībām nebūs naudas. (Aplausi, smiekli.)".
- 2012_05_17-seq226 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! ZZS kopumā, protams, atbalsta šo priekšlikumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tajā pašā laikā tomēr mums ir jāpaskatās uz to, kā notiek nodokļu pārdale starp valsti un pašvaldībām. Kā mēs zinām, šajā gadā 80 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paliek pašvaldībām, 20 procenti paliek valstij. Samazinot nodokli - nodokļa samazināšana, protams, ir solis pretī iedzīvotājiem! -, tajā pašā laikā samazinās arī ieņēmumi pašvaldībām, jo valdība nav konkrēti nodefinējusi, kādā veidā šis nodokļa samazinājums sadalīsies starp valsti un pašvaldībām. Tāpēc, protams, ļoti būtiski ir meklēt kompensējošos mehānismus... mehānismus, kā kompensēt pašvaldībām, jo... Par piemēru var ņemt kaut vai Līvānu novadu, kur, teiksim, sociālā budžeta vajadzībām... Piecu gadu laikā tur ir piecas reizes pieaugusi tā summa, kas ir nepieciešama, lai palīdzētu trūcīgām ģimenēm. Piemēram, 2009.gadā novadā bija tikai 105 trūcīgas ģimenes, turpretim 2011.gadā - jau 768 trūcīgas ģimenes. Tas nozīmē to: ja mēs pašvaldībām samazinām naudu, tad, protams, ir jābūt kompensējošiem mehānismiem, jo nav pretī sarēķināts tas, cik šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums sekmēs trūcīgo ģimeņu skaita samazināšanos. Tā ka mēs kopumā atbalstām, bet ir jāmeklē risinājumi, kā kompensēt pašvaldībām.".
- 2012_05_17-seq224 spokenText "Es arī runāšu īsi, lai man arī aplaudētu. Tā... Liels paldies Danai par to, ka esat izlasījusi mūsu programmu. Es papildināšu par to, kas tur bija rakstīts. Mūsu sākotnējais plāns ir bijis tāds - tieši 9 procentpunkti. Arī izlasīts... 9 procentpunkti, no kuriem aptuveni 5 vai 6 procentpunktus bija plānots dabūt uz ēnu ekonomikas mazināšanas rēķina, un pārējie - apmēram 2 procentpunkti - tiktu iegūti, pārliekot nodokļu slogu no nekustamā īpašuma nodokļa... piedodiet, no darbaspēka nodokļiem uz nekustamā īpašuma nodokli. Un beidzot vēl viens procentpunkts, kas ir diezgan kontroversiāls, bet tomēr paredzēts, - samazināto PVN likmju aizvietošana ar tiešiem kompensācijas mehānismiem. Tātad līdz šim, manuprāt, mēs esam diezgan precīzi izpildījuši savus vēlētājiem dotos solījumus. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq223 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kodolīgi un īsi!”)".
- 2012_05_17-seq222 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tiešām apsveicama ir šī iniciatīva samazināt nodokļus, samazināt arī darbaspēka nodokļus, bet es gribu atgādināt, kādēļ zaļie zemnieki šodien balsoja „pret” likumprojekta steidzamību. Mēs uzskatām, ka ir jāturpina diskusija par kopējo nodokļu politikas samazināšanas principu. Ja mēs paskatāmies gan Reformu partijas (iepriekš saukta par Zatlera Reformu partiju) programmu, gan arī VIENOTĪBAS programmu, tad redzam, ka plānotais darbaspēka nodokļu samazinājums jeb solītais darbaspēka nodokļu samazinājums ir 9 procenti trīs gadu laikā. Ja mēs skatāmies šo priekšlikumu - tie ir tikai 5 procenti trīs gadu laikā. Tā ka es atgādinu solījumus, kas tika doti vēlētājiem, un ceru, ka nopietni padomāsim arī par iespēju tos pildīt. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq220 spokenText "Godātie kolēģi! Latviju un tās iedzīvotājus pasaules ekonomiskā krīze ir ietekmējusi ļoti smagi. Gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošie cilvēki ir piedzīvojuši ienākumu līmeņa dramatisku samazināšanos un ievērojamu darbaspēka nodokļu kāpumu. Un tādēļ šie koalīcijas piedāvātie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir būtisks solis, kas skaidri pasaka Latvijas iedzīvotājiem, ka no šī brīža pozitīvi ekonomikas rādītāji atspoguļosies ne tikai statistikas datos, bet arī katra iedzīvotāja maciņā. Esmu gandarīts, ka Reformu partija kopā ar kolēģiem no valdības koalīcijas ir panākusi ievērojamu darbaspēka nodokļa samazinājumu turpmākajos trīs gados un tas ir neapšaubāmi. Šis nodokļa samazinājums varēja, protams, būt arī lielāks, bet ar kaut ko ir jāsāk. Šis projekts, kā jau Reira kungs minēja, paredz, ka laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme tiks pakāpeniski samazināta par 5 procentpunktiem. Visi tie skeptiķi, kas saka, ka Latvijā neesot iespējama ekonomiskā attīstība vai neesot iespējams kaut kādā veidā paaugstināt iedzīvotājiem atalgojumu vai nodrošināt labākus darba apstākļus, nekādā veidā neiztur kritiku! Šis ir precīzs piemērs, ka mēs jau likumdošanas līmenī parādām, kādā veidā šie nodokļi tiks samazināti. Augsti godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt valdības piedāvātos grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un vienlaicīgi arī, teiksim, apsveikt sevi ar tādu produktīvu darbu, jo vismaz, cik es zinu, iepriekšējos sasaukumos nav bijis tā, ka pusgadu nostrādā un jau ir tik būtiskas izmaiņas nodokļu struktūrā vispār tikušas ierosinātas... un kur nu vēl runāt par to, vai tās vispār ir bijušas pieņemtas! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_17-seq219 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam. Vai jūs runāsiet par steidzamību? Nē. Vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Un tātad tagad par pirmo lasījumu mēs uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.".
- 2012_05_17-seq218 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma un izskatīja valdības iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un konstatēja, ka projekts paredz, ka laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim tiks pakāpeniski samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikme. Darbaspēka nodokļa reformas mērķis būtu Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām izlīdzināt darbaspēka nodokli. Es atgādināšu, mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas attiecīgi par 5 un 2 procentiem attiecībā uz darbaspēka nodokli. Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka darbaspēka nodoklis ir ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet arī sociālais nodoklis. Un praktiski ar šo soli mēs varētu paaugstināt mūsu uzņēmējdarbības konkurētspēju un samazināt izmaksas uzņēmumiem. Komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja pirmajā lasījumā un lūdz atzīt par steidzamu.".
- 2012_05_17-seq217 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_03_01-seq86 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_05_17-seq215 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.".
- 2011_05_19-seq270 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies.".
- 2012_05_17-seq214 spokenText "Paldies par vienbalsīgo atbalstu. Komisija piedāvā šādu termiņu: 24.maijs.".
- 2012_05_17-seq213 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_05_17-seq210 spokenText "Un beidzot 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā vienbalsīgi tika atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq204 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.".
- 2012_05_17-seq194 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_06_16-seq425 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2005_05_19-seq96 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2004_03_04-seq373 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2003_10_30-seq98 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2001_02_15-seq158 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2012_05_17-seq190 spokenText "Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 11 priekšlikumus otrajam lasījumam. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".