Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_05_24-seq729 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
• 2012_05_24-seq728 spokenText "Paldies par ļoti produktīvo un ļoti ātro darbu.".
• 2012_05_24-seq727 spokenText "Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
• 2012_05_24-seq726 spokenText "Ņemot vērā šīs problēmas ārkārtīgo svarīgumu, komisija nolēma aicināt Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā vienā sēdē.".
• 2012_05_24-seq725 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.".
• 2012_05_24-seq723 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
• 2012_05_24-seq722 spokenText "Cienījamie kolēģi! Piedāvātais likumprojekts paredz sakārtot tās normas, kas eksistē jau pieņemtajā Teritorijas attīstības plānošanas likumā, un to sakārtošanas mērķis ir nodrošināt attīstības ieceru īstenošanas nepārtrauktību gadījumos, kad tiek mainīti - grozīti vai izstrādāti no jauna - saistošie noteikumi vai citi plānošanas dokumenti, kas reglamentē teritorijas attīstību. Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atzina to ne tikai par aktuālu, bet arī par steidzamu un lūdz piešķirt likumprojektam steidzamības kārtību.".
• 2012_05_24-seq721 spokenText "Jā, paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2012_05_24-seq720 spokenText "Jūnijs. Jūnijs!".
• 2012_05_24-seq719 spokenText "Jūlijs?".
• 2012_05_24-seq718 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 7.jūnijs.".
• 2012_05_24-seq717 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Zaķa kungs arī varētu pārtraukt sarunāties... Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_05_24-seq716 spokenText "Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, kas ir piedāvāts šodien izskatīšanai Saeimā, skar diezgan svarīgu jomu, jo tā mērķis ir informēt sabiedrību un apmierināt vēlētāju intereses saņemt vispusīgu informāciju un paust savus viedokļus par deputātu kandidātiem visa veida vēlēšanās. Kā jūs zināt, vēl 10.Saeimas laikā bija iesniegti vairāki grozījumi likumos, kas reglamentēja priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās. Izskatījusi visus šos priekšlikumus, komisija nonāca pie secinājuma, ka ir svarīgi izstrādāt vienotus, ja var tā teikt, spēles noteikumus, kas reglamentētu visus priekšvēlēšanu aģitācijas procesus neatkarīgi no tā, kādas vēlēšanas notiek. Un līdz ar to šodien jūsu izskatīšanai, jūsu uzmanībai ir piedāvāts, manuprāt, diezgan labi sakārtots likumprojekts, kas saucas „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”. Komisija aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2012_05_24-seq715 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2012_05_24-seq714 spokenText "Datums, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam, ir 31.maijs.".
• 2012_05_24-seq713 spokenText "Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_05_24-seq712 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” otrajā lasījumā.".
• 2012_05_24-seq709 spokenText "Deputāti atbalsta. Čepānes kundze!".
• 2012_05_24-seq704 spokenText "41. - Kultūras ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq702 spokenText "40. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta.".
• 2012_05_24-seq700 spokenText "39. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Redakcionāli prezicēts.".
• 2012_05_24-seq698 spokenText "Ejam tālāk, kungi! 38. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq697 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Jauna koalīcija!”)".
• 2012_05_24-seq696 spokenText "Es domāju, ka komisija atbalstīs šo viedokli: kad cilvēki saka, ka vairāku gadsimtu prakses apkopojums kaut kādā ziņā nav derīgs, tad tā ir vai nu nevēlēšanās, vai slinkums mācīties. Tas pats par sevi nav nekas jauns. Paldies. Viss.".
• 2012_05_24-seq695 spokenText "Komisijas vārdā... Dombrovska kungs, jums jārunā komisijas vārdā!".
• 2012_05_24-seq694 spokenText "Tas arī ir komisijas vārdā. Tas nav par šo... Tas vairāk par to, ka cilvēki saka, ka kādā brīdī teorētiski nesaprot to, ko saprot praktiski. Naudiņa kungs, tā sauktā teorija ir vairāku gadsimtu prakses...".
• 2012_05_24-seq693 spokenText "Komisijas vārdā. Jūs drīkstat atbildēt tikai komisijas vārdā.".
• 2012_05_24-seq692 spokenText "Ja drīkst, es gribu tā īsi atbildēt Naudiņa kungam.".
• 2012_05_24-seq691 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs vēlas ko piebilst?".
• 2012_05_24-seq690 spokenText "Es pavisam īsi. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šodien sēdes sākumā, kad te bija daudz televīzijas kameru, mēs ļoti cītīgi runājām par nodokļu atlaidēm, par nodokļu sistēmu, un tad, piemēram, priekšlikumu atbalstīt jaunizveidotus jauniešu uzņēmumus... šie priekšlikumi tika noraidīti. Ir runāts par iespējamām nodokļu atlaidēm, piemēram, reģionu attīstības veicināšanai. Šīs idejas vienmēr tiek noraidītas, jo, teiksim tā, kropļo tirgu... Citi iemesli... Šobrīd, kā zinām, nepārtraukti tiek atkārtots, ka nepieciešams atbalsts māmiņām, bērniem, pensionāriem un citiem, bet tas nav iespējams, jo... tas nav iespējams. Kooperatīvu veidošana ir noteikti jāveicina, piekrītu. Bet nedomāju, ka šobrīd meža īpašnieki ir tā neaizsargātākā mūsu sabiedrības daļa. Politika esot kompromisu māksla. Ja tiešām tas tā ir, tad - saistībā ar minēto ideju par nepieciešamo atbalstu reģionu attīstībai - mēs varētu šo priekšlikumu sākumā izmēģināt kādā no reģioniem, piemēram, Latgalē. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_05_24-seq689 spokenText "Ilma Čepāne!... Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai... Kārlim Seržantam... (Deputāti ātri atsauc savu pieteikumu debatēt.) Jā, man ļoti patīk jūsu spēles ar podziņām, it sevišķi „Saskaņas Centra”... Nospiedāt, kad tikko jūsu frakcijas deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva izgāja ārā... Jūs spēlējaties ar to, mēģināt atkal panākt to situāciju, kāda jau vienu reizi šajā zālē bija ar jūsu frakcijas vadītāju. Es tiešām aicinu izturēties pret šo procesu nopietni. Vārds deputātam Jurim Viļumam.".
• 2012_05_24-seq688 spokenText "Un mežizstrādātāji varēs vienoties. Paldies.".
• 2012_05_24-seq687 spokenText "Čepānes kundze!".
• 2012_05_24-seq686 spokenText "Kolēģi! Šeit izskanēja ziņa, ka mazi nodokļi tiek maksāti kokapstrādes nozarē, izstrādātāju nozarē. Reira kungs teica. Bet no kā lai tie uzņēmēji maksā to nodokli? Ir tik maza tā marža, tā pārdošanas cena, ko diktē lielie kokapstrādes uzņēmumi, kas uzpērk kokmateriālus - apaļkokus vai gatavus zāģmateriālus! Tā cena ir pielāgota tā, lai tas izstrādātājs, latviešu zemnieks vai uzņēmējs, kas dzīvo Latvijā, pēc iespējas mazāk nopelnītu. Tur nav no kā maksāt tos nodokļus, kolēģi! Ja būs izveidots kooperatīvs, kurā apvienosies mežsaimnieki un kurš varēs noteikt savu cenu, zināmu cenu, tad pateiks tai lielajai kokzāģētavai: „Ziniet, mēs nākamajā nedēļā jums kokmateriālus nepiegādāsim!” Un...".
• 2012_05_24-seq685 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Romānam Naudiņam, otro reizi.".
• 2012_05_24-seq684 spokenText "Dāmas un kungi! Te visu laiku izskan dažāda veida apgalvojumi un līdz galam tā arī netiek saprasts, par ko ir stāsts. Šīs nodokļu atlaides attiektos tikai uz tiem pakalpojumiem, kas ir faktiski mežā sniegti. Tās neattiektos uz mežsaimniecības produkcijas ražošanu. Tās neattiektos uz gateriem, uz celulozes vai šķiedras rūpnīcām, ja nākotnē tās sabūvētu. Uz to tas neattiektos! Tas attiektos tikai uz konsultācijām un darbiem mežā. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Ja mēs šobrīd prezumējam, ka mums Latvijā ir jau pietiekami daudz lielo īpašnieku, kuri varētu būt tie nosacītie žuļiki, kas tagad mēģinātu to savā labā izmantot, nu tad uz nākamo lasījumu noteiksim nevis ierobežojumu termiņa ziņā, bet kaut kādu ierobežojumu pēc apjoma vai ko tamlīdzīgu! Noteiksim, ka kooperatīva līgums nav jāslēdz, piemēram, „Latvijas valsts mežiem” ar Čičikovu vai Bubļikovu, kam 1 hektārs! Respektīvi, noteiksim, ka ir kaut kāda veida ierobežojumi pēc apjomiem vai kādi tamlīdzīgi! Notēmēsim precīzi šo normu uz mazajiem, nevis uzliksim termiņu! Ja tas ir terminēti, tas praktiski padara to normu mazinteresantu, mazjēdzīgu. Tā ka uz trešo lasījumu būs ko vēl darīt. Aicinu atbalstīt un virzīties tālāk.".
• 2012_05_24-seq682 spokenText "Kolēģi! Es arī aicinu balsot pret (No zāles dep. I.Grigule: „Koalīcija, varējāt taču paši savā starpā vismaz vienoties!”) faktiski neizsvērtu, nepārrēķinātu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neskatītu priekšlikumu, kas var būt ar pietiekoši lielu fiskālo ietekmi. Mēs varam, protams, atbalstīt lietas, kuras ir ar, teiksim, tādu labu skanību, bet es gribētu paskatīties vēlreiz uz ekonomistiem, kuri aicina ar nodokļu atvieglojumiem veicināt lielāko nozari. Jūs minat, ka 1,6 vai 1,8 miljardu latu apgrozījums (eksporta izpratnē) ir meža nozarei, un pēc tam mēs sakām: „Nē, mēs piešķirsim vēl nodokļu atvieglojumus, lai vēl uzlabotu!” Nu, tas skan tā, ka... Teiksim, mēs vienā dienā skatām pensionāru jautājumus, kuriem tiešām vajag naudu, bet otrā dienā mums atkal ir kaut kādi tādi... uzņēmējdarbības ātrais risinājums. Tāpēc nu izsvērsim nopietni un tad uz trešo lasījumu skatīsimies, ko tur var darīt! Es šoreiz balsošu „pret”.".
• 2012_05_24-seq680 spokenText "Kolēģi! Es gribu teikt, ka es balsošu „pret” vai atturēšos balsojumā par šo priekšlikumu. Pateikšu savus argumentus. Es pilnībā piekrītu Vjačeslava Dombrovska priekšlikumam, ka ir jādod terminētas iespējas šai nozarei, un tad nākamā Saeima, izvērtējusi šīs nozares ieguldījumu mūsu IKP pieaugumā un budžeta sastāvā, varētu tās pagarināt vai izdomāt citus ieročus. Kāpēc? Atcerieties, pagājušajā Saeimā ļoti nopietnas debates bija par meža nozares attīstību, un mēs palūdzām no Finanšu ministrijas datus par to, kāds tad ir meža nozares ieguldījums nodokļu nomaksā. Vidēji Latvijā no uzņēmuma nodokļos aiziet 25 līdz 30 procenti, taču meža nozarē pat nebija 2 procenti, jā. Līdz ar to es domāju, ka mēs varētu piekrist Dombrovska piedāvātajam risinājumam - skatot likumprojektu trešajā lasījumā, iestrādāt 4 gadu ilgu termiņu. Un tad nākamā Saeima, kurā, es ceru, būs vairāk nekā 40 procenti deputātu no iepriekšējās Saeimas, varēs normāli izvērtēt šo priekšlikumu, normāli izvērtēt fiskālo ietekmi un tad runāt par to, vai pagarināt vai nepagarināt. Tā ka lūdzu atbalstīt... Lūdzu balsot pret šo priekšlikumu un atbalstīt Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_05_24-seq678 spokenText "Es ceru, ka šīs sekundes, Āboltiņas kundze, tiks atrēķinātas no man atvēlētā laika. Jā, daļa lauksaimnieku ir arī meža īpašnieki, un man šķiet, ka viņiem šis izvēlētais atbalsta mehānisms ir skaidrs, saprotams un pieņemams. Tātad nav patiesībā jāargumentē, kāpēc nav subsīdiju, kāpēc nav tā vai tā. Drīzāk būtu jāargumentē, ja izvēlētos kādu citu modeli, piemēram, subsīdijas. Šis modelis ir tāds, kāds Latvijā jau strādā - strādā veiksmīgi! - caur lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem. Es domāju, ka velosipēds nav jāizgudro un nav jāskatās vienmēr pār plecu uz Igauniju, Ekvadoru vai Zimbabvi. Atbalstīsim un iesim tālāk! Paldies.".
• 2012_05_24-seq677 spokenText "Es saprotu, ka nav pierasts strādāt līdz pulksten trijiem, bet darbadiena ir līdz pulksten pieciem, mīļie! (Aplausi.)".
• 2012_05_24-seq676 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi, man arī milzīgs prieks, ka Zaķis un Līdaka peld vienā virzienā! Un, ja Naudiņš runā par pozitīvu fiskālo ietekmi, tad pilnīgi noteikti tur kaut kas ir. Runājot par fiskālo ietekmi, tiešām mēs te spriedām, vai tā būs pozitīva vai negatīva. Nu, kad tas mežs ir pārdots kādam tur Svensonam vai Jorgensonam, tad fiskālā ietekme it kā ir pozitīva. Bet vai tiešām tas tā ir? Ļoti šaubos. Ik gadu būs iespēja uzklausīt pārskatu un vajadzības gadījumā pamainīt likumu, lai izslēgtu kaut kādas shēmas, kuras arī tika pieminētas, jo bija bažas par to, ka kooperatīvi varētu kropļot uzņēmējdarbības vidi. Un galu galā, ja jau lauksaimniecības pakalpojumu... (Zālē pieaug troksnis.)".
• 2012_05_24-seq674 spokenText "Es domāju, ka deputāts Zaķis aizskāra pareizo virzienu. (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Ir jārunā par konkurētspēju! Meža nozarē kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku un eksporta apjoms sasniedz 1,18 miljardus latu, kas ir lielākais pēdējos 20 gados. Ir jāņem vērā tas, ka šo grozījumu uzdevums ir mazināt izdevumus meža īpašniekiem un palielināt viņu ienākumus, kā Romāns Naudiņš pareizi teica, koncentrējot resursus, iepērkot pakalpojumus lētāk, jo tie ir kopā vienā vietā un arī lielākā apjomā. Un iespējams, ka arī resursi kļūs lētāki. Viņi kļūs konkurētspējīgāki. Turklāt, tā kā Zanda Kalniņa-Lukaševica pieminēja mūsu zinātniekus, piebildīšu, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātē esmu runājis ar Meža fakultātes dekānu. Viņš skaidri pasaka, ka meža īpašuma vērtību var palielināt līdz pat trim reizēm (daudzi meža īpašnieki - viena trešdaļa, pēc aptaujas datiem, - vienkārši to nesaprot!), un tādēļ nepieciešami šādi kooperatīvi. Otrām kārtām ir jāņem vērā tas, ka lauksaimnieku kooperatīviem apsaimniekošanas cikls ir samērā neliels salīdzinājumā ar meža apsaimniekošanu. Meža apsaimniekošanas cikls nav ikgadējs, tas ir desmitgadēs mērāms. Līdz ar to, lai iekustinātu šo te „vali” - meža īpašnieku kooperāciju -, ir nepieciešami stimuli. Stimuli ir, piedodiet par izteicienu, copy-paste no lauksaimnieku kooperatīviem. Šī sistēma Latvijā ir izstrādāta, sevi 10 gados apliecinājusi, un mēs nekādu jaunu divriteni šeit neizgudrojam. Tas viss ir precīzi tāds pats, kāds ir lauksaimnieku kooperatīviem. Turklāt subsīdijas, kā jau es minēju iepriekšējā runā, tiek uzskatītas par tirgu kropļojošām. Paldies.".
• 2012_05_24-seq672 spokenText "Dāmas un kungi, labdien! Mēģināšu argumentēt no sava skatpunkta šo konkrēto jautājumu un mēģināšu jums atgādināt, ka Latvijā ir ne tikai laba vēsture saistībā ar kooperāciju, kas ir, sākot no... pirms desmit gadiem... Kā šodien ir ar lauksaimnieku kooperāciju? Starp citu, viens no jaudīgākajiem eksportētājiem Latvijā ir „Latraps”, kas ir ļoti labus rezultātus sasniedzis (tāpat daudzi citi), tieši bāzējoties uz šādu kooperācijas mehānismu. Tas ir labs eksportējošs un pievienoto vērtību radošs uzņēmums. Atgādināšu, ka arī iepriekšējā periodā, respektīvi, tā sauktajos Ulmaņa laikos, tāda kooperācija bija ārkārtīgi populāra un bija ārkārtīgi būtiska, lai attīstītu arī lauksaimniecību. Bet ko es gribētu aicināt jūs saprast šodien? Saprotiet vienu elementāru lietu, ka mežsaimniecības tirgus un, teiksim, koksnes produkcijas tirgus jau īstenībā ir reģionāls tirgus, sākot no... pat no Japānas līdz Eiropas vidienei un arī līdz Latvijai! Mēs tirgojam riņķī apkārt, konkurējam riņķī apkārt ārpus Latvijas. Mums īstenībā ir jāspēj konkurēt ar citām valstīm, iekšēji tas mūsu tirgus nemaz tik liels nav. Mūsu galvenie tirgi tomēr ir ārpus Latvijas. Lai mēs spētu uzrādīt kaut cik... cik necik cienīgu konkurētspēju, spēju konkurēt ar mūsu ārzemju konkurentiem, mums, protams, ir jākoncentrē kapitāls. Protams, ir jāsaliek kopā visi tie, kam ir pieci, septiņi, desmit vai piecpadsmit hektāri, jo tikai tad, kad viņi visi būs kopā, viņi kļūs konkurētspējīgi. Neaizmirstiet, piemēram, to, ka Somijas „Metsäliitto”, lielais kooperatīvs, bija tas, kas taisījās Latvijā būvēt, piemēram, celulozes rūpnīcu! Viens atsevišķs somu meža īpašnieks vai viens atsevišķs somu zemnieks nekad mūžā nekādu celulozes rūpnīcu nekur nebūtu pat sapņos sācis būvēt, toties kooperatīvs, kur bija visi kopā, bija tas, kas to šeit kādreiz plānoja darīt. Nu, ja būtu iesākuši to darīt... Iespējams, ka tad krīze nebūtu tik nopietna, kāda tā te bija. Bet... kas bijis, bijis! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas mežu īpašnieki, ejot kopā, koncentrējot kapitālu, ar laiku būs spējīgi ne tikai daudz efektīvāk un daudz gudrāk apsaimniekot savus mežus, bet arī radīt nopietnas ražotnes, nopietnu pievienoto vērtību un daudz, daudz nopietnākā līmenī konkurēt reģionā, kas ir riņķī apkārt Latvijai, ārpus Latvijas robežām, tāpēc aicinu atbalstīt šo ideju, atbalstīt šo pirmo, tā teikt, dēstu, lai nākotnē izaug laba un nopietna nozare mums. Paldies.".
• 2012_05_24-seq670 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vienmēr aizrautīgi klausos, kā runā teorētiķi, kas neieklausās praktiķos. Šos priekšlikumus ir izstrādājuši praktiķi - Zemkopības ministrija, kas ir ieteikusi šos grozījumus kā vispiemērotākos. Un es gribētu atsaukt, kolēģi, atmiņā 2008.gadu, kad kokmateriālu cenas nokritās aptuveni par trešo daļu un lielākā daļa no mazajām kokapstrādes saimniecībām bankrotēja. Kāpēc tas notika? Tāpēc, ka katra šī saimniecība, katrs mežizstrādātājs bija nopircis savu tehniku. Kā zināms, viens harvesters mežizstrādātājiem maksā ap pusmiljonu eiro, plus vēl visa pārējā mežizstrādes tehnika. Ja mēs pieņemsim šos grozījumus, tad šie mežsaimnieki varēs apvienoties kooperatīvos un nopirkt vienu harvesteru, teiksim, uz 100 vai 200, vai 300 mežsaimniecībām. Tas katrā ziņā atvieglotu mežistrādes plānošanas procesu, un šādai tehnikai, dārgai tehnikai, jāstrādā 24 stundas diennaktī, nevis divas trīs stundas diennaktī, kā tas bija 2008., 2007., 2006.gadā, kad, iestājoties kokmateriālu krīzei, lielākā daļa no saimniecībām bankrotēja. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas nāks tikai par labu tautsaimniecībai, būs ar pozitīvu fiskālo efektu. Paldies.".
• 2012_05_24-seq668 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka arī man ir lielas bažas par šī konkrētā priekšlikuma pamatotību, atdevi un nepieciešamību Latvijas ekonomikai. Tā kā mums ir Zemkopības ministrija, kuras resursos ir arī tādas institūcijas kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts un tā tālāk, mēs būtu varējuši sagaidīt kādu pamatotu izvērtējumu, analīzi un argumentus par to, tieši kādi instrumenti ir nepieciešami, lai mūsu lauksaimnieki aizvien labāk varētu kooperēties un pienest lielāku pievienoto vērtību mūsu ekonomikai. Šāda izsvērta analīze diemžēl līdz manīm nav nonākusi. Es piekrītu, ka ir bijis (uz kādām 6-7 lapām) Zemkopības ministrijas sagatavots īss apkopojums par to, kā ar kooperācijām mežsaimniecībā bijis citās valstīs un kas tur ir tas interesantākais. Tāds pamatojums tieši nodokļu atlaidēm šajā dokumentā īsti nav atrodams. Tieši pretēji! No vienas puses, mēs sakām, ka piemērs ir Igaunija, kurā tiek ļoti veicināta un stimulēta mežsaimniecības kooperatīvu darbība un ka tas ir piemērs, kādēļ arī Latvijā tā ir jāstimulē. Ir tikai viens liels „bet”. Kā jau mans kolēģis minēja, Igaunijā nav nodokļu atlaižu. Igaunijā ir subsīdijas. Un tādēļ es uzskatu, ka tajā brīdī, kad mēs ejam uz priekšu ar šādiem priekšlikumiem, mums būtu jābūt izsvērtam salīdzinājumam un analīzei, kāds labums ekonomikai būtu tad, ja mēs piešķirtu subsīdijas, kāda ietekme būtu nodokļu atlaidēm un kas notiktu, ja paliktu tāpat, kā ir šobrīd. Nav bijis šāds salīdzinošs izvērtējums, un līdz ar to, es domāju, šis priekšlikums nav argumentēts un nav pietiekošs. Mums ir jāsaka, ka arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē radās vairāki jautājumi, bija neskaidrības. Nezināšana valdīja, piemēram, šādā jautājumā: vai kooperatīva biedri savā starpā varēs sniegt pakalpojumus? Pirmajā brīdī atbilde bija: „Nē, kategoriski nē!” Nākamajā brīdī: „Jā, protams! Ja jau mežu īpašnieki, kuriem katram ir hektārs, apvienojas, tad kādēļ gan lai viņi viens otram neizpalīdzētu, piemēram, mežu tīrīšanā ar minimālo tehniku?” Tai pretim ieskanējās: „Bet kas tad notiks ar lielajām mežizstrādes tehnikām un arī firmām? Mēs zinām tādas, kurām, teiksim, var piederēt daži hektāri meža un kuras vienlaikus ir lielas mežizstrādes firmas ar lielām, masīvām izstrādes tehnoloģijām. Vai arī viņi varēs būt šādu kooperatīvu biedri, sniegt lielos apjomos mežizstrādes pakalpojumus un arī saņemt šīs nodokļu atlaides?” Komisijas sēdē desmit minūšu intervālā skanēja gan kategorisks „jā”, gan kategorisks „nē”, un beigās atbilde uz šo jautājumu tā arī netika dota. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka šis jautājums nav izsvērts un argumenti nav skaidri, un nav bijuši aprēķini, kāds risinājums mūsu ekonomikai ir labāks. Neapšaubāmi, mežsaimnieki ir ļoti svarīga mūsu ekonomikas daļa, iedzīvotāju daļa un uzņēmēju daļa, bet mēs šobrīd ejam uz priekšu ar vienu, es atļaušos šinī brīdī teikt, sasteigtu priekšlikumu, jo tas nav nācis no Zemkopības ministrijas, kas, būdama nozares vadošā institūcija, spētu argumentēt, ka tas ir akūti nepieciešams šobrīd Latvijas ekonomikai, ka tā ir tieši tā prioritāte, kas mums ir jāizvēlas. Jo, ja mēs ejam uz priekšu ar kādām nodokļu atlaidēm, tad pēc būtības tā ir zināmā mērā izmaiņa nodokļu sistēmā. Un tad ir jautājums: kādēļ? Lai arī neskaidri zināms apjoms - 0,9 miljoni vai nemaz -, bet... Kādēļ nodokļu atlaide ir šinī gadījumā svarīgāka par kādiem atvieglojumiem vai priekšrocībām, vai stimulējošiem mehānismiem jaunajiem uzņēmējiem, jauniešiem un tā tālāk? Tādā gadījumā mums ir jārunā par nodokļu reformu plašākā kontekstā, nevis tagad jāizrauj viens konkrēts gadījums - un piedevām bez argumentiem un pamatojumiem. Joprojām es neesmu dzirdējusi, kādēļ tiešām tas stimulēs kooperatīvu darbību un kādēļ tas būs labāk nekā subsīdijas, kā tas ir Igaunijā. Tādēļ es šobrīd nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Līdz trešajam lasījumam Smiltēna kungam kopā ar Zemkopības ministriju ir visas iespējas tad atnākt ar kādiem argumentiem, kas būtu vairāk pārliecinoši. Paldies, kolēģi! (Aplausi.)".
• 2012_05_24-seq666 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāsaka, ka es arī no sākuma biju skeptisks jautājumā par šo Zemkopības ministrijas iniciatīvu, jo tā mana argumentācija balstījās uz to, ka piespiedu kārtā jau nevar... Nevienu nepiespiedīs kooperēties. Un mūslaiku vēsture jau parāda to, kurās nozarēs ir bijusi iespējama kooperācija un kurās nav. Ja redzam to, kā Skandināvija ir attīstījusi to, tad jau tiešām jāpiekrīt Edvardam Smiltēnam, kurš teica, ka tur jau vairāku gadu desmitu garumā kooperācija ir notikusi. Taču, skatoties nākotnē, tiešām redzam šī jautājuma nozīmību, kāda tā ir šeit, Saeimas sēdē, un, paskatoties un rūpīgi izlasot arī to priekšlikumu, mēs redzam, ka pēc būtības mēs jau tiem meža īpašnieku kooperatīviem piedāvājam identisku mehānismu, kāds tas ir lauksaimniecības kooperatīviem. Tas nozīmē, ka... Pavērtējot to lauksaimniecības kooperatīvu attīstību... es pat teiktu, atsevišķos gadījumos veiksmīgo attīstību, kāda tā ir bijusi pagātnē, jādomā, ka varbūt tomēr šis ir tas brīdis, kurā ļaut pamēģināt, lai arī varbūt jau 20 gadus mūsu valsts ir neatkarībā darbojusies un īsti tādi kooperatīvi mežsaimniecībā nav veidojušies. Varbūt tiešām ļaut pamēģināt? Var būt, ka arī kaut kas veiksmīgs tad rodas. Jo skaidrs, ka kooperatīvu pamatā noteikti ir nevis kaut kāda valsts subsīdija, bet gan pušu intereses apvienoties un tādā veidā gūt kādu labumu tieši tā iemesla dēļ, ka darbojas kopā un ka vienu pakalpojumu izmanto vairāki šī kooperatīva dalībnieki, tādā veidā gūdami lielākus ieņēmumus un peļņu. Tā ka es gan aicinu atbalstīt un neskatīties uz šo Zemkopības ministrijas priekšlikumu kā uz kaut ko ļoti briesmīgu. Protams, ir pamatotas arī bažas par to, ka tas nav realizējies līdz šim, bet varbūt nākotnē tiešām kaut kas mainīsies un tajā virzienā būs redzama kaut kāda attīstība. Paldies.".
• 2012_05_24-seq665 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.".
• 2012_05_24-seq664 spokenText "To es jums garantēju. Paldies.".
• 2012_05_24-seq663 spokenText "Dombrovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā!”)".
• 2012_05_24-seq662 spokenText "Paldies. Četri punkti. Pirmais. Paldies Līdakas kungam par aizrādījumu. Jums ir taisnība. Tiešām es kļūdījos. Tas bija priekšlikums no manis un Zandas Kalniņas-Lukaševicas, nevis no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Tā ir. Otrais. Te ir izskanējis, ka tie četri gadi nebūs pietiekams laiks, lai izveidotu kooperatīvus. Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē... es konkrēti pieprasīju informāciju un analīzi no Zemkopības ministrijas par to, cik daudz laika prasīja kooperatīvu izveidošana citās valstīs. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc tas jautājums bija drusciņ novilcināts... Zemkopības ministrija nevarēja pateikt absolūti neko. Acīmredzot domāja, ka ar kaut kādu balsu pārsvaru pilnīgi pietiekami, nevajag domāt par tiem lēmumiem, kurus mēs pieņemam. Trešais. Izskanējis viedoklis par to, ka fiskālais efekts kopumā ir pozitīvs. Sākotnēji Finanšu ministrija atnāca ar vērtējumu, ka fiskālais efekts ir negatīvs - 0,9 miljonu apmērā. Bija arī aprēķins no Zemkopības ministrijas, kurš balstās uz pieņēmumiem, kurus es tā ļoti diplomātiski nosaukšu par stipri apšaubāmiem. Pēc tam - varbūt tāpēc, ka Finanšu ministrija pieder pie tās pašas partijas, - Finanšu ministrija atzīmēja, ka varbūt kopumā fiskālais efekts ir pozitīvs. Bet, ja tā tas ir, tad... Zemkopības ministrija, lūdzu, ja jums nav nekādu problēmu pārliecināt Finanšu ministriju, ka kopējais fiskālais efekts ir pozitīvs, tad ejiet uz priekšu ar subsīdiju! Tā pati Igaunija - 0,9 miljonu latu apmērā... Tad nu jājautā - kāda problēma? Bet acīmredzot kaut kāda iemesla dēļ tas nav iespējams. Nu, un pēdējais. Kolēģi, vēlreiz atkārtoju: tas varbūt ir sīkums, ja runa par tiem 0,9 miljoniem latu, bet, ja mēs turpināsim iet pa šo ceļu, vienkārši piešķirot nodokļu atlaides nodokļu atlaižu dēļ... Ja tas būs mūsu pašmērķis, mēs nonāksim turpat, kur ir grieķi, pēc 20 vai 30, vai 40, vai 100 gadiem. Mēs tur būsim! To es...".
• 2012_05_24-seq661 spokenText "Paldies. Vārds Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.".
• 2012_05_24-seq660 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu, vispirms jau visu cieņu Vjačeslavam Dombrovskim! Tiešām cienu viņa viedokli, kas vienmēr ir viņa viedoklis, un viņš pie tā arī diezgan stingri turas. Visu cieņu! Tomēr es esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja tas būtu Valdis Dombrovskis, kas šeit uzstātos viņa vietā, tad pilnīgi noteikti atbalsts mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīviem būtu nepārprotams. (No zāles: „Nav zināms!”) Mazliet es gribu... Nu, varbūt tomēr es minēšu kādu kļūdu... kādu faktu, kurā Vjačeslavs pilnīgi noteikti kļūdījās. Priekšlikums terminēt nodokļa nomaksas kārtības atvieglojumus nebija no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas! Tas bija no diviem Reformu partijas deputātiem, nevis no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kā Vjačeslavs Dombrovskis minēja savas uzstāšanās laikā. Protams, Dombrovska kungs daudz runāja par mērķiem. Man, protams, nav skaidri tie Vjačeslava Dombrovska mērķi, bremzējot mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanu. Nu, instrumenti man ir skaidri - tie ir Saeimas... ietekme Saeimā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur vairāk nekā trīs sēdēs tika muļļāts šis jautājums, mēģinot panākt kādus atzinumus no Konkurences padomes vai kā citādi... Vārdu sakot, mēģina atrast kādu iemeslu, lai tomēr - tomēr! - bremzētu mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu izveidošanu. Palika, manuprāt, visi pie ļoti saprātīga risinājuma, ka katru gadu... tas būs pārejas noteikumos teikts... ka Ministru kabinetam katru gadu ir jāiesniedz Saeimai tomēr pārskats par šo mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanas gaitu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis pārskats arī pēc četriem gadiem... pie šiem nosacījumiem, ka tā nav vis īsti kā, nu, nodokļu atlaide, bet gan kā atvieglota ienākuma nodokļa nomaksas kārtība... ka arī pie šī it kā kārdinājuma mežsaimniekiem pēc četriem gadiem situācija nebūs diži laba, jo mežsaimniecības kooperatīvu veidošanai varbūt ir zināmi šķēršļi. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi Latvijā veiksmīgi strādā, to biedri ir daudz vairāk motivēti kooperēties, jo bietes jāsēj un kartupeļi jāstāda katru gadu, graudi jāsēj katru gadu, govis pienu dod visu laiku. Meža īpašnieki, mazie meža īpašnieki, kādu labumu no meža gūst ļoti neregulāri, un arī tie darbi, kas mežā jāveic, ir jāveic ļoti neregulāri (iespējamas pat vairāk nekā 10 gadus ilgas pauzes starp kaut kādām darbībām mežā!), un līdz ar to viņiem varētu būt krietni mazāka motivācija darboties tieši kooperatīvā. Man ir pilna pārliecība, ka varbūt pēc gada vai diviem, uzklausot ziņojumu par mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanos, Saeimai būs varbūt papildus jāpieņem vēl kādi motivējoši lēmumi, lai tomēr šī, manuprāt, ārkārtīgi nepieciešamā kooperatīvu veidošanās tomēr uzņemtu kaut kādu straujāku gaitu. Kā jau Smiltēna kungs teica, tiešām šobrīd tā situācija ir diezgan smaga, mazie meža īpašnieki lielākoties ir varbūt jau izbraukuši uz ārzemēm, varbūt viņi dzīvo pilsētās, šķirti no sava apsaimniekojamā meža... Vienkārši vitāli nepieciešami šie kooperatīvi ir! Un es neredzu nekādu starpību... Ja šobrīd lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi tiek stimulēti pēc šī paša mehānisma, kādu Zemkopības ministrija piedāvā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu atdzīvināšanai, tad kāpēc uzsvērt šo starpību? Es domāju, ka starpības tur nav! Tik un tā ar šiem pakalpojumiem nodarbosies lauku cilvēki. Un, ja mēs runājam par Latgali, par Vidzemi, par Kurzemi, par nomalēm, tad jāteic, ka, jā, tā ir kaut kāda iespēja tomēr atdzīvināt - atdzīvināt kaut kādā veidā! - šos novadus, nevis domāt tikai par pilsētām un tikai par lielajiem mežu apsaimniekotājiem, kuru intereses varbūt ir pretējas mūsu interesēm. Es domāju, ka šie paši zviedru uzņēmēji, pensiju fondi un tamlīdzīgi... arī mūsu pašu lielie meža īpašnieki, meža uzpircēji, protams, ļoti apsveic šo mēģinājumu kaut kādā veidā bremzēt mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu veidošanu. Es ieteiktu tomēr atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemto, atbalstīto viedokli, nevis Reformu partijas slavējamo, ļoti argumentēti aizstāvēto viedokli, kas tomēr ir tikai divu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu viedoklis. Paldies.".
• 2012_05_24-seq658 spokenText "...jo nelielais produkcijas ražotājs, vai tas būtu lauksaimnieks vai meža īpašnieks, ir atkarīgs no uzpircēja. Šī atkarība ļauj uzpircējam pelnīt, un tas ir viņa eksistences pamats. Un kāpēc tad neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, nevis subsīdijas, kā arī komisijas sēdēs piedāvāja Vjačeslavs Dombrovskis? Pirmkārt, subsīdijas ir tirgu kropļojošs instruments. Meža nozarē šāds faktors ikdienas ekonomiskajā darbībā nav nepieciešams, un ir svarīgi to nejaukt ar ilgtermiņa ieguldījumiem mežu ilglaicīgo funkciju nodrošināšanā, piemēram, ieguldījumiem jaunaudžu kopšanā, ugunsdrošībā, apsardzībā un citā... tur, kur ir arī kaut kādi labumi paredzēti. Otrkārt, meža īpašnieki, kas ir labuma guvēji, jau maksā un turpinās maksāt nodokļus par katru kubikmetru, ko viņi ir nodevuši kooperatīvam un par ko saņēmuši pretī naudu (juridiskās personas nomaksās uzņēmumu ienākuma nodokli un fiziskās personas - iedzīvotāju ienākuma nodokli). Es vēlreiz uzsveru, ka šī atlaide, gluži tāpat kā lauksaimniekiem, attiecas tikai uz to starpību, ko patur kooperatīvs. Un, ceturtkārt, šādi neviens esošs nodokļu maksātājs netiek izņemts no nodokļu maksātāju vidus. Līdz ar to tas pilnībā atbild uz jautājumu, kurš tika lemts jau 2012.gada, tātad šā gada, 2.janvārī Ministru kabineta komitejas sēdē, kur tika skaidri arī noteikts atbalstīt iesniegto likumprojektu, kā arī konceptuāli atbalstīt meža īpašnieku... pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu. Es vienkārši šeit neredzu argumentus, kuru dēļ būtu nepieciešams ierobežot uz četriem gadiem, jo mēs zinām, ka arī desmit gados lauksaimnieku kooperatīviem šis veidošanās process nav beidzies un turpināsies vēl ilgi. (Zviedrijā kooperatīvi veidojās 100 gadus, lai tie izaugtu līdz tādam līmenim, ka tie varētu pirkt Latvijas mežus!) Un, ja mēs uzliekam šo termiņu - šos četrus gadus -, tad mēs vienkārši diskreditējam jebkuru „burkānu” (pēdiņās), ko mēs gribam iedot kā motivāciju, lai privāto mežu īpašnieki kooperētos. Paldies.".
• 2012_05_24-seq657 spokenText "Arī Zaķim. Jā, arī Zaķim tieši tas pats...".
• 2012_05_24-seq656 spokenText "... jo nelielais produkcijas... (Starpsauciens no zāles.)".
• 2012_05_24-seq655 spokenText "(Noklaudzina ar āmuru.) “Saskaņas Centra” pārstāvjus tiešām lūdzu: ieņemiet vietas un pārtrauciet savas draudzīgās diskusijas!".
• 2012_05_24-seq654 spokenText "Es palūgšu vēlreiz aplausus kolēģim Vjačeslavam Dombrovskim, jo viņš nupat par šauru cilvēku grupu nosauca 150 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. (Aplausi.) Tik daudz ir privāto mežu īpašnieku Latvijā, uz kuriem attiecas šie likuma grozījumi un šī mežsaimniecības reforma, ko Zemkopības ministrija virza! Vjačeslavu Dombrovski es aicinātu arī izlasīt papīrus līdz galam. Proti, šis ir Finanšu ministrijas atzinums, ar ko ministrija arī atzīst, ka, jā, uzņēmumu ienākuma nodoklī, ņemot vērā maksimāli pesimistiskas prognozes, būtu zaudējums - 0,9 miljoni latu. Taču aicinu izlasīt arī pašā pirmajā lapā ļoti redzami uzrakstīto, ka tādējādi papildu ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtu prognozējami 1,2 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē to, ka šo grozījumu fiskālā ietekme uz budžetu būtu pozitīva. Un es vēlos atgādināt tiem, kas nav izpētījuši struktūru, kādā veidā tad funkcionētu privāto mežu īpašnieku kooperatīvi: proti, privāto mežu īpašnieki apvienotos kooperatīvā un savu koksni caur kooperatīvu uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem, samazinot izmaksas, nodotu tālāk realizācijai. Šo naudu viņi saņemtu kooperatīvā atpakaļ, kooperatīvs atmaksātu privāto mežu īpašniekiem šo naudu. Tātad - par ko ir atlaide? Atlaide ir tikai par to starpību, kas ir administratīvās izmaksas un ko patur kooperatīvs. Kurš meža īpašnieks... Atim Lejiņam, piemēram, pieder 7 hektāri, viņš man stāstīja... Kurš būs ieinteresēts atstāt to naudu kooperatīvā? Vai ne? Ņemot vērā šo priekšlikumu par četru gadu termiņu, ko noteiktu, ir jāņem vērā tas, kādā veidā vispār veidojušies kooperatīvi Latvijā. Pirms desmit gadiem tika ieviesta šāda pati sistēma, kādu šobrīd es piedāvāju ar šiem priekšlikumiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem, lauksaimniekiem. Kā pieredze rāda, desmit gadu laikā tie devuši izcilus rezultātus, un tas ir stiprinājis mūsu zemnieku starptautisko konkurētspēju. Un jāņem vērā tas, ka, pirmkārt, Latvijā ir neziņa par to, kā īsti kooperācija darbojas. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā kooperatīvi ir samērā jauns un tāpēc nepazīstams jēdziens. Mēs labāk pazīstam tādas uzņēmējdarbības formas kā SIA, individuālais komersants un citas. Otrs faktors ir bailes no apkārtējo ietekmes, jo vēl pavisam nesenā vēsturē... ar kooperāciju piesedzās gan kolhozu veidotāji pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, gan pirmo komercuzņēmumu veidotāji astoņdesmito gadu beigās. Un te var piebilst, ka pirmie kooperatīvu veidošanas mēģinājumi izgāzās, jo tur tika konstatēta arī kaut kāda neliela šmaukšanās. Trešais faktors ir starpnieku vēlme... (Zālē pakāpeniski pieaudzis troksnis.)".
• 2012_05_24-seq653 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.".
• 2012_05_17-seq111 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.".
• 2011_12_15-seq933 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.".
• 2012_05_24-seq652 spokenText "Kolēģi! Kā es jau teicu, mums ir nelielas, bet diezgan principiālas domstarpības ar Edvardu Smiltēnu un Zemkopības ministriju. No pirmā skatījuma šo grozījumu mērķis ir piešķirt līdzīgus nodokļu atvieglojumus, kādi ir paredzēti lauksaimnieku kooperatīviem, un varbūt no pirmā skatījuma tas liekas visai loģiski, bet... Tas ir viens no tādiem gadījumiem, kur pirmais skatījums ir visai maldīgs. Kāpēc? Padomāsim par to, kādi varētu būt mērķi šādiem grozījumiem - piešķirt nodokļu atvieglojumus kooperatīviem! Mērķis Nr.1 ir veicināt kooperāciju, un tas varētu būt visai jēdzīgs mērķis. Zemkopības ministrija apgalvo, ka kooperācija varētu palielināt meža īpašnieku produktivitāti. Ka tā tas varētu būt. Un no tā, ka varētu būt, ka viņiem būtu izdevīgi būt kooperatīvos arī bez nodokļu atlaidēm, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņi nesaprot visus labumus, kuri varētu nākt no piedalīšanās kooperatīvos... Labi. (No zāles: „Kas tur labs?”) Iespējams, mērķis Nr.2 ir vienkārši piešķirt nodokļu atlaides kādai šaurai cilvēku grupai. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, tie nodokļu atvieglojumi izmaksās 0,9 miljonus latu, ja mēs runājam par uzņēmumu ienākuma nodokli. Pagaidām man ir tāds iespaids, ka Zemkopības ministrija uzskata, ka mērķis šiem grozījumiem ir gan pirmais - veicināt kooperāciju -, gan arī otrais - piešķirt nodokļu atlaides. Manuprāt, šis, otrais, mērķis - vienkārši piešķirt nodokļu atlaides šaurai cilvēku grupai - nav pareizs. Kāpēc? Nu padomāsim par to! Mums ir nodokļu atvieglojumi gan zemniekiem, gan jūrniekiem... Šodien mēs iedosim nodokļu atvieglojumus, iespējams, arī meža īpašniekiem. Kas notiks tālāk? Nu acīmredzot vēl kaut kāda sociālā grupa, visu to ieraudzīdama, atnāks un teiks: „Mēs arī gribam nodokļu atvieglojumus!” Visticamāk, ka Saeima tad iedos nodokļu atvieglojumus arī pensionāriem un citiem, un tā tālāk. Man ir jautājums: kur beigsies šis ceļš? Nu ar vienu vārdu var pateikt... Es domāju, ka tas beigsies... Man ir vārds, lai aprakstītu to, kur tas beigsies: tā ir Grieķija! Arī tā ir valsts, kura uzbūvēta uz visiem šiem nodokļu atvieglojumiem, uz izņēmumiem un tā tālāk. Gudri cilvēki jau diezgan sen sapratuši, kur ved šis ceļš. Es domāju, ka starp jums ir tādi, kas ir bijuši Ministru kabinetā. Jūs varbūt atceraties, kādi ir tie vārdi, kuri tur ir rakstīti uz sienas lieliem burtiem: „Viens likums - viena taisnība visiem.” Viens likums - visiem! Bez kaut kādiem izņēmumiem! Tātad šis mērķis - vienkārši piešķirt tā, pa kreisi un pa labi, nodokļu atvieglojumus, manuprāt, pilnīgi nav pareizs un nekādā veidā nav atbalstāms. Tad mēs paliekam pie pirmā mērķa - pie kooperācijas veicināšanas. Un te es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka nodokļu atlaides nav un nevarētu būt pašmērķis. Līdz ar to tās varētu būt tikai līdzeklis cita mērķa sasniegšanai - tas ir, kooperācijas veicināšanai. Ja kaut kādu iemeslu dēļ šie mežsaimnieki nesaprot, kādi varētu būt tie labumi no kooperācijas... Tāpēc vēlreiz atkārtoju: atlaide ir līdzeklis, nevis mērķis. Instruments! Zemkopības ministrija apgalvo, ka kooperācija nesīs labumus. No tā izriet, ka tie labumi būs skaidri arī bez nodokļu atlaidēm. Tātad visticamāk, ka kaut kādā brīdī tiks sasniegts kaut kāds optimāls kooperatīvu daudzums jeb skaits, un tad tie nodokļu atvieglojumi vairs nebūs nepieciešami. Un tad... līdz ar to no tā izriet, manuprāt, diezgan skaidri, ka nodokļu atvieglojumiem, ja tiem ir jābūt, jābūt skaidri terminētiem. Mans priekšlikums, kas tika iesniegts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses, bija terminēt nodokļu atvieglojumus ar četriem gadiem. Ka pēc četriem gadiem Zemkopības ministrija varētu iesniegt savu vērtējumu par to, vai tie mērķi tika sasniegti vai netika sasniegti, varbūt ir nepieciešams kaut kāds cits instruments. Un pēc tam jau nākamā Saeima pieņems lēmumu, vai pagarināt nodokļu atvieglojumus vai tos atcelt. Es ilustrēšu to ar šādu piemēru. Pieņemsim, ka pie jums atnāk cilvēks un saka: „Es gribu uzcelt māju. Un, lai uzceltu māju, man ir nepieciešams vērtīgs instruments.” Labi. Bet tad, kad māja tiks uzcelta, ir diezgan loģiski, ka šis instruments tiks atdots atpakaļ. Un, ja šis cilvēks uzstāj, ka viņš grib šo instrumentu paturēt sev, tad rodas diezgan pamatotas aizdomas, ka varbūt patiesais mērķis ir nevis uzcelt māju, bet vienkārši dabūt šo instrumentu. Citiem vārdiem - vai nodokļu atlaides šajā gadījumā nav pašmērķis, nevis līdzeklis kāda cita mērķa sasniegšanai? Un, piedodiet, man rodas tomēr - vismaz šobrīd - iespaids, ka varbūt Zemkopības ministrijas patiesais mērķis ir tomēr tiešām dabūt nodokļu atvieglojumus kādam konkrētam personu lokam, nevis tiešām kaut ko veicināt. Tāpēc, kolēģi, es šoreiz aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Uz trešo lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu, kurš piešķirs tādas pašas nodokļu atlaides, bet kurā būs skaidri terminēts - uz četriem gadiem. Ja tikai kāds nevarēs pamatoti argumentēt, kāpēc tiem jābūt nevis četriem gadiem, bet vai nu trim, vai pieciem, vai... nu, kaut kas tāds. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)".
• 2012_05_24-seq651 spokenText "Jā, protams. Es dodu vārdu Vjačeslavam Dombrovskim, bet, lūdzu, tehniski novērsiet to neprecizitāti, kas parādās uz ekrāna. Lūdzu, Dombrovska kungs!".
• 2012_05_24-seq650 spokenText "Mēs gaidīsim Valdi Dombrovski vai tomēr es runāšu? Labi. Vai drīkst? Vai atļausiet runāt šim Dombrovskim? (No zāles: „Nē!”, „Jā!”)".
• 2012_05_24-seq649 spokenText "(Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Ooo!”) Uz ekrāna parādās: „Valdis Dombrovskis”... Lūdzu, izlabojiet! Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atrodas atvaļinājumā ārpus valsts.".
• 2012_05_24-seq648 spokenText "Un 37.priekšlikums. Lūdzu vārdu!".
• 2012_05_24-seq646 spokenText "36. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq644 spokenText "35. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts un redakcionāli precizēts.".
• 2012_05_24-seq642 spokenText "34. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq640 spokenText "33. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq638 spokenText "32. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq636 spokenText "31. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq634 spokenText "30. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq632 spokenText "29. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq630 spokenText "28. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq626 spokenText "26. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7. un 27.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq624 spokenText "25. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq622 spokenText "24. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq618 spokenText "22. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq616 spokenText "21. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā redakcionāli precizēts un atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq612 spokenText "19. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq608 spokenText "17. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq604 spokenText "15. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq602 spokenText "14. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq600 spokenText "13. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. un 27.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq598 spokenText "12. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq594 spokenText "10. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq592 spokenText "9. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq590 spokenText "8. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq586 spokenText "6.priekšlikums - no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq584 spokenText "5.priekšlikums - no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq582 spokenText "4.priekšlikums - no Zemkopības ministrijas. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq580 spokenText "3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_05_24-seq578 spokenText "Paldies Smiltēna kungam. Mums šodien ir domstarpības, taču mana atbilde būs tad, kad nonāksim pie 37.priekšlikuma. 2.priekšlikums ir no Zemkopības ministrijas. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 3.priekšlikumā.".
• 2012_05_24-seq577 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret 1.priekšlikumu? Deputāti atbalsta.".
• 2012_05_24-seq576 spokenText "...savu nopelnīto naudu investē Latvijas mežos. Piemēram, pēc neoficiāliem datiem, Dienvidzviedrijas kooperatīvam Latvijā pieder jau ap 60 tūkstošiem hektāru meža. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ļoti aktīvi atbalsta un veicina meža īpašnieku kooperāciju jau kopš 2008.gada. Vācijā vairāk nekā 4000 kooperatīvu apvieno gandrīz 400 tūkstošus privāto mežu īpašnieku. Kolēģi! Mēs šeit esam ievēlēti, lai paveiktu arī tos darbus, kurus mēs esam solījuši pirms vēlēšanām Latvijas sabiedrībai. Un šie konkrētie priekšlikumi sakņojas Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai: tur ir solīts sekmēt meža īpašnieku pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanos. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pasludinājusi, ka šis gads, 2012.gads, ir Starptautiskais kooperatīvu gads, un savā rezolūcijā aicina ANO dalībvalstis šogad aktīvi darboties, lai veicinātu kooperāciju. Man ir patiess prieks par tiem cilvēkiem, par tām ģimenēm, kas pēc Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas atgriežas Latvijā ar jaunām zināšanām un pieredzi. Un man prieks arī par to, ka mēs Latvijā varam sevi nodrošināt, paši saražojot maizi, pienu, gaļu un pārējo pārtiku. Un es skaidri zinu, ka Latvijas iedzīvotāji paši var ilgtermiņā gudri apsaimniekot savus mežus, no tiem gūt ienākumus savām ģimenēm un vēl arī atstāt šos īpašumus saviem bērniem. Un par to ir arī šie 40 priekšlikumi. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_05_24-seq575 spokenText "Vai drīkst vēl vienu minūti?... (No zāles: „Protams! Lai runā!”) Tātad turpiniet, lūdzu!".
• 2012_05_24-seq574 spokenText "...nopelnīto naudu... Es lūdzu vēl vienu minūti, ja drīkst!".
• 2012_05_24-seq573 spokenText "Druvietes kundze un Rībenas kundze!...".
• 2012_05_24-seq572 spokenText "Kas ir ieguvēji? Ieguvēji ir 150 tūkstoši meža īpašnieku un viņu ģimenes, meža nozare kopumā, jo koksnes pārstrādātājiem izveidojas stabili un prognozējami partneri. Un ieguvēja būs visa Latvijas sabiedrība kopumā - privātie meži tiks apsaimniekoti labāk, dos ieguldījumu Latvijas ekonomikā, dabā un arī Latvijas cilvēkos. Kolēģi! Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un mēs konkurējam pasaules tirgū, tādēļ es aicinu ikvienu palūkoties arī uz situāciju ārpus valsts robežām. Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā meža īpašnieku kooperācija sāka darboties jau pirms 100 gadiem. Tās potenci raksturo kaut vai tas, ka lielākie meža uzpircēji Latvijā ir tieši skandināvu privāto mežu īpašnieku kooperatīvi, kuri šo gadu laikā jau kļuvuši tik spēcīgi, ka industrija nopelnīto...".
• 2012_05_24-seq571 spokenText "Parādnieka kungs, varbūt jūs apsēdīsieties?...".

• first
• previous
• next