Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_05_31-seq386 spokenText "Cienītie kolēģi! Cienītā ministres kundze! Ja jau mēs runājam par to, kas ir darīts vai nav darīts, tad... Reira kungs, jūs tad droši vien nebijāt vēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, bet Saeimā bijāt. Jau tad, 2010.gadā, manā vadībā Labklājības ministrija bija izstrādājusi koncepciju, kādā veidā mēs šo jautājumu par ilgtermiņa sociālā budžeta nodrošinājumu varam virzīt. Šobrīd arī ministres kundze daļu no šiem jautājumiem virza un turpina virzīt pareizā virzienā. Šeit nebūtu droši vien pamata runāt par to, ka nekas netika darīts. Tika piedāvāts gan finanšu ministram Repšes kungam, gan finanšu ministram Vilka kungam šo jautājumu risināt jau divus gadus atpakaļ. Paldies.".
- 2012_05_31-seq385 spokenText "Paldies Reira kungam. Debatēs vārds deputātam Uldim Augulim. (Starpsauciens no zāles: „Vilks apēda zaķa ...” Zālē smiekli, aplausi.)".
- 2012_05_31-seq384 spokenText "Tātad ļoti labi ir pateikts, kurš ir ierosinājis veikt šīs piemaksas pensionāriem, kam ir vismazākie ieņēmumi. Viņiem ir iespēja... bija iespēja saņemt visus šos gadus šīs pensijas. Bet jūs, atrazdamies pozīcijā visus šos gadus, nepapūlējāties saprast, ka tas ir slikti - no tā fonda saņemt... ņemt no vienas puses un pārcelt uz pareizo - jūsuprāt, pareizo - vietu. Bet es gribētu paturpināt Klementjeva kunga domu par to, ka viņš mums visiem lūgs, lai mēs atvainotos... lai atvainotos visi, kas balsos „pret”. Es gribu atgādināt, ka daudzi „Saskaņas Centra” pieteikumi nav pieņemti Satversmes tiesā. Tad nu par tiem mēs nerunāsim? Par tiem mēs nerunāsim? Bet ir arī tādi pieteikumi, kuri ir zaudējuši tiesā, Klementjeva kungs! Viens, piemēram, bija par sociālajām iemaksām, par pensiju aprēķinu no faktiskām sociālajām iemaksām, nevis no deklarētām sociālajām iemaksām. Un, Klementjeva kungs, „Saskaņas Centrs” ir zaudējis! Es lūdzu visus pieteicējus, 20 cilvēkus no „Saskaņas Centra”, atvainoties visiem tiem Saeimas deputātiem, kas balsoja par šo un vinnēja Satversmes tiesā. Paldies. Un lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2012_05_31-seq383 spokenText "Paldies Barčas kundzei. Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2012_05_31-seq382 spokenText "Nu, lūk, godātie kolēģi! Tā kā ir mans priekšlikums un Klementjeva kunga priekšlikums, kas turpina vēl šo jautājumu par valsts pensiju piemaksām par darba stāžu, es gribētu tādā gadījumā, Reira kungs, atgādināt to vēsturi. Bet, ja nu atgādinām viens otram, tad nu tā taisnīgi, līdz pat sīkumiem! 8.Saeima - tad man nebija gods šeit būt - pieņēma lēmumu šajā jautājumā un sāka maksāt piemaksas par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tajā laikā labklājības ministre bija Dagnija Staķe, finanšu ministrs - Valdis Dombrovskis, premjers - Einārs Repše. Tāda ir tā vēsture. (Starpsaucieni no zāles: „Ū, ai, ai, ai, ai, ai!”, „Kauns!”)".
- 2012_05_31-seq381 spokenText "Paldies Klementjeva kungam. Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.".
- 2012_05_31-seq380 spokenText "Paldies. Es gribu atgādināt jums, ka pieteikums Satversmes tiesā jau ir iesniegts un Satversmes tiesa ir pieņēmusi šo pieteikumu. Un mēs komisijā lūdzam ministru dot mums godavārdu, ka, ja mēs tiesā vinnēsim, tad tiks atlaists - kā minimums! - valsts sekretārs. Tāpēc, ka iznāk tā, ka viņš visu laiku pārkāpj Satversmi - iesniedz likumprojektu, kurš tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, un zaudē... Mēs ne pirmo reizi Satversmes tiesā vinnējam ar Saeimas kolēģiem no „Saskaņas Centra”. Ļoti žēl, ka mēs nedabūjam šo godavārdu no ministra, ka tad tiks atlaists šis ierēdnis. Bet es gribu brīdināt kolēģus: tiem, kuri balsos pret manu priekšlikumu, pēc tam es pierādīšu ar Satversmes tiesas spriedumu, ka man bija taisnība. Lūdzu, tad aizejiet uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pie Orlova kunga un publiski atvainojieties, ka jūs pārkāpāt Satversmi! Mums ir tāda interesanta kārtība, ka mēs nenesam nekādu atbildību par saviem balsojumiem. Ja jūs izlasīsiet mūsu pieteikumu Satversmes tiesai, ja jūs sapratīsiet, kāpēc Satversmes tiesa pieņēma šo pieteikumu, tad jūs sapratīsiet, ka šodien vajag atbalstīt manu priekšlikumu. Tas balsojums... Tas ir Satversmes pārkāpums, un tie ir cilvēki, kuri ne tikai balso, bet arī pasniedz augstskolās, viņi arī saprot, tas pārkāpums ir daudz smagāks - balsot pret Satversmi - nekā, pieņemsim, tas, ko izdarīja Kabanova kungs. Sakarā ar to es lūdzu tos, kuri balsojumā neatbalstīs manu priekšlikumu: paņemiet izdruku, sagaidiet spriedumu un piesakieties, lūdzu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pie Orlova kunga! Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_31-seq379 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.".
- 2012_05_31-seq378 spokenText "Tā, paldies. Nākamais ir 31. - deputāta Klementjeva priekšlikums, kurš paredz atjaunot ar 2012.gada 1.janvāri pārtrauktās piemaksas pie vecuma invaliditātes pensijām piešķiršanu.".
- 2012_05_31-seq377 spokenText "Paldies Reira kungam. Debates slēdzu. Piedodiet, debates jau bija slēgtas... Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst?... Vai jūs vēlaties piebilst kaut ko komisijas vārdā?... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq376 spokenText "Jā, kolēģi, es gribētu īsi piebilst. Tas pamatojums, ko Viņķeles kundze teica... es pilnībā viņai piekrītu, bet... Mēs varētu varbūt līdz 2014.gada 1.janvārim tikt arī skaidrībā, kāpēc tad tas tika ielikts sociālajā budžetā. Ja mani atmiņa neviļ, tad no 2002.gada līdz pagājušajam gadam sociālo nozari pārvaldīja Zaļo un Zemnieku savienība (No zāles: „Kauns!”), un man prieks, ka Barčas kundze beidzot ir sapratusi, ka ne tur ir ielikts... Bet mēs pa šiem diviem gadiem varbūt varētu saprast, kāpēc tas bija ielikts tur, tajā budžetā, nevis pamatbudžetā. Paldies.".
- 2012_05_31-seq375 spokenText "Paldies Viņķeles kundzei. Debatēs vārds deputātam Jānim Reiram.".
- 2012_05_31-seq374 spokenText "Kolēģi, lai nenostādītu ne vien paaudzes vienu pret otru, bet arī profesionālās grupas vienu pret otru, lai nenostādītu kopumā vienu sabiedrības grupu pret otru, kas saņem jebkāda veida finansējumu - vai tas būtu algās vai pensijās -, paturēsim prātā, ka ir zināmas kopsakarības starp sociālo budžetu un pamatbudžetu! Barčas kundze brīnišķīgi argumentēja to, kādēļ pensiju piemaksas ir jāpārceļ uz pamatbudžetu. Es ceru, ka kolēģis Jānis Reirs sniegs īsu ieskatu pensiju piemaksas vēsturē un lēmumos, kas tika pieņemti, lai to sāktu maksāt no sociālā budžeta. Bet ir vēl arī tādi apsvērumi, ka, piemēram, pedagogu algas arī ir jāapmierina, tāpat mediķu algas, tāpat valsts pārvaldē strādājošo algas. Un šeit īsa piezīme: Finanšu ministrijā cilvēkiem par to ārkārtīgi smago un atbildīgo darbu, ko viņi ir veikuši, maksimālais atalgojums - tiem, kam tas tiek izmaksāts, - tiek izmaksāts esošā budžeta ietvaros, un tam nav papildu finansējuma. Līdz ar to tas apliecina vienīgi to, ka Vilka kungs un Bajāres kundze, Finanšu ministrijas valsts sekretāre, spēj balansēti un ļoti atbildīgi saimniekot un atrast motivējošus faktorus esošā budžeta ietvaros. Barčas kundze pilnīgi noteikti zina, ka algas ir jāpalielina arī sociālās aprūpes centros. Vēl vairāk! Sociālās aprūpes centri ir jāreformē. Barčas kundze noteikti zina, ka tas arī maksā noteiktu naudu. Līdz ar to saliksim kopā visas izvēles, kas pie augošas ekonomikas mums ir jāapmierina, un būsim atbildīgi, par to lemjot! Budžetā ir ietāmēta piemaksu pārlikšana 2014.gadā, un es aicinu arī šo lēmumu nemainīt. Paldies.".
- 2012_05_31-seq373 spokenText "Paldies Barčas kundzei. Debatēs vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2012_05_31-seq372 spokenText "Godātie kolēģi! Kad rakstīju šo priekšlikumu, es nekādā gadījumā vēl nevarēju prognozēt, ka mums būs iespēja tieši šodien noklausīties finanšu ministru. Un finanšu ministra runa mani vēl vairāk pārliecināja, lai es aicinātu jūs nobalsot par 30.priekšlikumu. Jo, redzat, mums ekonomika attīstās. Finanšu ministrs teica, ka mūsu iedzīvotājs ilgojas pēc stabilitātes un izaugsmes, un finanšu ministrs mums šorīt apgalvoja, ka Latvijā nopietni ir sākusies strauja izaugsme un mēs esam uz izaugsmes ceļa. Kolēģi! Ja ir sākusies strauja izaugsme, esam no krīzes ārā. Ja esam uz izaugsmes ceļa, kā teica Vilka kungs, tad kāpēc mēs nevarētu no valsts pamatbudžeta, sākot jau ar 2013.gada 1.janvāri, pārņemt piemaksas pie valsts pensijām valsts vecuma pensiju un invaliditātes pensiju saņēmējiem par darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim? Jo, kolēģi, tie tomēr ir vairāk nekā 100 miljoni. Nu, lūk! Un tādēļ... un, ja nu jūs to nevēlaties atbalstīt, tad es katrā gadījumā droši vien varu pieļaut, ka valdība, tajā skaitā Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, nemaz tik nopietni nav nolēmusi cīnīties ar pelēkajā zonā strādājošajiem, ar aplokšņu algām, ka viņi nav nolēmuši čakli cīnīties ar tiem, kuri nav varējuši vai nav gribējuši nodokļus nomaksāt. Pretējā gadījumā man ir tiesības, šodien noklausoties mūsu finanšu ministru Vilka kungu, domāt, ka īstā straujā izaugsme... ka izaugsmes ceļš, kolēģi, tā pa īstam sācies tikai Finanšu ministrijā. Jo nevienā citā ministrijā... neviens cits ministrs nav varējis atļauties darbinieku, ierēdņu algas šogad paaugstināt un noteikt praktiski visas maksimālo algu apmērā, jo Finanšu ministrija ir tā, kura plāno budžetu un prot kaut kā pie sevis bāzes ciparu palielināt, lai pēc tam varētu jauku, nopietnu novērtējumu izdarīt saviem darbiniekiem. Es, kolēģi, uzskatu, ka arī tie cilvēki, tie ierēdņi, kuri strādā citās ministrijās, kuri strādā valsts pārvaldes iestādēs, ir pelnījuši, lai arī viņu darbs tiktu novērtēts, citādi man, atkārtoju vēlreiz, šķiet, ka tā pa īstam uz izaugsmes ceļa - uz straujas izaugsmes ceļa! - ir tikai Finanšu ministrija. Es aicinu, kolēģi, atbalstīt 30.priekšlikumu, ar kuru es aicinu pārcelt piemaksas pie valsts vecuma pensijām un invaliditātes pensijām ne ar 2014.gadu, bet jau ar 2013.gada 1.janvāri. Domāju, ka te ir iespējams saspringt un šo lietu izdarīt. Un līdz ar to arī nebūs no rīta līdz vakaram jārunā, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžetā pietrūkst naudas, ka mēs nezinām, kur naudu ņemt, un tā tālāk. Jo, klausoties šādās runās, ļoti slikti pašreiz jūtas ne tikvien cilvēki, kuri saņem valsts vecuma vai invaliditātes pensiju, bet slikti jūtas arī viņu ģimenes locekļi. Un, jo vairāk mēs tā stāstīsim, runāsim, mēs... es uzskatu, ka mēs riskējam ar to, ka mēs nostādīsim paaudzes vienu pret otru. Un tas jau nu gan nebūtu pareizi darīts. Aicinu atbalstīt 30.priekšlikumu. (Aplausi.)".
- 2012_05_31-seq371 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs vārds deputātei Aijai Barčai.".
- 2012_05_31-seq370 spokenText "30. - deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz pensiju piemaksu pārcelšanu uz pamatbudžetu jau ar 2013.gadu. Nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq368 spokenText "29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš vēl divus gadus paredz pagarināt līdzšinējo kārtību vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq366 spokenText "28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz izdienas pensijas apliecību izsniegšanu. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq364 spokenText "27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek noteiktas tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq362 spokenText "26. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums (No zāles: „Nav tādas partijas vairs!”) Labi, labi... Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kurš paredz vecuma pensijas stāža palielināšanu no 10 uz 15 gadiem. Ir atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq360 spokenText "25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas apkopo visus līdzšinējos... minētos trīs priekšlikumus un ir komisijas atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq358 spokenText "24. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir līdzīga rakstura. Ir atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_05_31-seq357 spokenText "Paldies Elksniņa kungam. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst? Tātad 23.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā. Vai deputāti lūdz balsojumu? Nē, deputāti atbalsta.".
- 2012_05_31-seq356 spokenText "Cienījamie deputāti! Mani ļoti iedvesmoja tas, ko Klementjeva kungs ir teicis. Es pateikšu vienu tēzi, ar ko mēs varētu raksturot visu minēto likumdošanas iniciatīvu. Jūs varētu vienkārši iedzīvotājiem paziņot: nomirsti līdz 65 gadiem, citādi tu apzodz valsti! (Aplausi.)".
- 2012_05_31-seq355 spokenText "Paldies Viņķeles kundzei. Debatēs vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2012_05_31-seq354 spokenText "Godātie deputāti! Vēlos komentēt dažus Klementjeva kunga izteikumus. Viņš absolūti pareizi norādīja, ka mēs šobrīd nevaram atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā. Un to jau arī mēs nedarām. 65 gadu vecumā mēs dosimies pensijā 2025.gadā, pateicoties arī opozīcijas ierosinājumiem un arī Labklājības ministrijas uzskatiem, ar lēzenu soli pakāpeniski paaugstinot pensionēšanās vecumu no 2014.gada par trim mēnešiem. Tas ir pietiekams laiks, lai mums ar Klementjeva kungu būtu iespēja izvērtēt savu dzīvesveidu, lai būtu iespēja izvērtēt savu konkurētspēju darba tirgū, novērtēt iespēju tikt pārvēlētiem parlamentā vai varbūt lūkoties pēc cita darba, vai uzsākt savu biznesu. Ar šo es vēlos teikt, ka signāls par to, ka cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par to, kādu dzīvesveidu viņš piekopj, cik konkurētspējīgs viņš ir darba tirgū, mums ir jāraida jau šobrīd. Tas, protams, neatbrīvo mūs no pienākuma nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi, stabilu sociālo budžetu tiem ļaudīm, kas jau šobrīd saņem pensiju. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tās vaidu runas par to, ka līdz pensijai jau neviens nenodzīvo, absolūti neatbilst patiesībai. Ir gandrīz pusmiljons pensionāru, tātad vismaz pusmiljons ļaužu līdz tam pensionēšanās vecumam tomēr ir nodzīvojuši. Valdība šobrīd strādā pie nodarbinātības politikas pamatnostādņu izveides. Vakardien Ekonomikas ministrijā ministrs Daniels Pavļuts iepazīstināja ar industriālās politikas pamatnostādnēm, kas ir gatavas īstenošanai. Paldies Dievam, ir apstiprināta jauna profesionāla, godīga Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, kura ir apņēmības pilna revidēt arī bezdarbnieku programmas, pārapmācības. Vēl. Vēlos norādīt, ka Klementjeva kungs teica, ka pensionāri nevar konkurēt darba tirgū. Pensionāriem nav jākonkurē darba tirgū! Darba tirgū ir jākonkurē pirmspensijas vecuma cilvēkiem, uz kuriem šobrīd arī tiek vērstas un kuriem tiek izstrādātas īpašas pārapmācības un nodarbinātības programmas. Līdz ar to es tomēr aicinu sabiedrībai godīgi pateikt, ka Latvijā, gluži tāpat kā jebkurā citā Eiropas valstī, pensijā mēs iesim vēlāk. Jo mēs arī dzīvosim ilgāk. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_31-seq353 spokenText "Paldies Klementjeva kungam. Likumprojektu nevar izņemt no darba kārtības, jo tas ir iekļauts darba kārtībā. Šobrīd mēs debatējam par 23.priekšlikumu. Debatēs vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2012_05_31-seq352 spokenText "Ziniet, ja jāsaka godīgi, augsti godātie deputāti, es gaidīju šodien tādu vērienīgu diskusiju kā no rīta par finansēm. Tāpēc, ka mēs šodien lemjam par cilvēkiem, aptuveni 250 tūkstošiem mūsu Latvijas iedzīvotāju. Paldies labklājības ministrei, ka atnāca pie mums. Bet kur ir veselības ministre? Kāpēc viņa nepārliecina mūs, ka latvieši vai vispār Latvijas Republikas iedzīvotāji tagad var atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā? Es pateikšu. Zaķa kungs man visu laiku traucē runāt, bet es pateikšu. Tu zini... jūs zināt, ka 40 procenti vīriešu nevar sasniegt šo vecumu. Cik veselīgi vajag dzīvot visus savus jaunības gadus, lai sasniegtu šo vecumu - 65 gadus - ar mūsu diagnostiku, ar mūsu protezēšanas iespējām, ar mūsu rehabilitācijas pasākumiem? Saprotiet: latvieši nevar izdzīvot līdz 65 gadiem! Tas nozīmē, ka Circene vispār neinteresējas par to, kas notiek parlamentā. Es komisijā viņu neesmu redzējis jau vairāk nekā gadu. Viņa kaut kur slēpjas. Es saprotu, ka viņai ir pilnīgi citas lietas vai štelles - sakārtot visu Infekcijas slimnīcu, pēc tam pamainīt valdi Stradiņos, neskatoties... nepaskatoties, kas tur notiek blakus slimnīcai. Bet atnākt uz parlamentu un pateikt: mēs tik labi dzīvojam Latvijā, ka varam atļauties iet pensijā 65 gados... Mēs nevaram neko! Mēs finansējam Veselības ministriju kā pēdējo salīdzinājumā ar visām pārējām Eiropas valstīm. Cilvēki trūcīgāk dzīvo tikai Rumānijā un Bulgārijā. Bet mēs - mēs pirmie ieslēgsim šo ātrumu un 2020.gadā 65 gadu vecumā iesim pensijā saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu. Es uzskatu, ka šodien pietrūkst diskusijas un... mani nepārliecināja dokumentācija, kura ir komisijā par to, kas tagad notiek ar veselības nozari. Mēs nevaram šodien atļauties iet pensijā 65 gadu vecumā. Mēs nevaram ieguldīt naudu medicīnā, tāpēc nevaram no cilvēkiem prasīt, lai viņi konkurē darba tirgū, kad sasnieguši 63 vai 64 gadus. Ko mēs darām? Mēs speciāli palielinām pensionēšanās vecumu ar cerību, ka cilvēki nevarēs šo vecumu sasniegt un nomirs. Tas nav godīgi! Ja jūs kā valdošie politiķi tuvākajos gados neieguldīsiet medicīnā miljardus... miljardus, lai izglābtu mūs no šīs bedres... Tikai Latvijā var notikt tā, ka mūsu slimnīcas teritorijā cilvēks mēnesi miris noguļ un neviens nepamana viņu. Tikai mūsu valstī var izstumt no pieņemšanas nodaļas cilvēku, kuram asinis... (No zāles: „Tek!”) gandrīz. Pareizi man palīdz kolēģi. Bet mēs ņēmām un pacēlām - no 65 gadiem. Kur vēl jūs redzat tādus briesmīgus stāstus, kas notiek Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā šodien? Es domāju, ka Zatlera kungam bija jācenšas palīdzēt šai slimnīcai izkļūt no šīs situācijas. Es uzskatu, ka šodien mēs nevaram to darīt. Un kauns, ka veselības ministre slēpjas no deputātiem. Neatnāca ar smuku paziņojumu, ka mums... kādā stāvoklī šodien atrodas mediķi. Tāpēc ka... Galvenais, ko es gribu pateikt: ja mēs nevaram cilvēkiem garantēt, ka viņi var pieteikties pie ģimenes ārsta, ja mēs nevaram garantēt normālu rehabilitāciju, ja mēs nevaram atļauties diagnostiku cilvēkiem pirms pensijas, tad mēs nevaram spiest viņus strādāt līdz 65 gadiem. Un, pamatojoties uz visiem šiem emocionālajiem izteikumiem, es lūdzu atlikt šo jautājumu un atgriezties pie varianta, ka mēs vēl pagaidīsim un iesim ar tādu priekšlikumu, ka 62 gadi ir viss, ko varam atļauties šodien. Es saprotu: kamēr esam jauni un nerūpējamies tik cītīgi par veselību, varbūt mūs tas neuztrauc, bet reāli... Kad jūs aizejat pie vēlētājiem, tad redzat, kādi izskatās mūsu pensionāri 63-64 gados... Viņi nevar reāli konkurēt darba tirgū. Un paskatieties, kādi izskatās japāņu pensionāri, kuri staigā pa Vecrīgu! Vot, tiem jau var... var atbalstīt 65 vai 70 gadu vecumu kā pensionēšanās vecumu. Bet šodien mēs to nevaram atļauties. Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu vispār izņemt no darba kārtības, kamēr mēs nevarēsim pacelt mūsu veselības apstākļus līdz tādam līmenim, ka reāli varam prasīt no cilvēkiem darbu. (Aplausi.)".
- 2012_05_31-seq351 spokenText "Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.".
- 2012_05_31-seq350 spokenText "23. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_05_31-seq349 spokenText "Paldies Barčas kundzei. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā referents vēlas ko piebilst? Tātad 22.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā. Deputāti vēlas balsojumu. Par 22., jā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 34, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq348 spokenText "Godātie kolēģi! Mans priekšlikums daļēju atbalstu ir ieguvis komisijas sēdē tikai tādēļ, ka savā priekšlikumā es ierakstīju, ka, sākot no 2016.gada, pensionēšanās vecums ir paaugstināms par trim mēnešiem gadā. Es, kolēģi, tik tiešām ļoti, ļoti ilgi strādādama šajā sistēmā, esmu godprātīgi uzklausījusi iedzīvotājus. Esmu uzmanīgi ieklausījusies mūsu sadarbības partneros, kuri piedalījās arī komisijas sēdē, turklāt ne vienu reizi vien, - es runāju par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, es runāju par Latgales Senioru aliansi, kas nesen ir nodibināta -, un mēs kopā arīdzan ar pozīcijas deputātiem piedalījāmies Rēzeknē viņu lielajā sanāksmē. Arī par Latvijas Pensionāru federāciju, kas maijā sanāca, bet nepaspēja savus priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu, taču noteikti iesniegšot trešajam lasījumam... Viņi visi kā viens, cienītie kolēģi, teic, ka 2014.gadā ir par agru uzsākt pensionēšanās vecuma palielināšanu. Būsim pavisam godīgi: kur tad mēs aicināsim personas pirmspensijas vecumā un ko mēs darīsim ar šīm personām? Tas, ka likumā ir norma par tiesībām priekšlaicīgi, divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma, pensionēties, saņemot 50 procentus no aprēķinātās pensijas, protams, ir viens solītis pretī šīm personām. Bet cilvēkiem būtu jāsniedz atbalsts gan mūžizglītībā, lai viņiem būtu iespējas pārkvalificēties, gan daudz lielāks atbalsts būtu nepieciešams, lai attiecīgās personas varētu iesaistīties darba tirgū, jo tagad šie skaitļi ir visai skaudri. Un, ja runājam par personām pirmspensijas vecumā, manuprāt, mēs nevaram vairs runāt tikai par tām personām, kurām ir 55 un vairāk gadu, jo jārunā arī par personām, kurām ir 45 un vairāk gadu. Jo Nodarbinātības valsts aģentūras informācija par šāgada pirmo ceturksni... pavaicājot, kāda ir situācija personām no 45 gadu vecuma, kuras ir stājušās Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē, uzzinām, ka tādu ir vairāk nekā 43 procenti. Kolēģi, tas ir ļoti, ļoti satraucošs skaitlis! Vienā no Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Ķīļa kungs. Viņa uzstāšanās... teikšu pavisam atklāti, nekas godīgs tur neiznāca, jo izrādījās, ka mūžizglītības jautājumos nekas vēl skaidrs nav. Ķīļa kungs tajā dienā bija „trīs vienā personā”, kā viņš teica, tajā skaitā arī labklājības ministrs. Un ko tad mēs darīsim ar šīm personām? Arī par to vēl īstas skaidrības nav. Tādēļ es domāju, kolēģi, ka mums būtu jāļauj valdībai ļoti čakli strādāt, visiem spēkiem censties atrisināt gan nodarbinātības, gan mūžizglītības jautājumus, kā arī īstenot daudzas citas labas ieceres Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzsākt pensionēšanās vecuma pagarināšanu ne agrāk kā 2016.gadā. Es domāju, ka Latvijas cilvēki šo mūsu labo soli noteikti atbalstītu un saprastu. Aicinu, kolēģi, atbalstīt manu - 22.priekšlikumu.".
- 2012_05_31-seq347 spokenText "Uzsākam debates. Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai.".
- 2012_05_31-seq346 spokenText "22. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums, kas paredz lēzenāku pensionēšanās vecuma celšanu, nekā tas bija paredzēts valdības priekšlikumā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_05_31-seq344 spokenText "21. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums - attiecas uz šo pašu tēmu. Arī nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq342 spokenText "20. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kas paredz ievērojami paplašināt apdrošināšanas stāžam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, proti, laikā, kad jau bija ieviests sociālais nodoklis. Nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq340 spokenText "19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas grozījums. Ir komisijā atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq339 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq338 spokenText "18. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums - nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq337 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq336 spokenText "17. - deputātes Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums - nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq335 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq334 spokenText "Paldies Ivanovas-Jevsejevas kundzei. Bet gribu atgādināt, ka VIENOTĪBA tomēr valdībā vēl ir. (No zāles: „Tikai saskaņas nav!”) Saskaņas nav, jā, tas taisnība. 16. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq333 spokenText "Paldies deputātei Ivanovai-Jevsejevai. Vai komisijas vārdā kāds vēlas kaut ko piebilst?".
- 2012_05_31-seq332 spokenText "Šie priekšlikumi ir skatāmi kopā. Tikko izskanēja, ka tie ir skatāmi kopā... Cienījamie kolēģi! Komisijas lēmums neatbalstīt šos priekšlikumus - abus aizsardzības ministra priekšlikumus, kā arī manu priekšlikumu, kuri, kā teica Ašeradena kungs, pēc būtības un pēc satura ir vienādi, var kļūt par īstu traģēdiju lielai topošo pensionāru kategorijai, jo Latvijas pilsoņiem, bijušajiem virsniekiem, uzkrājas desmit vai padsmit gadu, kas pavadīti PSRS armijā. Un tie nav tikai virsnieki klasiskajā izpratnē, tie ir gan militāro orķestru mūziķi, gan hokeja komandu ārsti, kas bija armijas pakļautībā, gan citi speciālisti, kuri apzinīgi strādāja, cerot uz pienācīgām vecumdienām. Pastāv maldinošs priekšstats, ka par šo periodu viņi saņem Krievijas Federācijas militāro pensiju, bet tā nav. Tātad tie gadi atbilstoši spēkā esošā likuma redakcijai nav pielīdzināmi darba periodam un attiecīgi neparādās stāžā. Tas nozīmē, ka, palielinot obligātā apdrošināšanas stāža periodu, daudzi latvieši vispār var palikt bez vecuma pensijas. Jā, formāli Latvijas pilsoņiem virsdienests ir pielīdzināms stāžam, ja cilvēki bija iesaukti aktīvajā virsdienestā pēc obligātā karadienesta, taču, kā atzina VSAA, pierādīt šo faktu gandrīz nav iespējams, jo dokumentos bieži vien nav redzams dienesta raksturs, līdz ar to likuma norma šodien gandrīz nestrādā un prasa pārstrādi. Tam pilnīgi piekrīt Aizsardzības ministrija, kas lūdza komisiju beidzot izlemt jautājumu par virsdienestā bijušajiem karavīriem latviešiem un to detalizēti arī argumentēja komisijas sēdē. Arī Labklājības ministrija piekrita, ka cietušo rindās var parādīties jau minētie Afganistānā dienējušie latvieši (No zāles dep. I.Čepāne: „Krievijas pilsoņi!”), pilsoņi. Tagad viņiem ir apmēram piecdesmit, piecdesmit pieci gadi, un, kad pēc desmit gadiem šie cilvēki sasniegs pensijas vecumu, viņiem būs īsta traģēdija tas, ka afgāņu karā pavadītie gadi izkrituši ne tikai no dzīves, bet arī no pensijas. Un Viņķeles kundze pat piekrita, ka pienāks laiks, kad izņēmuma kārtā „afgāņu” jautājums varbūt tiks izskatīts pozitīvi. Taču likumdevēji nevar rīkoties pēc varbūtības principa. Respektīvi, mēs esam tie, kas izlemj Latvijas iedzīvotāju likteņus. Turklāt situācija, ka Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija nevar vienoties savā starpā, kārtējo reizi liecina par to, ka valdībā nav vienotības. Nav vienotas vīzijas par pensiju reformas un sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstības virzību. Vai tas nenozīmē, ka Valda Dombrovska komandā notiek arvien spēcīgāka šķelšanās, ka premjera monolītā parādījusies plaisa? Domstarpības starp ministriem tikai vairo neuzticību varai. Tas ir acīmredzami, Čepānes kundze. Bet šodien mēs, cienījamie kolēģi, varam pierādīt pretējo ar savu balsojumu par taisnīgumu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_31-seq330 spokenText "Runājot par nākamajiem trim priekšlikumiem - 16., 17. un 18.priekšlikumu -, jāteic, ka situācija ir pilnīgi pretēja. Tātad tie ir grozījumi, kuri paredz Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināt ne tikai obligāto aktīvo militāro dienestu, bet arī virsdienestu PSRS bruņotajos spēkos neatkarīgi no dienesta vietas. Un šādus labojumus, ņemot vērā to, ka izšķiršanās - būt vai nebūt virsdienestā - ir bijusi katra indivīda brīva izvēle, komisija nav atbalstījusi. Tātad 16. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums - nav atbalstīts. 17. - deputātes Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums - nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq326 spokenText "14.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_05_31-seq324 spokenText "Līdzīgi ir ar 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kas ir atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq323 spokenText "Paldies deputātei Ivanovai-Jevsejevai. 12.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt.".
- 2012_05_31-seq322 spokenText "Kolēģi! Kas slēpjas aiz tiem cipariem, kas parādījušies tabulā? Līdz šim likuma neprecizitātes dēļ Latvijas pilsoņiem, kuri dienējuši ārpus Latvijas, proti, bijušajā PSRS teritorijā, bija liegta iespēja ieskaitīt darba stāžā gadus, kas pavadīti armijā. Tādējādi aptuveni 4000 Latvijas iedzīvotāju, kuri karoja Afganistānā no 1979. līdz 1989.gadam, kā arī aptuveni 1000 iesaucamo Latvijas pilsoņu, kuru karaspēka daļas dislocējās Čehoslovākijā, Vācijā, Polijā, Ungārijā un tā tālāk, zaudēja divus gadus no stāža, kas, pārrēķinot attiecībā uz pensijas lielumu, ir aptuveni 10 latu. Vēl vairāk - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ne reizi vien ir kļūdījusies, interpretējot likuma normas, kuras attiecas uz dienestu armijā. Rezultātā daudziem pensionāriem ticis izdarīts pensijas pārrēķins samazinājuma virzienā. Man ir liels prieks, ka Labklājības ministrija ar lielu atsaucību līdzdarbojas izklāstītās problēmas risināšanā. It īpaši gribu pateikties Ašeradena kungam, kas izdarīja visu iespējamo, lai padarītu minēto likuma normu caurspīdīgu un saprotamu ne tikai ierēdņiem, bet arī parastajiem iedzīvotājiem. Starp Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem šajā reizē bija vienprātība par to, ka padomju laikā armijā iesauktajiem nebija iespēju izvēlēties, kur noritēs viņu dienests. Un tādēļ ir nepieņemama situācija, ka likums apdala tos, kuri dienēja Vācijā vai „karstajos” punktos. Pateicoties komisijas un ministrijas konstruktīvam darbam un jūsu atbalstam, es ceru, tagad mēs varam panākt, lai visiem iesauktajiem un daļai virsnieku - Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu - neatkarīgi no dienesta vietas gadi, kas pavadīti armijā, tiktu ieskaitīti darba stāžā.".
- 2012_05_31-seq320 spokenText "Paldies. Nākamie priekšlikumi - 12., 13., 14. un 15. - būtu skatāmi kopā. Tie paredz paplašināt apdrošināšanas stāžam pielīdzinātos periodus, kas uzkrāti līdz 1991.gadam, proti, Latvijas pilsoņiem, ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam paredz pielīdzināt obligāto aktīvo militāro dienestu neatkarīgi no dienesta vietas un alternatīvo dienestu. Līdzšinējā prakse neparedzēja ieskaitīt darba stāžā laiku, kad dienesta vieta bija ārpus PSRS teritorijas. Tie ir deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi.".
- 2012_05_31-seq319 spokenText "Paldies Barčas kundzei. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā referents vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq318 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Centīšos jūs sevišķi ilgi neaizkavēt, bet vēlos teikt tā: ja uzmanīgi palasām pirmā lasījuma redakciju, tad redzam, ka tur ir tāda īpaša lieta, ko mums piedāvāja Ministru kabinets un izstrādāja, manuprāt, nopietni ierēdņi Labklājības ministrijā. Un kas tagad iznāk? 32.panta pirmās daļas... vienpadsmitās daļas pirmais teikums: „Ja vecuma vai izdienas pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtās atlīdzības summu.” Šī naudiņa, kolēģi, tiek maksāta no speciālā budžeta. Bet tālāk mani ļoti samulsināja otrais teikums, un tādēļ mans priekšlikums ir šo otro teikumu izslēgt: „Ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemamā pabalsta summu.” Šeit ir runa par apgādnieka zaudējuma pensiju, kuru arīdzan maksā no speciālā budžeta, bet pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu nav sociālās apdrošināšanas budžeta jautājums. Pēc šī te manis tikko nolasītā teikuma, ja tas tiek saglabāts likumā, kolēģi, iznāk, ka apgādnieka zaudējuma pensiju bērnam no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam jebšu, ja viņš turpina mācības, tad vēl ilgāk, tūlīt pēc vecāku nāves nevar piešķirt. Bet bāriņtiesa šo lēmumu pieņem ļoti strauji. Jo bērnam kaut kur ir jābūt. Un ļoti bieži šis bērns nonāk pie saviem tuvākajiem radiniekiem vai vecvecākiem, sliktākajā gadījumā - bērnunamā. Un, lūk, tad, kad tiek piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija, tā tiek piešķirta ar dienu, kad šīs tiesības radās, tātad arī tas ir atpakaļejošs periods, mēs ņemsim no apgādnieka zaudējuma pensijas nost naudiņu šim bērnam. Šis atskaitījums, kolēģi, ir no apgādnieka zaudējuma pensijas, nevis no valsts vecuma pensijas, kā iepriekš runāts šajā vienpadsmitajā daļā. Tādēļ es, kolēģi, ņemot vērā, ka Latvijā ir spēkā likums „Par sociālo drošību”, kur skaidri un gaiši norādīts, ka sociālā atbildība iestājas no 15 gadu vecuma, tiešām visiem spēkiem centīšos šo jautājumu izskaidrot gan šiem radiniekiem, gan vecvecākiem, gan arī pašiem jauniešiem un aicināšu, lai viņi apgādnieka zaudējuma pensiju noformē uz sava vārda, lai pensija viņiem vismaz no 15 gadu vecuma ir aizsargāta. Un no tās neko tādā gadījumā noņemt nevarēs. Es ļoti lūdzu kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt.".
- 2012_05_31-seq316 spokenText "11. - deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz atcelt 8.pantā pirmajā lasījumā atbalstīto tiesību normu, kas nodrošinātu elastīgāku pārmaksātā pabalsta summas atgūšanu. Nav komisijā atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq314 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_05_31-seq312 spokenText "Tas būtu par 6., 7. un 8.priekšlikumu.".
- 2012_05_31-seq310 spokenText "6. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kurš būtu jāskata kopā ar 6., 7. un 8.priekšlikumu, kuri paredz būtiski un inovatīvi mainīt apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas kārtību. Nav atbalstīti.".
- 2012_05_31-seq308 spokenText "5. - deputātes Barčas priekšlikums, kurš paredz atstāt spēkā pašreizējo invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību, nevis valdības rosināto. Ir komisijā atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq306 spokenText "Paldies. 4. - deputātu Klementjeva un Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums, kurš paredz tiesības par katru bērnu doties pensijā attiecīgi vienu, divus, trīs vai četrus gadus agrāk. Nav komisijā atbalstīts. Taču, ņemot vērā, ka līdzīga rakstura priekšlikumus bija iesnieguši arī pozīcijas deputāti, Labklājības ministrija uzskatīja, ka par šo jautājumu ir vērts diskutēt tālāk. Tāpēc jūnija beigās Labklājības ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas skatīs demogrāfijas jautājumus kopumā, iekļaujot arī šo priekšlikumu.".
- 2012_05_31-seq305 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.".
- 2011_10_13-seq386 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.".
- 2009_06_12_a-seq729 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.".
- 2009_05_07-seq59 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.".
- 2012_05_31-seq304 spokenText "Paldies. 2. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums un 3. - deputāta Klementjeva kunga priekšlikums - būtu jāskata kopā. Šie priekšlikumi paredz piecu bērnu un bērnu invalīdu vecākiem tiesības uz pensiju piecus gadus agrāk, ja darba stāžs ir 25 gadi līdzšinējo 30 gadu vietā. Tātad priekšlikumi paredz šo stāžu samazināt, ļaujot atvieglot pensionēšanās nosacījumus šiem vecākiem.".
- 2012_05_31-seq303 spokenText "Jā, paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Zatlera Reformu partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq302 spokenText "Jā. Paldies par - varbūt es varētu teikt - spožo uzstāšanos, bet es gribētu atgādināt, ka mēs runājam par minimālo pensijas stāžu, kas ir nepieciešams, lai kvalificētos vecuma pensijai. Un es gribētu teikt, ka valdības programma šobrīd paredz diezgan drastisku šo pensijas vecuma celšanu. Tā līdzšinējā situācija - tie bija 10 gadi. No 2014.gada būs 15 gadi, bet, beidzoties pensiju reformai, jau 20 gadi - tātad tiks palielināts par divām reizēm, tiks dubultots šis vecums. Un mums jāatgādina, ka, raugoties no savas pozīcijas, tiešām likās: varbūt mums visiem jākvalificējas vidējam pensionēšanās darba stāžam, kas šobrīd ir 36 gadi... Taču dzīve ir ļoti dažāda, un mēs noteikti... komisijas vārdā arī to es varētu teikt, ka 25 gadu darba stāža noteikšana, lai kvalificētos vecuma pensijai, varētu izslēgt milzīgu skaitu iedzīvotāju no tiesībām saņemt pensiju. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir nesamērīgi!”) Tas būtu nesamērīgi daudz. Tā ka es aicinu balsot...".
- 2012_05_31-seq300 spokenText "Paldies. ...latviešu valodas bagātībā un citu valodas zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā. Latvija - mūsu mājas - zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā. Es aicinu kolēģus balsot „par” un būt visiem kopā atbildīgiem arī par sociālo budžetu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_05_31-seq299 spokenText "Bišofas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”) Es ļoti atvainojos, jūs nedrīkstat aizrādīt sēdes vadītājam. Ir Kārtības rullis, kurš visiem jāievēro, un, ja cilvēks vēlas runāt, tad zāle viņam var atļaut to darīt. Tā ka, ja zāle atļauj, tad, lūdzu, turpiniet, Bišofas kundze.".
- 2012_05_31-seq298 spokenText "Reformu partija izstrādāja un iesniedza priekšlikumus likumā „Par valsts pensijām” šādā redakcijā: tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem. Tātad jautājums ir par 25 gadiem. Pamats šim likumam „Par valsts pensijām” ir 1995.gadā izstrādātā pensiju reformas koncepcija, no kuras, protams, dažas lietas ir paņemtas, dažas savukārt aizmirstas. 1995.gada 1.martā 5.Saeima rīkoja ārkārtas sēdi, kas ilga veselu dienu, lai tikai lemtu par pensiju jautājumu un šo reformu. Šajā koncepcijā teikts par pensiju pirmo līmeni. Visi iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem tiek ietverti shēmā ar obligātajiem maksājumiem no algām, citiem ienākumiem vai aktīviem. Pensiju veido pamatpensija un papildpensija. Pilna pamatpensija pienākas personām, kurām ir pilns apdrošināšanas stāžs. Tas ir 47 gadi. Pensijas apmēru samazina par 2 procentiem par katru gadu, par kuru nav veiktas iemaksas. Savukārt pirmais trūkums pensiju likumdošanā ir tas, ka ir noteikts, ka tiesības uz darba pensiju tiek iegūtas pat tad, ja ir ļoti niecīgs darba stāžs - pieci gadi. Tas ļauj lielu darba mūža daļu vispār nepiedalīties sociālā budžeta veidošanā un par salīdzinoši nelielu līdzdalību saņemt valsts garantētu darba pensiju. Līdz šim likumdošanā pastāv norma, ka apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem, un, kā atzīst eksperti, tas ir viens no iemesliem, kādēļ tagad sociālais budžets nespēj izturēt šo slodzi. Protams, Latvija vienmēr grib būt pirmajā vietā, un arī šajā jautājumā attiecībā uz tik mazu darba stāžu - desmit gadi - Latvija līdz šim ir bijusi Eiropā pirmajā vietā. Ja mēs parēķinām, ko rāda konkrētais priekšlikums, tad šai normai spēkā stāšanās laiks ir 2025.gads. Personas, uz kurām attieksies šī norma, ir dzimušas 1960.gadā. Ja mēs zinām, ka padomju laikos tomēr visiem bija jāstrādā, tad varam secināt, ka līdz Latvijas neatkarības atgūšanai šie cilvēki bija nostrādājuši vismaz desmit gadus. Ja mēs skatām, kas notiek neatkarīgajā Latvijā, tad no 1991.gada līdz 2025.gadam ir 34 gadi, un, no šodienas skaitot līdz 2025.gadam, ir divpadsmit ar pusi gadu, kuru laikā vēl var sakrāt darba stāžu, ja tiešām iepriekšējos divdesmit gadus... divdesmit divus gadus cilvēks ir pastaigājies un nav apgrūtinājis sevi ar darbu. Galvenais komisijas deputātu iebildums bija tas, ka mēs jau nesaprotam, kāda ir situācija valstī un kāds ir bezdarbs. Jāteic, ka līdz šim brīdim mēs neesam saņēmuši no Labklājības ministrijas datus un aprēķinus, ar kuriem varam pierādīt, ka cilvēki 65 gadu garumā šajā valstī nevar nostrādāt vismaz 25 gadus, un tad rodas jautājums, kāda ir vajadzība palielināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem un noteikt minimālo darba stāžu - 20 gadi. Ja augstskolu mēs pabeidzam 25 gadu vecumā, tad 20 gadus pastrādājam un četrdesmit piecos gados esam brīvi, jo zinām, ka valsts par mums jau parūpēsies, būs visāda veida pabalsti un būs arī valsts pensija. Un varbūt ir pienācis laiks beidzot šajā valstī pateikt, ka strādāt ir goda lieta, un tā ir goda lieta attiecībā uz visiem tiem cilvēkiem, kuru darba stāžs ir 30, 40 un 50 gadi un kuri patiesi dod ieguldījumu sociālajā budžetā. Reformu partija savā programmā kā prioritāti ir izvirzījusi ekonomisko attīstību... darba vietu radīšanu. Pēc septiņu mēnešu darba pagājušajā nedēļā mēs lēmām par būtiskiem nodokļu samazinājumiem. Šajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja mūsu kolēģa izstrādāto Latgales reģiona rīcības plānu 2012.-2013.gadam. Tas pierāda: ja grib lietas Latvijā sakārtot un grib rūpēties par Latvijas iedzīvotājiem, tad var to izdarīt. Lai sakārtotu pensiju sistēmu, lai Latvijas iedzīvotāji tai uzticētos, ir daudz darāmā. Ir pozitīvi, ka labklājības ministre ir apstiprinājusi, ka pēc Jāņiem sāks strādāt darba grupa, lai skatītu demogrāfijas jautājumus, un Reformu partija ierosina skatīt arī jautājumus, kas attiecas uz visiem trijiem pensiju līmeņiem. Un tādēļ visus, kas ciena tos cilvēkus, kuri rūpīgi un pacietīgi strādā šajā valstī, kas uzskata, ka darbs ir dzīves pamats un kas ir 10.Saeimā arī balsojuši par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, lai 2030.gadā Latvija būtu plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts... Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai. Šeit katrs varēs īstenot savus mērķus, nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās...".
- 2012_05_31-seq296 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, dokuments Nr.237. Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi un izskatījusi 36 priekšlikumus. Sāksim skatīt priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā. 1. - Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz apdrošināšanas stāža palielināšanu uz 25 gadiem valdības rosināto 20 gadu vietā. Nav komisijas atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq295 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 7.jūnija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.".
- 2012_05_31-seq294 spokenText "Priekšlikumus komisijā mēs gaidīsim līdz šī gada 4.jūnijam, un sēdē tas tiks izskatīts 7.jūnijā.".
- 2012_05_31-seq293 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku!".
- 2012_05_31-seq292 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_02_21-seq278 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2000_09_21-seq72 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_05_31-seq291 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2012_05_31-seq290 spokenText "Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.".
- 2003_11_20-seq62 spokenText "Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.".
- 2012_05_31-seq289 spokenText "Jā, vispirms par steidzamību.".
- 2012_05_31-seq288 spokenText "Jā, kolēģi, komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pirmajam lasījumam. Grozījumu būtība ir tāda, ka sakarā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem nav vairs nepieciešama uzņēmumu pārreģistrēšana, pieteikšana ierakstīšanai Komercreģistrā vai likvidēšanas ierakstīšana. Un līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 5.panta pirmo daļu un 17.1 pantu. Un tas ir tādēļ, ka šis iepriekš minētais likums ir atcelts. Līdz ar to komisijas vārdā es... Vispirms par steidzamību?".
- 2012_05_31-seq287 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2012_05_31-seq286 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 5.jūnijs.".
- 2012_05_31-seq285 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_05_31-seq284 spokenText "Līdz ar to komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_05_31-seq282 spokenText "Un 6. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq280 spokenText "5. - zemkopības ministres priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 6.priekšlikumā.".
- 2012_05_31-seq278 spokenText "4. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.".
- 2012_05_31-seq274 spokenText "2. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.".
- 2012_05_31-seq272 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”. Kopumā otrajam lasījumam ir saņemti seši priekšlikumi. 1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kas paredz Valsts augu aizsardzības dienestam uzticēt arī novērtēšanas sistēmas uzturēšanu un kas ir atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq271 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.jūnijs. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.maija sēdes darba kārtībā. Pamatodamās uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, tā lūdz izskatīt komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2012_05_31-seq270 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 8.jūnijs.".
- 2012_05_31-seq269 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_05_31-seq268 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, Nr.250/Lp11, pirmajā lasījumā. Grozījumi likumā ir nepieciešami trīs svarīgu iemeslu dēļ. 2012.gada 1.aprīlī Ministru kabinetā tika pieņemts rīkojums par valsts aģentūras „Latvijas Infektoloģijas centrs” reorganizāciju un par veselības ministra tiešā pakļautībā esošas pārvaldes iestādes - Slimību profilakses un kontroles centra - izveidošanu, tāpēc ir nepieciešams likumā mainīt šo iestāžu nosaukumus. Otrkārt. Līdz šim termins „karantīna” noteica ierobežojošus pasākumus ārstniecības iestādē, bet, piemēram, gripas sezonas laikā karantīnas pasākumus nepieciešams noteikt arī izglītības, sociālās aprūpes un citās iestādēs. Grozījumi paredz, ka pašvaldības būs tiesīgas pēc Slimību profilakses un kontroles centra vadības ieteikuma pieņemt lēmumu par karantīnas noteikšanu. Un treškārt. Lai veicinātu finanšu līdzekļu ekonomisku izlietojumu un administratīvā sloga samazināšanu pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, Veselības inspekcijai tos pārvaldes uzdevumus, kuri attiecas uz uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kā arī uz sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādēm, ir lietderīgi nodot Pārtikas un veterinārajam dienestam. Līdz ar to netiks dalītas kompetences starp divām ministrijām - Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, bet turpmāk šo uzdevumu pārraudzīs Zemkopības ministrija. Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
- 2012_05_31-seq267 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.".
- 2012_05_31-seq266 spokenText "Paldies, kolēģi! Es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2012_05_31-seq264 spokenText "Un pēdējais ir 65. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq263 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 64. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 65, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_05_31-seq262 spokenText "64. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas nav atbalstīts.".